Lienīte Caune: Pašnodarbinātie jau faktiski ir palikuši bez darba

 
JĀMEKLĒ RISINĀJUMS. Lienīte Caune: «Pašnodarbinātie jau faktiski ir palikuši bez darba. Ja viņi varētu kvalificēties par bezdarbniekiem, tad viņi varētu saņemt bezdarbnieka pabalstu, taču pašnodarbinātie nekvalificējas bezdarbnieka pabalstam vispār. 2019. gada janvārī Latvijā bija vairāk nekā simts tūkstošu pašnodarbināto» ©Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Uz Neatkarīgās jautājumiem (intervija notika attālināti) atbild CBB Konsultāciju birojs partnere un valdes locekle Lienīte Caune.

- Latvijas Banka šogad Latvijā prognozē iekšzemes kopprodukta kritumu par 6,5%, bet Lietuvas Bankas oficiālā prognoze - atkarībā no karantīnas ilguma Lietuvas IKP šogad varētu sarukt par 3,4% līdz 20,8%. Kāda ir jūsu prognoze, par cik Latvijas IKP samazināsies?

- Es domāju, ka rezultāts būs kaut kur pa vidu tiem scenārijiem, kurus kaimiņvalsts centrālā banka prognozē, starp Lietuvas Bankas prognozes maksimālo un minimālo lielumu.

Viens no iemesliem ir tas, ka šobrīd netiek risināts jautājums par atbalstu mazajam un vidējam biznesam, bet šie uzņēmumi veido ievērojamu daļu no valsts ekonomikas.

Cilvēki šobrīd neapzinās, kas notiks tālāk. Daudziem šķiet, ka viss būs kārtībā, ka jau 14. aprīlī ārkārtas situācija beigsies. Es domāju, ka tā nebūs. Ārkārtas situācija tomēr tiks pagarināta arī pēc 14. aprīļa. Tāpēc jau tagad ir jāveic atbalsta pasākumi, sākot ar pašnodarbinātajiem un mazo biznesu, tad atbalstot vidējo un pēc tam lielo biznesu. Pašnodarbinātie ir ļoti daudzie pakalpojumu sniedzēji - kosmetologi, frizieri utt. Tiem, kuri vēl strādā, pagaidām ienākumi ir, bet tiem, kuriem ir jāpaliek mājās, ienākumu plūsma ir beigusies, un, ja viņiem nav uzkrājumu, tad viņiem sēdēt mājās nozīmē problēmu loku palielināt ar katru dienu. To pašlaik jau var vērot Itālijā. Tiklīdz kā cilvēkiem beidzās nauda, viņi sāka piedāvāt savus pakalpojumus visur, kur vien tas ir iespējams - slepus apgriež matus vai veic manikīru pie klienta mājās utt. Tad jūs paši saprotat, kas notiek ar vīrusa izplatību. Nevar cilvēkus piespiest sēdēt mājās, tiklīdz viņiem vairāk nav naudas iztikai. Vientuļā māmiņa vai jebkurš vecāks, kuram vairāk nav naudas, par ko nopirkt ēdienu bērnam, pārkāps visus noteikumus, lai nopelnītu iztiku. Problēma ir tā, ka pašnodarbinātie nevar kvalificēties kā bezdarbnieki. Uzņēmumi var savus darbiniekus aizsūtīt bezalgas atvaļinājumā. Darbinieku var atlaist uz vienošanās pamata, lai darbinieks varētu reģistrēties bezdarbniekos un kaut ko saņemtu. Savukārt pašreizējos apstākļos pašnodarbinātie ir sociāli pilnīgi neaizsargāta iedzīvotāju grupa. Par viņu nodrošinājumu vajadzēja izlemt, jau izsludinot aizliegumus. Turklāt viņu situācija, ja netiks atrasts risinājums, lai viņi varētu sēdēt mājās, ar katru dienu pasliktināsies. Arī mazais bizness gaida, jo neviens nezina, vai vispār viņi saņems jebkādu palīdzību. Savukārt lielajiem uzņēmumiem ir savi lobiji, kuri var aiziet un sarunāt visu, kas ir nepieciešams, lai pasargātu uzņēmumu.

- 2009. gadā, kad IKP samazinājās par 20%, Latvijā tā rezultātā 200 000 cilvēku palika bez darba. Pat tad, ja IKP kritums būs 5%, mums tā rezultātā būs vismaz vairāki desmiti tūkstošu jaunu bezdarbnieku.

- Pašnodarbinātie jau faktiski ir palikuši bez darba. Ja viņi varētu kvalificēties par bezdarbniekiem, tad viņi varētu saņemt bezdarbnieka pabalstu, taču pašnodarbinātie nekvalificējas bezdarbnieka pabalstam vispār. 2019. gada janvārī Latvijā bija vairāk nekā simts tūkstošu pašnodarbināto. Tas ir ļoti daudz un Latvijā ļoti liela iedzīvotāju grupa. Tehniski sniegt atbalstu nav sarežģīti, Valsts ieņēmumu dienestam ir pieejama visa informācija par pašnodarbināto ienākumiem. VID var sagatavot datus par pašnodarbināto vidējiem ienākumiem katru mēnesi, tad varēs saprast to, cik ilgi šie cilvēki varēs izvilkt un kad Latvijā sāks augt sociālā spriedze.

- Citās valstīs - Francijā, Lielbritānijā u. c. - darba ņēmēju sociālā nodrošināšana ir saprotama un vienkārša. Valsts viņiem maksā 75-80% no iepriekšējās algas lieluma. Taču arī šajās zemēs pamatproblēma ir pašnodarbinātie un tie, kas paši sev ir darba devēji. Viņi ir ārpus sociālās apdrošināšanas sistēmas. Pat Lielbritānijā nav skaidras izpratnes par atbalstu pašnodarbinātajiem. Līdz ar to, vai varam kaut ko pārmest Latvijas valdībai, kas arī īsti nesaprot, kā palīdzēt šai iedzīvotāju grupai? Visas problēmas pat sociāli atbildīgās valstīs nevar atrisināt ļoti strauji un vienā dienā.

- Kritizējot valdību, mēs palīdzam tiem cilvēkiem, kas šobrīd ir pie varas, nepieļaut lielas kļūdas, izlabot jau pieļautās kļūdas. Manuprāt, vajadzēja rīkoties savādāk. Notiekošo faktiski var pielīdzināt kara stāvoklim. Šādos apstākļos ir jābūt pārvaldes orgānam, kas dod rīkojumus visiem. Ir jābūt kādam, kas autoritatīvi pasaka: ikvienam ir jābūt mājās, skaistumkopšana un citi nesvarīgie biznesi var pagaidīt utt. Taču, pieņemot lēmumu, kas aizliedz kāda biznesa darbību, ir vienlaikus jāpieņem lēmums par to, no kā iztiks visi tie, kas, izpildot valdības lēmumus, pilnībā paliks bez iztikas līdzekļiem. Kaut kādi iztikas līdzekļi ir jāparedz ikvienam, uz kuru attiecas aizliegumi, kaut vai reizi mēnesī pārskaitot šiem cilvēkiem naudas lielumu vismaz minimālās algas apjomā, lai cilvēkiem būtu kaut kādi ienākumi vismaz fizioloģisku nepieciešamību apmierināšanai. Es domāju, ka šobrīd panikas nav, bet, pagarinot ārkārtas situāciju un ieviešot stingrākus aizliegumus, būs jāpaskaidro, no kā lai dzīvo tie, kuri nevar veikt savu darbu vai biznesu.

Problēmas jau nav tikai pašnodarbinātajiem, bet arī autoratlīdzības saņēmējiem. Kopā tas ir ļoti liels cilvēku daudzums. Latvijā opozīcija jau iesniedza priekšlikumu, kurā tika ierosināts, kā pirmo no risinājumiem noregulēt jautājumu par pašnodarbinātajiem. Tikai Latvijā pat šajā laikā nevar tikt apturētas politiskās spēlītes. Opozīcijas ierosinājumi tika noraidīti. Ja tas ir opozīcijas piedāvājums, tad kāpēc to pat krīzes apstākļos nevaram pieņemt? Es to nekādi nesaprotu. Varbūt tas ir tāpēc, ka tiem, kas ir vadībā, par sevi jau nav jāuztraucas, viņiem alga tiek maksāta regulāri.

- Valdība tomēr piekrita nodrošināt atbalstu uzņēmumiem un strādājošajiem neatkarīgi no nozares. Tas tomēr ir ieguvums.

- Pirmām kārtām valdība glāba valsts un pašvaldību uzņēmumus un tās nozares, kuras par glābjamām noteica Eiropas Komisija, respektīvi, ar ēdināšanu, ar izmitināšanu un tūrismu saistītās nozares. Tikai viss bizness ir savstarpēji saistīts, un parādās domino efekts. Lauksaimniekiem, lūk, nav jāpalīdz. Man ir viens piemērs, lauksaimnieks, kurš audzē zaļumus, lai tos piegādātu restorāniem un restorānu tīkliem. Lauksaimniekam izdevās ļoti labi atrast savu tirgus nišu - tikai un vienīgi zaļumu audzēšana, apgādājot ar tiem restorānus Latvijā. Tas viņam nodrošināja ceturtdaļmiljona apgrozījumus. Šobrīd visi zaļumi ir jāizmet ārā. Citu noieta kanālu tagad jau vairāk nav. Ienākumu vairāk nav nekādu. Es domāju, ka noteikt nozaru ierobežojumus bija lielākā kļūda. Uzreiz bija jāpasaka, ka mēs palīdzēsim pilnīgi visiem.

- Skolu ēdināšanas uzņēmumi tiek atbalstīti, bet ir pakalpojumu sniedzēji, kas piegādāja skolu ēdinātājiem dārzeņus un citus produktus. Ja skolām dārzeņi nav jāpiegādā, tad šāda uzņēmuma darbs apstājas. Tieši šādi izpaužas domino efekts.

- Man ir vēl viens piemērs. Ģimene, kura ir atgriezusies no Dānijas. Viņi visu savu nopelnīto - diezgan ievērojamu naudas summu - ieguldīja kafejnīcā, kuru atvēra novembrī. Es nesaprotu, kāpēc kritēriji atbalsta saņemšanai nosaka, ka ir jāvērtē apgrozījums visa 2019. gada laikā. Kāpēc netiek paredzēti izņēmuma gadījumi? Šie konkrētie cilvēki ir atbraukuši atpakaļ no ārzemēm un izveidojuši biznesu Latvijā, bet tagad viņi nevar kvalificēties valsts palīdzībai, jo viņiem pagājušajā gadā apgrozījums šajā periodā vispār nebija.

Starp valdību un reāliem cilvēkiem pa vidu ir birokrātiskais aparāts. Es negribu nevienam pārmest, bet vajadzēja atstāt iespēju pieteikties arī tiem, kas neatbilst kritērijiem.

- Manuprāt, šīs problēmas nevar operatīvi risināt, jo īsi pirms īpašā stāvokļa izsludināšanas specdienesti panāca ekonomikas ministra atstādināšanu. Šobrīd mēs esam bez ekonomikas ministra.

- Brīdī, kad Ekonomikas ministrija ir palikusi bez vadības, visa atbildība ir jāuzņemas premjeram. Varbūt bija pareizāk ļaut strādāt ekonomikas ministram visu krīzes laiku un domstarpības risināt pēc tam. Tagad tā ir premjera atbildība. Brīdī, kad ekonomikas ministrs tika atstādināts, premjerministrs jau zināja, ka krīze ir sākusies.

Es konkrēti kā biznesa cilvēks nejūtu, ka valstij būtu spēcīgs premjers. Ekonomikas ministra vispār nav. Nav stingras rokas, kad kāds no Ministru kabineta ārkārtas situācijā nosaka, kā jārīkojas. Paziņojumi izskan formā - varbūt būs, varbūt ne, varbūt lemsim nākamnedēļ utt.

- Viens no atbalsta instrumentiem ir nodokļu brīvdienas. Cik tās ir efektīvas?

- Daudzi cilvēki nesaprot, ko nozīmē nodokļu brīvdienas. Daudzi uzskata, ka par attiecīgā laika ekonomisko darbību nebūs jāmaksā nodokļi.

- Tieši šāda ir nodokļu brīvdienu forma mazajam biznesam vairākas Rietumu zemēs.

- Es cenšos saviem klientiem izskaidrot, ka Latvijā viņiem vispirms būs jākvalificējas, lai viņiem vispār tiktu atļauts atlikt nodokļu maksājumu. Pat tad, ja nodokļa nomaksa tiks atlikta uz sešiem mēnešiem, tad paliks jautājums, kad būs iespējams atjaunot normālu nodokļu nomaksas režīmu. Ir lauksaimnieki, kuriem pēc Krievijas tirgu zaudēšanas 2014. gadā tika noteiktas nodokļu brīvdienas. Vairāki no šiem lauksaimniekiem vēl šogad - 2020. gada sākumā - nav atjaunojuši normālu nodokļu nomaksas režīmu. Viņi nomaksā vecos, iepriekšējos gados atliktos nodokļus un atkal dala vairākos maksājumos jaunos.

Ir viens ierobežojošais faktors. Lai uzņēmumi kvalificētos nodokļu brīvdienām, tiem nedrīkstēja būt nodokļu parādu uz 7. martu. Man ir klients. Konkrēts ēdinātājs, kurš nav apturējis darbību, bet kuram ienākumi ir samazinājušies līdz 30%.Viņš mēģina turpināt darbu un visus nodokļus nomaksāja 9. martā. Līdz ar to viņš nekvalificējās nodokļu maksas pagarinājumam. Tagad pasakiet, lūdzu, ko viņam darīt? Kāpēc kā kritērijs, lai kvalificētos uz nodokļu brīvdienām, ir noteikts tieši 7. marts?

Ir iespējami saprātīgāki risinājumi. Grāmatvežu asociācija un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome aicina uz trīs mēnešiem par 75% samazināt darbaspēka nodokļus, pilnīgi visam biznesam. No tā valsts nesagrūs, bet darbaspēka ietilpīgās nozarēs cilvēkiem vienkārši saglabāsies darba vietas. Šobrīd milzīgākais slogs ir darbaspēka nodokļi.

- Dīkstāves pabalsts lielā mērā jau ir kaut kas līdzīgs. Darbiniekiem kaut ko maksā, bet uzņēmumam nav jāmaksā darbaspēka nodokļi.

- Arī uz šo atbalstu visi nevar kvalificēties. Ko darīt zobārstiem zobārstniecības klīnikās, skaistumkopšanas biznesam? Viņi nav atbalsta nozarēs, bet viņi nedrīkst pieņemt klientus. Nav paredzēts atbalsts arī tiem, kas uzsāka biznesu pēc 2019. gada 1. marta. Tie ir ārpus jebkādas iespējas saņemt kaut kādu atbalstu.

- Milzīgā starpība starp 2009. gadu un 2020. gadu ir tā, ka 2009. gadā varēja iekāpt lidmašīnā un aizlidot, bet šobrīd šis risinājums nav pieejams.

- Uzņēmēji krīzes sākumā ļoti cerīgi noklausījās paziņojumu par to, ka miljards eiro tiks ieguldīts ekonomikā, ka būs palīdzība pilnīgi visiem un nevienu neaizmirsīsim. Visi bija ļoti cerīgi, ka patiešām šoreiz notiks brīnums. Brīnums nav noticis. Notiek dažādu aktivitāšu ierobežošana. Izskatās, ka nav neviena, kas īsti gribētu uzņemties atbildību par saviem lēmumiem.

Cerēsim, ka tas noslēgsies vismaz jūnijā. Tikai kā visi cilvēki izdzīvos līdz jūnijam. Risinājums šiem cilvēkiem ir jāatrod un jāpasaka. Īpaši privātpersonām, kurām bankas kontā nav nekādu uzkrājumu. Šādiem cilvēkiem kaut kāds atbalsts ir jāsniedz, kaut vai 100 eiro mēnesī, lai cilvēki varētu vismaz nopirkt pārtiku. Es nestādos priekšā, kā es justos, ja es būtu pašnodarbinātais vai jaunais uzņēmējs. Daudziem maniem klientiem, es esmu grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs, jau ir panika, un man ir ap 350 klientu. Smaga problēma ir tas, ka mēs jau nezinām, kad krīze beigsies. Labi, tagad sešu mēnešu laikā varam atlikt nodokļus vai neatmaksāt kredīta pamatsummu. Tikai - kad mēs iznāksim no krīzes? Uz šo jautājumu neviens nevar atbildēt.

- Kas būtu jārisina pirmām kārtām?

- Latvijā ir atsaucīgas uzņēmēju organizācijas, tās palīdzēs pateikt, kā būtu racionāli jārisina daudzas problēmas. Ir jānosaka tikai minimālas birokrātiskas procedūras. Šobrīd visvairāk traucē birokrātiskās izskatīšanas procedūra.

Ar steigu jārisina jautājums par atbalstu pašnodarbinātajiem un mazajam biznesam. To nevar atlikt. Jau tuvākajā laikā šiem cilvēkiem beigsies nauda iztikai, un viņi sāks kaut ko darīt, lai sapelnītu sev iztiku nākamajam mēnesim. Opozīcijas piedāvājumā jau tika iekļauti jautājumi par pašnodarbinātajiem, un es nesaprotu, kāpēc to nevarēja paņemt. Pašnodarbinātajiem, kuri šobrīd objektīvu apstākļu dēļ nevar darboties, ir jānodrošina ienākumi vismaz minimālās algas lielumā mēnesī.