Lielās intervijas

Saeima un jau pajukusī koalīcija pieņēmusi 2016. gada budžetu, par kuru netrūkst kritikas no visām pusēm, to nopelt pamanījās pat Vienotības līdere Solvita Āboltiņa.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Šī intervija ar Laimdotu Straujumu tapa pagājušajā nedēļā, kad runas par viņas valdības krišanu vēl nebija materializējušās demisijā. Tagad, kad tas ir noticis, ir interesanti atskatīties uz premjerministres Laimdotas Straujumas subjektīvo attieksmi pret notiekošo. Turklāt Straujumas valdība jau turpinās strādāt līdz jaunās valdības izveidei.

Arābists, tulks Boriss Manzerovs bijis saistīts ar Tuvo Austrumu valstīm vairāk nekā trīsdesmit gadus. Strādājis Sīrijā, Irākā, Ēģiptē. Arī pašlaik viņš kā tulks bieži sastopas ar legāliem un nelegāliem patvēruma meklētājiem no šī reģiona.

5. decembrī notiks partijas Vienotība kongress, kurā, citastarp, tiks izvērtēts arī valdības darbs. Savu vērtējumu par Vienotības politiku pēdējā laikā, par premjeres Laimdotas Straujumas darbību intervijā Neatkarīgajai sniedz Eiropas Parlamenta deputāte ekonomikas zinātņu doktore Inese Vaidere (Vienotība).

No pelēka, netīri rūsgana šis nams pārtapis gaiši pelēkā. Tagad tautā dēvētā Stūra māja (Brīvības un Stabu ielu stūris) ir atguvusi savu eleganci, kāda tai bija 1912. gadā, kad to pabeidza būvēt.

Latvija jau gandrīz divus gadus ir pievienojusies eirozonai. Kā tas ir ietekmējis ekonomikas izaugsmi, ārvalstu investīciju pieplūdumu? Kādu iespaidu uz Latvijas ekonomiku rada ECB īstenotie kreditēšanas stimulēšanas pasākumi? Uz šiem un arī citiem Neatkarīgās lasītāju jautājumiem atbild Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Saruna ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri Ilzi Pētersoni-Godmani par to, kad gaidāma Junkera migrācijas plāna pirmā bēgļu porcija; kas tie būs par bēgļiem – no kurienes un kādi; ko šiem bēgļiem piedāvāsim mēs; kādas būs viņu tiesības un pienākumi; kas par to visu maksās un cik no šīs naudas saņems paši bēgļi, kā arī par to, cik liela daļa no pārvietotajām personām varētu iegūt bēgļa statusu un ko darīsim ar tiem, kas šim statusam nekvalificēsies.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) 2013.–2015. gadā īstenojusi zinātnisku projektu Krīzes pārvarēšana Latvijā: ekonomiskie, sociālie un komunikācijas aspekti. Par to, kāda tad īsti ir veiksmes stāsta pēcgarša Latvijā, Neatkarīgā sarunājas ar vienu no pētījuma autoriem, informācijas un komunikācijas zinātņu doktoru, RSU profesoru Sergeju Kruku.

Šī saruna bija plānota citādi. Tai faktiski vajadzēja būt diskusijai, kurā piedalās Rīgas cirka (RC) pārstāvis un nevalstiskās organizācijas Dzīvnieku brīvība valdes priekšsēdētājs Aivars Andersons. Konflikts starp dzīvnieku aizstāvjiem un izklaides industrijas pārstāvjiem ir krietni samilzis.

Šī rudens lielākā afēra, kas pēc saviem mērogiem pārspēja pat ar airBaltic iecerēto, neapšaubāmai ir Ventspils Naftas akciju darījums, kura laikā Latvijas Naftas tranzīts (LNT) pārdeva 45,19 miljonus VN akciju, jeb 43,25% no akciju kapitāla par 1,77 eiro gabalā. Tā kā Finanšu un kapitāla tirgus komisija obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā vienas akcijas cenu noteica 4,56 eiro, tad sanāk, ka VNT pārdeva akcijas par 126 miljoniem eiro lētāk nekā maksātu 43,25% no VN aktīviem.

Saruna ar LU Humanitāro zinātņu fakultātes Austrumu nodaļas profesoru Leonu Taivānu par to, kas jūtas un kuriem būtu jājūtas vainīgiem par šaušalīgajiem terora aktiem Parīzē; par to, kāpēc daži cenšas nelietot vārdkopu Islāma valsts un kas tā tāda realitātē ir; par to, kas ar ko karo Tuvajos Austrumos un kāpēc; par to, kāpēc Eiropā ir noticis ekonomiskais brīnums un kāpēc tas nekad nenotiks islāma pasaulē; par to, kā vēsturiski notiek teritoriju pārņemšana un vai šāds scenārijs nedraud arī mums.

Cik pasargāti no terorisma draudiem var justies Latvijas iedzīvotāji, vai pārāk nepaļaujamies uz Eiropas provinces statusu ar cerību, ka esam pārāk mazi un neietekmīgi, lai pievērstu sev teroristu uzmanību?

Ekonomikas doktors, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors, Stratēģiskās pētniecības un vadības centra valdes priekšsēdētājs Andris Deniņš sarunājas ar Neatkarīgo par to, kāpēc politiķiem nekādi neizdodas panākt valsts tautsaimniecisku mērķtiecību, ilgu, stabilu valsts un ekonomikas attīstību.

Kaut arī Vienotības galvgalis šobrīd atsakās publikai parādīt savas patiesās domas par valdības un koalīcijas stabilitāti, skaidri nojaušams, ka šis jautājums «saglabāt vai atlaist Straujumas valdību?» ir vienkārši nolikts «uz ledus» – lai atdziest.

Eiropas Savienība pēdējos gados saskaras ar smagām problēmām – Grieķijas finanšu krīze, pēc tam bēgļu straumes no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem, pašlaik klāt nācis arī terors Parīzē un bažas, ka kas līdzīgs var atkārtoties jebkurā citā ES vietā.

Intervija ar eksprezidentu Gunti Ulmani: par to, vai valsts vadītāji domā par iedzīvotāju labsajūtu, par divkosību – partiju slimību, par satiksmes ministra atlaišanas bezjēdzību, terora aktiem Parīzē un par to, cik grūti atrast pamatojumu priekam, gaidot Latvijas dzimšanas dienu.

Saruna ar bijušo satiksmes ministru, tagad Saeimas deputātu Anriju Matīsu par to, kā uzzinājis par airBaltic investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu; par to, kāpēc šis piedāvājums jau no paša sākuma licies «manāmi jocīgs»; kādi ir alternatīvie valdības lēmuma varianti; par baumām, ka visas ieinteresētās puses par savu Prudentia miljonu daļu vienojušās un šaubīgais investors «akceptēts», kā arī par iespējamo valdības demisiju.

Nākamajā dienā pēc tam, kad valdība atbalstīja Prudentia atrasto airBaltic investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, nekonsultējoties ar koalīciju, premjere Laimdota Straujuma atlaida satiksmes ministru Anriju Matīsu, koalīcijas deputāti cits pēc cita sāka kritizēt investoru, bet Vienotības līdere Solvita Āboltiņa apšaubīja valdības rīcībspēju.

Pirms valsts jubilejas vērtīgi ir ielūkoties vēsturē. Precīzāk – tās niansēs. Un tās visbiežāk atklāj redzīgi cilvēki – še nedomāju spēju redzēt fiziski, bet gan prasmi no niansēm un nokrāsām uzaust notikumu gleznu, kas dod gaismu tās aplūkotājiem. Tādu gaismu, kas dvēseles redzīgumu padara par galveno no visām spējām.