Piebalgs: Vienotībai pēc pusgada jābūt 10% reitingam

Pēc reģionālo nodaļu stingrākas kājas pieciršanas Vienotības valde piekritusi ārkārtas kongresam 4. jūnijā, kurā beigsies Solvitas Āboltiņas ēra un tiks pārvēlēta partijas vadība.

To gaida grūts uzdevums - atgriezt zaudēto vēlētāju uzticību un novērst partijas sašķeltību. Uz Vienotības vadītāja amatu pretendē divi esošās valdes locekļi - gados un politikā jaunais Saeimas deputāts un valdes loceklis Edvards Smiltēns un politikas veterāns, bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs. Šoreiz intervija ar Piebalgu, kas akceptē valdošās partijas kompromisu nepieciešamību, bet ar sevi tajos īpaši neielaižas - valdes priekšsēdētājs vai ierindas biedrs, labāki rezultāti par iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām vai - atkāpšanās.

- Jūsuprāt, Laimdotas Straujumas valdības gāšana jeb partijas spiediens, lai viņa demisionētu, bija kļūda? Vai kļūda bija tikai partijas nevienotība nākamās valdības veidošanas sarunās?

- Notikušais ar valdību neapšaubāmi ietekmēja sabiedrības uzticības krišanos Vienotībai. Aptaujās esam ļoti zemu, un, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, reģionālās nodaļas redz to kā traģēdiju, jo, ja nekas būtisks nemainās, vēlēšanās ne uz ko nevar cerēt. Neesmu ārkārtas pasākumu atbalstītājs, bet šoreiz kongresa sasaukšana ir ļoti argumentēta - gada beigās jau ir par vēlu.

Runājot par valdību - kad valdē bija diskusija, vai Straujumas valdībai jāatkāpjas, vienmēr esmu izteicis atbalstu Straujumai. Lēmumu viņa pieņēma pati, es tiku informēts pāris stundas pirms tam. Iepriekšējās sarunas valdē neliecināja, ka valdība atkāpsies - biju pārsteigts. Zināju, ka Straujuma nestrādās visus četrus gadus, viņa vienmēr ir teikusi, ka tas ir ārkārtīgi ilgs laiks, bet nebiju gaidījis, ka demisija notiks tik ātri. Mans atbalsts viņai bija visu laiku.

- Vai Āboltiņas nekandidēšana uz Vienotības vadītājas vietu atrisina partijas sašķeltības problēmu?

- Tas ir pareizs lēmums, bet neatrisina šīs problēmas.

- Vai to atrisinātu Ilzes Viņķeles un/vai Lolitas Čigānes izslēgšana no partijas, par ko lēmuma pieņemšana atstāta nākamajai valdei?

- Problēmas partijā ir plašākas, tās samilzušas starp Vienotības biedriem gan no reģioniem pret valdi, gan iekšēji frakcijā, arī personiskajās attiecībās. Ideāli būtu, ka ir jauna vadība un visi, kam ir kara cirvji, tos ierok uz kādu laiku zemē. Pietiekams nosacījums ir jauna vadība un vēlme vienoties, nepieciešamais nosacījums ir vadības nomaiņa. Garantijas, ka iztiks bez konfliktiem, nav, bet varbūtība ir pietiekami augsta. Cilvēku izslēgšana no partijas, manuprāt, nav risinājums, jo problēmas ir dziļākas.

- Jūsuprāt, viņām pārmestā citas partijas premjera kandidāta atbalstīšana, vēl pirms prezidents nominēja kandidātu, bija akceptējama?

- Šis atbalsts nekad nav īsti pierādīts, tā ir informācija, kas nākusi no ZZS. Neesmu dzirdējis, ka viņas to tā būtu pateikušas. Manuprāt, lai pieņemtu lēmumu par kāda izslēgšanu, jābūt neapgāžamiem pierādījumiem par rīcību pret partijas interesēm, nepietiek ar pieņēmumiem un spiedienu no trešās puses.

- Kad valdei būs jālemj - balsosiet pret viņu izslēgšanu?

- Ja man būs jauni pierādījumi, ka tiešām pārkāpts valdes lēmums, tas mainīs situāciju. Bet šobrīd neredzu pietiekamus pierādījumus viņu izslēgšanai.

- Ir normāla tādu iekšējo grupējumu kā «sešnieka» darbība partijā, kas dažbrīd darbojas kā autonoma grupa un prasa amatu kvotu?

- Neesmu dzirdējis par amata kvotu prasīšanu. Nekad viņi nav mēģinājuši konstituēties kā kāda grupa. Vārds «sešnieks» ir mediju pieņēmums, bet nekad nav bijis mēģinājums šķelties. Saukt viņus par sešnieka grupu ir stipri vienkāršoti.

- Valdības veidošanas laikā gan izskanēja, ka viņiem vajadzētu ja ne ministru, tad parlamentāro sekretāru, komisiju vadītāju amatus.

- Valdības veidošanas iniciatīva tomēr ir prezidenta rokās. Slikti bija, ka Vienotība nevarēja simtprocentīgi atbalstīt Āboltiņas kandidatūru. Tas man sāp. Ja visa frakcija viņu atbalstītu, prezidentam būtu daudz grūtāk viņu noraidīt. Prezidents gan aicināja citus cilvēkus no Vienotības, tādējādi viņš iejaucās partijas iekšējos notikumos, kas partiju vājina, bet no prezidenta viedokļa, domājot valsts vārdā, viņam ir tādas tiesības.

- Kur sakņojas Vienotības dziļākās problēmas?

- Vienotība ilgstoši bijusi vadošā partija, kuras piepildījums bija virzīts uz valsts izvešanu no krīzes, valsts drošības nostiprināšanu. Kad valdības vārdā jāpieņem politiskie kompromisi, tas rada problēmas gan frakcijas, gan partijas biedru rindās. Tagad, esot koalīcijas valdībā, bet nevadot to, ir īstais laiks Vienotībai kļūt daudz vienotākai. Partijā izpaužas dažādi viedokļi, lomu spēlē arī personību saprašanās vai nesaprašanās. Jāatceras, ka Vienotība veidojusies no trim partijām, kas dažreiz nāk uz āru.

- Jūsuprāt, tas ir neizbēgams varas partiju attīstības cikls - vēlētāju novēršanās pēc ilgstošas atrašanās varā, nevis pašu vaina?

- Vienmēr politikā ir pašu vaina! Ne visi lēmumi vēlāk izrādīsies nekļūdīgi. Tā ir normāla situācija politikā, iemesls, kāpēc neviens politiķis nav kļuvis par svēto. Bet, ja partija vada koalīcijas valdību, kur partijām ir izteiktas savas intereses, un ja gribas saturēt šo valdību un panākt rezultātus, jāpieņem kompromisi, kurus bieži vien partijas biedri neatbalsta. Piemēram, Eiropas Savienības (ES) attiecības ar Turciju. Manā skatījumā Vācijas kanclere Angela Merkela pieņēma pareizu lēmumu vienoties ar Turciju par Grieķijā nelegāli iebraukušo bēgļu atpakaļuzņemšanu. Tajā pašā laikā viņas partijā un arī citi saka: «Bet kāda Turcijā ir attieksme pret preses brīvību!» No vienas puses - ļoti labs lēmums, no otras - nododam cilvēktiesības. Tas šķeļ kristīgos demokrātus. Līdzīgi ir arī Vienotībā, un, jo ilgāk esi pie varas, jo vairāk nākas sastapties ar kompromisiem, jo lielāka bāze veidojas konfliktiem.

- Vai tas nepieprasa skaidrāku ideoloģiju, kas Vienotībā, manuprāt, ir kaut kur izplēnējusi? Tad būtu vieglāk pateikt, kuri kompromisi un kāpēc ir pieņemami un kuri - ne.

- Statūtos tas ir diezgan skaidri pateikts. Īsumā - Vienotība ir par atklātību, tiesisku valsti, stipru Eiropu un ilgtspējīgu attīstību. Problēmas ir vairāk tad, kad jāpieņem konkrēti lēmumi, piemēram, obligātā bēgļu kvota vai ne. Saprotot visas grūtības, es nekad nevarētu akceptēt obligāto kvotu un aicinātu Vienotību tai nekādā gadījumā nepiekrist. Bet tas nav statūtu jautājums.

Latvijas problēma ir ārkārtīgi zemā uzticēšanās likumdošanas, izpildvaras institūcijām, tiesām. Saprotu, ka cilvēkiem ir bažas par daudz ko, bet nedrīkst šī uzticēšanās būt tik zema!

- Kā to mainīt?

- Jāmaina likumdošana. Ja ir aizdomas par ierēdņu negodprātīgu vai nelikumīgu rīcību, iespējams, atbrīvošanas procedūrai jābūt stipri vienkāršākai. Jāstiprina KNAB darbība vai jāpieņem lēmumi, kas liek tiesām šīs lietas izskatīt daudz ātrāk. Cits jautājums - par pašām vēlēšanām. Šobrīd vēlētājs daļu savu deputātu redz tikai reizi četros gados, pirms vēlēšanām, un esošā vēlēšanu sistēma to pieļauj. Vai iet uz vienmandātu apgabaliem vai ko citu, bet kaut kādas izmaiņas ir vajadzīgas, kas, nesagraujot partiju demokrātiju, deputātus piesaista tuvāk vēlētājiem. Šīs sasaistes trūkuma rezultāts ir reģionālo partiju uzplaukums, kas, manuprāt, nav pareizi, jo reģionālā partija ir tuva savai pašvaldībai, bet Saeimas vēlēšanas ir nacionālas, par visas Latvijas lietām. Vienotību ļoti ievainoja partijas līderes palikšana vēlēšanās aiz strīpas. Manuprāt, tas ir neiespējami un nepiedodami.

- Kam nepiedodami?

- Vēlēšanu sistēmai. Ja partija saņem gandrīz visvairāk mandātu, tas ir partijas vadītāja nopelns. Ja sistēmas rezultātā pastāv iespēja, ka partija sasniedz labu rezultātu un tās vadītājs netiek ievēlēts, tas ir pretrunā ar demokrātisku sistēmu, kurā partijām ir galvenā loma.

- Nevar vēlētājiem patikt citi šīs partijas kandidāti, bet vadītājs kādu konkrētu iemeslu vai nodarījumu dēļ ne?

- Kampaņa pret Āboltiņas kundzi bija ļoti izteikta. Lai vai kā, partijas līderis ir līderis, un Vienotībai ir viens līderis - līdz jaunā partijas vadītāja vēlēšanām tā ir Āboltiņa. Vājinot līderi, mēs iedzenam milzīgu problēmu partijā. Bet tas, kas notika ar Dzintaru Zaķi, prasa izmaiņas likumdošanā - ja kaut vienā vietā ir aizdomas par balsu pirkšanu, tad tādām vēlēšanām nebūtu jābūt krediblām visā valstī, kā tas ir, piemēram, Francijā.

- Tad varbūt mēs nevarētu ievēlēt Saeimu vispār?

- Neko nevar darīt, vēlēsim, kamēr ievēlēsim! Vēlēšanas ir process, pār kuru nevar būt nekādas aizdomu ēnas!

- Bija attaisnojams veids, kādā Āboltiņa tika pie Saeimas deputātes mandāta, ja sakāt, ka nav pieņemami, ka līderis paliek aiz strīpas?

- Es apsveiktu Jāņa Junkura motivāciju, ja viņš teiktu: «Redzu, ka mana atkāpšanās palīdz Vienotībai, un es nolieku mandātu, lai Āboltiņas kundze varētu būt parlamentā.» Tas daudzas problēmas noņemtu. Bet viņš atkāpās personisku iemeslu dēļ, kas atstāja jautājumus un radīja vairāk problēmu nekā labuma, bet jebkurā gadījumā ir ļoti svarīgi, ka partijas līderis ir parlamentā.

- Kas Vienotībai var palīdzēt pacelties drošākā attālumā virs 5% vēlēšanu barjeras?

- Pirmkārt, jāatgūst iekšējā saskaņa, cieņa un konstruktīvisms, un caur mūsu ministrijām un darbību Saeimas frakcijā jāparāda, ka Vienotība ir uzticīga saviem principiem, programmai un spējīga konstruktīvi strādāt. Konkrētie pasākumi ir saistīti ar to plānu, ko partija jau ir sagatavojusi Latvijas simtgadei.

- Pēc Māra Kučinska valdības apstiprināšanas no Āboltiņas un labklājības ministra Jāņa Reira dzirdējām, ka Vienotība īpašu uzmanību pievērsīs pensionāru labklājībai, kas ir viena no aktīvākajām vēlētāju grupām. Skatoties arī uz to, kā veidojas jaunas partijas ar populisma elementiem, vai jūs kā vadītājs teiktu: «Stop!» - mēs neiesim populisma, vēlētāju makšķerēšanas pavadā, bet skatāmies uz ilgtspējīgiem risinājumiem?

- Populisms būtu pret manu būtību, šajā ziņā man piemīt mīnusi, jo saprotu, ka cilvēki grib dzirdēt to, ko viņi grib dzirdēt. Bet tas nav mans ceļš. Es teiktu, ka Vienotība noteikti grib realizēt izglītības reformu, mēs palīdzēsim un sagatavosim sakarīgu veselības reformu, iestājamies arī par reģionālās reformas turpināšanu, robežu nostiprināšanu, finansējumu aizsardzībai. Nezinu, vai ar to pietiek vēlētāju mīlestībai, bet tas vismaz rada vēlētāju cieņu, arī to, kuri nebalso par Vienotību. Esam pazaudējuši daļu sava stabilā vēlētāja, kas ir izteikti par ciešu integrāciju Eiropā, par atklātību. Mums nevajadzētu domāt, ko citi dibina, kāds ir reitings ZZS, bet jāpanāk vismaz daļas mūsu elektorāta atgriešanās, jāatgriežas divciparu reitingā. Vēlēšanām un cīņai ar citiem vēl ir laiks, bet šobrīd jautājums ir par Vienotību, vai tā turpinās, vai līdz ar šā parlamenta beigām izčākst. Šis ir kritiskais brīdis.

- Vai jūsu un Smiltēna atbalsta auditoriju kaut kādā ziņā var raksturot kā partijas elite (par Piebalgu) pret partijas reģioniem (par Smiltēnu)?

- Domāju, tas ir nepareizi. Partijas valdes priekšsēdētāja ir atbalstījusi abus kandidātus, mūsu piedāvājumi atšķiras, katram ir savi atbalstītāji, bet tos nevar klasificēt ģeogrāfiski vai pēc amatiem. Pieņemu, ka daudzi no valdes locekļiem balsos par Edvardu, tā ka viņam ir arī elites atbalsts, un zinu vismaz dažus jauniešus, kas mani atbalsta un nav partijas elitē. Man ir arī atbalsts reģionos, Edvardam, jā, varbūt vairāk. Bet tas būs redzams kongresā.

- Jūs atbalstītu Arta Kampara palikšanu partijas ģenerālsekretāra amatā?

- Jā, es viņu ļoti cienu, uzskatu, ka viņš ir ļoti efektīgs un uzticams ģenerālsekretārs, un viņam pilnībā uzticos.

- Cik lielām jābūt izmaiņām partijas vadībā, lai notiktu pozitīvas pārmaiņas, kuras novērtētu arī vēlētājs? Vai pietiek ar vadītāja nomaiņu?

- Nezinu, kas tiks ievēlēts valdē, iespējams, tā vairāk vai mazāk būs tā pati valde. Bet redzu, ka mana ievēlēšana varētu būt partijai ļoti svarīga. Vados no šī principa, nevis - domāju, ko un kā nomainīt. Mums ir pieci labi ministri, arī laba frakcija, kurā, jā, dažreiz ir konflikti, atsevišķos jautājumos tā labi strādā kopā. Jāstrādā ar to, kas ir. Iespējams, tā būs pilnīgi jauna valde, šobrīd ir 41 kandidāts, no esošās valdes kandidē gandrīz visi.

- Kas nekandidē?

- Es.

- Ja jūs neievēlē par valdes priekšsēdētāju, nekandidēsiet arī uz valdi?

- Nekandidēšu. Manuprāt, pareizi ir kandidēt uz vienu amatu.

- Paliksiet vispār Vienotībā, ja jūs neievēlēs tās vadībā?

- Palikšu. Uzskatu, ka valdē esmu bijis konstruktīvs, arī pārējai valdei nevaru neko pārmest, bet, ja mana klātbūtne valdē nav palīdzējusi uzlabot partijas situāciju, tad neuzskatu, ka man vēlreiz tajā vajadzētu iet. Līderis, iespējams, var mainīt vairāk. Uzskatu, ka Vienotība ir svarīga Latvijai, un tas, kas notiek Latvijā, man nav vienaldzīgi. Kandidējot un tiekot ievēlēts, varu dot daudz laba ne tikai Vienotībis, bet arī Latvijai - tā ir mana motivācija.

- Kādā no iepriekšējām intervijām paudāt, ka lielākoties negribētu būt izpildvarā. Būsiet gatavs startēt nākamās Saeimas vēlēšanās un kļūt par Vienotības premjera kandidātu?

- Jā, uzskatu, ka tas ir pareizi, un, kandidējot uz valdes vadību, apzinos, ka kandidēju uz premjera amatu. Iepriekš, kad to teicu, neparedzēju, ka situācija attīstīsies šādi, ka man tiešām būs nopietni jākandidē uz valdes priekšsēdētāja amatu. Man nav ambīciju pašam par sevi, bet man ir partijas ambīcijas, un partijai jāiet ar vēlmi uzvarēt vēlēšanās. Lai arī partija ir demokrātiska, politikā ļoti svarīga ir līdera loma, jo ir milzīga atbildība pieņemt lēmumu sarežģītās situācijās. Protams, jāiegūst atbalsts valdē, frakcijā, bet ir liela personiskā atbildība. Ja nebūtu Helmuta Kola kā līdera lomas, iespējams, abas Vācijas nebūtu apvienojušās, jo ekonomiski vienotas Vācijas valūtas ieviešana nebija gudrs lēmums, bet politiski tas bija labs lēmums. Laikā, kad pasaule kļūst sarežģītāka, līdera atbildībai jābūt daudz izteiktākai. No mirkļa, kad tieku ievēlēts partijas vadībā, uzskatu sevi par premjera amata kandidātu, un, ja, Dievs nedod, valdība mainās, man būtu sevi vispirms jāpiedāvā Vienotībai kā premjera amata kandidātu un viņiem būtu mani jāpiedāvā prezidentam. Ja viņi to nedarītu, tad man jāatkāpjas.

- Pašvaldību vēlēšanu rezultāti ir partijas vadītāja darba rādītājs?

- Tas būs izteikts rādītājs, tas ir punkts valdei, valdes priekšsēdētājam izvērtēt savu atbilstību pēc tām. Ja būs slikti rezultāti, jābūt konsekvencēm.

- Kāda būtu robeža, kad teiksiet - es turpinu, un kad - viss!

- Pusgada līnija ir 10% reitings aptaujās. Pašvaldību vēlēšanās apakšējā robeža ir iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu līmenis kopumā. Ja rezultāts ir sliktāks, valdei ir jāizvērtē sava atbildība.

- Kāpēc iedzīvotājiem Vienotība ir vajadzīga?

- Vienotība ir partija, kas ir par ilgtspējīgu attīstību un spēj realizēt reformas ekonomiskajai izaugsmei. Tāpēc man liekas svarīgi kandidēt. Vai es to ļoti gribu, ir kas cits.