Bens Latkovskis / Viedokļi

Piecpadsmit balsošanas kārtas bija nepieciešamas, lai Kevins Makartijs ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkera vēlēšanās “pielauztu” Republikāņu partijas trampistu spārnu nobalsot par viņu. Vēl nav īsti skaidrs, ko Makartijs būs sasolījis šiem “nesamierināmajiem”, bet jau pirmie izteikumi, pirmās pašbildes liecina, ka republikāņiem turpmāk būs jārēķinās ar tādu, teiksim kā ir, Ukrainas nīdēju kā Mets Geics un Mārdžerija Teilore Grīna sprunguļu mešanu Ukrainas atbalsta riteņos.

Skandāls ap RAKUS sistēmā esošā Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) ķirurgu atalgojumu un viņu gatavību iet projām no darba izraisījis lavīnveida efektu. Atklājušās arī citas dīvainības darbinieku atalgojuma jautājumā. Ne tikai RAKUS, bet arī citur valsts pārvaldē.

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai cik absurdi tas neliktos valstī, kurā latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Jau vairāk nekā 30 gadu.

Aizvadītajā 2022. gadā vairākkārt varēja atcerēties “Čikāgas piecīšu” dziesmas vārdus: “...cits krīt kā briedis Kurzemē, cits saļimst Sibīrijā, bet mums kaut kā ir laimējies, mēs varam zeltu sijāt.”

Jaunā, 2023. gada viens no nozīmīgākajiem iekšpolitiskajiem notikumiem būs Valsts prezidenta vēlēšanas. Galvenokārt tāpēc, ka šis jautājums var būtiski ietekmēt arī Krišjāņa Kariņa otrās valdības ilgtspējību.

Latvijas tehnoloģiskais izrāviens, par kuru gadiem runājuši “Vienotības” politiķi, beidzot ir noticis. Īsi pirms gadumijas premjers Krišjānis Kariņš apliecināja, ka Latvija ir jaunā laikmeta avangardā. Latvija viena no pirmajām pasaulē ir iegājusi laikmetā, kurā galveno lomu spēlē mākslīgais intelekts.

Latvijas Radio 28. decembra raidījumā “Krustpunktā” tika aplūkota tēma: “Latvietība un patriotisms – cik tālu var runāt par veselīgu nacionālismu”. Tagad, kad Eiropā pēc gadu desmitiem ilga miera perioda atkal uzliesmojis plašs, visaptverošs karš, patriotisma tēma ir tā, par kuru būtu jārunā pēc iespējas vairāk un dziļāk. Diemžēl raidījums sanāca neproporcionāli vienpusīgs.

Ar Vašingtonā dzīvojošo politisko komentētāju, Hadsona institūta zinātnisko līdzstrādnieku Andreju Piontkovski sazinājos drīz pēc kara sākuma. Marta sakumā “Neatkarīgajā” publicētā intervija ar viņu kļuva par manu 2022. gada pārliecinoši visvairāk lasīto publikāciju. Tobrīd kara iznākums un Ukrainas valstiskās neatkarības liktenis vēl bija miglā tīts. Lai arī šobrīd karš turpinās un neko līdz galam droši pateikt nevar, daudz kas tomēr kļuvis skaidrāks.

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima 8. decembrī noraidīja atsevišķu pilsoņu virzīto iniciatīvu “Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību”, neliela, bet skaļa sociālo aktīvistu grupa (progresisti, marksisti, sorosieši, ikviens var viņus dēvēt pēc saviem ieskatiem) prognozējami turpināja uzturēt kaujas uguni, lai par katru cenu panāktu savu.

Ziemassvētku vakars. Atbilstoši kristīgajai tradīcijai tuvojas klusa nakts, svēta nakts. Cilvēki apmainās dāvanām. Novēl cits citam priecīgu prātu. Tikai Parīzē nav miera. Kurdu izcelsmes protestētāji pilsētā sarīkojuši grautiņus. Teiksim, kā ir. Kārtējos grautiņus, kuru esamība ik pa brīdim kādā no Rietumeiropas pilsētām nevienu jau sen kā vairs nepārsteidz.

Jūrmalas domes lēmums paaugstināt sev algas līdz maksimāli iespējamajām likmēm ir zīmīgs. Tas iezīmē jaunu posmu Latvijas politiskās kultūras attīstībā. Pareizāk sakot, iezīmē šī jaunā posma noformēšanās noslēgumu.

Kad šodien runā par sociālo revolūciju, par “atjēdzību” (vokismu), tad šad tad atskan kuslas balsis – tas viss jau reiz bija. “Progresīvie” jau reiz 1917. gadā uzvarēja un savu kārtību ieviesa. Radīja iekārtu, kura balstījās uz taisnīguma un vienlīdzības principiem, iekārtu, kurā tika atmesta buržuāziskā liekulība un aizspriedumi.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizīte Vašingtonā bija liels pārsteigums visiem. Tā bija viņa pirmā vizīte ārpus Ukrainas kopš Krievijas iebrukuma šā gada 24. februārī. Agrāk tika uzskatīts, ka situācija esot tik saspringta, ka prezidents vienkārši nedrīkst atstāt valsti. Jāņem vērā arī drošības apsvērumi. Krievijas speciālie dienesti, lai arī kādi, tomēr nesnauž.

Var piekrist, ka jaunā VARAM ministra Māra Sprindžuka neveiklais rosinājums apsvērt “bezbērnu nodokļa” ieviešanu izklausījās slikti, lai neteiktu dumji. Maigi sakot. Par šī izteikuma vērtējumu sabiedrība ir samērā vienprātīga. Risināt demogrāfiskās problēmas šādā ceļā nedrīkst. Pat runāt tā nedrīkst, jo tas ir aizskaroši cilvēkiem, kuri bērnus gribētu varbūt pat ļoti, bet dažādu iemeslu dēļ bērnu viņiem nav.

Otrdien valdībā tika apstiprināts 2023. gada valsts budžeta pieņemšanas grafiks. To plānots pieņemt galīgajā lasījumā martā. Līdz tam izlīdzēsimies ar tehnisko budžetu, kas, kā LTV raidījumā “Šodienas jautājums” apgalvoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, neesot nekas briesmīgs, jo visas agrākās iestrādnes un programmas tikšot turpinātas. Netikšot finansētas vienīgi jaunas politiskās iniciatīvas. Citādi viss pa vecam. Kā līdz šim.

Šodien izcilajam, varbūt par ģeniālajam krievu rakstniekam un literatūrzinātniekam Dmitrijam Bikovam 55 gadu jubileja. Sākotnēji viņš šo jubileju gatavojās atzīmēt Rīgā ar uzstāšanos “Splendid Palace” zālē, bet pēc “Doždj” apraides licences anulēšanas savus plānus mainīja. Latvijā viņš nebūs. Brīnišķīgi. Labi, ka tā. Paskaidrošu, kāpēc.

Latviešu valodas nozīmes palielināšanas jautājums parasti tiek skatīts kultūras, sadzīves, integrācijas un sabiedrības saliedētības kontekstā, lai gan tam ir arī ļoti būtiska ekonomiskā komponente. To bieži aizmirst.

Jaunās valdības pirmo sēdi tradicionāli ievadīja Valsts prezidenta Egila Levita uzruna. Valsts galva deva savu svētību un izteica laba vēlējumus jaunajai valdībai. Diemžēl Levita uzruna, kuru viņš nevis nolasīja, bet daļēji teica no sevis, ik pa brīdim atraujoties no priekšā esošās lapiņas teksta, ļoti precīzi raksturo gan prezidentu, gan valdību, gan mūsu valsti pašreizējā posmā. Tie ir trīs – ne. Nekonkrētība, neambiciozitāte, neskaidrība.

Nebūšu oriģināls, norādot uz jaunās Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijas deklaratīvo (atvainojos par tautoloģiju) raksturu. Proti, uz dažādu vēlējumu pārbagātību, sākot no slavenā “veicināsim” un beidzot ar ne mazāk slaveno “nodrošināsim”.

Jaunās Krišjāņa Kariņa valdības galvenā novitāte un atšķirība no iepriekšējām valdībām būs jaunizveidotā Klimata un enerģētikas ministrija. Kā vienmēr, kad tiek izveidots kaut kas jauns, tad pirmais rodas jautājums – ar ko šī jaunā struktūra nodarbosies? Kādas būs tās funkcijas un uzdevumi?

Svētdien sociālās vietnes “Twitter” lielākais īpašnieks Īlons Masks caur žurnālistu Maiklu Šelenbergeru publicēja ceturto “Twitter” “slepeno failu” porciju. Šoreiz par to, kā vietnes vadība 2020. gada janvārī pieņēma lēmumu slēgt ASV prezidenta Donalda Trampa tviterkontu uz visiem laikiem.

Kad šķita, ka TV kanāla “Doždj” licences anulēšanas epopeja jau sāk pārklāties ar aizmirstības plīvuru, paduļķot ūdeni pieteicās vēl viens Krievijas pseidoliberālis. Radiostacijas “Eho Moskvi” galvenais redaktors Aleksejs Venediktovs piektdien publiski plātījās, ka “nodarbojas ar “Doždj” lietu” un to “kārtojot”.