Sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa kongresa priekšvakarā saruna ar partijas līderi, Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu par partijas plāniem, sadarbību ar Krieviju un bēgļu integrāciju Rīgā.
Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra direktors, Viestura ordeņa kavalieris, rezerves majors Druvis Kleins ir pieredzējis karavīrs. Piedalījies starptautiskajās militārajās operācijās Bosnijā-Hercegovinā, Kosovā, Irākā un Afganistānā. Neatkarīgajai viņš pauž savu pilsoņa viedokli par to, kā motivēt sabiedrību līdzdalībai valsts aizsardzībā un jauniešus dienestam bruņotajos spēkos.
Drīz apritēs divi gadi, kopš zem lielveikala Maxima gruvešiem Zolitūdē izdzisa 54 cilvēku dzīvības. Tiesās nonākušas gan cietušo civillietas, gan 80 sējumu krimināllieta, Saeimas parlamentārā izmeklēšanas komisija pēc neglītām peripetijām ap tās galaziņojumu to tomēr apstiprinājusi.
Lāčplēša dienas priekšvakarā arhitekts, Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Eižens Upmanis nezina labāku patriotisma formulu kā vien to, ko Latvijā apliecinājusi viņa dzimta vairākās paaudzēs. Patriotisms ir tavs praktiskais darbs savu mīļo, savas tautas, savas valsts labā.
2016. gada budžetu, kā parasts, raksturo jauni mesli, jauni ieņēmumu iekasēšanas veidi un paņēmieni. Kā vērtējams šis budžets un to veidojošie parametri, Neatkarīgā nolēma pajautāt ekonomistei-analītiķei Jevgeņijai Zaicevai. Pamatā pievēršoties vispārējai ainavai.
Saruna ar Ekonomisko prognožu centra vadītāju, akadēmiķi Raitu Karnīti par iemesliem, kāpēc nav izdevies panākt būtisku labklājības līmeņa pietuvošanos ES vidējam līmenim; par to, cik mērķtiecīga un uz valsts attīstību vērsta ir Latvijas ekonomiskā politika; kas atrodas Latvijas politiķu galvās un cik formāla vai patstāvīga būs Latvijas valdība pēc desmit gadiem.
Daudzās pasaules valstīs parlamenta ģenerālsekretāra (galvenā parlamenta administratora) amats pastāv jau desmitiem gadu. Latvijā līdz šim tāda nebija. Tagad ir. Nupat amatā stājusies Saeimas ģenerālsekretāre Karina Pētersone. Neatkarīgā izjautāja Pētersones kundzi par šā amata tapšanu, nepieciešamību un saturu.
Neatkarīgās rīcībā ir nonākuši mulsinoši materiāli, par kuriem rodas iespaids, ka tas ir kāds politisks detektīvromāns, seriāla scenārijs, nevis reālu personu reālas darbības.
Sarunā ar Saeimas deputātiem Jāni Ādamsonu (Saskaņa) un Kārli Krēsliņu (Nacionālā apvienība) Neatkarīgā vēlējās uzzināt viņu domas par bēgļu plūsmas izcelsmi un to, kāpēc Eiropas Savienība šķietami vai apzināti ir tik nevarīga tās operatīvā un efektīvā regulēšanā. Tiktāl, ka ES robeža un tās drošība sāk šķist apšaubāmi jēdzieni.
Ungārija ir Eiropas Savienības valsts, kura ir izjutusi vislielāko bēgļu pieplūdumu. Ungārijas bruņotie spēki šogad tika iesaistīti bēgļu jautājuma risināšanā un robežas nostiprināšanā. Taču vienlaikus ar jauniem izaicinājumiem savas robežas aizsardzībai Ungārija pilda NATO kopējās drošības politikas uzdevumus. Pašlaik Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā piedalās četras Ungārijas gaisa spēku lidmašīnas. Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ungārijas valsts sekretāra vietnieks aizsardzības politikas un aizsardzības plānošanas jautājumos Pēteris Šikloši.
Intervija ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (Nacionālā apvienība) – par demisijas pieprasījumu, ko izvirzījusi Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcija, par iespējām veidot citu koalīciju, par izstādi Maidana cilvēki un iekšlietu sistēmas izgāšanos, kā arī par koalīcijas partiju dažādo attieksmi pret nelegālo migrantu problēmu.
Saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Andri Sprūdu par situācijas bīstamību pasaulē, par Putina politikas vēsturisko fonu, maksimāli sasniedzamajiem mērķiem un draudiem Latvijai. Par to, cik tālu Putins ir gatavs iet un kādi ir Krievijas tālākas nākotnes iespējamie scenāriji; cik adekvāts ir Putins un vai taisnība Prohanovam, ka Krievijai ir tikai divi ceļi – otra perestroika vai trešais pasaules karš.
Šodien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome analizēs premjeres Laimdotas Straujumas vadītās darba grupas piedāvāto jauno pedagogu atalgojuma modeli un lems par streika rīkošanu. Kas tieši neapmierina arodbiedrības, ko tās pašas piedāvā tīkla sakārtošanai un pedagogu algu lielās diferences novēršanai un ko no visām izmaiņām nozarē iegūs izglītības kvalitāte un skolēns, Neatkarīgā jautāja LIZDA vadītājai Ingai Vanagai.
«Tā ir pilnīgi atšķirīga filozofija, kā ekonomikas un kā finanšu ministrs raugās uz nodokļu politiku,» teic ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Kāds ir šis atšķirīgais redzējums, kādas varētu būt jauno nodokļu iniciatīvu sekas un citiem jautājumiem intervija ar ministri.
Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojums par gatavību uzņemt visus bēgļus, kas bēg no Sīrijas kara, un Vācijas atvērtā imigrācijas politika radīja nepieredzēti lielu bēgļu plūsmu uz Vāciju, kas tiek lēsta no 800 000 līdz pat pusotram miljonam.
Par to, kas šķībs valdības budžeta projektā un nodokļu politikā, par to, kādus likumus vajadzētu pieņemt, lai nesabojātu uzņēmējdarbības vidi, tāpat arī par citām ar valsts maka pildīšanu un tērēšanu saistītām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētāju Jāni Endziņu.
Intervija ar akciju sabiedrības Latvijas gāze (LG) valdes priekšsēdētāju Aigaru Kalvīti: par gāzes patēriņa palielināšanu, par gāzes cenas paaugstināšanos, liberalizējot gāzes tirgu, par iespējām restartēties politikā un Latvijas gāzes tiesvedībām pret Latvijas valsti.
Pamācoši dzirdēt no musulmaņiem lietas, kuras būtu jārespektē arī kristiešiem. Neatkarīgā devās aprunāties ar Latvijas Islāma kultūras centra preses sekretāru Ahmedu Robertu Klimoviču un LIKC priekšsēdētāju Abu Umaru Hamzu Jāni Lūciņu par bēgļiem. Taču par sarunas vadmotīvu izvērtās nevis politika, bet ticība, reliģija.