Autobraucēji un kājāmgājēji, sabiedriskā transporta izmantotāji un velobraucēji visi kā viens neslēpj sašutumu par Rīgas ielu un ietvju katastrofālo stāvokli. Parādījušies joki, ka kara gadījumā nav nepieciešams mīnēt ceļus, jo tie tāpat ir tik bedraini, ka nav izbraucami.
Cilvēki uzdod jautājumu sev un citiem - kas noticis? Uz kāda pamata tāds straujš ceļu infrastruktūras sabrukums visos segmentos? Kāpēc kopā ar sniegu “nokusis” arī asfalts?
Kā tas visbiežāk notiek, pareizā atbilde uz šiem jautājumiem ir tieši tā, kura pašā virspusē. Lai noteiktu vainīgos, nav nepieciešams veikt kādus padziļinātus pētījumus vai izmeklēšanu. Šādos gadījumos vienmēr vainīga ir pilsētas vadība. Par pilsētas saimniecības stāvokli atbild tās saimnieki. Neviens cits. Ja mājai caurs jumts vai atlupis fasādes krāsojums, tad vainīgs ir tikai tās saimnieks, nevis lietus, rūsa un nekvalitatīvā krāsa.
Līdz ar to rodas nākamie jautājumi - kādi Rīgai ir šie saimnieki? Vai viņi vispār jūtas kā saimnieki? Vai prot saimniekot? Vai arī prot tikai runāt? Vai, kā tagad mēdz teikt - tukši muldēt. Pieklājīgi izsakoties.
Uzreiz jāsaka, ka līdzšinējā Latvijas politiskajā mitoloģijā vārdam “saimnieks” ir visai nelāga skaņa. “Saimniekot” ir gandrīz vai sinonīms vārdam “zagt”. Tā kā politiskais sadalījums ilgstoši ir bijis starp tā saucamajiem kordziedātājiem un zolītes spēlētājiem jeb “godīgiem” tukšmuldētājiem un “blēdīgiem” darītājiem, tad saimnieciski noskaņoti politiķi tiek pieskaitīti pie “tumsas” spēkiem, bet pareizo frāžu skandētāji - pie “gaismas” spēkiem.
Svarīgi atzīmēt, ka šeit vārdi “godīgs” un “blēdīgs” jāliek pēdiņās, jo šis sadalījums izriet tikai no viņu pašu pozicionēšanās un partejiskās piederības. Realitātē “godīgais” var būt lielāks zaglis, blēdis un korumpants nekā “blēdīgais” un otrādi.
Šis mitoloģiskais sadalījums ir tik dziļi iesēdies Latvijas sabiedrības kolektīvajā apziņā, ka jebkurā publiskā konfliktā pirmais ir jautājums - kuri tur “gaismas” un kuri “tumsas” spēki? Ja šī dihotomija skaidri neiezīmējas, tad šis konflikts nevienu, izņemot pašus tajā iesaistītos, neinteresē. Līdzīgi kā spēļu rezultāti nepopulārā sporta veidā.
Atgriežoties pie Rīgas ielu stāvokļa un vainīgajiem, pirmā, bet ne vienīgā atbilde uz jautājumu: kāpēc, ir - pašreizējie Rīgas vadītāji ir slikti saimnieki. Viņi kopš dzimšanas sev apkārt redzējuši to nolaistību un nesakārtotību, kāda valdīja padomju un pēcpadomju vidē, un to uztver gandrīz kā normu. Kad ceļo pa Indiju (īpaši, ja uz paša roku un izmantojot turienes sabiedrisko transportu), tad jau otrajā nedēļā ielu piedrazotību vairs nemani. Pie tās pierod. Neparasti ātri.
Ja tā, tad rodas nākamais jautājums - kāpēc tieši šī pilsētas vadība izrādījusies tik nesaimnieciska? Vai tiešām 2020. gada ārkārtas vēlēšanās ievēlētais jaunais Rīgas domes sastāvs izrādījies “sovjetiskāks” par Ušakova/Amerika/Burova laika “saimniekiem”? Kaut kā negribas ticēt.
Tie, kuriem bijušas darīšanas ar Ušakova laika Rīgas domes ierēdņiem, atcerēsies, ka arī tajā laikā nekādi profesionālie spīdekļi Rīgas domes kabinetos nesēdēja. Imantas mikrorajonā dzimušais un kopā ar turienes nolaistību uzaugušais Ušakovs pilnībā atbilda sava elektorāta izpratnei par vēlamo lietu kārtību. Viņu likt par paraugu, kam līdzināties, nevar. Tad kāpēc uz viņa fona jaunie Rīgas saimnieki izskatās vēl nevarīgāki un neprofesionālāki?
Tie, kuri cenšas atrast attaisnojumu pašreizējās Rīgas vadības saimniekošanai, izvirza divas viena otru papildinošas hipotēzes. Pirmā: infrastruktūras sabrukums notiekot ilgākā laika posmā. Pamatus šim sabrukuma esot ielicis Ušakovs & Co, bet tagad Staķim un Ķirsim esot šīs “saimniekošanas” sekas jāizcieš. Doma jau labskanīga un Ušakova nīdējiem tīkama, bet ne pārāk pārliecinoša. Jaunā vara Rīgā saimnieko jau ceturto gadu, un teikt, ka visas ķibeles saistītas ar Ušakova mantojumu, kļūst arvien nenopietnāk.
Otra hipotēze jau ir it kā nopietnāka un labi iegulstas jau minētajā politiskajā mitoloģijā. Pie visa vainīgs būvnieku kartelis, nepilnības iepirkumu sistēmā (uzvar lētākais) un mistiska (politiski nekādi neiezīmēta) korupcija. Pret šo trīsgalvaino pūķi jebkuri politiķu centieni situāciju labot esot bezspēcīgi.
Šis otrais attaisnojums politiski ir ārkārtīgi efektīvs. Mēs jau neko, mēs esam tie labie, gaišie, bet mums darīt labos darbus nemitīgi traucē sliktie, tumšie, kurus nekādi neiznīdēt, lai kā mēs censtos. Nav šaubu, ka šī ideja dažādās variācijās tiks bīdīta un popularizēta. Vainīgi (kā vienmēr) ir “tumsas” spēki: mistiskais “kartelis” (pat ja tiek nosaukti konkrēti uzņēmumi, sabiedrības acīs šis “kartelis” tāpat ir politiski bezpersonisks); tikpat mistiskas (abstraktas) iepirkumu procedūras problēmas, ar kurām tiek attaisnots pilnīgi viss, un visbeidzot burvju nūjiņa - korupcija, kura kā neredzams ēters apņem visu mūsu dzīvi.
Bet vai tad tā nav, ierasti skan “gaišo” balsis. Nē, nav gan. Jūs jau ceturto gadu esat saimnieki Rīgā, jau piecpadsmit gadu (kopš 2009. gada marta)
“Vienotība” ir vadošais spēks visās līdzšinējās valdībās. Jūsu pārziņā ir visas spēka jeb tiesībsargājošās struktūras. Ja jūs būtu gribējuši, tad “kartelis” jau sen būtu sagrauts, iepirkuma procedūras pieslīpētas un to trūkumi novērsti. Kas attiecas uz korupciju, tad tā ir pie varas esošo “slimība”. Ja pie varas esošie piesauc korupciju, tad tā ir runa vispirms pašiem par sevi.
Atslēgas vārds ir - ja būtu gribējuši. Acīmredzot tādas vēlmes nav bijušas. Valdošo politisko šķiru viss ir apmierinājis, tāpēc atliek vien teikt: meklējiet vainīgos paši savā vidū. Tas pērnvasar arī tika darīts, nomainot Rīgas mēru. Cita lieta, ka apvainojumi korupcijā tika mētāti no vieniem uz otriem, no otriem uz pirmajiem, bet nekāda skaidrība tā arī netika ieviesta. Kurš tur ko korumpējis. Tikmēr ielu segums brūk, mašīnas lūst un tiek meklēti PR varianti, kā izlīst sausiem no ūdens.
Izvirzīšu savu hipotēzi, kāpēc Rīgā situācija ir tik traģiska. Par mūsdienu progresistiem pasaulē klīst kāda atziņa: cilvēki, kuri nespēj uzturēt kārtību savā istabā, kuriem haoss uz galda un haoss domāšanā, vēlas ieviest kārtību visā pasaulē. Rīgā pie varas ir “pareizo frāžu skandētāji”. Saimniekot viņi neprot, prot tikai tukši muldēt (prasītos gan smagāks vārds), un rezultāts uz delnas. Gaidīt no viņiem citu rezultātu būtu muļķīgi.
P.S. Atbilde uz jautājumu par to, kāpēc uz Ušakova fona Staķis/Ķirsis izskatās vēl blāvāk: tāpēc, ka aiz tukšmuldētāja Ušakova muguras stāvēja “saimniekotāji” Ameriks un Burovs. Par viņu iesaukām un reputāciju jau pavisam cits stāsts.
