Īrijas Republikas vēlētāji 8. marta referendumā ar pārliecinošu balsu vairākumu nobalsoja pret Īrijas konstitūcijas grozīšanu.
Priekšlikums grozīt konstitūcijas formulējumu, lai par ģimenēm atzītu arī tādas savienības, kuru pamatā nav laulība, tika noraidīts ar 67,7% balsu. Otrs ierosinātais grozījums par sieviešu lomu mājsaimniecībā tika noraidīts ar vēl lielāku balsu pārsvaru - 73,9%.
Tā kā šis Īrijas referendums ir ideoloģiski ārkārtīgi sensitīvs, tad svarīgi to atspoguļot īpaši precīzi, lai izvairītos no jebkādām divdomībām un patvaļīgām interpretācijām. Tāpēc precīzi citēsim jautājumus, uz kuriem referendumā bija jāatbild Īrijas pilsoņiem.
Referendumam tika izvirzīti divi atsevišķi priekšlikumi, par kuriem notika atsevišķi balsojumi. Pirmais bija par “ģimeni”. Tas paredzēja papildu teksta iekļaušanu 41.1.1° pantā un 41.3.1° panta teksta svītrošanu. Papildu teksts treknrakstā, savukārt teksts kvadrātiekavās tiek svītrots (lielie sākuma burti kā tekstā):
“Valsts atzīst Ģimeni, kas balstīta uz laulību vai citām ilgstošām attiecībām, par Sabiedrības dabisku primāro un pamata vienību kā morālu institūciju, kurai piemīt neatņemamas tiesības, kas ir senākas un augstākas par visām pozitīvajām tiesībām. Valsts apņemas ar īpašu rūpību sargāt Laulības institūciju, [uz kuras balstās Ģimene], un aizsargāt to no uzbrukumiem.”
Grozījumu jēga bija ne tikai paplašināt, bet arī pārdefinēt ģimenes jēdzienu. Pašreizējā Īrijas konstitūcijā ģimene netiek atsevišķi skaidrota, jo konstitūcijas pieņemšanas brīdī par to, kas ir ģimene, diskusiju nebija. Katram bija skaidrs, kas ir ģimene, tāpat kā: kas ir sieviete, vīrietis, māte, tēvs, meita, dēls, vīrs un sieva. Jaunajā redakcijā ģimenes jēdziens tiek izskaidrots kā “balstīts uz laulību (reveranss konservatīvi noskaņotiem pilsoņiem) vai citām ilgstošām attiecībām”.
Jāatzīst, ka arī šis piedāvājums - vai citām ilgstošām attiecībām (other durable relationships) - ir samērā konservatīvs, jo, piemēram, Latvijas Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedumā (tiesiskajā apvērsumā) par paternitātes (tēva) pabalsta piešķiršanu bērna mātes draudzenei šo draudzeņu attiecību ilgums vai šo attiecību izturība nekādi nav aplūkota. Mūsu Satversmes tiesas interpretācijā pietiek ar to, ka divi ar asinsradniecību nesaistīti cilvēki sevi uztver kā ģimeni. Ja tā, tad tā arī ir ģimene. Īrijas piedāvājumā tomēr nozīme ir arī šo attiecību ilgtspējai.
Šajā pašā referenduma jautājumā tika rosināts izsvītrot vārdus, kas paskaidro, kas ir laulības institūcija. Agrāk tā bija ģimenes pamats, bet jaunajā (nepieņemtajā) redakcijā laulība un ģimene tiek viena no otras nodalīta. Tās ir divas autonomas, savstarpēji nesaistītas lietas. Var būt gan laulība bez ģimenes, gan ģimene bez laulības. Kā katrs grib, tā interpretē, atkarībā no situatīvās vajadzības.
Abi šie grozījumi, kas bija ietverti vienā jautājumā, tika noraidīti.
Otrs referenduma jautājums bija saistīts ar tā dēvēto konstitūcijas rūpju grozījumu (The Care Amendment). Īrijas konstitūcijas pašreizējā redakcijā 41.2. pants skan šādi:
“Valsts īpaši atzīst, ka sieviete ar savu dzīvi mājās sniedz valstij atbalstu, bez kura nav iespējams sasniegt kopējo labumu. Tādēļ valsts cenšas nodrošināt, lai ekonomisku apsvērumu dēļ mātes nebūtu spiestas iet strādāt, atstājot novārtā savus mājas pienākumus.”
Referendumam nodotais priekšlikums paredz svītrot šo pantu un iekļaut jaunu 42.B pantu: “Valsts atzīst, ka ģimenes locekļu savstarpējā aprūpe, ko ģimenes locekļi nodrošina viens otram, pamatojoties uz savstarpējām saitēm, sniedz sabiedrībai to atbalstu, bez kura nav iespējams sasniegt kopējo labumu, un cenšas atbalstīt šādu aprūpi.”
Tā kā jaunā grozījuma jēga ir visai grūti saprotama, tad droši vien vienkāršāk būtu bijis šo punktu par “sieviešu mājas pienākumiem” svītrot vispār, nemēģinot kaut ko sagudrot vietā. Kreisi liberālajos medijos tieši šis otrs referenduma priekšlikums tika īpaši akcentēts, jo “sieviešu pienākumi” no šīs ideoloģijas skatupunkta izklausās sevišķi arhaiski un tāpēc nievājami. Šis konstitūcijas punkts tika interpretēts tradicionālajā mērcē: it kā sievietēm kāds (patriarhāli noskaņotie vīrieši) liktu obligāti sēdēt mājās un nodarboties ar “mājas pienākumu” pildīšanu.
Tāpēc daudziem varēja likties pārsteidzoši, ka šis referenduma jautājums guva vēl mazāku sabiedrības atbalstu nekā pirmais - vairāk abstraktais un vairāk tīri formālais. Šī noraidošā attieksme ir samērā viegli izskaidrojama. Daudzas sievietes šajos grozījumos saskatīja apdraudējumu pašas izvēlei, jo esošā konstitūcijas redakcija tomēr paredz valstij nodrošināt sievietei/mātei tādu labklājības līmeni, lai viņai nebūtu “ekonomisku apsvērumu dēļ jādodas strādāt, atstājot novārtā savus mājas pienākumus”. Jaunais “genderneitrālais” formulējums šādu nodrošinājumu noņem.
Īrijas referenduma rezultāti nav labvēlīgi pasaules politiskās šķiras kreisi liberālajam spārnam. Medijos šie rezultāti tiek atspoguļoti izteikti garāmejot. Var pat teikt, ka apzināti noklusēti, jo šis referendums ir smags trieciens visai tai kustībai, kura Rietumu pasaulē līdz šim bija gājusi tikai vienā virzienā. Šis ir kārtējais apliecinājums tam, ka kreiso ekstrēmistu (marksistu/progresistu) pārmērības pasaulē iet mazumā un politiskais svārsts sācis kustēties pretējā virzienā.
