Lielās intervijas

Jānis Streičs ir grūti pierunājams uz intervijām. Ir tēmas, par kurām viņš nevēlas runāt. Pat negrib tās pieminēt. Tāpat arī cilvēkus, kuri minami, skarot šīs tēmas. Par dažiem «dienas varoņiem» viņš tikai brīnās: «Kā var būt tik apmāti cilvēki, lai nedomātu, kā būs pēc tam, kad viņi zaudēs savu posteni, veselību un varu pār pakļautajiem? Nekas taču nav mūžīgs.»

Franču čellistu Žanu Gijēnu Keirasu Latvijas klausītāji iepazina 2015. gadā koncertējam kopā ar orķestri Sinfonietta Rīga. Toreiz par viņa spēlēto Haidna Do mažora čellkoncertu līdzās norvēģa Rolfa Vallina Ground karstās diskusijās iesaistījās gan muzikologi, gan mūziķi, spriežot par tradīcijas un novatorisma attiecībām klasikas interpretācijās un jūsmojot par čellista meistarību laikmetīgajā mūzikā.

Ivaram Ijabam līdz šim vairāk tika taujāta neatkarīga ekspertīze par Latvijas politiskajām norisēm, šoreiz viņš ir Eiropas politikas līdzveidotāja lomā. Par ko viņš cīnās un ko varētu ietekmēt Eiropas politikā, tostarp nākamā daudzgadu budžeta sadalē, kādi ir zemūdens akmeņi Eiropas Komisijas (EK) komisāru kandidātu vētīšanā, Neatkarīgās intervija ar Eiropas Parlamenta deputātu I. Ijabu (Attīstībai/Par!).

Par situāciju Latvijas Futbola federācijā (LFF), par futbola prestiža kritumu, par LFF prezidenta Kaspara Gorkša apšaubāmajām spējām vadīt federāciju, kā arī par to, kādam jābūt jaunajam LFF līderim.

Par 26. oktobrī paredzēto sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa kongresu, par to, vai Saskaņā ir saskaņa, un par to, kas jāraksta Latvijas «laimes grāmatas» pirmajā lappusē, Neatkarīgās intervija ar Saskaņas Saeimas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču.

Nesen saņēmu ziņu, ka svinēsim 75. gadadienu kopš Latvijas atbrīvošanas no vācu fašistiskajiem okupantiem. Tomēr šajā publikācijā došu priekšroku citai gadadienai. Raugi, 31. augustā apritēja 25 gadi kopš Krievijas Federācijas karaspēka izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas. Kara muzejā 30. augustā notika šim datumam veltīts Latvijas Okupācijas izpētes biedrības (LOIB) rīkots pasākums. Te būs vien fragmentārs ieskats tajā, kas tur tika runāts.

«Man ir lepnums par valsti un lepnums par Valdi,» pēc Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieka Valda Dombrovska uzklausīšanas Eiropas Parlamentā teica Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta (EP) Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētāja vietniece. Par to, kādas bija Dombrovska apstiprināšanas aizkulises, kas ir aktuālākais EP un kas ir Sandras Kalnietes darba kārtībā saistībā ar ES sadarbību ar Ukrainu, saruna ar Sandru Kalnieti.

«Latviešu valodas politikas pamatnostādnes vajagot iepludināt saliedētas sabiedrības politikas pamatnostādnēs. Tātad latviešu valodas vienīgā funkcija ir – «pieliedēt» mums klāt nelatviešus? Nezinu, cik tālu ir aizgājusi šī svaigā «iniciatīva», tomēr tā patiešām matus saceļ stāvus,» atzīst Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesors, filoloģijas doktors Andrejs Veisbergs. Viņš arī tulks, tulkotājs, latviešu valodnieks un vienkārši asprātīgs domātājs – Neatkarīgās sarunbiedrs.

Saruna ar Valsts prezidenta padomnieku viedo tehnoloģiju ieviešanas jautājumos, ilggadēju diplomātisko darbinieku Rolandu Lappuķi par to, kā viņš iepazinies ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, par mākslīgo intelektu, par to, kā tas varētu palīdzēt Latvijai, kā arī par latviešu mentalitātes īpatnībām.

Liepājas Valsts tehnikums kā profesionālās izglītības kompetences centrs ir viena no vadošajām profesionālās izglītības iestādēm reģionā. Tehnikums profesionālās vidējās izglītības jomā īsteno 18 izglītības programmu 26 kvalifikācijās. Šogad tehnikumā mācās 1266 izglītojamie 58 grupās.

Par panākumiem un iecerēm attīstīt Liepājas degradētās teritorijas un bijušās rūpnīcas Liepājas metalurgs nekustamo īpašumu, par problēmām pašvaldībām aizņemties un par nepareizībām VARAM ministra Jura Pūces (Attīstība/Par!) pašvaldību teritoriālajā reformā Neatkarīgās intervija ar Liepājas domes priekšsēdētāju Jāni Vilnīti (Latvijas Reģionu apvienība).

Katrai paaudzei piemīt savs skatījums uz lietām, tostarp uz dažādiem produktiem. Daļa lasītāju vēl atceras laikus, kad ēdnīcās ceturtdiena bija obligātā zivju diena. Ja kādam zivis negaršoja (un daudziem tās patiešām negaršoja padomju sabiedriskās ēdināšanas izpildījumā), tad nācās steigties pusdienot, kamēr vēl pieejams vienīgais dežūrēdiens bez zivīm.

Mūsu intervijas ar vienu no visu laiku lielākajām Latvijas lauksaimniecības autoritātēm, ekonomikas doktoru, Ogres Goda pilsoni Jūliju BEĻAVNIEKU pamatā ir viņa tā sauktajai reģionālajai reformai veltītā, pirms pāris mēnešiem vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem adresētā vēstule, uz kuru pienācīgu, profesionālu atbildi viņš līdz šim nav saņēmis.

«Nekad nav bijis tā, ka varētu teikt – man ir garlaicīgi. Vienmēr ir bijis kāds mājasdarbs galvā. Par kaut ko vienmēr bijis jādomā, kaut kas vienmēr bijis jāatrisina. Mani biedē tas mirklis, kad no rīta atvēršu actiņas un mans pienākums būs nomazgāt muti un paēst brokastis, izlasīt avīzes, un viss,» saka leģendārais teātra un kino režisors Varis Brasla.

Neapmierinātība ar izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) retoriku un reformu vadītspēju nozares darbinieku vidū aug aritmētiskā progresijā, un ministres skaidrojumi tiks gaidīti arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes sēde 9. oktobrī. Par neapmierinātības iemesliem, reformu un jauno iniciatīvu praktiskās realizācijas problēmām un nākotnes protestu iespējām Neatkarīgās intervija ar LIZDA vadītāju Ingu Vanagu.

Šo trešdien, 9. oktobrī, VEF Kultūras pilī notiks ansambļa Lauku muzikanti jubilejas albuma prezentācijas koncerts, kurā uz skatuves tā sastāvā kāps arī vienmēr smaidīgā akordeoniste Inita Āboliņa. Lai gan daudziem viņa asociējas tieši ar darbību šajā ansamblī, patiesībā Inita ir daudzu un dažādu projektu dalībniece, kuras pamatdarbs ir opera.

Veselības jomā viss pa vecam? Vai Latvijā šoruden veiks valsts apmaksātus laboratoriskos izmeklējumus? Vai ārstiem un medicīnas māsām kaut kas tiks no solītā algu pielikuma? Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild žurnāla Latvijas Ārsts galvenais redaktors Pēteris Apinis.

«Iedomājies, ir pagājuši simt gadi... Kā tu domā, ar ko tevi atcerēsies?» jautāju Zigmaram Liepiņam. Viņš sāk nevaldāmi smieties: «Ne ar ko! Es jau sen būšu aizmirsts.» Pēc brīža viņš tomēr piebilst: «Nu, droši vien kādā plauktiņā paliks rokopera Lāčplēsis, varbūt kaut kur – vēl kāds muzikālais gabals... Ja jau mēs atceramies Jāni Cimzi, tad jau arī mani varbūt atcerēsies dažu dziesmu sakarā. Savukārt Lāčplēsis bija saistīts ar laika transformāciju, Lāčplēsis bija laika zīme. Arī pēc simt gadiem Latvijas vēsturē paliks Atmoda un alkas pēc brīvības.» Par Radio SWH, ko Zigmars savulaik vadīja, viņš ir daudz skeptiskāks: «Nē, atmiņas par manu laiku šajā radio izdzisīs.» Savukārt Opera... «Tā pirms manis bija simt un vairāk gadu, būs arī pēc manis,» teic Zigmars. Oktobris ir pēdējais mēnesis viņa sešu gadu darba cēlienā, kas veltīts Operas namam.

No piektdienas, 4. oktobra, Latvijas kinoteātros tiek izrādīta filma Oļegs, kura pasaules pirmizrādi piedzīvoja pavasarī programmā Directors’ Fortnight Kannu kinofestivālā. Oļegs ir otrā pilnmetrāžas spēlfilma pēdējo divdesmit gadu Latvijas kino vēsturē, kas iekļauta kādā no Kannu programmām. Latvijas, Lietuvas, Beļģijas un Francijas kopražojuma filma Oļegs, kas ir uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts par Latvijā dzimuša nepilsoņa labākas dzīves meklējumiem, ir režisora Jura Kursieša otrā spēlfilma.

Ētika politikā. Vai tāda vispār pastāv? Cietēji no garīgām slimībām Saeimā. Par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem Neatkarīgās intervija ar narkologu Jāni Strazdiņu.