„Nākamgad – labākajā gadījumā – iespējams, atgūsim pusi no 2019. gada jaudas. Ļoti pozitīva scenārija gadījumā tūrisma nozare pilnībā varētu atgūties 2023. gadā,” uzskata Aivars Mackevičs, zīmēdams nākamību. Un pagaidām tā nav rožaina, taču pie dažiem nosacījumiem to var un vajag glābt.
Par to, ko darīt tūrisma nozarē, šodien „Neatkarīgās” saruna ar tūrisma ziņu portāla Baltictravelnews.com īpašnieku, uzņēmēju un pieredzes bagātu ceļotāju Aivaru Mackeviču.
‒ Kāda šobrīd ir situācija tūrismā un kādas ir perspektīvas?
‒ Tūrisms ir starpnozaru jautājums, ko var dalīt dažādos līmeņos. Viens līmenis ir uzņēmēji, kuriem bizness ir gandrīz apstājies, izņemot tūrismu ārpus Rīgas. Otrs līmenis ir tūrisma nozare, kas šobrīd meklē rezerves vietējā tūrismā, taču ar lielām cerībām lūkojas uz nacionālo lidsabiedrību „airBaltic”, kurai valsts no nodokļu naudas ir piešķīrusi 250 miljonus eiro. Par šo naudu „airBaltic” jālido kā bišu stropam, lai uz Latviju atgādātu ārvalstu tūristus. Lai apkalpotu šos tūristus, tūrisma nozare būs vajadzīga. Protams, citas tautsaimniecības nozares, redzot šī brīža krīzi tūrisma nozarē, vēlas pārvilināt profesionālus darbiniekus uz savām nozarēm, bet no tautsaimniecības viedokļa tas būtu ļoti tuvredzīgi, jo tūrisms Latvijā ir ceturtā lielākā eksportējošā nozare. Varbūt kādu laiku tik daudz strādājošo tūrisma nozarē arī nebūs, taču tūrisma nozarei līdzīgi kā zemniekam ir jāatlasa labākā sēkla pavasara sējai. Cilvēki ceļoja pirms Kristus un ceļos arī šogad un citus gadus, bet tikai mazliet citādāk.
‒ Kuri strādājošie tūrismā varētu zaudēt savu darbu?
‒ Droši vien tas skars visas tūrisma nozares, bet visvairāk ‒ izejošā tūrisma kompānijas. Uz kādu laiku būs jāsaraujas naktsmītņu, restorānu un transporta biznesam, bet pašvaldību un valsts pārziņā esošie tūrisma infrastruktūras objekti, piemēram, muzeji, dabas parki un sabiedriskais transports, saglabās savas esošās pozīcijas. Koronavīrusa apkarošanas pasākumi sadārdzina tūrisma produktu, jo daudzi tūrisma objekti ir pieejami un lietojami tikai ierobežotam tūristu skaitam. Tāpēc daudzi tūrisma uzņēmumi jaunajos apstākļos izrādīsies neefektīvi un zaudēs savu biznesu. Lai cik nežēlīgi tas būtu, izdzīvos stiprākie un izveicīgākie. Var gadīties, ka tūrisma nozare uz kādu laiku zaudēs daļu no saviem darbiniekiem, taču vienlaikus Latvijas valdībai ir jāsaprot, ka daudziem tūrisms ir sirdslieta, un, ja viņi neatradīs darbu Latvijā, liela daļa tūrisma profesionāļu aizbrauks un maksās nodokļus citās valstīs. Tūrismam jāsaglabā labākie darbinieki, jo, lai izskolotu labu tūrisma speciālistu, vajadzīgi ilgi gadi. No otras puses - tūrisms ir bizness, kas var ātri izbeigties, bet tikpat ātri var arī atjaunoties, jo tūrisma industrijai nav jāceļ rūpnīcas - tūrismam galvenais ir zinošs un profesionāls cilvēks. Nav lielas jēgas no autobusiem, lidmašīnām, restorāniem un naktsmītnēm, ja tur nestrādā profesionāli un viesmīlīgi cilvēki, kuri prot pakalpot tūristam vismaz 2‒3 svešvalodās. Viens kilograms kartupeļu dažreiz maksā tikai dažus desmitus centu, bet labs šefpavārs prot šo vienu kilogramu kartupeļu pārvērst desmitos eiro, ko gardi apēd un par to samaksā ārzemju tūrists.
‒ Zinu kādu lielu transporta uzņēmumu, kas specializējās uz tūristu pārvadājumiem. Tagad ir atlaisti visi darbinieki, nav zināms, vai un kad uzņēmums atjaunosies. Vai vispār ir kādas cerības, ka pārskatāmā nākotnē kaut kas varētu iekustēties?
‒ Visa sistēma - arī ES puses ‒ tiek plānota tā, lai sākotnēji tūrisms darbotos nacionālo robežu ietvaros, un vietējiem tūrisma uzņēmējiem vajadzēs saprast, cik un kā atjaunot savu darbību, jo uzņēmumi ir ļoti atšķirīgi. Pēc tam pievienosies kaimiņvalstis. Pandēmijas statistika Latvijā ir viena no zemākajām, kā mēs smejamies - pie mums neuzturas ne bēgļi, ne vīrusi. Par laimi - mēs dzīvojam izcilā ģeogrāfiskā vietā, tranzītceļi caur mūsu valsti gāja un ies. Turklāt mums ir „airBaltic”, igauņiem - labas iespējas ar ūdens transportu, savukārt Lietuvas autobāņi faktiski ir savienojušies ar Polijas autobāņiem. Mums, trim Baltijas valstīm, katrai ir sava specifika, ko apvienojot izdotos laba sadarbība. Kā solīja Ārlietu ministrija, robežu atvēršana Baltijas ietvaros jau notiek, nākamie, domājams, parādīsies tā dēvētie koridori. Pirmie, kuri ceļos no valsts uz valsti, būs darījumu cilvēki, bet pēc tam jau varēsim uzņemt ārvalstu tūristus. Būtiski, lai Latvijas iedzīvotāji piekritu ienākošā tūrisma atsākšanai. Tas nozīmē, ka, pirmkārt, vairāk jāstrādā informatīvajā telpā, ziņojot Latvijai un pasaulei par zemo saslimšanas statistiku, kā arī atgādinot, ka mums ir viesnīcas un viss pārējais, lai droši uzņemtu tūristus. Otrkārt - jāatgādina, ka tūrisms sniedz būtisku pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. ES valdošais uzskats ir: valstīm, kas visvairāk cietušas pandēmijas ietekmē, jāpalīdz ne tikai finansiāli, bet arī jāsekmē tūrisma plūsma uz šīm valstīm. Domāju, ka atgūšanās sākumposmā tiks veicināta atpūta ne tik daudz, piemēram, Turcijā, bet gan vairāk aicinās doties uz Eiropas dienvidiem, lai veicinātu ekonomikas atgūšanos - uz Itāliju, Spāniju...
‒ Šobrīd tūristi, kuri grasījās ceļot, pirms vīrusa radītās krīzes samaksāja lielas naudas summas, bet...
‒ ES regula nosaka, ka šī nauda jāizmaksā patērētājam. Parādījās ideja, ka to varētu segt ar vaučeriem, bet no juridiskās puses šis jautājums vēl nav atrisināts. Šobrīd nav nekādu indikāciju, ka jautājums tiktu saprātīgi risināts, tāpēc, visticamāk, tiks piedzīvoti vairāku tūrisma firmu bankroti. Tādā gadījumā nebūs neviena ieguvēja, jo no bankrotējošas firmas ceļotājs savu naudu neatgūs. Tāpēc prātīgākais risinājums šajā krīzes variantā būtu ļaut strādāt tūrisma firmām un pakāpeniski atgriezt patērētājam ceļojumus vai naudu. Eiropas bagātākās valstis šos ceļojumu vaučerus apdrošina ar finansiālu garantiju, kas patērētājos rada lielāku drošības sajūtu.
Ja pandēmija turpināsies ilgāku laiku, ceļojumi sadārdzināsies un daudzas nabadzīgākās pasaules valstis līdztekus ekonomiskajai krīzei piedzīvos arī sociālo.
Tūrisms daudzās trešās pasaules valstīs ir attīstījies kā anklāvs, kur vietējie iedzīvotāji ir bijuši tikai apkalpojošais personāls, tāpēc sociālā spriedze šādos reģionos varētu būt bīstama drošai ceļošanai. Pandēmijas sākumā daudzi pasaules apceļotāji no Rietumeiropas lūdza nekavējošu evakuāciju, jo pēkšņi vietējie iedzīvotāji Indijā vai Ķīnā bija kļuvuši atklāti nedraudzīgi. Pēc pandēmijas beigām daudzi ceļotāji ar piesardzību atgriezīsies ierastajos ceļojumu galamērķos. Ja mēs mežā no kaut kā pārbīstamies, nākamās reizes mēs turp ejam ar piesardzību, tikai pakāpeniski pierodot... Liela daļa no Latvijas ienākošā tūrisma bija vecāka gadu gājuma ceļotāji, kuri tagad, manuprāt, izvairīsies no ceļošanas - sevišķi ārpus valsts. Savukārt Krievijas tūristu skaits, manuprāt, saglabāsies, jo viņi vienmēr ir bijuši bezbailīgi. Latvijas tūrisms varētu atdzīvoties, jo atrodamies izcilā ģeogrāfiskā vietā: Maskavā ir 12 miljoni iedzīvotāju, pieci miljoni - Sanktpēterburgā, četri miljoni - Berlīnē, blakus - bagātā Skandināvija, arī Polija ar 40 miljoniem iedzīvotāju...
‒ Polija ir lieliska. Kad robežas atvērsies, ļoti daudzi dosies tieši uz Poliju.
‒ Tāpat kā mēs necenšamies doties austrumu virzienā, arī poļi to nedara. Mēs skatāmies vairāk uz rietumiem - tāpat kā poļi. Viņi pagaidām nav noskaņoti lielā skaitā doties uz mūsu pusi...
‒ Tad mums jāreklamējas.
‒ Piekrītu, mums ir ļoti laba tūrisma infrastruktūra, kultūrvēsture, daba, viesmīlība, serviss, jaunas viesnīcas un augstas klases restorāni. Vācijā liela daļa viesnīcu ir celtas pagājušajā gadsimtā, tur ir novecojušas tehnoloģijas, savukārt pie mums viss ir atjaunots, personāls runā vairākās valodās, un, tas ir ļoti svarīgi - mēs vienmēr esam konkurējuši ar cenu. Tagad piedāvājuma būs mazāk, toties tas būs vēl kvalitatīvāks. Tāpēc arī valstij ir svarīgi saprast, kura tūrisma sēkla jāpatur...
‒ Valsts par to domā?
‒ Neviens nebija gatavs krīzei, un valdībai nebija īsta krīzes menedžmenta un plāna B šādai situācijai. Atcerieties, vairākas reizes nedēļā tika mainīti noteikumi, visus lēmumus vajadzēja nemitīgi koriģēt. Kad sākās ārkārtējā situācija, nebija arī ekonomikas ministra, galvaspilsēta bija bez mēra - šādā situācijā mēs zaudējam kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai. Viļņa bija pirmā, kur visi skvēri tika atdoti bezmaksas lietošanā restorāniem un kafejnīcām. Rīgā nav politiskās vadības, pie varas ir ierēdņi, tāpēc viss tiek bremzēts. Uz fona, kas lielākoties ir negatīvs, ir grūti pateikt kaut ko labu, bet tas ir jādara: mums jāiepazīstina visa pasaule ar savu veiksmes stāstu - mazo saslimušo un mirušo skaitu. No tūrisma viedokļa raugoties, nepieciešams stāstīt par mūsu labajām iespējām, jo tad, kad Eiropas sabiedrība būs nogurusi no vīrusa, visi sāks izmantot budžetus, kas piešķirti dažādām tūrisma organizācijām, piemēram, informācijas centriem, lai sāktu reklāmas kampaņas. Kad tas sāksies, mūsu pozitīvā ziņa pazudīs. Tas jādara tagad! Tāpēc manā tūrisma ziņu portālā deviņas no desmit ziņām ir pozitīvas. Cilvēki ir noguruši, viņi vēlas kaut ko pozitīvu. Mums jāņem piemērs no citām valstīm, piemēram, vācieši restorāniem un citām ēdināšanas iestādēm uz veselu gadu samazināja PVN no 19% līdz 7%. Tas ir ļoti labs signāls industrijai. Latvijas viesnīcas un restorāni vēlas uz trīs gadiem samazināto PVN 5% apmērā, kas ļautu tūrismam atgūties un, pieaugot ārvalstu ceļotāju skaitam, atkal pacelt PVN starptautiski konkurējošā līmenī.
‒ Pie mums gan neviens neko nesamazināja...
‒ Latvijā labi strādāja Ārlietu ministrija. Savukārt, klausoties Finanšu ministrijas un VID vadības izteikumos, nāca prātā salīdzinājums: baznīckungs stāv pie mirstoša slimnieka gultas un lamā viņu, sak, tu neesi pareizi ēdis un vispār neesi pareizi dzīvojis! Varas komunikācija ar uzņēmējiem bija ļoti neveiksmīga. Dažiem tūrisma uzņēmumiem pavasarī tiešām bija nodokļu parādi (pēc ziemas tas tā vienmēr ir, jo tā ir tukša sezona), bet, ja paraugāmies gada griezumā, visi parādi pa vasaru tiek nomaksāti. Jāsaprot, ka visi šie uzņēmumi ir godīgi un ar soda procentiem tie valstij samaksā vēl vairāk nekā tie, kas maksā regulāri. Tūrisma industrija ļoti cieta, un valsts varas attieksme šajā gadījumā uzņēmējos radīja rūgtuma sajūtu. Tagad dzirdu runājam: tikko robežas būs vaļā, daudzi profesionāli pavāri būs gatavi pamest Latviju, un pavāri ir vajadzīgi visā pasaulē... Mūsējie ir izcili sava aroda meistari. Latvija ar viņiem vienmēr ir varējusi lepoties dažādos pasaules konkursos - gan ar pavāriem, gan ar bārmeņiem. Tā, piemēram, mūsu Andris Reizenbergs pērn ieguva zelta medaļu pasaules bārmeņu čempionātā.
‒ Bet jebkura krīze rada divējādu kustību - uz veiksmi un uz neveiksmi.
‒ Jā. Būs veiksmīgi uzņēmēji un būs neveiksmīgi. Krīze ienāk katrā uzņēmumā, un valsts palīdzības roka mēģina pārvarēt milzīgu birokrātiju. Domāju, ka vajadzētu mazināt milzīgo kontroli, bet vairāk orientēties uz rezultātu. Šis jautājums jārisina politiķiem un tūrisma biznesa asociācijām. Jāatzīst, ka restorāni bija iedzīti puspelēkajā zonā, kaut gan neviens restorāna īpašnieks nevēlas tur atrasties. Politiķiem vajadzēja sakārtot šo sfēru līdz stabila biznesa situācijai. Šobrīd redzam, ka restorāni un ēdināšana ir visvairāk skartā viesmīlības joma. Vēl mums jādomā par to, kā glābt tos uzņēmumus, kas uzbūvēti uz vietējā kapitāla pamata. Lielākā problēma būs tā, ka daudzi nacionālā kapitāla uzņēmumi bankrotēs, jo lielais vairums nav saņēmis faktiski nekādu atbalstu no valsts. Savukārt starptautiskie uzņēmumi saņem atbalstu no savām mītņu zemēm. Mūsu mazie, vietējie uzņēmumi mēģina veidot vietējo produktu ķēdes: viņiem ir vajadzīgs nevis, piemēram, Jaunzēlandes jērs, bet gan Latgales vai Vidzemes jērs. Ja šīs vietējās piegāžu ķēdes ir nestabilas, vietējie uzņēmēji riskē, tāpēc valstij viņi jāaizsargā. Ārvalstu tūristiem diez vai būs interesants „McDonald” piedāvājums, viņi uz šejieni dodas izbaudīt Latvijas garšu. Piemēram, Vācijā nacionālās virtuves restorāni ir kā kultūrtelpas sastāvdaļa. Valstij jāizstrādā stabils vietējā uzņēmēja aizsargmehānisms, bet arī prasībām pret uzņēmēju jābūt nopietnām. Bet šobrīd... mūsu nacionālie restorāni ir uz bankrota vai ļoti nopietnas pārbaudes robežas.
‒ Vai tad mūsu valdītāji to neredz?
‒ It kā redz... Bet darbojas kā savādi ugunsdzēsēji, kuri, atbraukuši uz izsaukumu, vispirms raksta protokolu un tikai pēc tam sāk dzēst to, kas palicis pāri. Šobrīd viena sabiedrības daļa ir sākusi dzīvot veselīgi, daudz sporto, maina ēšanas paradumus, bet cita daļa ir kritusi depresijā un pat nodzeras. Labi vēl, ka šī krīze nesākās rudenī, jo tad depresija būtu daudz dziļāka. Tagad nāk vasara, nedēļas nogalēs - distancējoties daudzi brauc „aplūkot savus īpašumus”, un mums ir laimējies, ka Latvija ir pietiekami liela, lai varētu aizbraukt uz laukiem un turpināt dzīvot gandrīz ar tādu pašu brīvības sajūtu, kāda tā bijusi iepriekš. Rīga šovasar varētu būt diezgan tukša.
‒ Tādā fiziski tukšā laikā kaut kas jādara, lai to aizpildītu.
‒ Mēs tā arī darām. Kopā ar lietuviešiem un igauņiem veidosim jaunu projektu: parādīsim Baltijas valstu 100 populārākos tūrisma objektus. Tie būs 33 objekti no katras valsts, viens kopīgais objekts - „Baltijas ceļš”. Populārākos un interesantākos tūrisma objektus iesūtīs ceļotāji, tad to apspriedīs tūrisma nozare un deviņu cilvēku žūrija vienosies par populārākajiem tūrisma objektiem Baltijā. Patlaban, pateicoties krīzei, ir ceļojumu ziņu apsīkums pasaules medijos, nav informācijas un fotoattēlu, tāpēc jāpārņem iniciatīva, gatavojot pozitīvās tūrisma ziņas par Baltijas valstīm. Mēs nevaram strādāt atsevišķi, bet jāstrādā kopā kā Baltijas reģionam.
‒ Bet kādu scenāriju jūs redzat tuvākajai nākotnei?
‒ Domāju, ka šogad tūrisma nozare daudzos segmentos samazināsies desmitkārtīgi. Nākamgad - labākajā gadījumā - iespējams, tiks atgūta puse no 2019. gada jaudas. Ļoti pozitīva scenārija gadījumā tūrisma nozare pilnībā varētu atgūties 2023. gadā. Visticamāk, vairums ceļotāju nedosies tālajos braucienos. Lielie attālumi no ekoloģiskā viedokļa tiks akceptēti tikai tad, ja šim ceļojumam būs nozīmīgs ekonomiskais vai politiskais pienesums. Ļoti ceru, ka valdības pārstāvji sapratīs, kā sadalīt līdzekļus, lai atbalstītu nozari, jo - ja nauda vienkārši tiks sadalīta uz galviņām, var sanākt tā, ka daļa naudas aiziet tādiem uzņēmumiem, kuri jau ir miruši. Tad tam nav jēgas. Tāpēc valdībai jāņem talkā tūrisma asociācijas un nozares eksperti.
