Lielās intervijas

Šonedēļ Dailes teātrī franču autora Floriana Zellera lugas Māte pirmizrāde. Iestudējuma režisors Intars Rešetins, galvenajā lomā – Lilita Ozoliņa.

Saruna ar Latvijas Kultūras akadēmijas rektori Rūtu Muktupāvelu, Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoru Guntaru Prāni un Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru Kristapu Zariņu.

Saeimas rītdienas darba kārtībā galīgajā lasījumā iekļauti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL), ar kuriem, vismaz sākotnēji, tika saistītas cerības stingrāk kontrolēt Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) saņēmējus un mazināt iedzīvotāju maksājuma slogu par šo Latvijas know-how. To, ka šīs cerības ir ne tikai ilūzijas, bet pat OIK afēras piesegšana, Neatkarīgajai intervijā skaidro Saeimas deputāts, OIK ilggadējs pētītājs Ivars Zariņš (Saskaņa).

«Es nekad neesmu gribējusi būt pirmā, un Dievs mani visu mūžu arī ir sargājis, ļaujot labi justies kā otrajai. Pauls pa priekšu, un es viņa azotē – siltāk jau nevar būt,» smaidot saka mūzikas pedagoģe un diriģente, ilggadējā bērnu vokālā ansambļa Dzeguzīte mākslinieciskā vadītāja Daila Martinsone.

Ar pasākumu Siguldas klubā Kaķis sestdien dots starts EHR ēterā skanošā radio šova Party Service klubu tūrei, kuras ietvaros kopumā paredzēts paviesoties 16 Latvijas pilsētu atzītākajās un arī pavisam jaunās izklaides vietās.

Politisko notikumu vērotājs, žurnālists un dokumentālo filmu producents Edvīns Inkēns šobrīd beidz darbu pie dokumentālās filmas par pirmo (šobrīd zināmo) latviešu lieluzņēmēju – miljonāru (mūsdienu izpratnē) Jāni Šteinhaueru –, kurš dzīvojis vēl 18. gadsimtā. Taču mūsu saruna ir par aktuālajiem notikumiem gan tepat pie mums, gan kaimiņos, gan visā pasaulē.

Jurim Kaukulim – 50! Izklausās neticami, taču tas ir fakts: latvju rokgrupas Dzelzs vilks vienmēr jaunā vokālista, ģitārista un dziesmu autora pusgadsimta jubilejai par godu februārī un mazliet arī aprīlī notiks virkne koncertu dažādās Latvijas pilsētās.

«Nedēļas nogalēs dodos uz savu lauku īpašumu – lai fiziski pastrādātu. Forma jāuztur,» smaidot saka Andris Bērziņš. Savukārt būdams Rīgā, viņš vingrina prātu, aktīvi pētīdams pasaules politiskās sakarības, kurās sava vieta ir arī Latvijas notikumiem. Andris Bērziņš ir kritisks, analītisks, ironisks: «Valstis, kurām nav lielu iespēju ietekmēt notikumus ārpusē, «spiež» vismaz uz saviem pilsoņiem.» Tas attiecas arī uz Latviju? Bērziņa kungs pasmaida. Acīmredzot attiecas.

«Biju naivs – es izvēlējos darīt to, kas man patīk, lai gan daudzi teica – tev ir smadzenes, tev nevajag iet mūzikā. Daudziem ir sekla izpratne par mūziku. Spēlēt saksofonu nenozīmē pūst un kustināt pirkstus, tas ir liels intelektuāls darbs. Tagad es nevaru iedomāties, ka būtu varējis aiziet eksakto zinātņu virzienā,» saka jaunais saksofonists Aigars Raumanis, kas nupat nominēts Lielajai mūzikas balvai 2019 kategorijā Gada jaunais mākslinieks.

Par savu lēmumu aprīlī pamest amatu, par iespējamo iešanu vai neiešanu politikā, par būvnieku karteli, Rīgas atkritumu krīzi un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāju Skaidrīti Ābramu.

Jau pāris gadus Eiropas Savienībā (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) runā par digitālā nodokļa ieviešanu, ar kuru apliktu lielās starptautiskās interneta kompānijas, kuras pašlaik nodokļus maksā kompāniju reģistrācijas vietā, bet ne valstīs, kur tās veic saimniecisko darbību un gūst ienākumus.

Saruna ar Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētāju Armandu Krauzi par LZS valdes lēmumu publiski nekomentēt attiecības ar Ventspils mēru un partijas Latvijai un Ventspilij līderi Aivaru Lembergu; par partijas startu gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, kā arī par to, cik cieši LZS ir integrējusies Dana Reizniece-Ozola.

Bija nodoms runāt par Barikādēm. Bet neviļus sākām par politiku, kas attīstījusies pēdējo gadu laikā. Nonācām arī pie Odiseja draudzības ar Joahimu Zīgeristu, ar kuru viņš nav zaudējis sakarus arī šodien. Izskatās, ka Odisejs Kostanda – 1991. gada Barikāžu idejas autors un realizētājs, joprojām atrodas uz savām personiskajām barikādēm, un tas ir tikai labi, jo ikvienam cilvēkam ir skaidri jāzina, kurā pusē viņš atrodas. Šodien, Barikāžu atceres dienā, intervija ar vēstures skolotāju, tautfrontieti Odiseju Kostandu.

«Būtiskākais, ko pēdējo gadu laikā esmu iemācījusies, ir pateikt «nē», izdarīt savas izvēles un nedomāt par to, ko par mani padomās. No manis visu laiku kāds grib kaut ko izspiest – vai emocijas, vai laiku, vai iespēju tikt uz žurnāla vāka. Tāpēc ir svarīgi saprast, ko es pati pavisam noteikti negribu. Jo, kamēr tu nezini, ko tu negribi, tu katru dienu vari dabūt to, ko negribi,» saka žurnāliste, bijusī aizsardzības ministre un iekšlietu ministre, tagad Hotel Roma vadītāja, Helēnas (20) un Haralda (18) mamma Linda Mūrniece.

«Baidos, ka ir jau par vēlu, un Kristīni tuvākajās dienās izdos Dienvidāfrikai,» balsij aizlūstot, saka Mārīte, Kristīnes māsa. «Man teica, ka situāciju var izmainīt tikai mūsu ģenerālprokurora un tieslietu ministra tieša vēršanās pie Dānijas attiecīgajām amatpersonām,» viņa turpina. Tad kas viņus kavē to darīt?!

Grozītais Uzņēmumu reģistra (UR) likums tika pasniegts kā dāvana tautai, jo turpmāk UR dati būšot bez maksas. Pēc likuma spēkā stāšanās atklājās arī ēnas puse – liels daudzums informācijas atrodas t.s. nepubliskajā daļā. Šī informācija ir īpaši jāpieprasa, uz tās saņemšanu jāgaida un par to valstij jāmaksā barga nauda. Par jauno UR likumu uz Neatkarīgās jautājumiem atbild SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Ilggadējais politiķis, šobrīd Rīgas domes algota amatpersona Emīls Jakrins sniedza interviju Neatkarīgajai, atrodoties ārstniecības iestādē. Sarunā viņš iztirzāja notiekošo Rīgas domē un modelēja iespējamo politisko spēku salikumu uz nākamajām Rīgas domes vēlēšanām.

Šodien Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta sēdē tiks analizēta politiķu piedāvātā augstskolu transformācijas ideja. Tāpēc Neatkarīgā piedāvā interviju ar Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju, profesoru Jāni Vētru – par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto augstskolu pārvaldības modeļa reformu, par politiķu nekaunīgo jaukšanos augstskolu autonomijā un citām politiķu veiktajām bezjēdzībām.

Pagājušā gada nogalē bijušais Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs, politologs Nils Muižnieks kandidēja uz Eiropas ombuda amatu. Diemžēl Latvijas pārstāvis neguva vajadzīgo Eiropas Parlamenta atbalstu, lai tiktu ievēlēts amatā. Par Stambulas konvencijas ratifikāciju, sabiedrības neiecietību pret migrantiem, ASV sankciju noteikšanu pret Aivaru Lembergu – saruna ar Nilu Muižnieku.

Saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Andri Sprūdu par Irānas un ASV attiecību saasināšanās iespējamo attīstību, ieguvējiem – zaudētājiem, kā arī par to, kas slēpjas aiz Putina neparastās intereses par situāciju Eiropā pirms Otrā pasaules kara sākuma, un nediplomātiskiem uzbrukumiem Polijai.