Lielās intervijas

Saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Andri Sprūdu par Irānas un ASV attiecību saasināšanās iespējamo attīstību, ieguvējiem – zaudētājiem, kā arī par to, kas slēpjas aiz Putina neparastās intereses par situāciju Eiropā pirms Otrā pasaules kara sākuma, un nediplomātiskiem uzbrukumiem Polijai.

«Filmā nav neviena kadra, kurā ir taisns horizonts, viss ir mazliet šķībs un nepareizs,» tā par savu jaunāko radošo veikumu saka režisors Viesturs Kairišs. 11. janvārī Krāslavas Kultūras namā notiks viņa veidotās filmas Piļsāta pi upis (Pilsēta pie upes) pirmizrāde. Kinoteātros Latvijā filma būs skatāma no 17. janvāra.

Par politiķu atbildību, Eiropas zaļo kursu un klimatneitrālas ekonomikas izaicinājumiem saruna ar Eiropas Parlamenta deputāti, Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas priekšsēdētāja vietnieci Sandru Kalnieti ( Jaunā Vienotība).

Par personalizēto jeb precīzijas medicīnu tiek runāts dažādu medicīnas nozaru, tostarp kardioloģijas un endokrinoloģijas, kontekstā, bet šoreiz – par onkoloģiju. «Vēsturiski raugoties, mērķterapijas medikamentus nosacīti var saistīt jau ar pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, kopš krūts vēža ārstēšanā izmanto hormonu terapijas medikamentu, kura iedarbība vērsta uz estrogēnu receptoriem, ja pierādīts, ka audzējs ir hormonu receptoru pozitīvs. Bet, protams, mūsdienās, pateicoties molekulārās bioloģijas pētījumiem, sasniegta pavisam cita pakāpe, iespējams noteikt ļoti specifiskas izmaiņas un to, kā medikamenti darbosies, piemēram, plaušu vēža, melanomas vai krūts vēža gadījumā, un attīstība šajā virzienā turpināsies,» stāsta Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis.

«Skaidrs, ka primitīvā veidā kino man ir terapija, kurā es varu runāt par sev aktuālām un smagām tēmām, dalīties ar skatītāju, jo es ceru, ka šīs tēmas aktuālas ir visiem pārējiem, kuri var ar tām identificēties. Kino piedāvā unikālu iespēju – redzēt problēmas no malas,» saka jaunais režisors Kārlis Lesiņš. Piektdien, 10. janvārī, pirmizrāde viņa pirmajai pilnmetrāžas spēlfilmai Izmisums.

Saruna ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro par to, cik leģitīma ir Rīgas domes atlaišana; kāda ir sankciju ietekme uz Latvijas tranzīta biznesu; kad beidzot tiks likvidēta OIK; kāda varētu būt Latvijas turpmākā zaļās enerģētikas politika, kā arī par ekonomiskās tiesas izveides lietderību.

Šobrīd augstākajā izglītībā rosināta virkne pārmaiņu. Latvijas Universitātes prorektors Valdis Segliņš uzsver, ka reformu virpulī nedrīkst aizmirst pašu galveno – atbildību. Jo lēmumi, kuri tiks pieņemti šodien, ietekmēs nākotni, tāpēc tiem jābūt ļoti pārdomātiem. Diemžēl tādi, viņaprāt, tie nav.

Ģeogrāfs un politiķis, viens no Latvijas Tautas frontes aizsācējiem un LTF sākotnējo dokumentu autoriem, LR Augstākās Padomes deputāts, LR AP Administratīvi teritoriālā iedalījuma reformas komisijas priekšsēdētājs, ģeogrāfijas doktors, docents Valdis Šteins intervijā Neatkarīgajai uzskata, ka «Latvija tiek pārvērsta par eksperimentālo lauku globālistu pasaules mēroga nelietībām». Neviens neliedz jums viņam iebilst. Valdis Šteins izsakās viņam raksturīgā tēlainā veidā, ko daži varbūt dēvēs par dīvainu un pārspīlētu, taču – atmetiet epitetus un iedziļinieties.

Uz diskusiju par ASV sankcijām pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, tranzīta sabiedriskajām organizācijām un Ventspils brīvostas pārvaldi Neatkarīgā aicināja cilvēkus, kas ilgus gadus strādājuši politikā un tranzīta nozarē – Kārli Leiškalnu un Saeimas deputātu no ZZS frakcijas Uldi Auguli.

Sirsnīgais labdarības koncerts Eņģeļi pār Latviju ir izskanējis, bet ziedojumu akcija vēl turpinās arī janvārī, lai nebūtu jāatsaka nevienam no hroniski slimu bērnu vecākiem un tiem bērniem, kam nepieciešama palīdzība ārkārtas situācijās. Par arvien augošo palīdzības lūdzēju skaitu un atbildību pret jau aprūpētajiem bērniem, ziedotāju un valsts atbildību un pāri visam – rūpēm un mīlestību pret «mūsu bērniem» aizkustinoša saruna ar Bērnu slimnīcas fonda (BSF) vadītāju Lieni Dambiņu.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras lektors, 2007.–2014. g. Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.

Aizvadītais gads Latvijas politikā bijis piesātināts. Gada sākumā pēc ilgstošām sarunām beidzot izdevās izveidot valdību, kurai Saeima kā vienu no pirmajiem uzdevumiem lika līdz 31. martam likvidēt OIK. Tika pat izveidota OIK parlamentārās izmeklēšanas komisija. Pagāja 31. marts. Tagad par OIK ir aizmirsuši, un šis jautājums ir pazudis no politiskās darba kārtības. Jūnijā tika ievēlēts jauns Valsts prezidents Egils Levits. Ar viņu daudziem saistījās cerības uz kādu augstāku izpratni par tiesiskumu, bet Saeima, pieņemot valsts budžetu 2020. gadam, nodemonstrēja kliedzošu tiesisko nihilismu, ignorējot pašu pieņemto likumu par veselības aprūpes finansējumu. Tāpat Saeima pieņēma likumu, kurš palielināja partiju finansējuma apjomu septiņkārtīgi. Turklāt jau no nākamā gada 1. janvāra. Tas ir, paši sev. Pašā gada nogalē it kā saistībā ar Ventspils mēra Aivara Lemberga un Ventspils brīvostas iekļaušanu ASV sankciju sarakstā tika steidzami pieņemti grozījumi Ostu likumā un uzsākta Rīgas domes atlaišanas procedūra. Par šiem, bet vairāk par citiem, filozofiskākas dabas jautājumiem saruna ar politisko apskatnieku Filipu Rajevski un juristu Aivaru Borovkovu.

«Es nezinu, kā mēs tālāk dzīvosim,» teic mākslinieks Juris Dimiters pēc savas mātes – mākslinieces Džemmas Skulmes – aiziešanas.

Geštalta terapeite un teoloģe Anna Lieckalniņa Ziemassvētku gaidīšanas laikā kopā ar »Vakara Ziņām« iegriezās vairākās Vecrīgas baznīcās, lai pastāstītu par savām attiecībām ar reliģiju un ticību. Anna uzaugusi netālu no Rīgas Doma baznīcas un uzsver, ka Ziemassvētki viņai ir Kristus dzimšanas gaidīšanas svētki.

Rīgas vicemērs, Latvijas Universitātes maģistrs un ASV Armijas kara koledžas maģistrs, bijušais Jaunsardzes un informācijas centra vadītājs Druvis Kleins intervijā Neatkarīgajai analizē notiekošo Latvijas politikā, nejēdzības pašvaldības saskarsmē ar valsts varu un nodevību politikā.

Viņa ir triju pieaugušu bērnu – Dženetas, Reičelas un Svena mamma, kas, noticējusi saviem spēkiem, iestājās partijā un kļuva par labklājības ministri. Pēdējā gada laikā saņēmusi daudz negatīvu komentāru, taču tas palīdzējis norūdīt raksturu. Ramona Petraviča jau pavisam drīz sastādīs savu mērķu un sapņu sarakstu 2020. gadam. Taču pirms tam atskatījāmies uz 2019. gadā paveikto un piedzīvoto, parunājām par sievišķību, ģimeni un maģiskām lietām.

Intervija ar Ventspils pilsētas Sporta pārvaldes vadītāju Dainu Paipalu.

Šobrīd Rīgā iespējams apskatīt Edītes Pauls-Vīgneres divas izstādes. Latvijas Arhitektūras muzejā atklāta tekstilmākslinieces izstāde Vīna garša, kurā izlikti jaunākie darbi. Savukārt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā – Kafijas kantāte, kas ir plaša darbu retrospekcija no muzeja krājumiem. «Cilvēkam kaut kas ir jādara, lai viņš piepildītu savu dzīvi. Tiklīdz cilvēks pārstāj darboties, viņam ir grūti eksistēt. Kad strādāju, ieeju tādā ekstāzē, ka mani neinteresē absolūti nekas,» saka tekstilmāksliniece Edīte Pauls-Vīgnere.

Saruna ar Jaunā Rīgas teātra režisoru Alvi Hermani.

Pasaules izglītības nozares samitam, kas norisinājās 9. līdz 10. decembrī Igaunijā, Tallinā, vadmotīvs bija Mācīšanās datu laikmetā. Proti, kā datu izmantošana un mākslīgais intelekts maina izglītību? Kādi ir riski un iespējas? Vairāki šā pasākuma dalībnieki uzsvēra: šobrīd izglītība atrodas krustcelēs, tāpēc jātiek skaidrībā: uz kurieni doties? Tāds arī ir mans pirmais jautājums Igaunijas izglītības un zinātnes ministrei Mailisai Repsai. Jāpiebilst, ka viņas vadītā ministrija bija viena no pasākuma rīkotājām. Un vēl viens būtisks fakts: starptautiskajā skolēnu zināšanu novērtēšanas pētījumā PISA 2018 Igaunijas 15 gadus vecie skolēni uzrādīja labāko rezultātu Eiropas valstu vidū gan matemātikā, gan lasītprasmē, gan dabaszinībās.