Vakara Ziņas

Šis laiks komponistei, dziedātājai un aktrisei Zanei Dombrovskai bijis ļoti aizraujošs – viņa Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā ieguvusi maģistra grādu audiovizuālajā kompozīcijā un tikusi pie savas muižas, kurā plāno ierīkot jaunu kultūrtelpu – ambisonisko koncertzāli. Savukārt par savām attiecībām ar dziedāšanu Zane saka: «Par dziedātāju gluži nestrādāju, taču pavisam no dziedāšanas aizgājusi neesmu, jo šovasar un šoruden man gaidāmi daži interesanti projekti.»

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Dzejnieks un dramaturgs Normunds Beļskis atzīst, ka ir bezgala grūti pateikt, kura bilde ir vismīļākā, «jo tādu, ar kurām saistās spilgtas atmiņas, stāsts no dzīves, ir ļoti daudz, un visos (vairāk nekā simt albumos) atrast to vienu ir neiespējami».

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

«Patiesībā jau mūsu muzejs ir seno priekšmetu krātuve, kur katrai lietai ir savs stāsts, un arī tāpēc šeit ir tik īpaša aura,» kādā pastaigas brīdī pa Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, kas šogad svin 250 gadu jubileju, »Vakara Ziņām« atzīst lieliskie gidi – vēsturnieki, muzeja Komunikācijas darba daļas muzejpedagogi Irēna Strēle un Vidvuds Bormanis. Ja grib vismaz apskatīt visus izstādītos eksponātus, vajadzētu vismaz piecas stundas. Un kur nu vēl viņu stāstītās leģendas – gan par Sarkano kardinālu, gan astoņām Rīgas atslēgām, gan Riharda Vāgnera zizli, gan Pētera I izšautajām trim lielgabala lodēm…

Viena no šarmantākajām «Radio tev» personībām ir Elizabete Reičela Puče, kura atzīst, ka darīt un darīt daudz motivē gan tuvākie cilvēki, gan arī apziņa, ka aiz sevis atstāj labu sajūtu cilvēkiem. «Ja sajūtas nav, tad ir spēriens pa pakaļu un jāiet darīt, kamēr tā sajūta iekuras. Pie «darīt daudz» es gan nedaudz iepauzēju, jo man šķiet, ka nozīme ir kvalitātei, ne kvantitātei. Mūsdienās sāk kļūt nemoderni sevi nokurināt līdz pelniem. Tas laiks ir pagājis, un es priecājos, ka kopumā sabiedrībā to sākam pieņemt kā normu.»

Māra bija tikko atbraukusi uz darbu, kad iemirgojās viņas tālruņa ekrāns. Mamma. Kas tad nu? Viņa bija atstājusi mammu dzīvoklī brokastojam un piekodinājusi, lai jūtas kā mājās. Lai gan arī bez Māras norādēm mamma jutās kā mājās, jo bieži atbrauca viesos pie meitas, kuras baltajā, lielajā vannā parasti plunčājās vismaz četrdesmit minūtes. Māra reizēm nosmēja, ka mammu vairāk interesē mirkšana vannā nekā meita.

Šis stāsts apliecina, ka no visām kaitēm izārstēties nav iespējams, lai kā censtos pierādīt pretējo. Tikai tad, kad to saproti, sāc pieņemt un sadzīvot. Stāsts, kas balstīts uz patiesu pieredzi, precīzāk – ikdienu. Stāsta galvenā varone lūdza nomainīt vārdu un uzvārdu – pašas privātuma labad.

Vissmieklīgākās anekdotes sagādā pati dzīve. Daži jautri atgadījumi saistās arī ar telefona izraisītiem pārpratumiem.

Šogad Lielais gavēnis sākās 22. februārī, kad ticīgie atzīmēja Pelnu svētdienu, un turpināsies četrdesmit dienas – līdz 9. aprīlim, kad svinēsim Lieldienas jeb Kristus augšāmcelšanos. Kā vēsta «Vikipēdija», Lielais gavēnis ir gavēšanas laiks kristiešu liturģiskajā gadā pirms Lieldienām, kad kristieši klusumā un pārdomās atceras Jēzus Kristus ciešanas un nāvi, daudz lūdzas un ziedo naudu labdarībai; savukārt pareizticīgajiem gavēnis parasti ir ilgāks. Tiek uzsvērts, ka Lielā gavēņa filozofijas pamatā ir 40 dienas, kuras Jēzus pavadīja tuksnesī, turoties pretī sātana kārdinājumam.

Dziedātājs Andris Ērglis savu 40 gadu jubileju nolēma atzīmēt ar vērienīgu lielkoncertu dzimtajā Liepājā, turklāt zīmīgā dienā – 18. martā, kad pilsēta svinēja 398. dzimšanas dienu.

Vēsturi raksta cilvēki. Un arī faktus interpretē cilvēki. Krievu dzejnieka Aleksandra Puškina piemineklis Rīgā ir viens no tiem, kas Latvijā pašlaik nokļuvis viedokļu krustugunīs. Starp citu, ticis norādīts, Puškins dzīves laikā sapņojis pabūt Rīgā, bet viņam tas neizdevās. Vai tas nozīmē, ka sapņotājam jāuzstāda piemineklis viņa sapņu zemē? Puškina sasaiste ar Latviju varētu būt viņa mīļākā Anna Kerna. Vai tas ir pietiekams iemesls iemūžināt šī dzejnieka piemiņu Latvijas Republikas galvaspilsētā?

Kaķi ir vieni no visvairāk skatītajiem un apspriestajiem mājdzīvniekiem sociālajos medijos un ziņās. Arī pēdējos mēnešos pasaules medijos tika apspriesti četrkājainie mājas mīluļi un viens kaķu dzimtas plēsējs. Par ko ir stāsts? Dzīvnieku barības ražotāju kompānija kopā ar pasaulslavenu dziedātāju izveidoja reklāmas klipu, kurā galvenais tēls ir kompānijas kaķa simbols, slavenu dizaineru pāra kaķiem pievienojas kaķēni, Romas pāvests kļuva par aizbildni leopardam, savukārt kantri mūzikas dziedātājas minkāns ierindojās starp pasaulē bagātākajiem kaķiem.

Nule kā apritējuši apaļi septiņdesmit gadi, kopš daudzās Latvijas pilsētās, kā arī Austrumprūsijā, Karalaučos jeb Kēnigsbergā, ko krievi pārdēvējuši par Kaļiņingradu, sāka masveidīgi uzstādīt aptuveni trīs centnerus smagās betonā vai ģipsī atlietas savulaik Latvijā pazīstamās tēlnieces Irmgrades Lāčgalvas-Kaminskas skulptūras «Lācēns ar medus podu» (dēvētas arī kā «Lācēns kārumnieks»).

Nule kā nosvinējām pasaules mīlestības dienu. Ja runājam par romantiku televīzijā, tad būtu grēks nepieminēt pasaulslaveno traģēdiju «Titāniks» – arī pateicoties izteiksmīgajai aktrises Keitas Vinsletas lomai. Ielūkosimies viņas dzīves krustcelēs, kas, iespējams, kādam lasītājam atklās jaunas personības šķautnes.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

«Es neticu motivācijai, bet ticu disciplīnai. Motivācija ir tik gaisīga padarīšana, ko nevar īsti fiksēt sajūtās. Savukārt disciplīna ir tas, ko es varu ietekmēt, kontrolēt un mainīt. Disciplīna, manuprāt, ir atslēga uz veiksmi. Konstanta darbība sava izvirzītā mērķa virzienā. Tas man neļauj stāvēt uz vietas,» secina Dobeles pusē dzimusī Ligita Klūga, kura īsto dzīves misiju atrada pēc savas dzīves trešās desmitgades, nejauši kļūstot par fotogrāfi – cilvēku, kas spēj notvert mirkļus tā, lai tie dzīvotu mūžīgi.

No vienas puses, mati ir mans fetišs. No otras puses, es pret tiem attiecos visai vieglprātīgi: nav jau deguns – ataugs! No trešās puses, man mēdz saasināties matu izkrišanas fobija. Tāpēc arī frizierus mēdzu ik pa laikam mainīt, jo neuztraucos par to, vai griezums būs 10 centimetrus īsāks vai garāks. Ataugs! Jā, par matu augšanas ātrumu nekad neesmu uztraukusies, drīzāk mani spēj satriekt mazgājot vai ķemmējot izbirušo matu skaits. Ja to ir vairāk par desmit, man sākas panika: jozusmāt, kļūstu plikpauraina?!

Horeogrāfs Agris Daņiļevičs sava jubilejas gada ieskaņā saviem draugiem un talanta cienītājiem ir sagādājis pārsteigumu. Viņš ir gatavs atklāt vēl kādu aizraušanos, ko līdz šim turējis noslēpumā – aicinājumu izteikt dzejas rindās savas sajūtas, pārdomas, ilgas un pieredzēto.

Berlīnes Filharmonijas orķestris savā mājaslapā publicēja ziņu, ka pēc uzvaras konkursā par orķestra pirmo koncertmeistari kļuvusi izcilā latviešu vijolniece Vineta Sareika. Viņa ir pirmā sieviete, kura orķestra 141 gadu ilgajā vēsturē ieņems šo amatu. Vineta «Berlīnes filharmoniķu» pirmo vijoļu grupā muzicē desmit mēnešus, jaunajā amatā viņa darbu uzsāks šā gada aprīlī.