Lielās intervijas

Rīgas vicemērs, Latvijas Universitātes maģistrs un ASV Armijas kara koledžas maģistrs, bijušais Jaunsardzes un informācijas centra vadītājs Druvis Kleins intervijā Neatkarīgajai analizē notiekošo Latvijas politikā, nejēdzības pašvaldības saskarsmē ar valsts varu un nodevību politikā.

Viņa ir triju pieaugušu bērnu – Dženetas, Reičelas un Svena mamma, kas, noticējusi saviem spēkiem, iestājās partijā un kļuva par labklājības ministri. Pēdējā gada laikā saņēmusi daudz negatīvu komentāru, taču tas palīdzējis norūdīt raksturu. Ramona Petraviča jau pavisam drīz sastādīs savu mērķu un sapņu sarakstu 2020. gadam. Taču pirms tam atskatījāmies uz 2019. gadā paveikto un piedzīvoto, parunājām par sievišķību, ģimeni un maģiskām lietām.

Intervija ar Ventspils pilsētas Sporta pārvaldes vadītāju Dainu Paipalu.

Šobrīd Rīgā iespējams apskatīt Edītes Pauls-Vīgneres divas izstādes. Latvijas Arhitektūras muzejā atklāta tekstilmākslinieces izstāde Vīna garša, kurā izlikti jaunākie darbi. Savukārt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā – Kafijas kantāte, kas ir plaša darbu retrospekcija no muzeja krājumiem. «Cilvēkam kaut kas ir jādara, lai viņš piepildītu savu dzīvi. Tiklīdz cilvēks pārstāj darboties, viņam ir grūti eksistēt. Kad strādāju, ieeju tādā ekstāzē, ka mani neinteresē absolūti nekas,» saka tekstilmāksliniece Edīte Pauls-Vīgnere.

Saruna ar Jaunā Rīgas teātra režisoru Alvi Hermani.

Pasaules izglītības nozares samitam, kas norisinājās 9. līdz 10. decembrī Igaunijā, Tallinā, vadmotīvs bija Mācīšanās datu laikmetā. Proti, kā datu izmantošana un mākslīgais intelekts maina izglītību? Kādi ir riski un iespējas? Vairāki šā pasākuma dalībnieki uzsvēra: šobrīd izglītība atrodas krustcelēs, tāpēc jātiek skaidrībā: uz kurieni doties? Tāds arī ir mans pirmais jautājums Igaunijas izglītības un zinātnes ministrei Mailisai Repsai. Jāpiebilst, ka viņas vadītā ministrija bija viena no pasākuma rīkotājām. Un vēl viens būtisks fakts: starptautiskajā skolēnu zināšanu novērtēšanas pētījumā PISA 2018 Igaunijas 15 gadus vecie skolēni uzrādīja labāko rezultātu Eiropas valstu vidū gan matemātikā, gan lasītprasmē, gan dabaszinībās.

«Karš pret medicīnu ir karš pret tautu,» savulaik teica Andrejs Ērglis. Kardioķirurgs, Latvijas Universitātes profesors, Zinātņu akadēmijas viceprezidents. Manuprāt, šo «karu» viņš ir domājis daudz plašākā nozīmē – ņemot vērā ne tikai valdošo aprindu augstprātīgo un melīgo attieksmi pret veselības aprūpes veicējiem, bet arī nevērību un vienaldzību, kas gadu desmitiem ir valdījusi varas attiecībās ar mediķiem. Tostarp viņi darīja un dara brīnumus. Nedomājot par šo mūžīgo «karu».

Izdevniecība Zvaigzne ABC ir laidusi klajā Jānsa Stoklasas grāmatas "Vīrs, kurš spēlējās ar uguni: Stīga Lārsona faili par Ūlofa Palmes slepkavību", kura ir veltīta neatklātajai Zviedrijas premjerministra Ūlofa Palmes slepkavībai 1986. gadā, latvisko tulkojumu. Grāmatu no zviedru valodas tulkojusi Inga Grezmane. Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild grāmatas autors Jānss Stoklasa.

Saruna ar Saeimas deputātu Didzi Šmitu par ASV sankcijām, par Saeimas visatļautību un par to, kāpēc bieži piesauktā frāze «Tā kā mēs dzīvojam tiesiskā valstī, tad...» vairs neatbilst dzīves realitātei.

2. decembrī Eiropas mājā notika Latvijas Okupācijas izpētes biedrības rīkotā tikšanās ar Krievijas varas nemīlēto publicistu, kritiķi, profesoru, filoloģijas zinātņu doktoru, vēstures zinātņu kandidātu Borisu Sokolovu. Sokolovs šobrīd ir viens no pasaulē pazīstamākajiem krievu vēsturniekiem. Viņš atzinis Baltijas okupācijas faktu un aicinājis Krieviju kā PSRS mantinieci atvainoties Baltijas valstīm. Viņš strikti iestājies arī pret Krievijas iebrukumu Gruzijā, nosodījis Staļina noziegumu attaisnošanu un glorificēšanu mūsdienu Krievijā. Un norādījis arī uz arhīvu aizvērtības un cenzūras pastiprināšanos. Mēs aprunājāmies pirms viņa uzstāšanās, taču šajā tekstā es ar viņa atļauju citēšu arī to, ko viņš teica savā runā.

Mēs esam vecāki, viņi – mūsu bērni. Mēs viņus mīlam. Gribam kā labāk, tik un tā reizēm sanāk kā vienmēr. Pēc tam sevi vainojam un sodām. Uz sarunu par vecāku mīlestību, paaudzēs atkārtotām kļūdām un harmonisku bērnu audzināšanu «Praktiskā Astroloģija» aicināja Starptautiskās Krāsu terapijas akadēmijas pasniedzēju Olgu Binkleri-Blati. Viņai ir Starptautiskajā Antroposofijas seminārā iegūts Valdorfa skolas pedagoga diploms.

Intervija ar Rīgas domes priekšsēdētāju Oļegu Burovu (Gods kalpot Rīgai): par pietuvošanos diktatūrai un Latvijas brīvostu gatavošanu pri(h)vatizācijai, par Rīgas domes atlaišanu un Rail Baltica stagnāciju.

Par likumdevēja un valdības spēju izmantot Satversmes tiesas paustās atziņas, nepieciešamību dot papildu instrumentus politiskā procesa, likumdošanas kvalitātes un valsts attīstības veicināšanai, kā arī lietu mainību laika gaitā Neatkarīgās intervija ar Satversmes tiesas priekšsēdētaju Inetu Ziemeli.

Viena no lietām, par ko pilnīgi atklāti jāizstāsta savam ārstam, ir smēķēšana. Daktera mērķis nav lasīt morāli, viņam tas nereti jāzina, lai izraudzītos pareizu ārstēšanu, un viņš var arī sniegt informāciju tiem, kuri vēlas smēķēšanu atmest vai vismaz ierobežot.

Intervija ar Saeimas deputātu Edvīnu Šnori (Nacionālā apvienība): par latviešu valodas situācijas vājināšanos un sabiedrisko mediju lomu šajā procesā, par nacionālboļševika Lindermana un Kultūras ministrijas «kopīgajiem» plāniem mazākumtautību jautājumos, par klusumu no NA puses un «uzvaras pieminekļa» likteni.

Ventspils mērs Aivars Lembergs intervijā Neatkarīgajai analizē pašreizējās valdošās koalīcijas atšķirības no citām; iezīmē koalīcijas politiķu patiesos mērķus, ironizē par Bordāna partijas neveiksmēm tikt pie ietekmes drošības iestādēs, kā arī skaidro Latvijas vietu pašreizējā aukstajā karā starp Krieviju un ASV.

Aktrise un rotu māksliniece Agnese Zeltiņa 4. decembrī svinēja sava biznesa – rotu zīmola «Soulstones» sesto jubileju un prezentēja jaunāko rotu kolekciju «XII» 2020. gadam, kas radīta 12 horoskopa zīmēm, iedvesmojoties no klientu vēlmēm. Aizvadītais gads uzņēmējdarbībā bijis ļoti piesātināts, un, lai sasniegtu labākus rezultātus, Agnese paplašinājusi biznesu ar jaunām idejām, radot ne tikai rotas, bet vadot arī meistarklases.

Par mediķu algām, partiju finansējumu un tradicionālās politiskās sistēmas sabrukumu pasaulē un Latvijā Neatkarīgās intervija ar fotogrāfu un politikas vērotāju Mārci Bendiku.

Saruna ar Okupācijas muzeja valdes priekšsēdētāju Valteru Nollendorfu par atmiņām no Pirmās republikas laikiem; par to, ar kādām izjūtām pirmo reizi ieraudzīja tolaik vēl Sarkano strēlnieku muzeju 1988. gadā; kādu Okupācijas muzeja nākotni viņš redz šodien; kāpēc Rietumos tik grūti saprast Latvijas sāpi, un ko šīs sapratnes veidošanā var dot Okupācijas muzejs.

Intervijā Neatkarīgajai ārkārtējais un pilnvarotais Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijas Republikā Jevgeņijs LUKJANOVS pauž savu viedokli pamatā par sistēmiskām, kontekstuālām izmaiņām pasaulē un to, kā šīs izmaiņas ietekmēs Krieviju. Protams, viņš izsakās arī par Latvijas un Krievijas attiecību perspektīvām.