Francijas nacionālās ziņu aģentūras “Agence France-Presse” (AFP) ziņu korektors-redaktors (pēdējais redaktors, pēc kura AFP sagatavotā ziņa tiek publiskota un kļūst pieejama AFP abonentiem), bijušais AFP žurnālists Latvijā Ričards Leins (Richard Lein) sarunā ar Neatkarīgo stāsta par savu un kolēģu darbu Parīzē Covid-19 apstākļos, mediju un citu biznesu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.
Kas konkrēti mainījies jūsu darbā pēc ārkārtas situācijas ieviešanas ?
- AFP visā pasaulē strādā vairāk nekā 1 700 ziņu reportieru, foto un video žurnālistu. Viņi sūta informāciju no vietas, kur viņi strādā; viņiem nav jābūt ofisā. Mums centrālajā birojā šī informācijas plūsma ir jāpieņem un jāapstrādā. Sākotnēji bijām nobažījušies, ka korektori-redaktori nevarēs strādāt no mājām, jo būs sarežģīti koordinēt darbu. Mums vienlaicīgi savstarpēji jāsadarbojas aptuveni desmit cilvēkiem. Taču mums nebija izvēles. Aģentūras vadība mūs ātri apgādāja ar jauniem klēpja datoriem. Klēpja dators pats par sevi attālinātā darba problēmu neatrisina. Birojā, darba vietā, kur es strādāju, manā priekšā atrodas trīs lieli monitori, jo man praktiski vienlaicīgi jāvēro vairākas ziņu lentes. To visu uzraudzīt no viena klēpja datora mazā monitora ir praktiski neiespējami. Mājās man izdevās datoru pieslēgt televizoram. Nopirku par saviem līdzekļiem arī ērtu krēslu, klaviatūru, peli. Ērta darba vieta ir svarīga, jo bieži strādāju 3-4 stundas nepieceļoties. Par sievas pamatuzturēšanās vietu kļuva virtuve, bet bērniem - klusuma režīms. Labi, ka viņi jau ir lieli un izprot radušos situāciju. Kolēģiem, kuriem ir mazi bērni, jāveltī viņiem ne tikai uzmanība, bet arī vēl jāpalīdz mācībās. Šīs, protams, nav tikai žurnālistu grūtības. Tā klājas visiem, kuri strādā no mājām.
Šobrīd Francijā var atgriezties darba vietās, bet ir valdības aicinājums iespēju robežās turpināt strādāt no mājām. Vairums no maniem kolēģiem un arī es turpināsim strādāt no mājām.
Cik produktīvs ir jūsu žurnālistu darbs strādājot attālināti?
- Šobrīd pamatā visa informācijas ieguve notiek attālināti. Jau pirms šīs krīzes guvām pieredzi, piedaloties preses konferencēs tiešraidēs. Piemēram, Eiropas Centrālās bankas tiešraides preses konferencēs mūsu aģentūra iesaista vairākus žurnālistus. Daži Frankfurtes birojā monitorē notiekošo, svarīgāko ātri nodod ziņu lentēm, bet citi atrodas Eiropas Centrālās bankas preses konferences telpās. Ne tikai, lai uzdotu mūs interesējošos jautājumus, bet arī lai parunātos ar padomniekiem un citiem darbiniekiem, iegūtu papildinošu fona informāciju. Tas ir ļoti būtisks moments. Žurnālists nevar tā vienkārši piezvanīt ierēdnim, kuru viņš nepazīst un pretendēt uz izvērstu sarunu vai fona informāciju.
Būtībā, produktīvs darbs no mājām ir iespējams, ja spēj sevi organizēt un tev ir kontakti.
Kā Covid-19 krīze Francijā ietekmēja plašsaziņas līdzekļu biznesu?
- Pirmais, ar ko saskārās šis bizness, bija reklāmas trūkums. Nav reklāmas - nav naudas. Normandijā viens laikraksts bankrotēja. Bezmaksas avīzes, kuras parasti izdalīja pie Parīzes metro, arī pazuda. Bez tam presi kļuva grūti nopirkt, jo daudzi kioski tika slēgti. Problēmas radās ar pasta pakalpojumiem. Krīzes sākumā daudzi pastnieki atteicās strādāt, jo viņi netika nodrošināti ar maskām un dezinfekcijas līdzekļiem. Tādējādi cilvēki, kuri bija abonējuši periodiku, pasta dēļ to pārstāja saņemt.
Gan žurnāliem, gan laikrakstiem palīdzēja tas, ka pieauga abonentu skaits digitāliem izdevumiem. Francijā valsts visu laiku atbalsta plašsaziņas līdzekļus - droši vien šobrīd būs vajadzīgs ārkārtas situācijas atbalsts.
Vai daudz žurnālistu Covid-19 dēļ zaudēja darbu?
- Nē. Izdevumos, kuri bija spiesti pārtraukt darbību, žurnālisti saņēma dīkstāves valsts pabalstu 84% apmērā no darba algas. Izdevumi, kuri atspoguļo ikdienas notikumus, dīkstāves pabalstam nosūtīja ļoti maz darbinieku. No mūsu aģentūras dīkstāves pabalstam pieteicās tikai ārštata žurnālisti - vairākumā tie, kuri atspoguļo sporta notikumus.
Vai daudzi kolēģi cieta no Covid-19?
- Aģentūrā kopumā saslima vairāki desmiti. Divi kolēģi, ar ko strādāju kopā, bija slimnīcā. Visi ir izveseļojušies!
Kādas ir jūsu prognozes, kas sagaidāms ekonomikā?
- Dīkstāves valsts pabalsts 84% apmērā no darba algas tiem, kuri nevarēja vai kuru darbs nebija vajadzīgs, bija valdības veiksmīgs lēmums. Tas novērsa sociālo krīzi, vismaz uz laiku. Bet jūnijā dažām nozarēm pabalsts samazināsies. Ja būs darbs, labi. Bet, ja nebūs?
Bez tam Francijā valdība veic dažādas aktivitātes, pamatā garantējot aizņēmumus biznesa nozarēm, kurām trūkt līdzekļu algu izmaksām un telpu īrei.
Ir apstiprināta atbalsta programma restorāniem un viesnīcām. Vairāki restorāni mēģināja pārkārtot savus pakalpojumus, piemēram, ēdienu pagatavošanu un piegādi pēc pasūtījuma. Tomēr vairumam tas izrādījās nerentabli. Francijā tagad ir ļoti silts, ir vasara. Kafejnīcas lūdz valdību atļaut atvērt plašas terases, vairākas ielas nodot tikai āra kafejnīcām. Viesnīcas un restorāni Francijā gaida vasaru cerībā uz vietējiem tūristiem. Vairums uzskata, ka jūliju, augustu - atvaļinājumu laiku, nāksies pavadīt Francijā.
Kādas ir prognozes par Francijas robežu atvēršanu?
- Lielāka skaidrība iestāsies pašās maija beigās, bet, kā jau teicu, ir zināms par atvaļinājumu laiku. Tas ir svarīgi, lai varētu laicīgi noīrēt atpūtas vietu. Cilvēki to aktīvi dara, jo negrib paļauties uz to, vai drīkstēs izbraukt no valsts, vai nē.
Nepilnus divus mēnešus mēs drīkstējām pārvietoties 1 km robežās. Patlaban drīkstam pārvietoties 100 km rādiusā. Ja ir objektīvs pamatojums saistībā ar darbu vai ģimeni, tiek atļaut pārvietoties arī lielākā rādiusā. Neraugoties uz ierobežojumiem cilvēki apgūst šo 100 rādiusu un ceļo.
