Pie pastiprinātas matu izkrišanas var būt vainojamas vairākas lietas - stress, sezonalitāte, slimības un dažādu uzturvielu trūkums. Farmaceite Amanda Ozoliņa nosauc vairākas uzturvielas, kuru deficīts organismā var veicināt matu izkrišanu.
Ir pierādīts, ja organismā trūkst cinka, mati aug blāvi un nespēcīgi.
Varš nepieciešams, lai veidotos pigments, kas matam piešķir krāsu. Ja organismā būs vara deficīts, mata stiebrā būs samazināts pigmenta daudzums.
Abi šie mikroelementi palīdz organismam ražot fermentus, kas piedalās vielmaiņā un gādā, lai šūnas tiktu nodrošinātas ar enerģiju. Dzelzs ir svarīgs, lai veidotos olbaltumvielas, kas tik ļoti nepieciešamas matu šūnām.
Šis ir viens no spēcīgākajiem antioksidantiem, kas palīdz nodrošināt organisma un ādas aizsardzību pret infekcijām, paaugstinot imunitāti. Tas nāk par labu arī matu veselībai.
Dabisko antioksidantu regulāra lietošana aizkavē brīvo radikāļu izraisītos bojājumus šūnās, tai skaitā mata šūnās.
B grupas vitamīni, īpaši B12 vitamīns ne tikai piedalās ogļhidrātu, tauku un olbaltumvielu vielmaiņā, bet arī asinsrades un muskulatūras darbības procesos, regulē ādas un gļotādu šūnu veidošanos un augšanu. “Ja organismā trūkst B12 vitamīna, tas ietekmē sarkanos asins ķermenīšus eritrocītus un tie nespēj ar skābekli pilnvērtīgi apgādāt audus un sākas arī pastiprināta matu izkrišana. Tā kā B12 vitamīns galvenokārt uzturā tiek uzņemts no dzīvnieku valsts produktiem, ar šī vitamīna deficītu bieži sastopas vegāni," norāda farmaceite.
Bez silīcija mata stiebrs nespētu būt stingrs un izturīgs.
Četri mikroelementi - dzelzs, D vitamīns, B12 vitamīns, selēns - varētu būt saistīti arī ar priekšlaicīgu nosirmošanu. “Ja šīs vielas uzņem papildus, tas varētu palīdzēt novērst priekšlaicīgu matu nosirmošanas procesu vai vismaz palēnināt to. Savukārt D vitamīna deficīta gadījumā saīsinās mata augšanas fāze,” piebilst farmaceite.