Vakara Ziņas

Dženifera Anistone savu zvaigznes triumfu ieguva pasaulslavenajā kases grāvējā «Draugi», atveidojot Reičelas lomu. Viņa pierādījusi, ka ar sūru darbu, kā arī neizsīkstošu neatlaidību var nonākt augstākajās Holivudas virsotnēs. Viņas karjeras sākumposms bija bezcerīgs, kas šodienas acīm šķiet tikpat kā neiespējami, jo viņa tagad ir viena no izcilākajām kino aktrisēm, kas sevi apliecinājusi arī kā producente un uzņēmēja. Un savos 54 gados Anistone izskatās satriecoši apskaužami.

«Kopš bērnības esmu lūkojies zvaigznēs un daudz sapņojis par tām. Nekad nebūtu iedomājies, ka tālu Strēlnieka zvaigznāja virzienā būs arī zvaigzne ar manu vārdu,» saka pazīstamais astrologs Andris Račs.

«Mana laime. Gaidot trešo bērniņu un apzinoties šīs laimes burvību, nezināju, ka varēšu kādreiz justies tā, kā šobrīd! Neaprakstāmi, vienreizēji, arī grūti,» savā «Facebook» profilā raksta dziedātāja Antra Stafecka.

Viņš atzīst, ka vienmēr ir bijis diezgan piezemēts, un neuzskata, ka būtu izdarījis ko ļoti nozīmīgu savos 25 gados. Uzsver, ka vēl daudz kas jāsasniedz, jāparāda un jāpierāda, lai gan ar viņa paša sasniegumiem gan sportā, gan mūzikā var pierādīt pretējo. Viens no grupas «Citi zēni» spožākajiem talantiem – Dagnis Roziņš.

Nesen »Vakara Ziņu« lasītājiem vēstījām par ugunsgrēku Valsts elektrotehniskajā fabrikā (VEF) 1989. gada 18. jūnijā. Uzreiz pēc šīs nelaimes, kas valsts budžetam nesa miljoniem rubļu lielus zaudējumus, Latvijas PSR VDK izmeklēšanas daļa ierosināja krimināllietu Nr. 60 un sāka izmeklēšanu. Pamatojoties uz izmeklēšanā noskaidroto, ka ugunsgrēka mērķis nav bijis vājināt padomju valsti, tā paša gada 2. oktobrī krimināllieta pēc piekritības tika nodota Latvijas PSR prokuratūrai. Mērķis bija noskaidrot ugunsnelaimes cēloni un saukt pie atbildības vainīgās personas.

Rīgas domes Pieminekļu padome atbalstījusi vairāku Latvijas galvaspilsētā uzstādītu pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu. Piemēram, 1982. gadā Kronvalda parkā uzstādīto tēlnieka Alberta Terpilovska veidoto pieminekli rakstniekam Andrejam Upītim un skulptūru «staļinisma perioda rakstniecei» Annai Saksei Gaujas ielā 1.

Senie latvieši Lieldienu svinībām posās īpaši rūpīgi, un arī mūsdienās sabiedrība neatpaliek. Izvēlamies atzīmēt Lieldienas gan pie dabas, veicot dažādus pagāniskus rituālus, gan ģimenes lokā, meklējot raibas un krāšņas olas. Taču kādas tradīcijas Lieldienās piekopj vidējais latvietis?

Signe un Jēkabs Ūļģi smejas, ka mājoklī ievākusies Rozīne un dzīvo tur, nemaksājot īres maksu. Basendži suņu šķirnes meitene – viena no senākajām pasaulē. «Rozīne ir lielisks mūsu dzīves papildinājums. Mācāmies, priecājamies un mīlam katru dienu,» – tā par savu beznosacījuma mīlestību izsakās pāris, kam ikdienā patīk kopā doties dažādos piedzīvojumos, ceļojumus, arī uz kalniem.

Saka – Lieldienas ir pavasara saulgriežu svinības. Tāpat saka – Lieldienas nav iedomājamas bez tradīcijām, kas gadu gaitā koptas un lolotas. Tāpēc jautājām vairākām Latvijā zināmām sievietēm, kādas ir viņu Lieldienu paražas un atziņas.

«Bērnības dzimšanas dienas man saistās ar acālijām un Alpu vijolītēm. Parasti tās bija rozā krāsā un podiņos, lai prieks būtu ilgāks,» saka aktrise Zane Burnicka. Viņai dzimšanas diena 12. martā.

Pamazām sāk sarosīties tomātu audzētāji: meklēt sēklas, domāt par šogad stādāmajām šķirnēm. Ar tomātu un citu dārzāju audzēšanu aizraujas arī daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki, un vairāki no viņiem sarunā ar »Vakara Ziņām« labprāt atklāja savu dārzkopja pieredzi.

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Aktieris Jānis Skanis grupas «Audiokvartāls» dziesmas «Nevaru sagaidīt» videoklipā kļūst par leļļu meistaru un meklē jaunus draugus.

Liepājas teātra aktierim Edgaram Pujātam šis pavasaris rādās aizņemts: teātrī tuvākajā sāksies darbs Mazās zāles izrādē «Medus garša», kur Edgaram uzticēta loma; viņš šopavasar piekritis iesaistīties projektā – salidojumā «O, kādi zēni!», kur kopā ar saviem skatuves kolēģiem no citiem Latvijas teātriem dosies pie klausītājiem ar skaistākajām dziesmām no teātra izrādēm, taču koncertos netrūkšot arī joku un labsirdīgas apcelšanās. «Vienkopus šos visus skatuves kolēģus neesmu saticis pat «Spēlmaņu naktī»! Tik dažādi, bet ar vienotu mīlestību pret dzīvi, skatuvi un dziesmu. Šī būs neaizmirstama satikšanās,» saka Edgars. Savukārt par lietām, kas viņu raksturo, aktieris atzīst: «Vispār lietām un priekšmetiem nepieķeros, vismaz tādā nozīmē, ka neiemīlos. Iemīlas sievietēs, draugos…»

Izsenis cilvēki lūkojās debesīs, skatījās, kas notiek uz zemes, un veidoja savu astroloģisko «bildi», lai saprastu, ko darīt šodien, ko rīt un ko atlikt uz nenoteiktu laiku nākotnē. Daudzi tā dēvētās tautas astroloģijas vērojumi un ieteikumi balstās uz Mēness stāvokļiem un kustību debess jumā. Tostarp arī tie, kas attiecas uz dārzkopību. Protams, nepieciešamas arī zināšanas par dārzkopības praktisko pusi.

Sporta pasaulē Bekhema uzvārds komentārus neprasa. Pateicoties spožajai karjerai, viņš vairākus gadus ir bijis viens no Anglijas futbola izlases līderiem. Aizvadot savus labākos dzīves gadus klubos Madrides «Real» un «AC Milan», viņš tikai nostiprināja savas pozīcijas, kas tagad ļauj dzīvot luksusa dzīvi, ko pats ir spējis nodrošināt sev un savai ģimenei.

AINARS MIELAVS, MŪZIĶIS

«Sapņojiet. Nepārstājiet nekad sapņot un sapņojiet lielas lietas, jo tas maksā tikpat, cik sapņot mazas!» aicina operdziedātāja Anta Jankovska.

Naktī no 24. februāra uz 25. februāri uz vienas no Rīgas centra ielām pagaidām nenoskaidrotas personas ir pārdūrušas riepas 14. Saeimas deputāta Oļega Burova ģimenei piederošajām automašīnām. Vienai ir pārdurtas visas riepas, bet otrai – viena.

1871. gada 5. martā dzimusi Roza, īstajā vārdā Rozālija, Luksemburga (mirusi 1919. gadā). Jā, poļu sociāldemokrātijas pamatu licēja. Jā, mēdzam vīpsnāt par kvēlā revolucionāru dueta – Rozas Luksemburgas un Klāras Cetkinas – saistību ar Starptautisko sieviešu dienu – 8. martu. Bet ir laiks atsijāt graudus no pelavām.

Nacionālais teātris ir nākamais aiz Krievu teātra, kur tiek rīkots konkurss uz direktora amatu. Nebūs liegts kandidēt arī pašreizējam Nacionālā teātra vadītājam Jānim Vimbam. Kultūras ministrija ar direktora darbu esot apmierināta, taču valdes locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Direktora un valdes locekļa pienākumus Jānis Vimba sāka pildīt 2018. gadā.

«Es gribu, lai mans rokraksts atstāj vērtību, lai mana mūzika iedvesmo. Lai tas, ko es radu un ko dodu uz āru, spēj palīdzēt vēl kādam sadziedēt sirdi un dvēseli, ne tikai man.» Ar šīm un vēl citām atziņām dalās košā mūziķe Katrīna Dimanta.