Lielās intervijas

Līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām palikuši nepilni divi gadi. Ko ir varējusi izdarīt Rīgas domes opozīcijā esošā Nacionālā apvienība (NA), lai par to balsotu arī 2017. gada vēlēšanās? Par to saruna ar Rīgas domes NA frakcijas vadītāju Daini Loci.

Rundāles pils, lai cik savādi neizklausītos, ir izcils objekts, kam piemīt ļoti spēcīgs mūsdienīgas kultūras starojums. Jo katram latvietim, kurš laika gaitā vērojis pārmaiņas pilī, šķiet skaidrs, ka tajā ieguldītais mērķtiecīgais, perfektais darbs, tās ļaužu attieksme ir vērtība pati par sevi. Vairāk nekā piecdesmit gadu (kopš 1964.) šo darbu darījis mākslas zinātnieks un vēsturnieks, gleznotājs, Rundāles pils muzeja direktors (kopš 1976.) Imants Lancmanis, kurš nu paziņojis, ka 2018. gada 31. decembrī grasās to pamest. Neatkarīgā sarunājas ar Lancmaņa kungu par pili un kultūru.

Saruna ar Saeimas Ilgtspējīgās attīstības komisijas priekšsēdētāju Māri Kučinski par Latvijas nākotnes nodokļu politiku, par to, kādā veidā skolotāju algas varētu ievērojami palielināt jau rīt, un kādi izskatīsies Latvijas lauki pēc padsmit gadiem.

Vjetnamieši no amerikāņu okupantiem atbrīvojās, latvieši no padomju okupantiem – ne pārāk. Vjetnamieši nacionālo pašapziņu atguvuši ar uzviju, latvieši joprojām mokās ar mazvērtības kompleksiem. Un tomēr ne jau latvieši ik nedēļu tiek pieķerti, nelegāli šķērsojam Vjetnamas robežu. Vjetnamiešus ķer uz Latvijas robežas. Par to, kas svešiniekiem var būt tik saistošs mūsu zemē un kultūrā, saruna ar Latvijā dzīvojošo vjetnamiešu tautības mākslinieku Kao Vietu Nguenu.

Iespējams, viens no zinātnes prāta iespēju profānas uztveres iemesliem ir sabiedrības tumsonība. Tostarp līmenis, uz kuru sabiedrību noskaņo masu mediji. Dodot priekšroku gan politikas, gan zinātnes, gan arī kultūras vidē ārišķajam. Nevis būtiskajam. Sarunas par zinātnes uztveri un izpratni kontekstā Organiskās sintēzes institūta (OSI) Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja, LZA akadēmiķe Maija Dambrova un institūta direktors, ķīmijas doktors, LZA korespondētājloceklis Osvalds Pugovičs vērtē arī šo – publisko – attieksmi.

Balvu novada domes priekšsēdētājs, Latgales reģiona attīstības aģentūras padomes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis sarunā ar Neatkarīgo atgādina politiķiem, ka patriotisms sākas ar dzimtenes mīlestību, ar tās attīstību, kura politiķiem neko daudz nerūp.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Saeimas Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs (frakcija No sirds Latvijai) Ringolds Balodis.

Pirms partijas Gods kalpot Rīgai 4. kongresa saruna ar tās priekšsēdētāju, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Ameriku par turpmāko partijas sadarbību koalīcijā ar Saskaņu, Rīgas attīstības plāniem, pilsētas gatavību uzņemt bēgļus un Krievijas kravu tranzītu Rīgas ostā.

Vecāku sašutumu raisījusi ziņa, ka nākamgad valsts neturpinās līdzfinansēt aukļu un privāto bērnudārzu pakalpojumus bērniem, kuriem nav vietas pašvaldību bērnudārzā – nepiesegšot atsevišķu pašvaldību neizdarību.

Ir absolūti skaidrs, ka Latvijā t.s. bēgļu krīze ir sākusies. Nav pat nozīmes, vai kvotu migranti savās pagaidu nometnēs ir iemitināti. Sabiedrība jau ir sanaidota. To labi redzam, ielūkojoties kaut vai sociālajos tīklos. Tur varam ieraudzīt nesimpātisku ainu – divas nometnes, kuras viena otru aprej, apsaukājot par fašistiem, ksenofobiem, rasistiem vai savu nacionālo vērtību un tautas nodevējiem.

Latvijas Universitātes profesors, filozofijas doktors, LZA korespondētājloceklis Igors Šuvajevs sarunā ar Neatkarīgo uzskata, ka Eiropas Savienība un arī Latvija nav padarījušas mājas darbus, lai attiecībās ar iespējamajiem bēgļiem atslēgas vārds varētu būt «viesmīlība».

Saruna ar bijušo Eiroparlamenta deputātu, divkārtējo Latvijas valdības vadītāju Ivaru Godmani par to, kāpēc Sīrijas bēgļi pēkšņi metušies uz Eiropu un ko Eiropai ar šo cilvēku plūsmu darīt, kā arī par to, kā Latvijai reaģēt, kādu pozīciju ieņemt un kā mūsu politiķiem atrast kopsaucēju, lai godam izietu no esošās situācijas?

Marģers Vestermanis ir muzeja Ebreji Latvijā izveidotājs, 1998. gadā viņš tika iecelts par Latvijas vēsturnieku komisijas locekli. 18. septembrī viņš nosvinēja savu 90 gadu jubileju. Marģers Vestermanis ir pieredzējis un pārdzīvojis to, ko reti kurš, un reti kurš, kas ko tādu ir pieredzējis, vairs ir starp dzīvajiem – baisākās lappuses viņa dzīvē saistās ar karu un holokaustu. Par mūsdienu notikumu paralēlēm ar agrāko laiku notikumiem, par bēgļu krīzi Eiropā šī Neatkarīgās intervija ar Marģeru Vestermani.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Gan darba devēju, gan darba ņēmēju organizācijas asi kritizē nākamā gada valsts budžeta projektu un vēl cer Saeimā pacīnīties, lai panāktu būtiskākas budžeta korekcijas, kādas Saeima līdz šim nav atļāvusies. Vai varētu izdoties pārliecināt par tā dēvētā solidaritātes nodokļa, mikrouzņēmumu nodokļa korekciju, nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz citām jomām, mazināt citus ekonomikas izaugsmes riskus – Neatkarīgās intervija ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītāju Līgu Meņģelsoni.

Intervija ar Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani – par Latvijas solidaritāti, par imigrantiem, kurus piespiedu kārtā vedīs uz Latviju, par izstāšanos (vai neizstāšanos) no ES, ka arī par valdības un koalīcijas stabilitāti.

Par migrācijas krīzi Eiropā un Ungārijas nostāju šīs krīzes risināšanā uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ungārijas vēstniece Latvijā Adriena Millere.

Saruna ar Eiroparlamenta deputāti Sandru Kalnieti par to, kāpēc Eiropa negrib saprast mūsu situāciju ar padomju laiku imigrantiem; par to, kas ir ES – vērtību vai interešu savienība, un kas partija Vienotība – vērtību vai interešu partija; par Vienotības nākotni; par to, kas tie tādi zaķisti, un par jaunas liberālas partijas izveidošanas iespējām.

Intervija ar Valsts valodas centra direktoru profesoru Māri Baltiņu – par lielākajiem pārkāpumiem valsts valodas noteikumu ievērošanā, par latvisko piekāpšanos un gļēvumu, par imigrantu nevēlēšanos mācīties latviešu valodu un par latviešu nevīžīgo attieksmi pret savu valodu.

Vienīgais ceļš, kā mums – gan kā valstij, gan kā atsevišķiem uzņēmējiem un indivīdiem – kļūt konkurētspējīgiem, ir – pielietot kompleksus risinājumus. Jaunus risinājumus, jo ar veco domāšanu vairs nevaram iztikt. Tā domā SIA Latgales dārzeņu loģistika valdes loceklis Edgars Romanovskis. Un piebilst, ka ir jāizbeidz nozaru pretnostatīšana. Tām jāpapildina citai cita.