Viktors Valainis: Valdība sabotē OIK lietas izmeklēšanu

Par Jura Pūces reformu, par valdības darbiem un nedarbiem, par Egila Levita pirmajiem soļiem un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Saeimas deputātu Viktoru Valaini (Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)).

- Kā vērtējat Valsts prezidenta Egila Levita pirmos darbus?

- Viņš demonstrē to, ka viņš ir jurists, ka pārzina tiesību jomu. Par to nav šaubu. Viņš ir sācis savu prezidentūru diezgan labi. Vienīgais, par ko neesmu īsti drošs, ka tas bija vajadzīgs - sākt diskusijas par to, vai Kārlis Ulmanis bija vai nebija Valsts prezidents. Manuprāt, tā bija lieka darbība, kas nav vērtējama pozitīvi. Viņš pašlaik tikai sāk. Raimonds Vējonis savā pirmajā laikā bija aktīvāks nekā Levits. Bet tam ir loģisks skaidrojums - Levits tikai sāk, bet Vējonis jau pirms kļūšanas par prezidentu bija aktīvs politikā un viņam nebija vajadzīgs laiks, lai iešūpotos.

Viņš savā inaugurācijas runā uzsvēra nevienlīdzības mazināšanu un identitāti. Tas ir ļoti pozitīvi. Identitātes jautājums attiecas arī uz teritoriālo reformu - viens no pašvaldību pastāvēšanas būtiskākajiem pamatnosacījumiem ir identitāte. Prezidents to pieminēja, un jādomā, ka tas viņam ir svarīgi, un cerams, ka viņš sekos līdzi, kā identitātes jautājums tiks risināts reformas gaitā.

- Bija laiku, kad tieši vasarās valdība rāvās melnās miesās un pieņēma simtiem lēmumu ar likuma spēku. Tagad valdība veselu mēnesi bija atvaļinājumā. Vai valstī viss jau kārtībā?

- Tas bija dīvaini. Uz mēnesi darbs apstājās. Jautājums, cik tas izmaksāja? Tādu tiešu zaudējumu nav, taču cik izmaksāja lēmumu nepieņemšana? Ir virkne lēmumu, kas prasa ātrāku risinājumu.

Mēs, ZZS frakcija, Saeimā iesniedzām lēmumprojektu, kas pieņemšanas gadījumā palīdzētu atbrīvoties no parādu verdzības ātro kredītu ņēmējiem, taču valdība to noraidīja ar atrunu, ka jau tiekot strādāts pie jauna regulējuma. Bet tā vietā, lai ko darītu, uz veselu mēnesi aizgāja atvaļinājumā.

Būs vēl vesela virkne jautājumu, un tie visi ir vienā kaudzē. Piemēram, Latvijas Universitātes rektora jautājumā sen jau bija jāpieņem lēmums, nevis pusotru mēnesi jātur augstskola nenoteiktības, nesaprašanas situācijā.

- Bet vismaz Latvijas pasts netikšot mērdēts badā, preses izplatīšana pastam tikšot kompensēta.

- Dīvaini, kāpēc šāda problēma vispār radās un kāpēc tika vilkts tik ilgi. Problēma valdībai bija zināma jau sen, pavasarī - bija zināms, ka tā jārisina ātrāk, negaidot rudeni un budžeta pieņemšanu. Tas rada nenoteiktību un stresu.

Šai valdībai ir redzamas grūtības ar lēmumu pieņemšanu - tiklīdz rodas kādas diskusijas, nesakrīt koalīcijas partiju viedokļi, tā jautājums tiek atlikts uz vēlāku laiku. Pat diezgan elementāri jautājumi tiek muļļāti. Agrāk ar tādu jautājumu kā pasta piegādes visi ministri apsēstos krēslos, konstatētu, ka lēmums ir vajadzīgs, un tas tiktu pieņemts uzreiz bez kavēšanās.

- Jūs pieminējāt ideju par palīdzēšanu ātro kredītu ņēmējiem atbrīvoties no parādu jūga. Bet neba nu kāds viņiem tos grasās norakstīt...

- Tik tiešām, ir politiķi, kas staigā pa Saeimu un Ministru kabineta ēku un prāto, kā varētu atgriezt atpakaļ vecos procentus, kas ļāva kredītu izsniegšanas biznesmeņiem pelnīt vairāk. Taču būtu jādomā, kā palīdzēt tiem cilvēkiem, kas paņemtu mazu kredītu dēļ ir nonākuši lielās finanšu grūtībās. Viņi vai nu pamet Latviju, vai vienojas ar darba devējiem, lai viņiem maksā algu aploksnēs. Te ir vajadzīgs risinājums.

- Latvijas ilggadējā tradīcija ir gandrīz jebkurus opozīcijas priekšlikumus noraidīt. Tagad ZZS pati ir opozīcijā un jūt to uz savas ādas...

- Piemēram, ar šiem pašiem kredītņēmējiem, valdības koalīcija solīja, ka izstrādās pati savu likumprojektu. Mēs esam izstrādājuši savu likumprojektu. Skatīsimies, kas būs iznācis. Ja valdības projekts būs labs, mēs to atbalstīsim.

Nav īsti pareizi tas, ka koalīcija nereaģē uz opozīcijas argumentiem, arī Saeimas komisijās vienkārši ar balsu vairākumu «pārbrauc» opozīcijas priekšlikumiem pāri. Dažbrīd rodas iespaids, ka arī starp pozīcijas politiķiem ir tādi, kas sliektos atbalstīt opozīcijas priekšlikumus, taču viņi ir spiesti ievērot savas partijas disciplīnu un mūsu priekšlikumus noraidīt.

Bet nav jau arī tā, ka nemaz neko nevar panākt. Laiku pa laikam tiek atbalstīti arī opozīcijas priekšlikumi. Man ir gandarījums, ka tika atbalstīti mūsu piedāvātie grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā, kur balsis sadalījās koalīcijas iekšpusē. Tie paredz principu, ka jāsamazina no Rīgas ievēlēto deputātu skaits, jo proporcionalitāte attiecībā pret reģioniem nebija ievērota. Un ārzemēs dzīvojošiem latviešiem jādod iespēja izvēlēties, kurā Latvijas vēlēšanu apgabalā nodot savu balsi. Līdz šim visas ārzemju vēlētāju balsis tika ieskaitītas Rīgas apgabalā.

- Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā bija visādas ķibeles un haoss - daļa vēlētāju nesaņēma uzaicinājumu iet uz vēlēšanām, citi to saņēma ar Valsts ieņēmumu dienesta starpniecību, ar drebošu sirdi atverot e-vēstuli un baidoties, vai tas nav kāds paziņojums par parādu vai sodu. Kas vainīgs? Vai Arnis Cimdars, kā to apgalvoja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija (JKP))?

- Cimdars ne mazākajā mērā nav vainīgs. Ir pat smieklīgi un neloģiski kaut ko pārmest Cimdaram, jo viņš vēlēšanu laikā vairs nebija Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Tieši viņa noņemšana no amata bija vēlēšanu organizācijas nejēdzību cēlonis. Noņemt amatpersonu no amata noņemšanas pēc neilgi pirms vēlēšanām nebija prāta darbs. Diemžēl no valdības neviens atbildību par to nav uzņēmies. Vienīgi tagad jau bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis atvainojās vēlētājiem, lai gan tā bija atvainošanās par to, kur ne jau viņš bija vainīgs. Bet premjers un atbildīgās amatpersonas ir augstprātīgas un nav uzskatījušas, ka vajadzētu atvainoties.

- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Juris Pūce braukā apkārt pa valsti un visur stāsta, cik laba būs viņa iecerētā teritoriālā reforma. Kā vērtējat šo reformu?

- Manuprāt, pārvaldības reforma ir nepieciešama. Es apzināti nesaku «administratīvi teritoriālā», bet «pārvaldības». Pārvaldības reformas gaitā ir iespējama un pieļaujama arī teritoriju apvienošana, taču to nedrīkst darīt tādā veidā, kā to dara Pūce. Viņa piedāvājums joprojām nav līdz galam sagatavots. Izskatās, ka piedāvājums ir ministra birojā tapis, velkot svītras uz kartes un maz domājot, ka tā ir Latvija, kur dzīvo cilvēki. Arī pats pēdējais piedāvājums 35 novadu vietā taisīt 36 ir tāds, kā vienā naktī pēkšņi un impulsīvi tapis - pāris tālruņa zvanu, un izdomāts veidot Ulbrokas novadu.

Ir noteikta kārtība, kas jāievēro ministram, ja viņš nolemj veikt šādu reformu. Vislabāk būtu, ja šāda reforma tiktu veikta kopā ar pašvaldībām. Pastāv Eiropas Padomes rekomendācijas, kā šādas reformas jāveic. Bet Pūce šīs rekomendācijas pilda, ķeksīša pēc ceļojot pa valsti, un sauc to par lielāko sabiedrisko apspriedi valstī. Tā nav lielākā sabiedriskā apspriede - šāda ministra braukāšana ir ikdienas darbs, kas būtu jāveic VARAM ministram. Viņš šo konsultēšanās procesu veic kā lekcijas, stāstot, ko ir izdomājis. Tā ir vienpersoniska savas gribas uzspiešana pašvaldību deputātiem. Kā stāsta pašvaldību deputāti, ministrs brauc nesagatavojies un uz daudziem jautājumiem nespēj atbildēt, sakot, ka atbildēs kaut kad vēlāk, pēc tam, sūtiet jautājumus. Ir, piemēram, jautājumi par sociālo pakalpojumu apjomu. Vienā pašvaldībā tas ir lielāks, citā mazāks. Dabiski, ka iedzīvotājus interesē, kas notiks, kad būs notikusi apvienošanās - vai šie pakalpojumi paliks iepriekšējā līmenī, vai mainīsies, uz kuru pusi mainīsies. Uz šādiem konkrētiem jautājumiem Pūce neatbild.

Taču, manuprāt, kopā ar pašvaldībām ir iespējams izveidot labu pārvaldības modeli - tikai šie jautājumi ir jāizdiskutē, jāizvērtē, kā to paveikt vislabāk. Taču Pūce uzvedas augstprātīgi, ieņemot pozu, ka taisnība tikai viņam, pašvaldības var runāt, ko grib, un neviens viņu ne par ko nevar pārliecināt. Šāda pieeja rada nepatiku un pretdarbību, kas var novest un, ļoti iespējams, novedīs pie visas tautas nobalsošanas. Neapmierinātība kļūst aizvien lielāka.

Kad bija Eiropas Parlamenta vēlēšanas un iedzīvotāju daļai netika izsūtīti ielūgumi uz vēlēšanām, nekāda ārkārtas situācija netika konstatēta. Bet pašlaik Pūce ir paņēmis sev konsultantus, izmantojot tos līdzekļus, kas paredzēti ārkārtas izdevumiem. Visu cieņu tiem ekspertiem, kurus viņš izvēlējies, taču tas ir noticis bez konkursa, un tiek tērēti desmiti tūkstošu eiro. Tas, manuprāt, ir nepareizi.

Redzams, ka pie reformas valdība nestrādā kā komanda. VARAM savas darbības saskaņo tikai ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Pārresoru koordinācijas centru un Latvijas Pašvaldību savienību. Bet Satiksmes, Veselības un Labklājības ministrijas netiek iesaistītas. Bet, piemēram, Satiksmes ministrijai vajadzētu būt ļoti būtiskai lomai reformas gaitā, taču sadarbība pašlaik nenotiek.

- Ar ko nodarbojas elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK sistēmas jautājumiem izveidotā parlamentārā komisija? Vai kaut kas ir paveikts?

- Esmu viens no šīs komisijas locekļiem. Diemžēl puse tās darbībai atvēlētā laika ir pagājusi, bet jēgas nav bijis. Biju iesniedzis priekšlikumus aicināt uz komisiju cilvēkus, kas varētu ieviest skaidrību par tēmu, taču tie tika noraidīti. Komisijas vadība organizē darbu nejēdzīgi - ja pirmdien ir komisijas sēde, tad vēl sestdien komisijas locekļiem nav zināma tās darba kārtība. Visiem zināms, ka viens no aktīvākajiem politiķiem, kas ir dziļi izpētījis problēmu un OIK sistēmai veltījis skarbu kritiku, ir Saskaņas deputāts Ivars Zariņš. Viņš tika virzīts par komisijas vadītāju, taču pozīcija nepieļāva, lai viņš par to kļūtu. Ļoti negribētos, taču izskatās, ka uz to pusi velk - ka ar šo komisiju var iznākt līdzīgi kā savulaik ar Veiko Spolīša (Vienotība) vadīto Pretkorupcijas komisiju, kura neko nepaveica, un Saeima nobalsoja, ka komisijas vadībai jāatmaksā saņemtā alga.

Komisijai ir konkrēts uzdevums - jāatbild uz jautājumiem, kas tika uzdoti tās izveides laikā. Es piedāvāšu savu viedokli un atbildes uz šiem jautājumiem, un redzēs, vai komisija tos akceptēs. Mans mērķis un cerība ir, ka komisijas galaziņojums radīs valdībai pamatu rīkoties tā, lai cilvēkiem OIK dēļ nav par elektroenerģiju jāpārmaksā. Saeima, kā zināms, nobalsoja par OIK sistēmas atcelšanu, taču valdība šo lēmumu nav pildījusi.

Pašlaik aizvien skaidrāk top redzams, ka valdība nav ieinteresēta OIK problēmas risinājumā. Pirmdien uzdevām premjeram jautājumus un aicinājām triju dienu laikā sniegt atbildes. Mēs OIK izmeklēšanas komisijā esam saņēmuši lielu blāķi ar informāciju, kas nekādā veidā nepalīdz komisijai izpildīt Saeimas doto uzdevumu noskaidrot to, kas ir īstie shēmu autori. Pat arī mums sniegtās informācijas stils un forma ir tāda, kas liecina, ka valdības vadītājs nav ieinteresēts sekmēt komisijas darbu - informācijā, ko saņēmām, ir, piemēram, sacīts, ka amatpersona ir parakstījusi tādu un tādu dokumentu, bet nav sacīts, kā šo amatpersonu sauc. Tas mums jāmeklē pašiem. Var teikt, ka valdība tīši bremzē, pat sabotē OIK problēmas risināšanu un pie laupošajām shēmām vainīgo personu noskaidrošanu.

Arī citos jautājumos no valdības puses pietrūkst darbības. Pašlaik viss, kas notiek, varētu notikt arī bez valdības - valsts sekretāri tīri tehniski var izdarīt visu to pašu, ko pašlaik valdība.

- Bet notiek «garo nažu naktis» - amatpersonu atlaišana. Viena daļa jau ir atlaista, citi gaida, kad viņus atlaidīs.

- Tas jau nav nekāds brīnums - vienmēr, kad nāk jauna vara, tā uzskata, ka iepriekšējie nav bijuši pareizie un tāpēc atlaižami.

- Ir pamanāma jauna pieeja - ja nevar atrast, kā dēmonizēt un diskreditēt amatpersonu, tad tai dod «zelta izpletni» - piedāvā gada algu par to, lai tā ātri lasās projām no amata...

- Jā, tā ir jauna tendence. Bet tas arī ne par ko labu neliecina. Ja cilvēks ir strādājis godam, tad būtu jāļauj viņam strādāt tālāk. Nekādu attīstību valstī tas neveicina.

Bet tādi īsti nozīmīgi politiski jautājumi, kas ļautu cilvēkiem dzīvot labāk, netiek pieņemti.

Ekonomikas attīstības tempi jau sāk sabremzēties. Kā būs ar valsts budžetu? Būs Eiropas fondu līdzekļu samazinājums. Šī ir problēma, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, tā premjeram Krišjānim Kariņam (Jaunā Vienotība (JV)) un finanšu ministram Jānim Reiram (JV) jārisina jau tagad. Tās ir investīcijas reģionos, kur attīstības indekss ir divreiz zemāks nekā galvaspilsētā. Ceru, ka valdība skatīsies valstiski, iejūtoties arī reģionu ādā. Pašlaik tai ir tendence skatīties tā, it kā visi valsts iedzīvotāji dzīvotu Rīgā. Pašlaik ir tā, ka reģioniem vajag naudu attīstībai, taču to nevar dabūt, jo Valsts kase nedod garantijas aizdevumiem. Pašlaik visām pašvaldībām, lai varētu pretendēt uz kādu budžeta naudu, jāstāv rindā. Šāda sistēma nekam neder.