Mārcis Liors Skadmanis: Latvijas iedzīvotāji Anglijā kļūst par maziem investoriem

Saruna ar Latvijas – Lielbritānijas Tirdzniecības kameras (LLTK) valdes priekšsēdētāju Mārci Lioru Skadmani – par mītiem, kas tiek izplatīti par Lielbritānijā dzīvojošiem un strādājošiem latviešiem, par noskaņojumu pirms Brexit jeb Lielbritānijas varbūtējās izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) un 23. jūnijā paredzētā referenduma atbalsīm Latvijā.

- Kas Lielbritānijas pilsoņiem liek apsvērt ideju par Brexit, un kādus mītus jūs kā Latvijas - Lielbritānijas Tirdzniecības kameras vadītājs vēlētos atspēkot par latviešiem un viņu nākotni Apvienotajā Karalistē?

- Visu ES valstu pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, skaits ir ap trim miljoniem. ES valstīs dzīvo 1,2 miljoni britu. Līdz ar to skaļākās tēmas attiecībā uz jebkura ES pilsoņa statusu Lielbritānijā ir saistītas ar pabalstiem, slogu valsts aprūpē, konkrētu nāciju, piemēram, poļu, valodas integrēšanos mazākās britu pilsētās, kur šī valoda kļūst dominējoša. Šie faktori veicina daļas Lielbritānijas pilsoņu pretestību Eiropas pilsoņiem. LLTK ir aktīvi sekojusi Latvijas valstspiederīgo statusam vairākus gadus, un, strādājot ar Lielbritānijas parlamentu un valsts iestādēm - Ieņēmumu dienestu, Uzņēmumu reģistru, esam noskaidrojuši, cik daudz Latvijas valstspiederīgo darbojas Lielbritānijā, ko viņi dara, kāds ir potenciāls. Esam secinājuši, ka tas ir mīts - daudzi latvieši strādā lauksaimniecībā un pieprasa valsts pabalstus.

- Cik daudz mūsējo tur ir?

- LLTK ir panākusi, ka beidzot saskaitīts, cik Latvijas valstspiederīgo dzīvo Lielbritānijā. 2016. gada februārī Apvienotās Karalistes Nacionālais statistikas birojs pirmo reizi publicēja datus par 2014. gadu par Latvijas pilsoņiem, kas ir pilnas un nepilnas slodzes darbinieki nozarēs un reģionos. 2014. gada sākumā bija 42 798 oficiāli strādājošu Latvijas pilsoņu, 2014. gada beigās - jau 71 073, no viņiem 13 255 pusslodzes darbinieki. Vēl jāpieskaita pašnodarbinātas personas, datus pašlaik apkopo. Tie varētu būt ap 10 000-15 000 cilvēku. Lielbritānijā pašnodarbinātā statuss ir populārs un prestižs, no tā nekaunas. Jāpieskaita arī nereģistrētas personas, piemēram, bērni, studenti, pensionāri. Cita grupa ir uzņēmēji - valdes locekļi, direktori, kas saņem atalgojumu no dividendēm. Provizoriski secinām, ka varētu būt ap 150 000-160 000 Latvijas valstspiederīgo, kas rezidē Lielbritānijā. Ņemot vērā Latvijas oficiālo iestāžu informāciju, esam konstatējuši, ka izbraucēju skaits palielinājies 2014. gadā. Piemēram, 2001. gadā oficiālais strādājošo Latvijas pilsoņu skaits bija 4275 cilvēki. Milzīga starpība.

- Teicāt, ka šādi dati publicēti pirmo reizi. Kas tajos ir unikāls?

- Iepriekšējos gados statistika tika apskatīta pa ES valstu grupām, bet nekad nebija klasificētas konkrētas nacionalitātes. LLTK pusotru gadu vērsa Lielbritānijas parlamenta locekļu un valsts iestāžu uzmanību skopajai statistiskajai informācijai par to, cik Latvijas valstspiederīgo strādā, kur, kādās nozarēs. Nacionālais statistikas birojs norāda, ka visvairāk Latvijas pilsoņu strādā apkalpojošā sfērā - viesnīcu servisā, restorānos, kopumā 25 905 strādājošie. Viņi ieņem vidējā līmeņa un apkalpojošā menedžera amatus. Tālāk seko banku un finanšu sektorā strādājošie, un tie ir 8272 Latvijas pilsoņi. Viņi nodarbojas ar tādu jautājumu risināšanu, kas liecina, ka ir ieguvuši labu izglītību Lielbritānijā vai Latvijā. Tas parāda potenciālu, ko Latvija zaudējusi. Tie ir profesionāļi, talanti un nozares eksperti, un mēs varam veicināt viņu atgriezenisko saiti ar Latviju. Piespiest atgriezties nevaram.

- Anglijā ir samērā sarežģīta pabalstu sistēma, tāpēc varētu būt grūti iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju pabalstīšanu kopumā. Un tomēr - pabalstus prasa un saņem daudzi?

- Oficiālu datu par pabalstos saņemto naudu nav. Bet tas ir fakts, ka pabalsti tiek ierobežoti visiem ES pilsoņiem. LLTK darbojas Juridiskās palīdzības nodaļa, kas visvairāk saskaras ar situācijām, kurās iesaistīts kāds Latvijas valstspiederīgais. Vai tās ir darba tiesības vai maksātnespējas jautājums, vai nākotnes vīzija, kas notiks pēc referenduma par Lielbritānijas palikšanu ES. Dienā palīdzību lūdz divi trīs cilvēki, mēnesī - 150 līdz 200. Juridiskās palīdzības nodaļā vērsās Latvijas pilsonis, kam noraidīja lūgumu piešķirt pabalstu, lai gan viņš strādā Lielbritānijā, bērns dzīvo Lielbritānijā. Pamatojums bija, ka ir jāpierāda statuss.

- Ko tas nozīmē?

- Pašlaik ES pilsonim ir tiesības dzīvot, strādāt un rezidēt Lielbritānijā. Bet Lielbritānija vēlas kontrolēt imigrāciju. Šajā gadījumā Latvijas valstspiederīgais bija izbrīnīts, ka iepriekš saņēma bērnu pabalstus Lielbritānijā, kur strādā un maksā nodokļus. Viņam atsūtītajā vēstulē bija atruna - personai jāpierāda, ka tā oficiāli reģistrēta Apvienotajā Karalistē un ir Reģistrācijas apliecība vai kāds cits dokuments, kas apliecina šo statusu. Juridiskās palīdzības nodaļa ir konstatējusi, ka arvien noteiktāk personas statusu prasa apliecināt arī citos ar valsts iestādēm saistītos jautājumos. Lielbritānija ir pateikusi, ka tiks mainīta un jau tiek mainīta kārtība imigrācijas jautājumos. Pirms diviem gadiem aktuāls bija jautājums par trešo valstu pilsoņiem - cik darba devējs drīkst viņiem maksāt. No šā gada stājās spēkā nosacījums, ka algas budžetam jābūt 32 000 paundu gadā.

- Mazāk maksāt nedrīkst?

- Vairāk - drīkst, mazāk - ne. Ja maksā mazāk, tad var nodarbināt Apvienotās Karalistes pilsoni, bet ja trešo valstu darbinieks ir tik labs un gudrs, tad vairāk maksāt var. Ar šādu metodi, kas saistīta ar darba vīzām, tiek regulēti un ierobežoti trešo valstu pilsoņi. Tas parāda Lielbritānijas nostāju imigrācijas politikā - tas nav joks, politiskā tēla jautājums vai lobijs.

- Kas notiks pēc Brexit? Hipotētisks jautājums.

- Ja Lielbritānija izstājas no ES, tad valstij būs jārisina daudz sarežģītu jautājumu, jo palielināsies bezdarba līmenis, būs bankroti. Nav uz faktiem balstītu spēcīgu argumentu, kāpēc Lielbritānijai vajadzētu izstāties. Pašlaik aktuālos jautājumus var regulēt vai ieviest jaunus noteikumus, bet tas nav pamats, lai izstātos no ES. Savukārt argumenti, kāpēc Lielbritānijai palikt ES, ir spēcīgi, jo izstāšanās negatīvi ietekmēs katru mājsaimniecību Apvienotajā Karalistē. Lielbritānijas Rūpniecības konfederācijas pētījumā teikts, ka izstāšanās dēļ Lielbritānija varētu zaudēt 950 000 darba vietu. Bezdarba līmenis līdz 2020. gadam varētu būt par diviem trim procentiem augstāks nekā tad, ja valsts paliktu ES. Kas pirmie zaudēs darbu? ES pilsoņi, jo vieglāk būs atvadīties no viņiem. Viņi tiktu diskriminēti saņemt bezdarbnieka pabalstu. Sekas jutīs ekonomikā, ieskaitot valūtas kursa maiņu. Paunds ir kļuvis vājāks pret eiro, mārciņas vērtība samazinājās par 1,2 procentiem. Pēdējo septiņu gadu laikā šis ir mārciņas rekordzemākais līmenis. Mārciņas vērtības krišanās tendence var saglabāties līdz pat referendumam - 23. jūnijam.

Piemēram, britu tirdzniecības kamera aptaujāja 8000 uzņēmumu, un 89,3 procenti no tiem vēlas, lai Lielbritānija paliek ES. To vēlas arī pārtikas un dzērienu ražotāji, lauksaimnieki. Pretējā gadījumā tas ietekmēs darbaspēku, lauksaimniecības izaugsmi un iespējas pretendēt uz ES līdzekļiem.

- Kā Lielbritānijas izstāšanās no ES varētu ietekmēt ekonomisko sadarbību ar Latviju?

- Sadarbojamies ar Lielbritānijas parlamenta locekļiem. Nostāja ir skaidra - Lielbritānija vienmēr būs spēcīgs sadarbības partneris Baltijas valstīm un Latvijai, Lielbritānijai ir un būs interese veicināt ekonomisko sadarbību, investīcijas Latvijā.

- Latvijā mūs biedē, ka latviešiem būs jāatstāj Lielbritānija, ja referenduma rezultāti būs «nē ES». Tiešām tie, kuri reģistrējušies, maksā nodokļus, neprasa pabalstus, tiks izraidīti?

- Tie, kas strādā, varēs turpināt strādāt, nevienu neizraidīs no valsts. Ja vien tas nav bezpajumtnieks, kas nespēj par sevi parūpēties un kļūst par slogu nodokļu maksātājiem. Pēc referenduma tiks pievērsta uzmanība personām, kas ieceļo un ar kādu nolūku. Lai nebūtu jautājumu vai sajūtas, ka esi nevēlams, tad var uzrādīt Reģistrācijas apliecību, kas dod priekšrocības - pierādīt savu uzturēšanos, dzīvošanu un strādāšanu Lielbritānijā un tiesības pieprasīt noteiktus valsts pabalstus un pakalpojumus. Tā atvieglo iespēju ieceļot un izceļot, jo kāda no Lielbritānijas valsts iestādēm jau ir pārbaudījusi šo personu. Reģistrācijas apliecība atvieglo iespēju pretendēt uz pastāvīgu uzturēšanās atļauju, jo to nedod pa labi un kreisi, vai uz Lielbritānijas pilsonību.

- Izteiksiet savu viedokli par reemigrācijas plānu? Man radies iespaids, ka politiskā un diplomātiskā līmenī vārdi ir skaisti, bet ikdienas un sadzīves līmenī Latvijai ir izdevīgi, ka tās pilsoņi strādā Lielbritānijā un (saskaņā ar Latvijas Bankas aplēsēm par 2014. gadu) ap 600 miljoniem eiro gadā ieskaita Latvijas ekonomikā. Aizbraukušie neizjūt, ka viņi valstij vajadzīgi kā speciālisti, darbinieki, pilsoņi, valsts labprāt saņem viņu Anglijā nopelnīto naudu.

- Mans viedoklis - tas ir dokuments ar vīziju un rekomendācijām. Latvijā bieži ir skaisti noformētas iniciatīvas, bet realitāte ir cita. Jāskatās, kāds ir iemesls, kāpēc persona aizbrauca. Ir ģimenes, kuras nevarēja nomaksāt kredītu, zaudēja darbu, uzņēmumus. Attieksme no Latvijas puses kredītu jautājumos ir bijusi briesmīga. Daļa cilvēku ir apvainojušies uz Latvijas valsts pārvaldi. Vai šis punkts reemigrācijas plānā ir analizēts un apskatīts? Esmu iepriekš diskutējis par šo plānu un neesmu saskatījis tā lietderību, jo ir citi veidi, kā iesaistīt Latvijas valstspiederīgos. Neuzskatu arī, ka viņiem būtu jāveido otra Latvija citā valstī. Piekrītu, ka jāsaglabā latviešu saikne ar savu valsti, bērniem jāveicina iespēja mācīties latviešu valodu, iesaistīties Latvijas aktivitātēs. To Latvijas vēstniecības ārvalstīs jau dara. No ekonomiskā aspekta, Latvijas valstspiederīgie sūta naudu uz Latviju, lai palīdzētu ģimenēm, un kļūst par maziem investoriem, kas investē savā valstī. Nav patīkami, ja sāk izdomāt, kā šo smagi un grūti pelnīto naudu padarīt pelņu nesošu valsts aparātam, teiksim, apliekot ar nodokļiem vai nodevām. Uzskatu, ka jāattīsta programmas, kas veicina sociāli ekonomisku attīstību un sadarbību - nevis aicināt atpakaļ aizbraukušos, bet kā var sadarboties vietējais Latvijas ražotājs un latvieši, kas dzīvo Lielbritānijā. Šis ir veids, kā attīstīt saikni ar valsti. Izraēla, Polija, Lietuva labi strādā ar saviem tautiešiem. Latvijā nav nacionālas programmas, kas atbalstītu šādu iniciatīvu.

- Latvijas valsts aparāts ciniski šķiro vajadzīgos un liekos cilvēkus. Latvijā tiekot gaidītas ģimenes ar bērniem jeb nākamie nodokļu maksātāji, izglītoti darbinieki. Mazkvalificēta darba strādniekus un pensionārus - tos paturi tu, Lielbritānija!

- Esmu dzirdējis par tādu nostāju. Saprotu, ka tā balstīta uz sausu ekonomiku, skaitļiem, nevis emocionāliem aspektiem. Ja šāda nostāja nemainīsies, labāk nekļūs. Ir jāciena katrs Latvijas valstspiederīgais. Piemēram, Izraēla ciena, tāpēc viņi ir lepni par savu valsti. Katram politiķim jāizvēlas vārdi, ko viņš saka. Tā ir attieksme. Tad kāpēc tu, kas strādā valsts pārvaldē vai politikā, tur esi, kas ir tava cēlā misija? Ir ģimenes, kas pārcēlušās uz Latviju un pēc gada atkal pārceļas uz Lielbritāniju. Esam jautājuši, kāds ir iemesls? Atbild: es nevaru Latvijā dzīvot, grūti, sistēma un attieksme citāda. Ja Lielbritānijā ievēlē politiķi, tad viņu ievēlē miljoni, viņam ir ļoti liela atbildība par savu statusu, jo to var ātri sabojāt. Pastāv liela konkurence, kas nav Latvijā.

- Kāds ir Latvijas iedzīvotāju prestižs Lielbritānijā?

- Varu teikt, ka liela daļa tautiešu ir lepni par to, ka dzīvo Lielbritānijā, ir lepni par sevi un saviem bērniem redz nākotni Lielbritānijā. Imigrācijas rezultātā Lielbritānijā pirmajā vietā ir poļi, otrajā indieši, trešajā īri, ceturtajā pakistānieši un piektajā - rumāņi. Nevis latvieši un lietuvieši, bet poļi, rumāņi un bulgāri ir kritiskā masa, kāpēc Lielbritānija jūt šo slogu. Latvijas valstspiederīgie Lielbritānijā ir pierādījuši, ka var strādāt, ir noderīgi. Ir cilvēki, kas strādā lielās ārvalstu organizācijās, advokātu birojos, finanšu institūcijās, pašvaldībās kā juristi vai deputāti. Tas pierāda, ka Latvijas valstspiederīgajiem ir iespējas. Piemēram, uz amatu bankās ir liela konkurence, jāpierāda, ka esi labākais. Latvija varētu būt lepna, ka valstij ir šādi talanti.

- Jūsuprāt, latvieši Lielbritānijā ir vienota kopiena?

- Sociālajos medijos esam konstatējuši, ka Latvijas valstspiederīgo īpatnība ir vienaldzība. Poļi un lietuvieši savos sociālajos tīklos aktīvi diskutē.

- Varbūt latvieši ātrāk un vieglāk integrējas.

- Viņi ir izkliedēti. Es uzskatu, ka tas ir trūkums. Jo vairāk tiek cilāts jautājums, vai esi gatavs referenduma rezultātam, vai zini savas tiesības, vai esi reģistrējis savu statusu un vai vēlies to darīt, jo vairāk cilvēku sāk dalīties ar šīm ziņām. Redzam, ka šis jautājums kļūst svarīgāks. Lielbritānijā dzīvojošie latvieši arvien aktīvāk interesējas par oficiālu rezidences statusa iegūšanu.