„Prezidents neatbildēja. Viņa vietā atbildēja prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis. Prezidents jau parasti atbild bērniem... par kokiem, piemēram. Atbildē izlasījām, ka tā nu tas ir, bet ko nu tur vairs...” – par cīņu pret administratīvi teritoriālās reformas absurdiem, uzdodot jautājumus arī Valsts prezidentam Egilam Levitam, stāsta Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (Latvijas Reģionu apvienība), kurš vada novada domi kopš 2001.gada.
Salacgrīvas novada dome ir iesniegusi pieteikumu Satversmes tiesā par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma atzīšanu par neatbilstošu Eiropas Vietējo pašvaldību hartai un Latvijas Satversmei. Paskaidrosiet smalkāk?
Mūsu prasījums sastāv no divām daļām. Pirmkārt, administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likuma pieņemšanas process nav bijis demokrātisks. Otrkārt, Salacgrīvas novada attīstība būs apdraudēta, faktiski mēs zaudēsim gan resursus, kādi mums pieejami tagad, gan iespējas tālāk veidot sava novada dzīvi. Pēc ATR mēs nonāksim citā teritorijā, kuras vadības lēmumi nebūs prognozējami. Īsāk sakot, Salacgrīvas novada iekļaušana Limbažu novadā likvidēs mūsu novadu kā atsevišķu, patstāvīgu teritoriālu vienību ar savām pašnoteikšanās tiesībām un pārvaldi, būtiski samazinot Salacgrīvas novada iedzīvotāju tiesības regulēt savu dzīvi un saglabāt savu lokālo identitāti.
Limbažiem tāda Salacgrīva būs patāla perifērija...
Mums saka: tie, kurus ievēlēs, tie arī lems. Bet jau no rajonu laikiem ir zināms tas stāsts: visas investīcijas aiziet centram. Mūsu bažas ir par centra administratīvo vilkmi, par mūsu vajadzību saskatīšanu, par to, ka varētu tikt kavētas mūsu infrastruktūras attīstības lietas. Kopumā lielākais labums, domāju, netiks iegūts. Protams, var arī kā padomju laikos voluntāri kaut ko organizēt, piemēram, uzņēmējiem pateikt - jums būs jānāk strādāt tur un tur, bet, piedodiet, mūsdienās tā vairs nenotiek. Taču mūsu infrastruktūra solās veidoties ļoti nopietna: tā būs „Via Baltica” celtniecība, ir akceptēts, ka būs dzelzceļa stacija „Salacgrīva”, būs ostas. Tas ir spēcīgs pamats attīstībai. Bet ja resursi, kas varētu būt atbalsts uzņēmējiem, koncentrēsies Limbažos, tas nopietni samazinās attīstības tempu. Nezinu, kā Rīgā, bet pie mums uzņēmēji tā vienkārši apkārt nemētājas, uzņēmējiem jārada apstākļi, viņi jāieinteresē, lai viņi ienāktu reģionos.
Vai esat runājis ar Limbažu novada šābrīža vadību - vai limbažnieki vispār vēlas paņemt salacgrīviešus savā pulkā?
Limbažu dome pateica, ka atbalsta reformu. Topošie novadu centri uz to visu skatās citādi, jo tie iegūst resursus. Bet arī Limbažu novads ir vērsies Satversmes tiesā - par to, ka tam atņem Skulti. Nu, tā ir divkosība. Vajadzēja tomēr saprast, ka patiesībā visiem novadiem bija jāapvienojas un jāpieprasa šo reformu veikt kvalitatīvi, bet sākās žurku skrējiens: kurš pirmais pieskries pie mērķa, tas pirmais paķers visus labumu. Tā bija sašķeltība starp pašvaldībām. Bet bijušais rajona centrs vienmēr bija varens. Taču absurda šobrīd ir esošā situācija: LV prezidents faktiski pateica, ka latviešu tauta ir tik mežonīga, ka tā sagremos jebkuru likumu, ko tai pasniegs. Un neko labāku tā nav pelnījusi!
Prezidents gan pateica mazliet citādāk...
Runa jau nav par to, ko cilvēks pasaka. Svarīgāk ir tas, kas paliek zemtekstā. Prezidents, pirmām kārtām, pateica, ka ATR likums nav labs, bet - tas ir akceptējams... Tas nozīmē: tas, ko jums, tautiņai, dos, būs gana labs.
Ja, mēs uzrakstījām savu iesniegumu par šo ATR, un pēdējā labā ziņa ir tāda, ka Satversmes tiesa mūsu iesniegumu nav atmetusi atpakaļ. Tas nav mūsu garā - atkāpties, un par to liecina arī tas, ka 94% cilvēku, kuri piedalījās aptaujā, pateica: mēs negribam zaudēt savu novadu. Ja viņos neieklausās, tas nozīmē: atņemt cilvēkiem tiesības lemt par saviem resursiem un iespējām.
No kurienes jums nāk šie resursi?
Pamatā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un NĪN. Valdība ar vieglu roku tagad samazina IIN. Ar to līdz šim esam daļēji finansējuši mediķus un pedagogus. Manuprāt, atņemot līdzekļus pašvaldībām, notiek nerēķināšanās ar cilvēkiem, kuri tajās dzīvo.
Tad, kad tika apspriesta ATR, jūs tikāties ar ministru Juris Pūci („Attīstībai/Par”)?
Satversmes tiesai mēs minējām šo faktu. Bija tikai viena informatīva sanāksme (ne diskusija!) Limbažos. Un Salacgrīvā nav bijis nedz ministrs Pūce, nedz viņa tuvākie kolēģi. Neviens nav runājis nedz ar deputātiem, nedz ar iedzīvotājiem. Pūce taču varēja pie mums atbraukt un izstāstīt, cik laimīgi visi dzīvos pēc šīs reformas. Un tad iedzīvotāji varētu pateikt: Strauberg, vācies prom! - jo Pūce mums pierādīja, ka dzīve kļūs labāka un skaistāka. Bet šis posms tā kā iztrūka... Mēs esam rakstījuši vēstules Pūces kungam, faktiski esam izgājuši visus posmus, sākot ar ministriju un Saeimas komisiju, esam vienmēr izteikuši savu viedokli un iebildumus. Sabiedriskā apspriešana Salacgrīvas novadā notika mēnesi, un apspriešanas laikā 94% piedalījušos cilvēku pateica „nē” pievienošanai Limbažu novadam. Viena no pēdējām aktivitātēm: Salacgrīvas iedzīvotāji trīs dienu laikā savāca 644 parakstus zem vēstules, ar kuru protestēja pret pievienošanu Limbažu novadam, šo vēstuli parakstīja mūsu novada iedzīvotāji Artūrs Irbe, Indulis Emsis, Andris Bulis un daudzi citi... Vēstuli adresējām Valsts prezidentam.
Prezidents atbildēja?
Prezidents neatbildēja. Viņa vietā atbildēja prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis. Prezidents jau parasti atbild bērniem... par kokiem, piemēram. Atbildē izlasījām, ka tā nu tas ir, bet ko nu tur vairs...
Tātad nākamā gada pašvaldību vēlēšanās - ja Satversmes tiesa neapturēs ATR, - jau tiks balsots par jaunajiem novadiem?
Jā. Deputāti no partijām centīsies iekļūt Limbažu novada domē, kurā ir 15 deputāti.
Vai ir cerības, ka šo tā dēvēto reformu varētu apturēt? Ir virkne novadu, kas arī iesnieguši prasību ST. Ko gaidāt no Satversmes tiesas?
Es neizslēdzu, ka atbilde no Satversmes tiesas varētu būt arī tāda: kaut kāda taisnība jau jums ir, bet ko nu tagad vairs mainīt, tad nākamreiz pabrīdināsim valdību un Saeimu, lai tā nedara utt. Tomēr atcelt reformu - tas ir juridiski iespējams.
Satversmes tiesa - visticamāk - neuzdrošināsies to atcelt.
Interesanti, ka šobrīd ministrs Pūce jau dala naudu jauno attīstības stratēģiju veidošanai, un Limbaži mums vaicāja - vai mēs gribam piedalīties šā plāna izstrādē? Bet mēs nevēlamies būt nodevēji pret saviem iedzīvotājiem, jo esam taču iesnieguši prasību ST ar prasību mūs nepievienot Limbažiem. Uzskatu, ka tā ir kārtējā līdzekļu izšķērdēšana - šāda naudas dalīšana, jo nav nekas absurdāks kā esošajiem „vecajiem” deputātiem piedāvāt sadalīt naudu, ar kuru rīkosies jaunievēlētie deputāti. Pūce nu varēs pateikt Satversmes tiesai: re, pašvaldības jau strādā ar jaunajām idejām un plāniem, tātad viss ir kārtībā! „Vecajiem” deputātiem pieņemt jauno novadu stratēģiju - tā vienkārši ir priekšvēlēšanu tukšmuldēšana un kaut kādu ārā izmetamu, realitātei neatbilstošu plāniņu zīmēšana.
Bet ir taču politiķi, kuri apgalvo, ka tie novadu vadītāji, kuri pretojas reformai, ir vienkārši nobažījušies, ka vairs nebūs siles, no kuras strēbt labumus.
Tā ir tik nobružāta „atziņa”... Ja man tagad vajadzētu pateikt iedzīvotājiem - kas viņu dzīvē uzlabosies pēc reformas, - es to nevarētu izdarīt. Jo es redzu, ka tikai pasliktināsies. Pašvaldībām - pirmām kārtām, - tiks atņemts finansējums, kas pirms tam tika izlietots iedzīvotāju atbalstam. Pēc reformas mēs nevarēsim atbalstīt iedzīvotājus tik lielā mērā, kā to darījām agrāk, toties varēsim pateikt: mums ir daudz lielisku ideju, tās kādreiz realizēsim, jūs tikai pacietieties! Lai par to visu runātu, mēs netiekam uz tiešām sarunām ar valdību un Saeimu.
Diez vai valdīkļus diži interesē jūsu problēmas.
Tā izskatās, ka neinteresē.
Pieņemsim, ka Limbažu novada domē netiek ievēlēts neviens salacgrīvietis. Tas nozīmē, ka Salacgrīva vienkārši izkritīs no aprites?
Reformas rezultātā novadu pārstāvju skaits samazināsies. Uz lielā reformas palaga daudzas apdzīvotas vietas - pilsētas, pagasti, - paliks arvien mazsvarīgākas. Man gan negribas ticēt, ka no Salacgrīvas nevienu neievēlēs... Ja Limbažu deputāti darbosies lokālpatriotiski un salacgrīvieši nonāks opozīcijā, tā būs ļoti smaga situācija.
Kā jūs domājat - kāpēc tomēr bija tik maz protestu? Iestājusies vienaldzība? Cilvēkiem bail?
Pazūd cerības. Vienkārši pazūd. Tie, kuri dzīvo Rīgā, centrā, viņi saka: finanses koncentrēsies lielpilsētās, mēs reizēm aizbrauksim pie jums uz laukiem, nu, ko jums tur daudz vajag? Kad Saeima savās attālinātajās sēdēs lēma par šo tā dēvēto reformu, paklausījos runātājos: nu, piedodiet, tas bija komiski. Un vēl viena lieta: kaut arī pret reformu butu iestājies daudz lielāks skaits pašvaldību, daudzas tomēr atturēja tas, ka pēc atklātiem protestiem varētu tikt atteikts finansējums kaut kādiem jau iesāktiem projektiem.
Baidos, ka Salacgrīva, „pateicoties” reformai, pārstās būt par Vidzemes piekrastes kultūras centru.
Ceru, ka tik briesmīgi nenotiks. Protams, būs mazāk pasākumu, jo daudz mazāks būs atbalsts no pašvaldības.
No Limbažu pašvaldības, konkretizēsim.
Jā. Kad novadi pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām atkal pārtaps vecajos rajonos, visi resursi, protams, koncentrēsies rajonu centros. Ir mums tomēr pamatvērtības: loģistika, vide, iespējas uzņēmējiem. Tāpēc negribu teikt, ka viss izputēs, tomēr attīstības tempi strauji samazināsies.
Bet droši vien ir tādi novadi, kurus var pievienot kādiem lielākiem novadiem, un nekas slikts no tā necelsies. Varbūt tieši otrādi.
Gluži matemātiski tas tā varētu būt, bet reformētāji tomēr varēja pieslīpēt dažas konkrētas lietas, un nekādi padomju laika rajoni nebūtu jāatjauno. Igaunija izdarīja pavisam vienkārši: ļāva novadu pašvaldībām izrunāties citai ar citu un vienoties. Kad ATR likums tika pieņemts, Pūces kungs apmierināti nopurpināja, ka tas nav ideāls, bet to vajadzēja fiksi dabūt cauri.
Bet kāpēc to vajadzēja dabūt cauri?!
Lai politiski parādītu, cik mēs, jaunievēlētie politiķi, esam spējīgi un spēcīgi. Vajadzēja arī sašķaidīt to, ka izveidots, lai ienāktu politikā ar jauniem lozungiem. Bet pēc pašvaldību budžeta samazinājuma, kas tiek plānots, cilvēki tomēr sāks sajust, ka tas ir milzīgs mīnuss. Iepriekšējās pašvaldību reformas laikā tomēr nāca līdzi pietiekami lieli resursi, tagad notiks tieši otrādi. Un kas notiek tagad? Izdomāja, ka veidos kaut kādas brīvprātīgās valdes, kurām 12 reizes gadā būs jāsanāk kopā, un tās apstiprināšot novada dome. Ko tās lems un kāds spēks būs šādai lemšanai? Tas ir absurds. Tādiem veidojumiem nav nekādas jēgas. Bet kam būtu jēga - tie ir vietējie referendumi. Un Saeima varēja pieņemt likumu par vietējiem referendumiem, to varēja paspēt izdarīt. Bet izskatās, ka no šādiem referendumiem augstākajai varai joprojām ir histēriskas bailes. Taču - nevajag tā baidīties, jo, manuprāt, daudz vairāk vajadzētu uztraukties nevis par to, ka varai ir bail vai arī tā ir pret iedzīvotājiem vienaldzīga, bet par to, ka pašiem iedzīvotājiem jau ir vienlaga. Tas nozīmē, ka strauji tuvojamies atvara acij, un tas mūs ieraus iekšā pavisam.
