Piektdienas vakarā notika terora akts prestižajā Maskavas koncertzālē “Crocus City Hall” (tā atrodas uzreiz aiz Maskavas administratīvajām robežām netālu no izslavētās Rubļovkas). Grupa kamuflāžā tērptu kaujinieku ielauzās skatītāju zālē un, demonstrējot profesionālas iemaņas, sāka mērķtiecīgi šaut pa cilvēkiem. Pēc tam, izmantojot līdzatnesto vai jau agrāk tur nogādāto benzīnu, aizdedzināja ēku. Bojā gājušo upuru skaits krietni pārsniedz simtu, tādējādi tam kļūstot par lielāko terora aktu Krievijā kopš Beslanas skolas ieņemšanas 2004. gada 1. septembrī.
Pirms runājam tālāk, jānorāda: šis terora akts notika valstī, kurā pašā valda visu pasauli apdraudošs teroristisks režīms. Režīms, kurš, bombardējot slimnīcas, teātrus, tirdzniecības centrus, HES un TEC, dzīvojamās ēkas un citus civilos objektus, pats veic terora aktus ik dienu. Līdz ar to nav īpaši svarīgi, kas sarīkojis šo konkrēto terora aktu - Krievijas Federālais drošības dienests, “Islāma valsts” (ISIS) vai kas cits. Atbildība par to primāri gulstas uz Kremli un tā noziedzīgo saimnieku.
Tas tā ievadam. Tagad pēc būtības. Šā gada 7. martā ASV un citu rietumvalstu (arī Latvijas) vēstniecības Maskavā izplatīja neparastu paziņojumu, kurā brīdināja savus pilsoņus tuvāko 48 stundu laikā nepiedalīties masu pasākumos. Neapmeklēt koncertus, teātra izrādes un sporta pasākumus. Ja vien iespējams, nekavējoties atstāt Krieviju, jo tur gaidāms kaut kas nelabs. Tieši kas, netika konkretizēts.
Novērotāji izteica minējumus, ka šādā veidā Rietumi (ASV izlūkdienests) centušies novērst kādas provokācijas, it kā dodot saprast: mēs visu tāpat zinām, un pat nemēģiniet kādu apmuļķot. Nedēļu vēlāk, 16. martā, Putins, uzstājoties Federālās drošības kolēģijas sēdē, norādīja, ka šis Rietumu paziņojums esot apzināta provokācija, kurai nedrīkstot pakļauties. Taču tās pašas nedēļas nogalē notika ārkārtīgi nežēlīgs, bet vienlaikus arī dīvains terora akts koncertzālē “Crocus”.
Kas tur dīvains? Vispirms jau tas, ka no teroristu puses netika izvirzītas nekādas prasības. Netika pat paziņots - kāpēc šaujam, par ko atriebjamies vai ko gribam panākt. Atcerēsimies, ka gan Beslanas, gan “Nord-Ost” gadījumos bija konkrētas čečenu kaujinieku prasības, kuras gan netika pat uzklausītas. Šoreiz notika šaušana pa gadījuma cilvēkiem, bez mazākajiem centieniem piešķirt šim terora aktam kādu politisku jēgu. Radās iespaids, ka terora akts sarīkots, lai par vainīgajiem vēlāk varētu pasludināt, ko vien grib.
Arī paša terora akta gaita un tai sekojošie notikumi ir pilni iekšēju pretrunu un loģisku nesakritību. Maskava un tās lielākā koncertzāle (sēdvietu skaits “Krokusā” pārsniedz septiņus tūkstošus) ir burtiski noklāta ar novērošanas kamerām. “Siloviki” jeb “drošībnieki” ir skaitliski lielākā profesionālā grupa pilsētā. Specdienestu bāze atradās 10 minūšu brauciena attālumā no “Crocus”, taču “OMON” tur ieradās pēc vairāk nekā stundas. Līdz tam teroristi, pastrādājuši savu briesmu darbu, netraucēti atstāja degošo koncertzāles ēku, atbilstoši oficiālajai versijai, iekāpa tajā pašā baltajā “Renault” mašīnā, ar ko bija atbraukuši, un devās prom Baltkrievijas virzienā. Tur pa ceļam viņus arī notvēra specdienesti, kuri nekavējoties nopludināja šo aizturēšanu video.
Taču ir milzīgs kontrasts starp aculiecinieku/cietušo video no koncertzāles iekšienes un vēlākajiem video, kurus nopludinājis FSB. Kadros no koncertzāles redzami kamuflāžā tērpti profesionāli šāvēji, kuri aukstasinīgi, bez mazākās steigas “dara savu darbu”, kamēr FSB aizturētie “teroristi” ir kaut kādi bailēs dreboši tadžiku viesstrādnieki (sētnieki un picu izvadātāji), kuri it kā par 500 000 rubļu (5000 eiro) esot kaut kādu nezināmu cilvēku nolīgti, lai nogalinātu vienalga ko.
Skatoties uz šiem aizturētajiem, kuri nolikti uz ceļiem, pārbijušies burtiski kratās bailēs no nekavējošas vardarbības, redzams, ka viņi ir gatavi teikt pilnīgi jebko, lai tikai viņus nesistu vai nenogrieztu otru ausi. Vienam par teroristu nozīmētajam aizturēšanas brīdī ausi ar nazi nogrieza un iestūķēja mutē.
Tadžiku viesstrādniekam (un Krievijas “dzīļu tautai”, kam šis video bija domāts) 5000 eiro droši vien šķita pietiekami liela nauda, lai uz bļāvienu: cik jums par to samaksāja, nosauktu šādu nenopietni niecīgu summu. Tā kā pat šādas naudas tadžikiem līdzi nebija, tad to viņiem mistiskais nozieguma pasūtītājs it kā bija pārskaitījis uz bankas karti (ar visiem īstajiem vārdiem, uzvārdiem un bankas kontiem), bet pašu karti neģēlīgais slepkava jau bija pazaudējis.
Visa šī tadžiku viesstrādnieku/teroristu lieta izskatās tik baltiem diegiem šūta, ka varētu domāt - kam tā domāta, un kurš tai noticēs. Diemžēl jau sen atklāts un praksē pierādīts, ka cilvēku psiholoģija ir tā iekārtota, ka propagandai nav jābūt loģiski nevainojamai un jēdzieniski homogēnai. Tā var būt pavisam neticama, bet, ja tās galvenais vēstījums sakrīt ar to, ko grib dzirdēt tās adresāts, tad tā lieliski strādā par spīti loģiskām pretrunām un nesakritībām. Neatkarīgi no propagandas adresāta izglītības līmeņa, sociālā statusa un pašiedomātās “kritiskās domāšanas”.
Kādas varētu būt šī terora akta sekas? Putins kā parasti ieturēja pauzi un tikai nākamajā dienā, 20 stundas pēc paša terora akta, teica uzrunu televīzijā. Tās saturisko jēgu var ietilpināt divos atslēgas vārdos: “nacisti” un “Ukraina”. Teroristi esot devušies uz nacistu pārvaldīto Ukrainu, kur viņiem esot bijis izkārtots robežas “logs”. Mājiens bija nepārprotams, un nav šaubu, ka kara laikā kritīs jau sagatavotā augsnē. Sākotnējā informācija, ka tadžiku teroristi baltajā “Renault” devušies uz Baltkrieviju, jau aizmirsta, un ģeogrāfiskās atsauces, kur viņi tika aizturēti, vairs netiek pieminētas.
Šādi nežēlīgi, asinis stindzinoši notikumi kara apstākļos rada noteiktas konsekvences. Nav pat tik svarīgi, vai šo terora aktu patiešām veicis ISIS vai kāds cits. Tāpat kā nebija svarīgi, vai Ļeņingradas apgabala pirmo sekretāru Sergeju Kirovu 1934. gada 1. decembrī noslepkavoja greizsirdis Nikolajevs vai šo slepkavību organizēja OGPU. Staļins to izmantoja kā ieganstu masu terora uzsākšanai.
Arī tagad šis terora akts obligāti tiks politiski izmantots. Kā? Nav šaubu, ka naida temperatūra būtiski palielināsies. Naida histērijas mērķis varētu būt (labākajā gadījumā) izsludināt jaunu mobilizāciju ar nolūku būtiski palielināt Krievijas bruņoto spēku personāla skaitu. Ticamāks gan šķiet cits mērķis (sliktākajā gadījumā). Notestēt Rietumu reakciju uz taktisko (jācer, ka ne stratēģisko) kodolieroču lietošanu Ukrainā.
Diemžēl Rietumu politiskās vadības līdzšinējā rīcība liek domāt, ka šāda testa rezultāti, visticamāk, būs Putinam apmierinoši. Proti, Rietumi kratīs dūres, izteiks bažas un asus nosodījumus, bet reāla, Kremlim sāpīga rīcība nesekos. Krupis, nedaudz pakurnot un skaļi izsakot aicinājumus: nepieļausim kodolkatastrofas eskalāciju, tiks norīts. Katrā ziņā “Financial Times” šajās dienās publicētā informācija par ASV neapmierinātību ar Ukrainas uzbrukumiem naftas pārstrādes uzņēmumiem Krievijā Putinam dod papildu pārliecību par tieši šādu (tas ir, nekādu) Rietumu reakciju.
Kāda būs visu pušu tālāka uzvedība, šobrīd var tikai minēt. Notikumu attīstība var būt jebkāda, un šobrīd to prognozēt nozīmē zīlēt kafijas biezumos. Katrā ziņā pasauli jau tuvākajā laikā gaida visai nopietni satricinājumi. Ar to jārēķinās.
Vairāk informācijas par teroaktu Maskavā šeit
