VAKARA ZIŅAS. Zanes Burnickas visneaizmirstamākā dzimšanas diena
«Bērnības dzimšanas dienas man saistās ar acālijām un Alpu vijolītēm. Parasti tās bija rozā krāsā un podiņos, lai prieks būtu ilgāks,» saka aktrise Zane Burnicka. Viņai dzimšanas diena 12. martā.
Kad pēc daudziem gadiem Zane nokļuva Alpos un ieraudzīja tur augošās vijolītes, prieks bijis neizsakāms. «Tagad uz manas palodzes dzīvo pavisam mazi Alpu vijolīšu stādiņi, ko režisors Kārlis Anitens pats izaudzēja no sēkliņām un visam ansamblim pasniedza kā dāvanu iestudējuma «Autobuss» pirmizrādē. Jau nevaru sagaidīt, kad tās ziedēs. Un ceru, ka krāsa būs pareizā - rozā,» smaidot saka jubilāre. Visneaizmirstamākā dzimšanas dienas svinēšana Zanei bija pirms trim gadiem. «Ne tikai tāpēc, ka gadu skaitlis bija smuki noapaļojies, bet vairāk gan tāpēc, ka tā izvērtās par pēdējo ballīti valstī uz ilgu laiku. Proti, 13. martā postošā vīrusa dēļ pasaule tika slēgta. Togad 12. marts bija ceturtdiena, arī dzimusi esmu ceturtdienā. Tādēļ izlēmu svinēt tieši tajā datumā, nevis brīvdienā, kas daudziem viesiem būtu bijis ērtāk. Un labi, ka klausīju sevi,» saka Zane. Svinības notika teātra klubā «Austrumu robeža» - ar dziesmām, dejām, klavieru spēlēšanu un fragmentiem no jaunās izrādes. «Un kā ķirsītis uz tortes bija svecīšu pūšana slavenās operas ārijas «Libiamo ne'lieti calici» pavadījumā. Sajūta bija pasakaina,» viņa atminas. Aktrisei nav iebildumu, ja vārda vai dzimšanas dienā ir jāspēlē izrāde. Tad sveicēji saņem ne tikai šampanieti un našķus, bet arī mākslas baudījumu. Savukārt gaviļniece - daudz ziedu un gandarījumu. «Mani šīs sezonas jauniestudējumi «Austrumu robežā» ir jau minētais «Autobuss» un režisora Pētera Galviņa pirmais darbs mūsu teātrī - komēdija «Neliešu balle». Nupat esam izpelnījušies arī stāvovācijas, kā lielajos teātros,» aktrise ir gandarīta. Viņa saka, ka galvenais ir spēlēt ar prieku, izdauzīties un iegriezt smieklu enerģiju, lai skatītājs būtu apmierināts, labi atpūties, iepriecināts un nāktu atkal. «Un, ja, mājup ejot, vēl dzirdu cilvēkus runājam, ka tikko redzētais ir bijis azarta pilns, ka vaigi sāp no smiešanās un vakars bijis izcils, tā ir lielākā balva.»
Bet sev jubilāre gribētu novēlēt sirdsmieru un stabilitāti. Lai visa kā ir gana, lai bērni veseli un veiksmīgi. Iemācīties drusku piebremzēt un atrast laiku saviem sirdsdarbiem. Un lai izdodas piepildīt jaunā gada apņemšanos - sakārtot senču foto albumus un apciemot sen nesatiktos radus.