Latvijas Pensionāru federācija gatavo senioru prasību sarakstu valdībai un Saeimai. Pensionāriem būtiski jautājumi nav atrisināti, bet politiskās partijas no saviem solījumiem meistarīgi atkāpjas, meklējot dažādus ieganstus, kāpēc tos nevar izpildīt. Kāda būs senioru atbilde politiķiem, par to Neatkarīgās sarunā ar Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētāju Aiju Barču.
Vai Covid-19 ietekmēja arī Latvijas Pensionāru federācijas darbu?
Koronavīrusa epidēmija noteikti ietekmēja mūsu darbu, jo nevarējām organizēt tikšanās. Tomēr augustā sanācām kopā uz valdes sēdi Talsos, kur mūs uzņēma Talsu pensionāri un kur mēs tikāmies ar labklājības ministri Ramonu Petraviču un vides aizsardzības ministru Juri Pūci. Pamatā seniorus interesēja jautājumi par Labklājības ministrijas iecerēm un iniciatīvām nākamajam budžeta plānošanas posmam no 2021. gada līdz 2023. gadam. Savukārt J. Pūci seniori iztaujāja par administratīvo reformu. Jāpiebilst, ka nupat, septembrī, mums notika valdes sēde, kur runājām par senioru iekļaušanu sportiskās aktivitātēs, nodrošinot veselīgu dzīvesveidu.
Kāpēc tas ir aktuāli senioriem, vai tad galvenais jautājums nav par pensiju politikas jautājumiem?
Protams, vienlīdz aktuāli ir abi jautājumi, bet, runājot par fiziskām aktivitātēm, jāuzsver, ka mūsu interese ir, lai sporta vadītāji būtu gatavi strādāt ar pirmspensijas, pensijas vecuma cilvēkiem, lai aprūpes centros būtu speciālisti, kas strādātu ar senioriem. Savukārt senioru - to, kas vēl sirmā vecumā aktīvi sporto - iekļaušana sacensībās var mazināt gados vecāku cilvēku sociālo atstumtību.
Kādi ir galvenie aktuālie pensionāru jautājumi, ja mēs runājam par pensijām, par pensiju politiku?
Jau vairākus gadus pensiju indeksācijā ņem vērā cilvēka darba stāžu, un pensijas pieaugums ir atkarīgs no darba stāža gadiem - jo lielāks darba stāžs, jo lielāks pensijas pielikums indeksācijā. Daļai senioru nepatīk šī indeksācijas kārtība, jo, piemēram, cilvēks ir nostrādājis 29 gadus, bet viņam būs vismazākais pensijas pieaugums, lai gan tikai viens gads šķir no nākamā pakāpiena, proti, 30‒39 gadi, kad indekss jau ir lielāks. Lielai daļai pensionāru problēma ir nelielie darba stāži, turklāt ar grūtībām pierādīti, jo mūsu nesenā vēsturē ir bijuši periodi, kad cilvēki ir strādājuši, bet ne vienmēr tas ir tagad ieskaitīts darba stāžā. Nepatīk sadalījums pēc darba stāža, jo indeksācijas mērķis ir saglabāt pensijas pirktspēju, kad palielinās patēriņa cenas, bet tad sanāk tā, ka daļai pieliek vairāk, daļai mazāk, lai gan tā inflācija visus skar vienādi. Tas ir diskutējams jautājums, mēs uzklausām visus.
Kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā?
Par šādu indeksācijas kārtību ilgstoši cīnījās paši seniori, jo tie, kuriem ir lieli un ļoti lieli darba stāži, ir ieinteresēti saņemt lielāku atbalstu, jo viņi ir strādājuši būtiski ilgāk, daži pat vairāk nekā piecdesmit gadus. Septembrī sanāksim kopā mūsu pensiju lietu padomē, strādāsim un diskutēsim par šiem jautājumiem. Meklēsim iespējas, variantus, kā palīdzēt tieši tiem pensionāriem, kuriem ir viszemākās pensijas. Manuprāt, tas vairāk būtu pensiju piemaksu jautājums. Mūsu priekšlikums ir saistīts ar pensiju piemaksu palielināšanu. Mēs prasām pensiju piemaksas tiem, kuri pensionējušies līdz 1996. gada 31. decembrim, palielināt no pusotra eiro uz diviem eiro par vienu darba stāža gadu, savukārt tiem, kuri pensionējušies, sākot no 1997. gada - pensiju piemaksu noteikt pusotra eiro apmērā par vienu darba stāžu gadu. Pašlaik šī piemaksa viņiem ir viens eiro. Mēs rēķinājām, ja cilvēkam ir pierādīts darba stāžs 40 gadi, tad pašlaik viņš saņem pensiju piemaksu 40 eiro, bet palielinot būtu jau 60 eiro. Šajā jautājumā būtisks aspekts ir darba stāžs.
Vai Pensionāru federācija atbalsta pensiju piemaksu piešķiršanu arī tiem senioriem, kuri pensionējušies, sākot no 2012. gada, un kuri pašlaik šīs piemaksas nesaņem?
Noteikti atbalsta. Saeimā jau bija nonācis Labklājības ministrijas sagatavots likumprojekts, kas paredzēja šo netaisnību pret pensionāriem labot, taču deputāti neatbalstīja. Arī tagad Labklājības ministrijai ir sagatavots priekšlikums un likumprojekts, kas ir ļoti korekts un sabalansēts attiecībā pret valsts budžetu. Mēs uzskatām, ka jaunajiem pensionāriem šīs piemaksas varētu sākotnēji piešķirt viena eiro apmērā par darba stāža gadu.
Vēl viens būtisks jautājums senioriem ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums pensijām. Vai pensionāri izvirza arī prasību palielināt šo minimumu jau nākamgad?
Pašlaik šis neapliekamais minimums ir 300 eiro, bet nākamgad saskaņā ar likumu tam jābūt 330 eiro. Esam saņēmuši informāciju no Finanšu ministrijas, ka viņi plānojot noteikt to nākamgad 350 eiro apmērā. Mūsu prasība ir noteikt šo neapliekamo minimumu minimālās algas apmērā, pašlaik tas būtu 430 eiro. Neko pārsteidzīgu vai neapdomīgu mēs neizsakām, jo balstāmies pašu politiķu solītajā par pensijām un algām. Šādu un pat vēl lielāku neapliekamo minimumu solīja vairākas pašlaik Saeimā ievēlētās politiskās partijas….
Politikā jau nekas nav mainījies, kā solīja, tā sola…
Jā, solīja visi, un tagad notiek atkāpšanās no solījumiem, no saviem vārdiem. Runājot par neapliekamo minimumu, jāsaka, ka tas attiecas un ir aktuāli tiem pensionāriem, kuri saņem pensijas virs 300 eiro, bet ir cilvēki, kuriem līdz 300 eiro ir ļoti tālu. Tāpēc mēs pieprasām palielināt pensiju piemaksas, jo tā mēs atbalstīsim visus seniorus un valsts parādīs cieņu pret cilvēkiem, kuri strādājuši ilgu darba mūžu.
Esmu pēdējā laikā dzirdējusi no daudziem pirmspensijas cilvēkiem, kuri ir gatavi saņemt mazāku pensiju, bet ātrāk doties pensijā. Daļa no viņiem ir neapmierināti, ka likumā ir noteikts obligātais darbs stāžs - 30 gadi, lai vispār varētu pretendēt uz pensiju priekšlaikus.
Manuprāt, šis 30 gadu slieksnis ir ļoti saprātīgs. Padomājiet, ja nākamgad pilnais pensionēšanās vecums būs 64 gadi, tātad priekšlaikus varēs pensijā doties 62 gadu vecumā, un šādam vecumam 30 gadu darba stāžs ir tikai normāli. Priekšlaikus aizejot pensijā, jārēķinās, ka varēs šos divus gadus saņemt tikai 50 procentus no pensijas, par ko seniori arī ir neapmierināti. Viens no mūsu priekšlikumiem ir atstāt šos 30 gadus kā nepieciešamo stāžu, lai varētu saņemt priekšlaikus pensiju, bet pensiju izmaksāt 70 vai 75 procentu apmērā. Starp citu, savulaik bija spēkā norma tieši par 75 procentu pensiju. To mēs varētu pamatot tā, ka cilvēks, kuram ir 30 gadu un lielāks darba stāžs, ir godprātīgi strādājis, un viņš, pat priekšlaikus pensionējoties, būtu tiesīgs saņemt vismaz 70 procentus. Vienlaikus Pensionāru federācija vienmēr ir uzsvērusi, ka pensiju nevajadzētu pieprasīt priekšlaikus, ja cilvēks vēl turpina strādāt. Arī šie divi pirmspensijas gadi ir ļoti būtiski pensijas aprēķinā un darba stāžam. Domāju, tādi mediji kā jūsu varētu būt rupors, lai cilvēkiem to skaidrotu.
Vai jūsu priekšlikumi attiecas jau uz 2021. gadu? Un kā jūs savas prasības darīsiet zināmas valdībai un Saeimai?
Mēs gatavosim vēstuli, kurā apkoposim visus priekšlikumus. Uzskatām, ka tos var ieviest jau no 2021. gada. Pensionāru federācijas valdes un domes sēde sanāks oktobra sākumā, un uzreiz pēc tam mūsu vēstule aizceļos uz visām atbildīgajām instancēm.
Vai, jūsuprāt, nav par vēlu oktobrī izteikt šīs prasības?
Nē, tas būs tieši laikā. Palīdzēsim Labklājības ministrijai uzturēt arī viņu izstrādātos priekšlikumus. Mierīgi mēs nebūsim.
Vai Pensionāru federācija plāno izvirzīt vēl kādas prasības?
Mūsu pašu vidū priekšlikumi ir ļoti dažādi, viedokļi mums dalās, un nereti te iet augstos toņos. Piemēram, viens no priekšlikumiem ir visiem pensionāriem, kuri krīzes gados, tas ir no 90. gadu sākuma līdz pat 2000. gadam, bija bez darba, šo laiku tāpat ieskaitīt darba stāžā. Par šo priekšlikumu esam ļoti domīgi. Ko tad mēs darīsim ar cilvēkiem, kuri šajā laikā strādāja, turklāt salīdzinoši maz atalgotos darbos, piemēram, skolotāji, mediķi - vai viņiem tad ieskaitīt darba stāžu dubultā? Vēl viena lieta, kas jau daudzkārt diskutēta - vai piešķirt pensiju piemaksu par bērniem. Mēs redzam, ka tad būtu ļoti dārga administrēšana, jo priekšlikums ietver arī nosacījumu “par bērniem, kuri strādā Latvijā”, tad padomājiet, cik dažādas ir situācijas un kurš to visu varēs piefiksēt un uzskaitīt? Vispirms, manuprāt, ir jārisina patiešām reāli atrisināmi jautājumi - piemaksas un neapliekamais minimums pensijām.
Aktuāls ir arī jautājums, vai nevajadzētu būtībā un pašos pamatos mainīt pensiju sistēmu?
Jā, ir priekšlikums pensijas nepiešķirt atkarībā no veiktajām sociālajām iemaksām, bet tikai pēc darba stāža. Piemēram, bāzes pensija, teiksim 100 eiro, un tad par katru darba stāža gadu 6,50 eiro. Bet tad zūd viena būtiska lieta - vēlme maksāt nodokļus. Kādu signālu mēs sūtām jauniešiem, darbspējīgiem cilvēkiem?
Tomēr jautājums par bāzes pensiju - ne minimālo, kas ir cits jautājums - ir vairākkārt apspriests.
Tādas sarunas ir bijušas, bet vienmēr tās bijušas komplicētas. Te jāņem vērā fakts, ka Latvijā tiek piešķirtas arī pensijas 15‒30 eiro, un, runājot par šādām situācijām, te palīdzēt var minimālās pensijas piešķiršana. Kā mēs zinām no Labklājības ministrijas, nākamgad to plāno palielināt līdz 163 eiro. Ja tiktu izveidota sistēma, ka ir bāzes pensija un tai klāt pieskaita nevis noteiktu apmēru pensijas, kaut kādu teorētisku summu, bet cilvēka nopelnītu, domāju, tas būtu taisnīgi. Bet tas ir ilgākas diskusijas jautājums. Vai to šodien vajadzētu darīt ‒ es šaubos. Jādomā, kā tas ietekmētu jauno cilvēku viedokli. Ar šādiem jautājumiem jābūt ļoti uzmanīgiem.
Kāds kopumā ir senioru noskaņojums par gaidāmo pensiju indeksāciju šoruden?
Visai pozitīvs, lai gan sākumā bija satraukums, jo cilvēki domāja, ka deflācijas dēļ pensiju pieauguma nebūs. Indeksācijā jau ņem vērā rādītājus par vienu gadu, taču deflācija Latvijā bija tikai divus mēnešus Covid-19 seku dēļ. Cilvēki jau rēķina katrs savu pielikumu un atzīmē ar labu vārdu to, ka indeksēs arī pensiju piemaksas.
Kā jūs vērtējat Satversmes tiesas spriedumus sociālajā jomā?
Pensionāru federācija ir gandarīta par jebkuru lēmumu, kas dod lielāku atbalstu senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Sekojam līdzi, kāda būs valdības rīcība, pildot Satversmes tiesas piespriesto.
Jūs teicām, ka seniori nebūs mierīgi. Vai plānojat kādas aktivitātes?
Ja valdība pieņems tādu budžetu, kas neatbildīs senioru interesēm, mēs iesim uz Saeimu. Sāksim nopietnas sarunas ar frakcijām un komisijām. Mēs varam kļūt ļoti nemierīgi, tomēr protestēt krastmalā ar lozungiem mēs nedomājam. Lai gan seniori ir dažādi un daudzi būtu gatavi protestēt jau rīt.
