Lielās intervijas

Literatūrzinātniece, folkloriste, 12. Saeimas deputāte (Nacionālā apvienība) Janīna KursītePakule intervijā Neatkarīgajai teic, ka politiskā kultūra valstī būs augsta tad, kad tautsaimniecības kungs un kultūras kungs nevis izrādīs tam otram pārākumu, bet sapratīs, ka abi nevar viens bez otra iztikt.

Lieldienu saruna ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu: par gara brīvību, par to, kāpēc cilvēku dzīvē nekas nemainās, kaut arī viņi iet uz baznīcu, par to, kādam jābūt Latvijas prezidentam, un par to, kas aizkustina cilvēku Jāni Vanagu.

Mārtiņš Šics valsts pārvaldē, dažādos amatos valsts institūcijās ir jau kopš 1985. gada, bet vēlētā amatā – vien no 2009. līdz 2014. gadam Rīgas domē (ievēlēts no Pilsoniskās savienības), un pirmo reizi Saeimā, startējot Reģionu apvienībā. Sabiedrībai plašāk pazīstams viņš kļuva kā Katastrofu medicīnas centra (KMC) direktors, pēc centra pievienošanas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) kā tā vadītāja vietnieks, kuru kā pirmo sodīja pēc Zolitūdes Maxima sabrukšanas, atbrīvojot no darba par bojā gājušo datu atklāšanu. Par atbrīvošanas patiesajiem iemesliem, naudas «apgūšanu» NMPD un veselības aprūpes sistēmā, kā arī iedzīvotāju gatavību karam un negadījumiem intervija ar M. Šicu.

Kā raksturot Latvijas zinātnes lauciņu – vēsturi? Vai to maz var pilntiesīgi dēvēt par nozari? Par to stipri vien šaubās vēstures pētnieks Kaspars Zellis, jo uzskata, ka vēsture kā atsevišķs zinātnes novirziens Latvijā ir novesta līdz iznīcības līmenim.

Neatkarīgo satrauca Saeimas deputāta Kārļa Krēsliņa sacītais (NRA, 26.02.2015.): «Starptautiskie normatīvie akti, kas tagad atrodas apritē, bija labi pagājušajā gadsimtā, bet šajā ir jau diezgan paslikti.» Neatkarīgā lūdza Eiropas Savienības tiesas tiesnesi, vienu no visvairāk pieminētajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem Egilu Levitu atbildēt uz jautājumiem par tiesību autoritāti un to, ciktāl ļaudis, no kuriem atkarīga mūsu ārējā un iekšējā drošība, var pakārtot tiesības saviem priekšstatiem.

Sandra Kalniete (Vienotība) tiek minēta kā Valsts prezidenta amata kandidāte, lai gan līdz oficiālajai izvirzīšanai viņa varētu arī nenonākt. Viņa vēlreiz pievērsa sev vietējās un starptautiskās sabiedrības uzmanību, netiekot ielaista Krievijā. Uz ko vērstas viņas pēdējā laika politiskās aktivitātes, un kādus valstiskos mērķus viņa šobrīd saskata?

Latvijas reģionālā attīstība nav rožaina. Valsts kontrole ir secinājusi, ka vairākās pašvaldībās iedzīvotāji ievērojami pārmaksā par atkritumu apsaimniekošanu. Latvijā veidojas gan no iedzīvotājiem, gan no bankomātiem brīvas zonas.

Knuts Skujenieks ir latviešu dzejnieks, kuru padomju vara sešdesmito gadu sākumā izvēlējās par upurjēru un lika viņam izciest padomju režīma soda nometņu jaukumus pārējiem par biedinājumu. Lai latvieši zina pieļaujamā robežas un neiedomājas, ka tā dēvētais Hruščova atkusnis ļauj domāt, runāt un darīt visu, kas ienāk prātā. Septiņus gadus «no zvana līdz zvanam» K. Skujenieks Mordovijas nometnēs atsēdēja par visiem tā laika latviešu literātiem. Saruna ar dzejnieku – sirdsapziņas cietumnieku par latviešu nācijas veidošanās grūtībām, valstiskuma būvniecības problēmām un mentalitātes īpatnībām.

Par nopelniem pētniecībā un oriģināliem pētījumiem migrācijas jomā Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Cilvēka ģeogrāfijas katedras profesore Zaiga Krišjāne pagājušajā gadā saņēma LU Gada balvu. Cik mobili esam valsts iekšienē, cik lielā mērā turpinās emigrācija un kādi ir tās motīvi, kādas cerības varam lolot ar valsts piedāvāto reemigrācijas programmu, kādiem migrācijas procesiem jāpievērš uzmanība politikas veidotājiem – Neatkarīgās intervija ar Z. Krišjāni.

2015. gadā Latvijas lauksaimniecību un pārtikas pārstrādes rūpniecību gaida vairāki smagi pārbaudījumi. Viens no svarīgākajiem Latvijas pārtikas produkcijas eksporta tirgiem – Krievija – ir nestabils. 2014. gada augustā ieviestais Krievijas importa aizliegums skāra piena, gaļas, augļu un dārzeņu produkciju, bet Krievijas rubļa devalvācija samazina arī to pārtikas rūpniecības eksportu, kuru sankcijas neskāra.

Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sabiedriski konsultatīvās padomes priekšsēdētāju ievēlēts Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs ir enerģiski ķēries klāt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas finanšu problēmu risināšanai. Par ko ministrs izteica neuzticību Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājam, vai viņam nav bail sanaidoties ar partiju Vienotība, kā ministrija izturēsies pret dažādu interešu grupu lobiju cīņām farmācijas nozarē? Par šīm un citām aktualitātēm saruna Neatkarīgajā ar Gunti Belēviču.

Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) ielēca ekonomikas ministres amatā strauji un uzreiz sašūpoja ūdeņus ministrijā, atstādinot virkni augstāko ierēdņu, kas bija pieļāvuši izšķērdību un bezatbildību ar valsts līdzekļiem EXPO izstādes Milānā organizēšanā. Tas bija skaļākais skandāls Laimdotas Straujumas otrās valdības sākumā. Vai ministre uzturēs līdzīgu darba tempu un mērogus, vai viņa mērķē uz valdības vadītājas amatu, intervija ar Neatkarīgo.

Šī slimība ir sena kā pati civilizācija. Vēža šūnas atrastas jau 70 miljonu gadu vecās dinozauru fosilijās un pirms 4 miljoniem gadu dzīvojoša australopiteka galvaskausa kaulos. Pasniegts dučiem Nobela prēmiju, taču miljoniem cilvēku visā pasaulē joprojām gaida atbildi uz jautājumu: kāpēc vēzis? 2015. gads Latvijā ir pasludināts par Pretvēža gadu. Tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas Onkologu asociācijas prezidentu profesoru Jāni Eglīti.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, mākslas doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Ojārs Spārītis sarunājas ar Neatkarīgo par to, cik tālu plikas ekonomikas iztaisīšana par galveno vērtību var novest politiku.

Nevis aizmirst vai aizliegt, bet pārveidot. Tā par latviešu leģionāru piemiņas dienu, kas tiek atzīmēta 16. martā, domā profesore Vita Zelče. Tā ir zaudētās paaudzes piemiņas diena, kuru nedrīkst izmest mēslainē, kā «mīļā miera labad» to vēlas izdarīt valdošā elite. Šodien intervija ar profesori Vitu Zelči – par staļinisma dzīvīgumu, par 16. marta provokatoriem – «antifašistiem» – un šīs piemiņas dienas pārveidi.

Borisa Ņemcova slepkavība jeb, precīzāk sakot, – atentāts pret viņu atkal liek bažīgi lūkoties pāri austrumu robežai un minēt, kam un kāpēc tika raidīts šis asiņainais signāls. Pasaulei? Kremļa kritizētājiem? Varbūt pašam Putinam? Ko varam prognozēt par to, kā attīstīsies notikumi Ukrainā? Kā Kremļa rīcību ietekmēs pasaules pretreakcija? Atbildes atrast ir grūti, jo Krievija nekad nav izcēlusies ar savu loģisko rīcību, bet gan ar biedējoši neprognozējamu improvizācijas mākslu. Saruna par to ar politikas apskatnieku Edvīnu Inkēnu.

Par to, vai tiešām Latgalē ir nopietni ņemami separātisma draudi un kas līdzīgs kā Ukrainas dienvidaustrumos, par to, kas patiesībā notiek Rēzeknē un Latgalē, Neatkarīgās intervija ar Rēzeknes domes priekšsēdētāju, Latvijas lielo pilsētu asociācijas prezidentu Aleksandru Bartaševiču (Sociāldemokrātiskā partija Saskaņa).

Latvijas politiķi domā, ka mediji jāsaista ar valsti nevis profesionāli, bet direktīvi un birokrātiski. Neatkarīgās jautājumi Rīgas Stradiņa universitātes profesoram, mediju ekspertam Sergejam KRUKAM pamatā izriet no medijos un Kultūras ministrijas (KM) mājaslapā atrodamajām mediju politikai, mediju uzraudzībai (?) veltītajām amatpersonu un to uzaicināto ekspertu frāzēm.

Saruna ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktori Inesi Kalvāni par nodarbinātības tendencēm Latvijā, par iemesliem, kāpēc cilvēki nevar atrast darbu, par iespējām ilgstošiem bezdarbniekiem beidzot izrauties no apburtā loka un atrast cilvēka cienīgu darbu, par ekonomiskās emigrācijas virzienu izmaiņām, par jauniešu iekļaušanos darba tirgū un par to, kas ir kvalitatīva darba vieta.