Bens Latkovskis / Viedokļi

Saistībā ar ārkārtīgi plašajiem vēja parku būvniecības plāniem (pieteikto jaudu kopapjoms gandrīz trīskārt pārsniedz Latvijai nepieciešamo) radies jautājums ne tikai par šo vēja parku ekonomisko pamatojumu, bet arī par to ietekmi uz Latvijas dabu un ainavisko piesārņojumu.

Kamēr “Vienotības” jaunā premjera amata kandidāte Evika Siliņa tikai pielaiko valdības vadītāja krēslu, viņas partijas biedrs Vilnis Ķirsis vakar tika oficiāli ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāju.

Politiskajā vidē valda pārliecība, ka valdība jau gatava. Viss ritot pēc 10. maijā Ārlietu ministrijas sēžu zālē panāktās vienošanās. Tiek veidota “Vienotības”, “Progresīvo” un ZZS valdība. Lai arī formāli durvis it kā esot vaļā, faktiski nekādas papildu partijas (ar to domājot “Apvienoto sarakstu”) uz pīrāga dalīšanu netiek gaidītas.

Viens no mūsdienu izcilākajiem zinātniekiem, 2022. gada Nobela prēmijas laureāts fizikā Džons Klauzers, ir parakstījis Pasaules klimata deklarāciju (WCD), kurā teikts, ka klimata jomā nekāda ārkārtas situācija nepastāv.

Nav šaubu, ka pašreizējās politiskās pārbīdes rosināja Saeimas balsojums 31. maija Valsts prezidenta vēlēšanās. Vai šis balsojums bija īstais valdības turpmākas nespējas sadarboties iemesls vai tikai iegansts, domas dalās, bet tam arī nav īpašas nozīmes. Galvenais, ka no nespējīgā premjera, kurš piekto gadu ir nodrošinājis Latvijas atpakaļslīdēšanu (Egils Levits), beidzot esam tikuši vaļā.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu. Nu tad beidzot.

Krišjānis Kariņš uzsācis bīstamu spēli. Rotaļāšanos ar Satversmi. Alkas par katru cenu saglabāt varu viņu novedušas līdz bezatbildīgām politiskām kombinācijām.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jau ar savas prezidentūras pirmajām dienām demonstrē apbrīnojamu aktivitāti un politisko jaudu. Viņš burtiski dzen uz priekšu, liek strādāt visai tai ierūsējušajai valsts pārvaldes sistēmai, kura līdz šim gluži kā pusaizmigusi nodarbojās ar papīru ražošanu un atrunu, kāpēc neko nevar izdarīt, sacerēšanu.

Premjers Krišjānis Kariņš valdību vada jau piekto gadu. Tas ļauj mums pamanīt dažus viņa rīcības modeļus, kuri acīmredzot izriet no viņa rakstura īpatnībām. Diemžēl ne tām simpātiskākajām.

Milzīgā jezga ap “Sadales tīkla” jaunajiem elektroenerģijas piegādes un jaudas nodrošināšanas tarifiem rosināja kārtējo diskusiju par algu līmeni. “Sadales tīkla” valdes locekļi saņem katrs vairāk nekā 10 000 eiro mēnesī. Valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons pat vairāk nekā 13 000 eiro mēnesī. Par ko, skan sašutuma pilnas balsis.

Premjera Krišjāņa Kariņa pirmā darbadiena pēc atvaļinājuma sagadījās trauksmaina. Postošs negaiss ar ārkārtīgi spēcīgām vēja brāzmām un ābola izmēra krusas graudiem nodarīja milzu postījumus Dobeles, Tērvetes apkārtnē un citur.

Mēneša pirmajā dekādē mājsaimniecības saņem elektroenerģijas rēķinus par iepriekšējo mēnesi. Šomēnes tie ir satraucoši. Ja pati elektrības cena nav īpaši mainījusies, tad kosmosā aizgājuši tarifi par elektrības piegādi un jaudu izmantošanu. Cilvēki ir sašutuši. Pilni sociālie tīkli ar dusmām un neapmierinātību. Un? Kas tālāk?

Pirmdien premjers Krišjānis Kariņš atgriežas no atvaļinājuma un aicina jau agri no rīta uz sarunām koalīcijas partnerus. Katru partiju atsevišķi. Pirms kārtējās plānveida koalīcijas sadarbības padomes sēdes. Vienlaikus, kā ziņo informēti avoti, viņš esot opozīcijas partijām solījis, ka pirmdien tām būšot patīkami jaunumi.

Latvijas Nacionālajam teātrim ir īpaša vieta latviešu nācijas arhitektūrā. Jau teātra nosaukums uzliek zināmus pienākumus. Ja vēl atceramies, ka tieši uz šī teātra skatuves 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas valsts, tad jautājumi par tā vietu Latvijas kultūrpolitiskajā telpā kļūst lieki.

Trešdien ar savstarpējiem pārmetumiem negribēšanā strādāt kopā beidzās Rīgas domes vadošā bloka (“Vienotība”, NA/LRA, “Kods Rīgai”, kopā 20 balsis) sarunas ar lielāko frakciju – “Progresīvie/Par!” (PP) (14). Ceturtdien notika sarunas jau ar “Gods kalpot Rīgai” (GKR) (5) un “Latvijas attīstībai” (LA) (3), ar kurām panākta konceptuāla vienošanās par sadarbību.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs par Ordeņu kapitula kancleru iecēlis bijušo Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri, Viestura ordeņa lielkrusta komandieri ģenerāli Raimondu Graubi, ziņo “Latvijas Vēstnesis”.

Izglītības un zinātnes ministrijas rīcības plāna projekts paredz, ka tuvāko gadu laikā Latvijā būtu jāslēdz vai jāreorganizē vēl desmitā daļa Latvijas skolu. Krasais vidusskolu skaita samazinājums pierobežā, likvidējot vidusskolas Zilupē, Ciblā, Kārsavā, Baltinavā, Rekovā, nozīmē to, ka pierobežā paliks vien trīs vidusskolas – Ludzā, Viļakā un Balvos.

Pēc Rīgas domes NA/LRA frakcijas deputāta Valda Gavara pieprasījuma ir apkopoti dati par pašvaldības kapitālsabiedrību noslēgtajiem līgumiem. Šie dati šobrīd ir pieejami publiskā telpā un skaidri parāda, ka milzu summas plūdušas tā dēvēto sabiedrisko attiecību (PR) kantoriem un atsevišķiem medijiem.

Satiksmes ministrija nākusi klajā ar rosinājumu elektroskrejriteņu (stāvdrāžu) un velosipēdu lietotājiem noteikt obligātu ķiveru lietošanu. Ziņa par šo ierosinājumu izraisījusi pretrunīgu reakciju. Pret to iebilst gan stāvdrāžu lobijs, gan dažādi velobraukšanas aktīvisti. Nenostājoties kāda pusē, gribētos, izmantojot gadījumu, pievērst uzmanību citai sasāpējušai problēmai.

Ceturtdienas pievakarē satiksme Rīgas centrā faktiski apstājās. Tā kā nebija nedz Līgo svētku priekšvakars, nedz notika kāds pasaules superzvaigznes koncerts, bet bija parasts darbadienas vakars, tad daudziem radās neizpratnes pilns jautājums – kas noticis?

Pašlaik viena no Latvijas politiski karstākajām tēmām ir tā dēvētās Stambulas konvencijas ratifikācija. Tieši attieksme pret šo dokumentu būs pamats nākamajai valdībai. Vienlaikus skan balsis: cik var ar to Stambulas konvenciju ņemties? Vai tad tiešām valstī reālu problēmu trūkst? Atraduši pseidoproblēmu un tagad to žļembā kā cīpslainu gaļas gabalu pa muti.

Ja divu mēnešu laikā neizdosies ievēlēt Rīgas domes (RD) priekšsēdētāju, tad tiks pavērts ceļš uz kārtējām ārkārtas Rīgas domes vēlēšanām. Iepriekšējais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis atkāpās 3. jūlijā. Tātad RD deputātiem ir laiks līdz 3. septembrim.