Valdība otrdien apstiprinājusi Baibu Šmiti-Roķi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā. Amata pienākumu pildīšanu viņa sāks 13. februārī.
VID ir viena no valsts pārvaldes svarīgākajām struktūrām. Ne tikai tāpēc, ka no VID darba efektivitātes ir atkarīgs valsts budžeta apjoms, bet arī tāpēc, ka VID ir viena no galvenajām vietām, kur saskaras valsts un indivīdu mantiskās intereses. Kur veidojas cilvēku, tajā skaitā uzņēmēju, attiecības ar valsti. Turklāt tik sensitīvā sfērā kā naudas pārdale.
Ikviens no mums pat sadzīviskā līmenī zina, cik finanšu jautājumi ir delikāti. Cik draudzību, cik tuvu attiecību nav izjukušas finanšu domstarpību dēļ. Tāpēc vēlamais rezultāts, ko gribētos sagaidīt no jaunās VID vadītājas, būtu izveidot tādas attiecības, kas balstītos uz savstarpēju cieņu, lai cik novazāts šodien būtu šis vārds. Lai būtu pēc iespējas mazāk gadījumu, kad VID darbinieki un viņu klienti viens uz otru raugās kā suņi sētas dažādās pusēs.
Pirms apstiprināšanas Šmite-Roķe, uzrunājot valdību, norādīja, ka tieši darba kultūras maiņa būšot viņas galvenais izaicinājums. Tāpat viņa solīja īstenot pārmaiņas trīs virzienos: VID digitālā transformācija, VID pārstrukturizācija un pakalpojumu precizēšana. Ko tas viss nozīmēs praksē, redzēsim no viņas reālās rīcības, jo viena lieta ir uzrakstīt glītu darbības plānu, bet pavisam cita to realizēt, saskaroties ar neskaitāmu personu un personu grupu savstarpēji pretrunīgām interesēm.
Ko mēs par Šmiti-Roķi zinām? Viņa ir ilggadēja VID darbiniece. Kā VID nodaļas priekšniece pilda valsts amatpersonu ikgadējās deklarācijas kopš 2000. gada. 2007. gadā sāka strādāt Akcizēto preču pārvaldē. 2015. gadā kļuva par Akcīzes preču aprites nodaļas vadītāju. 2020. gadā Šmite-Roķe tika iecelta par Nodokļu pārvaldes direktora vietnieci, bet 2023. gada maijā par Nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāju.
Skaidrs, ka Šmite-Roķe VID zina katru kaktu, katru stūrīti. Viņa šajā sistēmā ir ne vienu vien pudu sāls apēdusi. Vai šī pieredze, šī ciešā sasaiste ar sistēmu viņai palīdzēs vai tikai traucēs? Redzēsim.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis vēl VID vadītāja izvērtēšanas laikā atzīmēja, ka konkursā neesot pieteikušies pietiekami daudz kandidātu VID reputācijas dēļ. No konteksta varēja noprast, ka VID neesot tā labākā reputācija, tāpēc augsta līmeņa vadītāji īpaši netiecoties ieņemt šo amatu. Nav pamata domāt, ka Citskovskis nezinātu, ko runā. Acīmredzot tā arī ir, un jaunajai vadītājai būs šī reputācija ne tikai jāuzlabo, bet principiāli jālauž. Lai, nākamo vadītāju meklējot, “reputācijas problēmas” vairs nebūtu.
Visi šie uzdevumi, maigi sakot, nav viegli. Drīzāk gandrīz vai neatrisināmi. Īpaši esošajā situācijā, kad VID represīvā daļa atrodas zem viena administratīvā jumta ar nodokļu iekasēšanas daļu. Kad it kā gluži civilā iestādē darbojas cilvēki ar militārajām pakāpēm.
Atcerēsimies muitas ģenerāli Tāli Kravali un finanšu policijas ģenerāli Kasparu Čerņecki, kuriem šīs ģenerāļu pakāpes piešķīra pēc “visu laiku labākā finanšu ministra” (“Vienotības” fanu kora dziedājumā) Andra Vilka ieteikuma. Iespējams, tieši šī “ģeneralitātes” klātbūtne VID gaiteņos (pat ne tik daudz šie konkrētie cilvēki) arī nosaka Citskovska pieminēto “reputāciju”.
Par VID sadalīšanu, par spēka struktūru nodalīšanu no nodokļu administrēšanas struktūrām runā jau sen, bet vezums no vietas nekust. Šai atturībai ir saprotams iemesls. Finanšu ministrija nevēlas darīt neko tādu, kas kaut par kripatu mazinātu tās nesamērīgo ietekmi valstī. Ņemot vērā Latvijas politikā ieviesto praksi, ka premjeram un finanšu ministram esot jābūt no vienas partijas, jau tā izveidojas milzīga varas sānsvere par labu vadošajai partijai. Atgādināšu, ka kopš 2009. gada 10. marta valsts pārvaldē pārliecinoši dominē “Vienotība”. Īslaicīgais pārtraukums Māra Kučinska valdības laikā šajā ziņā tikpat kā neko nemaina.
Vai tagad kaut kas mainīsies? Gribētos jau būt optimistam, bet tam grūti atrast pamatojumu. Pārāk nesalīdzināms ir pašreizējā finanšu ministra Arvila Ašeradena un Šmites-Roķes politiskais aparāta svars. Arī valdībā un koalīcijā nekas neapdraud “Vienotības” varas mašīnu. Bet ja tā tik gludi ripo, tad kāpēc kaut ko būtiski mainīt?
Arī pirmās Šmites-Roķes publiskās intervijas neliecina par gatavību enerģiski virzīt kādas principiālas reformas. TV3 rīta raidījumā “900 sekundes” Šmite-Roķe, iezīmējot VID galveno darba fronti, norādīja uz tiem, kuru oficiālie ienākumi ir zemāki par 1000 eiro gadā. Tādu esot 126 000. Nenoliedzot šo problēmu, ir acīmredzams, ka galvenais VID triecienspēks būs vērsts pret tiem, pret kuriem cīnīties ir ja ne visvieglāk, tad noteikti visdrošāk. Cīņai ar šiem indivīdiem “diennakts apsardze man un manai ģimenei”, kā bija pieprasījis kāds potenciālais VID vadītāja amata kandidāts, noteikti nebūs vajadzīga.
Vēl pirms konkursa noslēguma rakstīju, ka, saglabājot esošo VID struktūru, kurā represīvie un nodokļus administrējošie dienesti atrodas zem viena jumta, VID galvgalī būtu vēlams komisāra Korado Katani tipa cilvēks no itāliešu mafijas seriāla “Astoņkājis”. Ar īpašu noturību pret spiedienu no malas. Vai Šmite-Roķe tāda ir?
Pirms cilvēks ir sācis strādāt, būtu pārsteidzīgi viņu vērtēt. Pat destruktīvi, jo šādi cilvēks var tikt ieprogrammēts kaut kādai noteiktai lomai. Tāpēc spriedīsim par viņu tad, kad būs reāli darbi.
Pagaidām jānovēl jaunajai VID vadītājai spēks, drosme un apņēmība būtiski lauzt līdzšinējo VID reputāciju un pārvērst to par iestādi, par kuru saka: “Man bija radušās problēmas. Biju galīgi saputrojies ar nodokļiem, bet aizgāju uz VID, un tur bija tik atsaucīgs, saprotošs personāls, ka visu vienkārši, ātri un efektīvi atrisinājām. Patiešām bija patīkami sadarboties.”
