Lielās intervijas

Ojārs Rubenis uzskata, ka sabiedrība degradējas, un to visu var redzēt interneta komentāros un lielveikalu pilnajās stāvvietās. Taču viss ir labojams, un Ojāra priekšlikumi vieš cerību. Intervija ar Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni – ne tikai par iepriekšminēto, bet arī par viduvējību laiku un izcilniekiem tajā, par to, vai braukt uz Maskavu, Eirovīziju un EXPO.

Ņemot vērā Latvijas ekonomikas izaugsmes apstāšanos, pedagogi netic, ka valdība atradīs līdzekļus pedagogu algu reformai tādā apjomā, lai tā nebūtu vienkārši naudas pārdale no pilsētām uz laukiem un vidusskolas uz pamatskolu. Ja tā – ģimnāziju direktori aicina reformu atlikt. Par esošās un jaunmodelētās vispārējās vidējās izglītības finansēšanas sistēmas plusiem un mīnusiem, iespējamo ietekmi uz izglītības kvalitāti Neatkarīgās diskusija ar Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas direktoru Andri Priekuli un Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas direktori Sandru Sīli.

Saruna ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Nodarbinātības statistikas daļas vadītāju Zaigu Priedi un Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļas vadītāju Viktoru Veretjanovu par to, kāpēc atšķiras Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtie bezdarba līmeņa dati no tiem, kādus publicē CSP un Eurostat; par nodarbinātības dinamiku, tās salīdzinošo līmeni ar citām valstīm un riska grupām, kurās esošajiem draud nonākšana ilgstošo bezdarbnieku rindās; par to, cik daudz Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties vismaz katru otro dienu ēst gaļu vai zivis un samaksāt par īri un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī par izmaiņām sabiedrības ienākumu nevienlīdzībā.

Radiobioloģijas doktors, emeritētais zinātnieks, biedrības Salaspils zinātniskais atomreaktors biedrs Arnolds MILLERS atbrauca uz interviju priecīgs. Jo deviņdesmit divu gadu vecumā un, «pabijis trīsdesmit gadus zem radiācijas», nupat bija atjaunojis autovadītāja tiesības. Neatkarīgajai zinātnieks pauž savas domas par apturētā Salaspils reaktora drošību un demontāžu.

«Es redzu lielu virzību Ukrainā, bet vēl neredzu gaismu tuneļa galā,» savas izjūtas rezumē vēstures doktore Argita Daudze, Latvijas vēstniece Ukrainā, atskatoties uz gadu, kas pavadīts Eiromaidana un Krievijas agresijas zīmē.

Rīgas mēram un sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa līderim Nilam Ušakovam pēdējā laikā nav klājies viegli – viņa popularitāte piedzīvojusi vairākus triecienus – gan saistībā ar skandāliem Rīgas satiksmē un sabiedriskā transporta biļešu celšanas dēļ, gan padomnieka Jāņa Dzanuškāna pētījuma skandāla dēļ, gan arī saistībā ar runām par Rīgas budžeta bēdīgo stāvokli. Neviennozīmīgi vērtēta arī viņa došanās pagājušajā nedēļā uz Maskavu, lai saņemtu Pareizticīgo baznīcas balvu. Nils Ušakovs intervijā Neatkarīgajai atbild uz jautājumiem par biļešu cenu maiņas perspektīvām, Rīgas budžetu, sabiedriskā transporta shēmu maiņas plāniem, kā arī Ukrainas konfliktu, Krievijas potenciālajiem draudiem Latvijai un 16. martu.

Valsts aizsardzība – tā patlaban ir dižākais pļāpu bestsellers. Vai katrs loka savas bailes visneiedomājamākajās variācijās. Tāpēc, ka neredz pretī mierīgu, draudiem pienācīgi sagatavotas valsts seju. Ko par to saka cilvēki, kuriem, tā teikt, amats neļauj bīties? Piemēram, Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība), brigādes ģenerālis rezervē Kārlis KRĒSLIŅŠ.

2. un 3. martā Rīgā notiks starptautiska konference, kas veltīta miera un izlīguma meklējumiem Irākā (Toward Peace and Reconciliation in Iraq). Lai palīdzētu Irākas miera procesam, Latvijā ir izveidots nodibinājums Peace Ambassadors for Iraq.

Satiksmes ministrija ziņoja, ka 2015. gadā ir pabeigts nozīmīgs solis Latvijas dzelzceļa attīstībā – atklāts otrais sliežu ceļa posms Skrīveri–Krustpils. Attīstot Rail Baltica projektu, notiek intensīvs darbs, lai šī dzelzceļa līnija iegūtu loģistikas pagarinājumu virzienā uz Somiju un Poliju. Savukārt Latvijas aviācijā pasažieru plūsmas mazinās virzienā uz Krieviju, bet tuvākajā nākotnē gaidāms, ka tiks atklāts tiešais reiss, kas savienos Rīgu ar Ziemeļameriku. Uz šiem un citiem Neatkarīgās jautājumiem atbild satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Saruna ar Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektoru Alekseju Naumovu un prorektoru Andri Teikmani par LMA nākotnes plāniem, par atrašanos jauna tehnoloģiskā lēciena priekšā un mūsu gatavību šim lēcienam. Par to, vai Latvijas politiskajai elitei ir stratēģiskais redzējums, kādā veidā iespējams veikt valsts attīstības izrāvienu, un kāda ir inovatīvo tehnoloģiju loma šā izrāviena realizācijai?

Vladimirs Stešenko ir zaudējis daudzus draugus, jo neuzmanīgi paudis atbalstu Ukrainai. Viņam ir savs skatījums uz karu savā otrajā dzimtenē – Ukrainā. Par trešo viņš uzskata Latviju. Bet pirmā – Krievija – ir kā sāpīga, nedzīstoša rēta. Par Krimas okupāciju, notikumiem šodienas Ukrainā un kara iespējamību – saruna ar Vladimiru Stešenko – žurnālistu, LTF dibināšanas orgkomitejas un LTF domes locekli, kurš savulaik bija pirmās Ivara Godmaņa valdības Nacionālo jautājumu departamenta direktors.

Kas sapilējis Valsts kontroles (VK) pacietības kausā, ka tā rosinājusi palielināt iestādes pilnvaras un uzņemties sava veida soģa lomu personām, kas šķērdējušas sabiedrības līdzekļus vai pieļāvušas nelikumības? Neatkarīgās intervija ar valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu par potenciālajiem ietekmes instrumentiem, pēdējā laika skaļākajām revīzijām, publiskajiem iepirkumiem un labas pārvaldības robiem.

Devītajā un desmitajā februārī, starptautiskā mediju kluba FormatA3 aicināts, Rīgā viesojās krievu dzejnieks, publicists, mākslas zinātnieks un vēsturnieks Jurijs Kublanovskis. Intervijā Neatkarīgajai viņš pauž savu viedokli par norisēm Krievijā un Eiropā.

Ja Juris Vidiņš, darīdams publiski zināmas savas aizdomas par to, ka viņa partijas biedrs Dzintars Zaķis varētu būt iesaistīts balsu pirkšanā, aizskāra dažu Vienotības biedru prestižu, tad Vienotības runasvīru vēlme izslēgt Juri Vidiņu par to no partijas degradē jau visu partiju, iztaisa to par privātu bodīti, kur spice kārto rēķinus, nevis stiprina organizāciju. Neatkarīgā vēlējās uzzināt, ko par to saka pats Vienotības biedrs, Viļānu slimnīcas valdes loceklis, Viļānu novada domes deputāts Juris Vidiņš.

«Lūk, divi likteņa līdumnieki Baltijas krastā. Tie esam mēs – lietuvieši un latvieši, latvieši un lietuvieši. No kādreiz daudzajām baltu tautām palikuši tikai divatā. (..) Lietuva un Latvija jau stāv uz pazušanas sliekšņa. Kopā mūsu spēks varētu būt vērā ņemams, bet atsevišķi esam pārāk vāji mūsdienu pasaulē. Ignorējot vēstures rūgto pieredzi, mēs turpinām skatīties viens otram garām, it kā caur dūmu aizsegu. Mēs dzīvojam, viegli slīdot pāri vēsturiskajiem izaicinājumiem.»

Politiķi, kas vēlas mainīt esošo grūtniecības pārtraukšanas kārtību, atsaucas uz Latvijas Universitātes profesores, ārstes Ilzes Vībergas vadībā veikto pētījumu Nevēlama grūtniecība un kontracepcijas prakse Latvijā (2012./2013), bet pati pētījuma autore datos saredz ko citu. Par to, kāpēc ir vai nav vajadzīga esošās sistēmas maiņa, Neatkarīgās diskusija ar I. Vībergu un vienu no izmaiņu iniciatorēm – Nacionālās apvienības (NA) deputāti Ingu Biti, kas pašlaik nolikusi deputātes mandātu uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.

Pagājušajā nedēļā intervēju tā saukto Imantas hakeri Denisu Čalovski. Atšķirībā no politiķiem vai amatpersonām, kam pietiek uzdot vienu jautājumu, lai vairs nebūtu apturami runas plūdi, saruna ar Čalovski nevedās viegli – viņš bija nomākts, nerunīgs un lakonisks, laikam jūtot, ka drīzumā kaut kas notiks.

Intervija ar Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu (ZZS) – par to, kā Jelgava sagaida savu 750 gadu jubileju, par AMO Plant problēmām, lēno izglītības sistēmas reformu un integrāciju.

Saeimas deputāti Jānis TUTINS (Saskaņa) un Juris VIĻUMS (Reģionu apvienība) sarunājas ar Neatkarīgo par Latgali.

Par ieilgušo konfliktu Sīrijā, Islāma valsts panākumiem un iemesliem, kādēļ Turcija, neatzīstot Krimas aneksiju, turpina sadarboties ar Krieviju ekonomiskajā jomā, Neatkarīgās žurnālistu saruna ar Turcijas vēstnieku Latvijā Hairi Hairetu Jalavu.