Lai arī ASV prezidenta vēlēšanās piedalās tikai ASV pilsoņi, to ietekme uz visu pasauli ir tik liela, ka arī citās valstīs cilvēki aktīvi dzīvo līdzi šīm vēlēšanām, izsakot atbalstu vienam vai otram kandidātam.
Pirms ASV prezidenta vēlēšanām žurnāls “The Economist” sadarbībā ar konsultāciju un pētījumu kompāniju “GlobeScan” veica aptauju, kurā piedalījās 30 000 cilvēku no 29 valstīm un Honkongas Ķīnā. Aptauja ilga divus mēnešus un aptvēra vadošās attīstītās valstis un lielākās “trešās pasaules” valstis, izņemot kontinentālo Ķīnu. Respondentiem bija jāatbild uz trijiem jautājumiem:
1) kuras partijas kandidātu viņi vēlētos redzēt kā uzvarētāju ASV prezidenta vēlēšanās;
2) kuru valsti viņi vēlētos redzēt kā uzvarētāju karā - Krieviju vai Ukrainu;
3) kuru valsti viņi gribētu redzēt kā pasaules līderi - ASV vai Ķīnu.
Atbildot uz pirmo jautājumu, visās valstīs kopā 45% respondentu izvēlējās demokrātu partijas kandidāti Kamalu Harisu, savukārt 33% respondentu deva priekšroku republikāņu kandidātam Donaldam Trampam. Eiropā atšķirība bija vēl lielāka: 55% gribētu demokrātu uzvaru, bet 26% Trampa. Visā pasaulē kopā demokrātu partija ieguva lielāku atbalstu starp abu dzimumu pārstāvjiem, kā arī visās izglītības un ienākumu grupās.
“The Economist” atzīmē, ka, neraugoties uz Harisas popularitāti, arī Tramps bauda ievērojamu atbalstu, īpaši jauniešu vidū. Piemēram, vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem sadalījums ir gandrīz vienāds. Patiesības labad gan jānorāda, ka aptaujā jautājums netika uzdots par Trampu vai Harisu, bet gan par to, kuras partijas kandidātu gribētu redzēt kā uzvarētāju 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās.
Tramps (republikāņu kandidāts) kopumā ir populārāks (popularitātes pārsvara samazinājuma secībā) Vjetnamā, Turcijā, Saūda Arābijā, Honkongā, Nigērijā, Ēģiptē. Ar pavisam niecīgu pārsvaru Tramps uzvar
Indijā, Argentīnā un Indonēzijā. Citur pasaulē aptaujātie ir demokrātu pusē. Interesanti, ka Harisa pārliecinoši uzvar Kenijā. “The Economist” Trampa popularitāti atsevišķās “trešās pasaules” valstīs izskaidro ar augošo pieprasījumu pēc “stingrās rokas”.
No savas puses varu piebilst, ka “kreisā” dienas kārtība, kuru uztur Harisa un demokrāti, nekur ārpus ASV un Eiropas negūst lielu popularitāti. Tur Rietumus “mīl” un par tiem jūsmo pavisam citu iemeslu dēļ. Sīkāk par to pie trešā jautājuma apskata, kas veltīts tieši attieksmei pret “maigo varu”.
Otrs jautājums bija par karu Ukrainā. Aptaujas rezultāti liecina, ka atbalsts Ukrainai visā pasaulē joprojām ir augsts. Vidēji 54% respondentu norādīja, ka viņi vēlētos, lai Ukraina uzvarētu karā. Krievijas uzvaru labprātāk sagaidītu tikai 20% respondentu. No 30 valstīm 25 vairākums ir Ukrainas pusē. Vislielākais atbalsts agresijas upurim vērojams Eiropā un citu Rietumu sabiedroto vidū, piemēram, Dienvidkorejā un Japānā. “Būtiski, ka atbalsts Ukrainai ir spēcīgs arī vairākās lielākajās “nepievienojušās” valstīs, tostarp Brazīlijā, Meksikā un Dienvidāfrikas Republikā, kuru valdības šajā konfliktā ieņem neitrālu nostāju vai pat sliecas Krievijas virzienā. Brazīlija, piemēram, sadarbojas ar Ķīnu, atbalsta tās “miera plānus”, savukārt Dienvidāfrikas valdošā partija uztur ciešus sakarus ar Kremli. Tomēr aptauja liecina, ka, neraugoties uz šo valstu politiķu simpātijām pret Krieviju, viņu vēlētāji ir daudz mazāk lojāli Putina agresīvajai politikai. Arī komunistiskās Ķīnas pakļautajā Honkongā aptaujātie izrāda spēcīgu atbalstu Ukrainai,” secina “The Economist”.
Taču, kā liecina minētā aptauja, ir piecas lielas un nozīmīgas valstis, kuru iedzīvotāji ir Krievijas pusē. Tās ir (atbalsta secībā) Indonēzija, Vjetnama, Ēģipte, Indija, Saūda Arābija. “The Economist” to skaidro šādi: “Viens no skaidrojumiem Indijas un Vjetnamas nostājai var būt to daļējā atkarība no Krievijas ieroču piegādēm un vēsturiskās saites, kas aizsākās Aukstā kara laikā. Saūda Arābijas atbalsts Krievijai ir satraucošs: valsts cer noslēgt jaunu militāro paktu ar ASV, bet 37% respondentu vēlas Kremļa uzvaru, kamēr tikai 19% ir Ukrainas pusē. Ēģiptē, kura šogad no ASV saņēma 1,3 miljardus ASV dolāru lielu finanšu palīdzību, 49% aptaujāto atbalsta
Krieviju, bet Ukrainu tikai 30%.” Diezgan likumsakarīgi, ka tieši šajās valstīs cilvēki cer uz Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās.
Pēdējais jautājums: ko cilvēki vēlas redzēt par pasaules līderi - ASV vai Ķīnu? Vidēji 59% respondentu par pasaules vadošo lielvaru vēlētos redzēt ASV, kamēr 22% respondentu izvēlētos Ķīnu. Atbalsts ASV bija negaidīti liels “globālajos Dienvidos”, atzīmē “The Economist”. Piemēram, Indijā 79% aptaujāto atbalstīja Ameriku, tāpat kā vairākums aptaujāto piecās Latīņamerikas valstīs. Arī trīs aptaujātās Āfrikas valstis - Kenija, Nigērija un Dienvidāfrika - par pasaules vadzvaigzni atzina ASV. Savukārt, kā liecina aptaujas rezultāti, Turcijā iedzīvotāji dotu priekšroku Ķīnas vadītai pasaulei. Tāda pati situācija ir arī Ēģiptē un Saūda Arābijā.
Nobeigumā “The Economist” žurnālisti secina: “Aptauju rezultāti liecina, ka jautājumā par to, kam vajadzētu uzvarēt ASV vēlēšanās, pasaule nosliecas par labu Kamalai Harisai, taču pastāv augsta polarizācijas pakāpe. Tomēr nākamajam ASV prezidentam būtu jāņem vērā, ka pasaule lielā mērā atbalsta Ukrainu, un Amerikai ir milzīga starptautiskās labvēlības rezerve, jo “maigās varas” ziņā ASV ievērojami apsteidz Ķīnu. Gudra administrācija šo pozīciju stiprinātu, nevis grautu.”
Tieši šis trešais jautājums, iespējams, šajā aptaujā ir pats būtiskākais, jo Kremļa un citu autoritāro valstu propaganda cenšas bīdīt savu “lielo stāstu” par ASV un Rietumu pasaules norietu un Ķīnas, Krievijas vai vēl kādas nedemokrātiskas valsts uzplaukumu un kļūšanu par 21. gadsimta vadzvaigzni.
Uz šiem stāstiem es parasti atbildu ar vienu novērojumu.
Esmu vairākkārt bijis ekvatoriālajā Āfrikā, un, ieejot jebkurā provinces restorānā vai klubā, ja vien tur pie sienas būs televīzijas ekrāns, tad tas 90% gadījumu rādīs Eiropas klubu futbolu. Pārējos gadījumos būs vietējā čempionāta spēles, bet nekad nekur jūs neredzēsiet nevienu spēli no Ķīnas vai Krievijas čempionātiem.
Var jau to uzskatīt par nenozīmīgu apstākli, taču arī futbola krekli, kuros staigā turienes jaunieši, ir ar Eiropas klubu līderu uzvārdiem uz muguras, nevis ķīniešu hieroglifiem vai kirilicā. Tāpat arī kinoteātros visi skatās
Holivudas, nevis “Mosfiļm” vai Pekinas studijas filmas. Līdz ar to “maigās varas” ziņā Rietumi, vismaz pagaidām, ir tālu priekšā autoritārajam blokam ar Ķīnu un Krieviju priekšgalā.
