Šogad Lielais gavēnis sākās 22. februārī, kad ticīgie atzīmēja Pelnu svētdienu, un turpināsies četrdesmit dienas – līdz 9. aprīlim, kad svinēsim Lieldienas jeb Kristus augšāmcelšanos. Kā vēsta «Vikipēdija», Lielais gavēnis ir gavēšanas laiks kristiešu liturģiskajā gadā pirms Lieldienām, kad kristieši klusumā un pārdomās atceras Jēzus Kristus ciešanas un nāvi, daudz lūdzas un ziedo naudu labdarībai; savukārt pareizticīgajiem gavēnis parasti ir ilgāks. Tiek uzsvērts, ka Lielā gavēņa filozofijas pamatā ir 40 dienas, kuras Jēzus pavadīja tuksnesī, turoties pretī sātana kārdinājumam.
Viduslaikos Lielā gavēņa laikā nedrīkstēja ēst gaļu, olas un lietot uzturā piena produktus. Savukārt mūsdienās dažādās konfesijās gavēšanas tradīcijas atšķiras: piemēram, katoļi parasti atturas no gaļas ēšanas, lai gan piektdienās ir atļauts ēst zivis. Zināms, ka daudziem kristiešiem gavēnis asociējas ar badošanos, atteikšanos no ierastajiem ēdieniem, pat sevis spīdzināšanu. Taču, kā norāda speciālisti, izpētot gavēņa uztura aspektus, atklājies, ka šis ir pats piemērotākais laiks tam, lai sakārtotu savus ēšanas paradumus un sniegtu organismam pelnītu atpūtu no uztura pārmērībām. Tiek uzsvērts, ka gavēnim, kuru var uzskatīt arī par uztura plānu, nepieciešama pareizā pieeja. Tāpēc mūsdienās gavēnis piedāvā atteikšanos ne tikai no gaļas, bet arī saldumiem, balto miltu izstrādājumiem, kafijas, alkohola, smēķēšanas - vārdu sakot, jebkurām atkarību raisošām vielām. Turklāt jēga slēpjas nevis produktā, no kura cilvēks atsakās, bet pašā atturēšanas faktā. Varbūt tieši gavēnis - protams, pareizi ievērots! - varētu būt sākums cīņai ar lieko svaru (tiesa, garīdznieki allaž uzsvēruši, ka gavēnis tiek ievērots gluži citu mērķu dēļ). Savukārt vēl daži šo laiku izmanto, lai gavēņa laikā atturētos no sociālo tīklu un pārmērīgas viedierīču lietošanas, televizora skatīšanās, braukšanas ar mašīnu un varbūt arī no toksiskām attiecībām. Jo, kā vairākkārt uzsvēruši eksperti, gavēnis mūsdienu izpratnē ir atteikšanās no kaut kā - no tā, kas tev traucē.
Tāpat vajadzētu izanalizēt, vai cilvēka veselības stāvoklis ļauj ieturēt gavēni, lai nenodarītu sev pāri. Piemēram, cilvēki ar anēmiju nedrīkstētu atteikties no gaļas, jo tas var novest pie vēl lielākiem veselības traucējumiem. Arī grūtniecēm tas nav ieteicams, jo, kā rāda pētījumi, visā Eiropā grūtniecēm novērots vitamīna B12 trūkums. Tāpat uztura daudzumu nedrīkstētu ierobežot cilvēki ar smagām slimībām (audzējiem); tas pats attiecas uz profesionāliem sportistiem. Ir daudz jautājumu par atteikšanos no gaļas, kas satur organismam nepieciešamos B grupas vitamīnus un neaizstājamās aminoskābes, taču gavēņa 40 dienu laikā to trūkums izveidoties nevar. Ir arī pozitīvie aspekti: izslēdzot no uztura gaļu, mēs ēdienkartē palielinām dārzeņu un putraimu īpatsvaru, līdz ar to organisms papildus uzņem vitamīnus un šķiedrvielas. Tāpēc der atcerēties, ka, atturoties no gaļas, ēdienkartē noteikti jāpalielina pākšaugu un sojas daudzums.
Šā iemesla dēļ vairāki interneta portāli ik gadu, tuvojoties gavēnim, apkopo un lasītājiem piedāvā vismaz pārdesmit bezgaļas sātīgu ēdienu receptes. Piemēram, šis varētu būt īstais laiks ēdienu gatavošanā izmantot visdažādākās garšvielas, ne tikai sāli vien, un, protams, arī dažādas piedevas - sēnes, riekstus, žāvētus augļus, turklāt atceroties, ka ēdienam nav jābūt dārgam. Tāpēc ir īstais laiks likt lietā savu fantāziju - piemēram, ēdienreizēs panašķoties ar krāsnī ceptiem dārzeņiem (selerijām, bietēm, rāceņiem, kartupeļiem), miežu putru, pagatavot burkānu salātus ar citrona sulu un olīveļļu vai tml., biezzupas, biezputras utt. Uzturā var lietot vairāk zaļumu, dzert koku sulas (tirgū jau esot nopērkamas kļavu sulas; vēlāk būs arī bērzu sulas), tīru ūdeni un zāļu tējas. Tiek ieteikts gavēņa laikā sākt jaunus ieradumus: piemēram, plānot iepirkumus, maltītes, sākt mājās vairāk gatavot ēdienus līdzņemšanai. Turklāt jaunos ieradumus, kuri iegūti gavēņa laikā, būtu labi saglabāt arī turpmāk.
Kā atkal jau norāda uztura speciālisti un eksperti, gavēņa (atturēšanās) beigas nepavisam nenozīmē, ka uzreiz nākamajā dienā drīkstēs mesties virsū aizliegtajiem produktiem, lai arī cik ļoti mēs pēc tiem būtu noilgojušies, jo, tapāt kā gavēņa sagatavošanās posmā, tos ēdienkartē vajadzētu iekļaut pakāpeniski, jo konfekšu kārbas vai kotlešu pannas iztukšošana diez vai dos gandarījumu. Ēšanu nevajadzētu atsākt ar lieliem ēdiena daudzumiem vai kaut ko neveselīgu - piemēram, ļoti treknu gaļu.
Piedošanas (Nožēlas) otrdiena - vakars pirms gavēņa sākšanās.
Pelnu trešdiena - gavēņa sākums katoļiem un vairākumam protestantu.
Piedošanas svētdiena - vakars, kas ievada gavēņa sākumu pareizticīgajiem un daļai katoļu.
Tīrā pirmdiena - gavēņa sākums pareizticīgajiem un daļai katoļu.
Ceturtā svētdiena - iezīmē gavēņa pusi, tiek atzīmēta ar svētku dievkalpojumu katoļu baznīcā. Anglikāņi šajā dienā svin Mātes dienu.
Piektā svētdiena jeb «passion» svētdiena.
Sestā svētdiena - Palmu svētdiena, iezīmē Svētās nedēļas sākumu.
Zaļā ceturtdiena - Jēzus pēdējā vakarēdiena un apcietināšanas vakars.
Lielā piektdiena - diena, kad Jēzu piesita krustā, daudziem - badošanās, gavēšanas diena.
Klusā sestdiena - notiek nakts dievkalpojumi, kas ievada Lieldienas.
Lieldienu rīts - Jēzus augšāmcelšanās, gavēņa beigas visiem.
