Par dīvaino faktu, ka antikorupciju sludinošo partiju valdīšanas laikā korupcija pieaugusi, par draudiem atklātībai un demokrātijai, par to, vai koncertzāle uzsildīs ekonomiku, un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar juristu Gundaru Jankovu.
Jūs savulaik vadījāt nevalstisko organizāciju „Delna”. Kāpēc šo amatu pametāt un iesaistījāties politikā?
Trīs gadus biju „Delnā”, pēc tam man bija piedāvājumi iestāties partijās. Sākumā šaubījos. Bet esmu aktīvs sabiedriskajā dzīvē, tāpēc izlēmu, ka iestāšos partijā kā biedrs. Man ir zināmi cilvēki vairākās partijās, bet Latvijas Zemnieku savienība man šķita piemērotākā, jo tur ir vairāki jauni cilvēki, kas ir enerģiski un tur vārdu.
No „Delnas” aizgāju vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, bija problēmas ar finansējuma piesaisti organizācijai. Otrkārt, ar katru dienu kļuva aizvien grūtāk paust neatkarīgu viedokli. Nācās vai nu paklusēt, vai aplipt ar to viedokli, kas ir cilvēkiem, kas pulcējas ap „Delnu”. Izlēmu iet projām. Man bija savas ieceres, ko izdarīt šajā organizācijā, un tās es realizēju. Protams, tajā laikā, kad vadīju sabiedrisko organizāciju, es nedomāju par iesaistīšanos kādā partijā. Bet tagad? Kāpēc gan ne?
Protams, ir vajadzīgas jaunas partijas, taču esmu novērojis, ka jaunās partijas nāk ar agresīvu piedāvājumu, bet tas izpildījums ir ļoti slikts. Partijas nāk ar skaļiem solījumiem, taču tos nespēj izpildīt - ir pārvērtējušas savas spējas.
Tagad būs jātiek galā ar koronavīrusa izraisīto ekonomisko krīzi. Valdošajām partijām būs grūti paskaidrot, kur ir likti un kur tiks likti miljardi, kas krīzes pārvarēšanai paredzēti. Iepriekš šie cilvēki kliedza, ka vajag atklātību un caurspīdību, bet tagad, kad tikuši pie varas, dara visu, lai noslepenotu dažāda veida informāciju - par amatpersonu atalgojumu, par lieliem darījumiem. Ļoti žēl, ka tā notiek. Agrāk gan mediji klupa virsū, gan sabiedriskās organizācijas cēla trauksmi, bet tagad tik vien kā internetā daži cilvēki pakritizē, bet karavāna brauc tālāk. Tā ir demokrātijai bīstama tendence. Tiesiskums tiek nolikts zemāk par politiku. Manā skatījumā, piemēram, par administratīvi teritoriālo reformu iedzīvotāji nav uzklausīti. Netiek ievērotas likumos un Satversmē paredzētās normas par iedzīvotāju tiesībām paust viedokli, netiek ņemti vērā pašvaldību argumenti. Valdošā koalīcija tos pat negrib dzirdēt.
Jaunās tehnoloģijas tagad ļauj pieņemt lēmumus un likumus attālināti. Kā to vērtēt?
Uzskatu, ka administratīvi teritoriālo reformu nevajadzēja pieņemt ārkārtas stāvokļa laikā, vajadzēja iepauzēt. Var jau debatēt un balsot ar telefonu, taču tas nav dabiski un nav pierasti. Šāds tautai tik vitāli svarīgs jautājums bija jārisina klātienē. Un, sākot ar 9. jūniju, bija jāatsāk normālas Saeimas sēdes. Klātienē būtu efektīvāks dialogs, un tā varētu nonākt pie pareizāka risinājuma.
Vienubrīd aktualizējās jautājums par Satversmes 81. panta atjaunošanu. Vai šo pantu vajag atjaunot?
Pašlaik, kad politiskā vide, ko veido valdošā koalīcija, ir ar zemu kvalitāti, es saku ‒ nē. Ja tas notiktu tā, ka valdībai tiktu dotas pilnvaras izmantot koronavīrusa ārkārtas stāvokli un pieņemt lēmumus ar likuma spēku, un izlemt budžeta izlietojumu, tā būtu varas sagrābšana.
Valdība ir izdomājusi, ka jāceļ jauna koncertzāle Elizabetes ielā 2 un jānojauc tur esošā bijusī kompartijas ēka.
Vai nu viņi nesaprot, kur jānovirza nauda krīzes seku likvidēšanai, vai kas? Labi, var saprast domu, ka jāsilda ekonomika. Bet vienas koncertzāles būvēšana ekonomiku neuzsildīs. Ir jāiegulda nauda, lai attīstītu uzņēmējdarbību, lai rodas darba vietas. Dzelzceļā un citos uzņēmumos tiek atlaisti cilvēki, vai tad viņi visi pāries strādāt uz koncertzāles objektu? Koncertzāle ir tipiska īstermiņa domāšana. Protams, koncertzāle ir vajadzīga, taču vīrusa krīzes pārvarēšanai paredzēto naudu vajadzētu ieguldīt tur, kur nauda nes augļus. Mums visiem tā nauda būs jāatdod. Uzbūvējot koncertzāli, diezin vai uzreiz būs tāda peļņa, lai iztērēto naudu varētu atdot. Protams, koncertzāle dos labumu tūrisma nozarei un pašu kultūrai, taču, ja nebūs attīstīta ražošana, tranzīts, eksportējošās nozares, cilvēkiem nebūs naudas, lai pirktu biļetes uz koncertiem.
Premjers Krišjānis Kariņš ir sacījis, ka naudas tagad ir tik daudz, kā nekad nav bijis. Taču viens, otrs, trešais, piektais cilvēks saka, ka ir zaudējis darbu, bet no valsts puses atbalsta nav. Kā vērtējami možie amatpersonu izteikumi, ka koronavīrusa krīze ir īstais laiks, kad apkarot ēnu ekonomiku un sodīt tos, kas maz maksājuši nodokļus?
Ir jau jauki, ka var dabūt daudz naudas, taču tā būs mums, iedzīvotājiem, jāatdod. Nauda jāiegulda saprātīgi.
Sodīt tos, kas nav maksājuši nodokļus? Protams, ir nodokļu krāpnieki, kas jāsoda, taču tam ir paredzēts krimināllikums. Koronavīrusa laikā cilvēkus nevajag sodīt, bet par viņiem jāgādā un viņiem jāpalīdz.
Pašlaik pie varas ir koalīcija, kas sevi definē kā caurspīdīgu, atklātu, profesionālu, godīgu un cīnītāju pret korupciju. Taču „SSE Riga” pētījumā konstatēts, ka tieši pēdējos gados korupcijas līmenis ir cēlies. Kā skaidrot šādu faktu?
Korupcijas indeksi nepalielinās tāpat vien un tikai tāpēc, ka, piemēram, kāds devis lielu kukuli. Pētījumos vērtē daudz ko un kompleksi. Ir acīmredzama tendence uz tiesisko nihilismu politikā. Nu kaut vai ar ģenerālprokurora izraudzīšanos, kur tiesājama persona centās piedalīties kandidatūru apspriešanā. Tas ir zem katras kritikas. Šādi gadījumi nedod labu signālu korupcijas pētījumiem. Bet tas ir tikai viens piemērs.
Administratīvi teritoriālajā reformā pārgāja „pāri līķiem”, lai pieņemtu šo likumu.
Protams, arī ēnu ekonomika būvniecībā un citās nozarēs ir korupciju veicinoša. Tātad apgrozās kāda „melnā nauda”, kas dod iespēju stimulēt kādus lēmumu pieņēmējus.
Aizvien lielāku nozīmi politiķu saziņā ar tautu iegūst interneta vietnes, bet dzirdams, ka te vienai partijai kaut ko aizliedz, te atkal kādai citai partijai nobloķē tās mājaslapu „Facebook” vietnē. Citām partijām atkal neko nebloķē. Kas notiek? Cenzūra?
Ar „Facebook” ir tā ‒ tas ir kā liels nezināmais. Tur pat īsti nevar izprast tā darbības principus. Viņi ir definējuši kritērijus, pēc kuriem vietnē netiek laista kāda informācija vai attēli. Tas ir saprotami. Taču es zinu vairākus gadījumus, kad nobloķēšana notiek, neko nepaskaidrojot. Un tikai tad, kad tiek rakstīta vēstule vietnei, bloks tiek noņemts. Kur bija problēma? Kāpēc? Visi kritēriji taču bija ievēroti - nebija pornogrāfijas vai naida kurināšanas. Bet bloķēšanas iemesls netiek paskaidrots. Situācija ir diezgan mulsinoša, jo Latvijas politiskajā vidē, ja šādi publicēšanās ierobežojumi sāks attiekties tikai uz kādām vienām partijām, bet uz citām neattieksies, tas sāks apdraudēt demokrātiju. Man nav pierādījumu, ka ir kāda organizācija, kas būtu uzmetusies par cenzoru un globālajām vietnēm ieteiktu, ka šai jāļauj publicēties, bet šī jābloķē, bet ir ļoti dīvaini gadījumi, kad bez paskaidrojumiem netiek laista cauri kāda informācija vai politiska reklāma. Drīz būs Rīgas domes vēlēšanas, un partijas centīsies plašāk reklamēties un izmantot sociālos tīklus reklāmai. Taču, ja kādi vieni spēki varēs to darīt brīvi, bet citi tiks ierobežoti, sabiedrībai būs ierobežotas iespējas uzzināt savlaicīgu, objektīvu informāciju par partiju piedāvājumiem. Un tad arī nākamās domes kvalitāte nebūs augsta. Cenzūra apdraud vārda brīvību un demokrātiju.
Bet tagad ir jauni laiki, jauna demokrātija un jauns tiesiskums. Tiesiskuma augstākā stadija ir aizbraukt uz Ameriku un palūgt, lai politiskajam sāncensim tiek uzliktas sankcijas...
Man šāds kropļots tiesiskums nav pieņemams. Tas, ka šādā veidā rīkojas politiķi, kas turklāt ir arī pie varas, nav pieņemami. Tas var novest pie ļoti smagām sekām.
Liepājā tiks būvēts jauns cietums. Par 147 miljoniem eiro...
Nezin vai tas būs pēdējais skaitlis, jo būvniecībā izmaksas allaž palielinās. Protams, arī ieslodzītajiem ir jānodrošina cilvēktiesībām atbilstoši apstākļi, taču būvēt tagad tik ļoti dārgu cietumu, tas izskatās vairāk nekā aizdomīgi.
