Bens Latkovskis / Viedokļi

Trīs nedēļas pirms kara sākuma, 2022. gada 2. februārī, Viskrievijas virsnieku sapulces priekšsēdētājs ģenerālpulkvedis Leonīds Ivašovs publicēja brīdinošu paziņojumu – “Kara priekšvakarā”. Šajā paziņojumā/aicinājumā Krievijas pilsoņiem un prezidentam viņš norādīja uz uzbrukuma Ukrainai katastrofālajām sekām. Tagad, gadu pēc kara sākuma, viņš devis plašu interviju interneta izdevumam “Republic” (republic.ru).

Gandrīz visas Latvijas medicīnas darbinieku organizācijas vienbalsīgi norāda, ka 2023. gada budžetā nozare ir acīmredzami apdalīta. Jau tā niecīgais veselības aprūpes finansējums šī gada budžetā  ir kļuvis relatīvi vēl niecīgāks. No 5,3% no IKP 2022. gadā uz 4,5% no IKP 2023. gadā.

Gundara Rēdera vadītais LTV raidījums “1:1”, kopš tas ir ēterā, izkristalizējies divos atšķirīgos formātos. Viens – komplimentāra intervija, kuru veido nosacīti jautājumi – vai taisnība, ka esat visgudrākā (-ais), pareizākā (-ais) un godīgākā (-ais)? Otrs atgādina boksa maču, kurā raidījuma vadītājs neslēpj savu nepatiku pret viesi, to ar asiem jautājumiem cenšas iedzīt stūrī un nokautēt.

“Latvijas varas iestādēm jāizbeidz dzīšana atpakaļ un jānodrošina cilvēktiesības tiem cilvēkiem, kuri meklē aizsardzību uz robežas ar Baltkrieviju,” teikts Eiropas Padomes (nejaukt ar Eiropas Komisiju) cilvēktiesību komisāres Duņas Mijatovičas 2023. gada 6. februāra paziņojuma virsrakstā.

Viens no trāpīgākajiem putinologiem – Staņislavs Belkovskis – uzsver: vienmēr ļoti uzmanīgi jāklausās, ko cilvēki saka. Nevajag domāt, ka cilvēki runā tāpat vien. Uz Krievijas diktatoru Putinu tas attiecas ne mazāk kā uz jebkuru citu. Varbūt pat vairāk

Lietas jāsauc savos īstajos vārdos. Ja uzvar gļēvulīga vēlme izvairīties no konfliktiem, gatavība mīļā miera labad kaut ko gluži idiotisku pieciest, tad agri vai vēlu tie, kas dzīvo savu iedomu pasaulē, piespiedīs arī tevi tajā dzīvot.

“Economist Group” pētniecības un analīzes komanda “Economist Intelligence Unit” publicējusi ikgadējo valstu demokrātijas līmeņa apskatu. Latvija, salīdzinot ar 2021. gadu, savu vietu šajā reitingā nav mainījusi – 38. vieta. Starp Kipru (37.) un Lietuvu (39.).

Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko vizīte Zimbabvē pasaules ziņu virsrakstos tikpat kā neparādījās. Ja nu vienīgi ironiskā tonalitātē – Kartupeļu fīrers viesojas pie Krokodila (Zimbabves līdera Emersona Mangagvas neoficiālā iesauka). Taču mums kā Baltkrievijas kaimiņvalstij tomēr derētu saausīties un ar žoga būvi uz robežas pasteigties.

“Kustības “Par!”” ziedojumu vākšanas kampaņa, izmantojot literātes Aspazijas un uzņēmējas Emīlijas Benjamiņas tēlus, izpelnījusies ne tikai zobgalīgas vīpsnas, bet arī vairākus jautājumus. Pavisam nopietnus. Finansiālus.

Ar Valsts prezidenta Egila Levita uzrunu un citu prominenču piedalīšanos atklāta jauna iestāde – Demokrātijas akadēmija. Kas tas par “zvēru”? Skola? Mācību kombināts? Profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas institūts?

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) pagājušajā nedēļā publicēja paziņojumu ar virsrakstu: “Par solidaritāti ar Ukrainu, sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju un sportistu statusu no šīm valstīm.”

“Neatkarīgās” lasītāji visu pagājušo nedēļu varēja balsot par jautājumu: Vai atbalstāt Ievas Jaunzemes atjaunošanu VID ģenerāldirektores amatā? 11 111 jeb 88% no visiem aptaujā nobalsojušajiem (līdz vakardienas pulksten 20:00), uz šo jautājumu atbildēja noraidoši – nē, neatbalstām.

“Aizvadītajā gadā Krievija pilnībā sagrāva līdzšinējo Eiropas drošības arhitektūru,” Saeimas ārpolitiskajās debatēs norādīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Sakot A, jāsaka arī B. Ja jau drošības arhitektūra ir sagrauta, tātad steidzami jābūvē jauna. Vai jaunās drošības ēkas aprises šajās debatēs tika iezīmētas?

Vienu brīdi šķita, ka valdība vairs nav tik naska sniegt Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa projektam ekonomiskā nodrošinājuma valsts garantijas. Taču izskatās, ka projekts nekur nav pazudis. Drīzāk otrādi. Pie tā bīdīšanas pieslēdzies “Vienotības” saimnieciskais spārns.

Tādi notikumi negadās bieži. Ne katrai paaudzei tādus izdodas piedzīvot. Tieši piedzīvot, jo tas bija piedzīvojums. Kas galu galā dzīvē ir galvenais? No kā sastāv dzīve? No piedzīvojumiem. Protams, īstiem. Nevis no tām par naudu pērkamajām izklaidēm, ko piedzīvojumu trūkuma dēļ par tādiem cenšas uzdot.

Ekoloģiskā aktīviste, var pat teikt, kustības ikona – Grēta Tūnberga – atkal nonākusi mediju starmešu gaismā. Attēli, kuros redzams, kā viņu arestē Vācijas policija protesta akcijas laikā, aplidojuši pasaules medijus. Tiesa, drīz vien medijus aplidoja arī citas bildes, kurās redzams, cik šis arests bijis teatrāls.

Ziņa, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens atjaunojis darbā iepriekšējā ministra Jāņa Reira atlaisto VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, izraisījusi pretrunīgu sabiedrības reakciju. Daļa sabiedrības šajā atjaunošanā saskata valdošās politiskās šķiras nevēlēšanos cīnīties ar korupciju, bet lielākajai sabiedrības daļai šīs jautājums ir dziļi vienaldzīgs. Kāpēc?

Vācijas interneta izdevums “Die Achse des Guten”/achgut.com (vācu valodā – labā ass, pretēji ļaunuma asij) vairākos rakstos izvērtējis Eiropas Komisijas (EK) vadību – tās priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu un viņas trīs viceprezidentus – Franci Timmermani, Margretu Festāgeri un Valdi Dombrovski. Kas šajos rakstos teikts par mūsējo?

Latvijas prezidents Egils Levits kopā ar pavadošo grupu šajās dienās (no 16. līdz 20. janvārim) uzturas Davosā, kur piedalās ikgadējā Pasaules ekonomikas forumā. Tur viņam paredzēta piedalīšanās diskusijās par demokrātiskās iekārtas stiprināšanu nākotnē un Ukrainas tematiku. Tāpat prezidentam plānotas divpusējas tikšanās ar Šveices prezidentu Alēnu Bersē, Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu un Pasaules ekonomikas foruma dibinātāju un valdes priekšsēdētāju Klausu Švābu.

Par nelegālo robežpārkāpēju izpalīgiem, pret kuriem ierosināts kriminālprocess, rakstniece Kristīne Želve saka: “Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” ir veikusi un turpina veikt ļoti smagu un bieži vien nepateicīgu darbu. Viņi pieder tiem, kas gan Latviju, gan pasauli padara par mazliet labāku vietu.”

Ziņa par to, ka nomainījusies Krievijas armijas vadība Ukrainas karadarbības zonā, jāaplūko no diviem aspektiem. Gan pēc būtības, gan no šīs ziņas pasniegšanas aspekta. Sāksim ar otru aspektu, jo tas vairāk attiecas tieši uz mums.

Latvijas televīzija sestdienas vakarā parādīja režisora Oskara Rupenheita 2018. gada absurda komēdiju “Kriminālās ekselences fonds”. Šoreiz ne par filmas mākslinieciskajām kvalitātēm. Ar tām viss kārtībā. Filma savā ziņā ir izcila. Šoreiz par citu. Par filmas gluži vai ģeniālo noslēguma epizodi, kura sevī ietver savdabīgu, daudzslāņainu domu. Domu, kura attiecināma arī uz mūsu politiski ideoloģisko dzīvi. Par to, pie kā noved loģisku, pašsaprotamu lietu ignorēšana un greizu uzskatu uzspiešana.