Lielās intervijas

Par vīrusa raisītās krīzes pārdzīvošanas iespējām un nepieciešamajiem risinājumiem, daļu no kuriem šodien varētu apspriest valdības sēdē, Neatkarīgās intervija ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāju Aigaru Rostovski.

Intervija ar zinātnieku, profesoru Ivaru Kalviņu, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta amata kandidātu: par SARS-CoV-2 vīrusu [jaunais koronavīruss], par vakcīnu un zāļu ražošanu, par valdības politiku attiecībā uz Covid-19 pandēmiju.

«Es atzīstu, ka neesmu eņģelis ar spārniņiem, bet – visi aktieri taču ir dulli. Es, protams, atvainojos ikvienam, kam esmu nodarījusi pāri, tomēr es uzskatu, ka ikviens cilvēks ir pelnījis, lai viņam tiktu dota otra iespēja. Un, ja tas tiek solīts, skumji, ka solījums netiek turēts,» saka skatītāju mīlētā aktrise Gunta Virkava.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) konceptuālais ziņojums par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu paredz arī jaunas vēsmas valsts zinātnisko institūtu (ZI) pārvaldībā. Taču pirms tam tiks sagaidīti zinātnisko institūciju starptautiskās izvērtēšanas rezultāti. Par to un citiem ZI svarīgiem jautājumiem saruna ar Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) direktoru Osvaldu Pugoviču.

Saruna ar vēstures zinātņu doktoru Kasparu Zelli par dažādiem vēsturiskajiem mītiem, to nozīmi, izcelšanos, kā arī par 16. marta nozīmi latviešu «nacionālajā mītā».

Saruna ar Eiroparlamenta deputātu Robertu Zīli par to, kā kopš Latvijas iestāšanās ES ir mainījusies Eiropa; par Francijas nesamērīgajām ambīcijām un ES dalībvalstu dažādajām interesēm, kā arī par to, kā mainīsies ES budžets nākamajā plānošanas periodā (2021. g. – 2027. g.) no Latvijas skatu punkta.

Par romu tautas problēmām Eiropā un Latvijā, par «industriju» uz romu rēķina, par gaidāmo pasaules romu kongresu, par sadarbību ar Indiju un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Starptautiskās Romu apvienības (International Romani Union (IRU) prezidentu Normundu Rudeviču.

Rīgas TV tornis ir 368 metrus augsts – augstākais tornis Eiropas Savienībā. Ekspluatācijā tas nodots 1989. gadā. Jau tā būvniecības iecerē ir ielikta ne tikai funkcionalitāte, bet arī estētika un tehnoloģiskie risinājumi, kas torni padara par ievērojamu objektu pilsētvidē, izziņas un informācijas vietu, kā arī vērtīgu tūristu pieturvietu. Zaķusalas TV torņa būvju komplekss un tajā esošā infrastruktūra ir ļoti nozīmīga valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) pamatdarbības funkciju un pakalpojumu nodrošināšanai. Tai pašā laikā tornis ir jaunākā būve Latvijā, kas iekļauta kultūrvēstures pieminekļu sarakstā. Intervija ar LVRTC valdes locekli MARISU MEŽGALU.

Cik lielā mērā digitālās tehnoloģijas «uzlauž cilvēku prātus», ietekmē izvēli, rīcību dažādu krīžu gadījumos, koronavīrusa izplatības laikā, vēlēšanās un virknē citu demokrātijai un indivīdam būtisku notikumu, cik drošā informatīvajā un digitālajā vidē dzīvojam – Neatkarīgās intervija ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (Stratcom) direktoru Jāni Sārtu.

Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas tiesnesis Ivars Bičkovičs intervijā Neatkarīgajai analizē politiķu un tiesu varas dažādos redzējumus, kā pilnveidot tiesu sistēmu, atskatās uz savu 12 gadu veikumu augstajā amatā un pauž nožēlu par politiķu nevēlēšanos ieklausīties tiesu varas pārstāvjos.

Joahims Zīgerists ir Vācijas žurnālists un politiķis, kurš pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados darbojās Latvijas politikā – sākumā kā LNNK, vēlāk Tautas kustības Latvijai (TKL) līderis un 5. Saeimas deputāts (1993–1995). Zīgerista izveidotā TKL 6. Saeimas vēlēšanās ieguva 16 mandātus. Taču ar to bija par maz, lai kļūtu par valdību veidojošas koalīcijas partiju. 7. Saeimas vēlēšanās TKL starts bija pagalam neveiksmīgs, un Zīgerists atgriezās Vācijā, kur piedalījās Die Deutschen Konservativen aktivitātēs un nodarbojās ar publicistiku. 2016. gadā iznāca viņa memuāri Joahims Zīgerists. Par sevi, par Vāciju un arī par Latviju. Zīgerists ir lakoniskas, uzbrūkošas, mērķtiecīgas politiskās reklāmas meistars. Ar to viņš prata pārsteigt, iemantojot daudz atbalstītāju un arī daudz ienaidnieku. Par viņu ilgu laiku nekas nebija dzirdēts, tāpēc Neatkarīgās intervija par to, ko viņš dara, ko domā un ko plāno.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ar saviem «reformu» buldozeriem iet pāri ne tikai Latvijas Universitātei, tās likumīgi ievēlētajam rektoram Indriķim Muižniekam un citām augstākajām mācību iestādēm: tās vēriens ir daudz plašāks – konceptuālajā (?) ziņojumā Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu ir paredzētas graujošas izmaiņas arī pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības sistēmā, proti, koledžu izglītībā.

Vairākas sporta veidu federācijas satraukušās, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītie noteikumu grozījumi kārtībā, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas, apdraud daudzu sporta veidu attīstību un pastāvēšanu reģionos. Līdz 4. martam federācijas vēl var sniegt savus atzinumus, bet līdzšinējais dialogs bijis tikpat smagnējs kā gadu no gada izvērstā cīņa par sporta budžeta bāzes nesamazināšanu, nemaz nerunājot par attīstību. Par sporta, tostarp sporta skolu, finansēšanas politiku Neatkarīgās intervija ar Latvijas Sporta izglītības iestāžu Direktoru padomes valdes priekšsēdētāju, Nacionālās sporta padomes locekli, Limbažu un Salacgrīvas novadu sporta skolas direktori Diānu Zaļupi.

Par Nacionālās apvienības (NA) iecerētajiem darbiem pašvaldībā pirms un pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām un citiem politiski svarīgiem jautājumiem Neatkarīgās intervija ar Nacionālās apvienības ģenerālsekretāru Raivi Zeltītu.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Šodien galerijā Daugava atklāj mākslinieces Kristas Dzudzilo gleznu izstādi "Mīklaini kā spogulī".

Intervija ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (Nacionālā apvienība): par izbēgšanu no «pelēkā saraksta», izglītību latviešu valodā un augstskolu reformu, par Rīgas domes vēlēšanām un Kristīnes Misānes glābšanu, par Krievijas centieniem pārrakstīt vēsturi un par latviešu leģionāru piemiņas dienu.

«Mēs esam iecerējuši...» viņš, stāstīdams par Rīgas Zooloģiskā dārza nākotnes iecerēm un plāniem, vairākas reizes saka – mēs darīsim, mūsu zoodārzs... «Nu, kāds «mūsu»,» viņš apraujas, «tagad es vairs nevaru tā teikt.» Trīsdesmit darba gadi pagājuši kā gara, bagāta diena. Ar saullēktu, ar gaismas zenītu un aiziešanu rietā. Vienubrīd ass, skops sāļums iedzeļ plakstiņos. Tad, kad Ingmārs stāsta par kāda veikala apmeklējumu pirms pāris dienām. Ar sievu iebraukuši nopirkt pārtiku, pēkšņi pie kases Ingmārs dzird: «Līdakas kungs!» Viņš pagriežas pret saucējiem: tur puslokā stāv veikala darbinieki, kādam rokās milzīga, sarkana šokolāde. «Mēs ar jums! Turieties!» veikala darbinieki cits caur citu sauc, dāvinot Ingmāram saldo kārumu. Maza, mīļa pateicība no svešiem cilvēkiem, kuri vienkārši gribēja pateikt paldies bijušajam Rīgas Zooloģiskā dārza vadītājam Ingmāram Līdakam par milzīgo, pašatdevīgo darbu dzīvnieku labā. Savukārt no Rīgas pašvaldības, kas ir zoodārza īpašniece, Ingmārs nesaņems neko: nedz kompensāciju par darba attiecību beigšanu, nedz pliku paldies: 19. februārī ar Rīgas izpilddirektora Jura Radzēviča rīkojumu no valdes locekļu amatiem atstādināti Ingmārs Līdaka un Andris Morozovs. Šodien – intervija ar Ingmāru Līdaku.

Daudzveidīgs, tostarp daudzu unikālu, studiju programmu piedāvājums, multikulturāla studiju vide, cieša sadarbība ar darba devējiem, gruntīgas iestrādes pētniecībā – šie ir tikai daži no Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) raksturojošiem elementiem. Par aktuālāko universitātē plašāk stāsta LLU rektore Irina Pilvere, paužot arī pārdomas par augstākās izglītības telpā notiekošo Latvijā.

Par sievieti IKT biznesā saruna ar SIA iPro kiberdrošības eksperti un Transporta un sakaru institūta lektori Jeļenu Revzinu.