Māra Kučinska valdība savu darbību reglamentējošajos politiskajos dokumentos nav īpaši aizrāvusies ar solījumiem demogrāfijas jomā ģimeņu ar bērniem atbalstam, toties pirmo reizi ar premjera rīkojumu izveidota jauna institūcija – Demogrāfisko lietu centrs (DLC).
Kādas cerības ar to varam saistīt, kā tiek risināti aktuālie jautājumi par bērnudārzu pieejamību un valsts līdzmaksājuma (pārtrauks 31. maijā) aizstāšanu bērniem, kuriem trūkst vietas pašvaldību bērnudārzā, kādi caurumi vēl lāpāmi ģimeņu atbalsta politikā, - Neatkarīgās intervija ar DLC vadītāju, Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētāju Imantu Parādnieku (Nacionālā apvienība; NA).
- Vai DLC izveide nozīmē, ka līdz šim paustie labie nodomi demogrāfijas jomā nepaliks uz papīra kā līdz šim? Vai tā ir tikai koordinējoša institūcija, un par demogrāfijas uzlabošanas reāliem instrumentiem vēl runāt pāragri?
- Svarīgi, lai notiktu sadarbība ne tikai starp ministrijām, bet arī Saeimu, kura līdz šim buksējusi. Jau valdības veidošanas sākumā no sarunām ar M. Kučinski kā premjera amata kandidātu jutu viņa patiesu izpratni par demogrāfijas problēmām, tostarp viena atbildīgā neesamību. Premjera vēlme bija, lai būtu viena atbildīgā institūcija un cilvēks. It kā pamatā Labklājības ministrija ir atbildīga par ģimenes atbalsta politiku, bet tas ir starpinstitucionāls jautājums, turklāt Finanšu ministrija (FM) nosaka, vai tiks piešķirta nauda. Iesaistīta ir arī Veselības ministrija (VM), par mājokļu atbalsta programmu atbildīgā ir Ekonomikas ministrija, vairāku ministriju pārraudzībā ir dažādi ģimenēm svarīgi atbalsta mehānismi. Atbalsts ģimenēm nav tikai pabalsti, tā ir arī pakalpojumu pieejamība, iespēja atgriezties darbā u.c. Atsaucoties uz Nākotnes fonda ieteikumu, programmu esam nodēvējuši par Māras soli. Sākotnēji, veidojot valdību, izpratne bija, bet, kā izdosies ieceres īstenot - redzēs.
- FM iesaiste centrā nozīmē, ka nenāksiet klajā ar priekšlikumiem, kuriem nebūs reāla finansiāla seguma un FM akcepta?
- Noteikti būs priekšlikumi, kuriem nepieciešams papildu finansējums, bet piedāvāsim arī finansējuma avotu - tas ir obligāts nosacījums. Protams, viens DLC daudz neizdarīs, ja nebūs FM vai premjera ieinteresētības. Pašlaik ir programmas uzmetums, un, kad būsim panākuši aptuvenu vienošanos, to izvērtēt aicināsim Somijas un Igaunijas ekspertus, kuri analizējuši valsts politikas, dažādu pasākumu ietekmi uz demogrāfiskās situācijas maiņu. To gan nav viegli izmērīt, jo darbojas daudzi faktori, kas vieniem būtiski, citiem - ne, tāpēc arī vajadzīgi kompleksi risinājumi un konkrētas lietas.
- Kuras jūs gribētu izcelt kā prioritāras, pieļaujot, ka ideālā plāna izpildei līdzekļus kā parasti neatradīs?
- Tās minējuši vecāki vai jaunieši dažādos pētījumos. Nepietiekama materiālā stabilitāte ir vispārējās ekonomiskās situācijas jautājums, tā nosaka ļoti daudz. Jārisina arī mājokļa pieejamības, darba un ģimenes dzīves savietojamības problēma, bērnudārzu pieejamība, kas līdz galam nav atrisināta - jāspiež pašvaldības piešķirt lielāku finansējumu pēc tam, kad valsts 31. maijā beigs savu programmu. Svarīgi koncentrēt atbalstu tām grupām, kurām to visvairāk vajag, daudzbērnu ģimenēm. Jo vairāk bērnu, jo situācija ir sarežģītāka, ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli samazinās.
- Arī valdības deklarācijā un rīcības plānā solīts diferencēt pabalstu par katru nākamo bērnu, bet netop skaidrs, ko tas īsti nozīmēs, jo tas ir diferencēts jau tagad, bet pats pabalsts - neliels.
- Jā, par 3. bērnu ģimenes valsts pabalsts no 2015. gada ir 34,20 eiro - trīs reiz vairāk nekā par pirmo. Šo starpību vajadzētu būtiski palielināt.
Rīcības plānā demogrāfija palikusi otrajā plānā, šķiet, ka arī premjers gaida, ka DLC sniegs konkrētus piedāvājumus, ko arī darīsim. Protams, tiem būs vajadzīga papildu nauda. Pieņemot 2016. gada budžetu, NA piedāvāja iet uz nulles budžetu, izvērtēt visu programmu lietderību visās ministrijās - tur vajadzētu kādiem resursiem parādīties, no kuriem, ceru, ko varēs novirzīt arī šai prioritātei. Jāskatās, kur administratīvie tēriņi ir nesamērojami ar iegūtajiem līdzekļiem, varētu papētīt, piemēram, attaisnoto izdevumu, diferencētā neapliekamā minimuma administrēšanu, un jāpadomā, vai nav efektīvāki citi atbalsta veidi. Šos papildu līdzekļus tad arī atbilstoši prioritātēm, kuras noteiksim, konsultējoties ar pieredzējušiem ekspertiem no Somijas un Igaunijas, kur demogrāfijas politikai ir labi rezultāti, sākot ar 2017. gadu, pakāpeniski novirzīsim. Programma Māras solis paredzēta vairākiem gadiem.
Jāpalielina arī bērna kopšanas pabalsts vecumā līdz bērna pusotram gadam. Demogrāfijas ultimāta rezultātā tas no 71 eiro tika palielināts līdz 171 eiro, un kopš 2014. gada ir iestrēdzis, lai arī iepriekš bija mērķis to pakāpeniski palielināt. Tam vajadzētu sasniegt minimālo ienākumu līmeni par divām personām, kas 2015. gadā bija 236 eiro. Nez vai to izdosies sasniegt jau nākamgad, bet uz to vajadzētu iet.
Ir arī lietas, kas neprasa lielus līdzekļus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) strādā pie manis iniciēta projekta Ģimenei draudzīga pašvaldība, kurā iecerēts veidot labdabīgu konkurenci starp pašvaldībām, parādot katrā pieejamo atbalstu veidus. Ar pašvaldības atbalsta politiku var būtiski uzlabot situāciju. Ventspils novada Jūrkalnes un Ances pagastu pētījumā 2011. gadā izzināja iedzīvotāju viedokli, kas viņus varētu motivēt radīt vēl kādu bērnu, un, balstoties uz to, pašvaldības pieņēma atbilstošus lēmumus. Rezultātā dzimstība būtiski pieauga. Jaunajā, šā gada pētījumā redzams, ka ģimenes vēlas vairāk bērnu, nekā rādīja iepriekšējā aptauja.
Projekta ietvaros VARAM sagatavos formu, kur būs precīzi aprakstīti visi pašvaldības sniegtie atbalsta veidi, ko pašvaldības reizi gadā aizpildīs, pieņemot budžetu. Meklējot pašvaldību mājaslapās, saistošajos noteikumos informāciju par pieejamo atbalstu, jūs kaklu aplauzīsiet!
- Vai arī valsts līmenī to nevajadzētu sakārtot, lai nav tā, ka vecāki atkal noguļ kaut kādus pabalstus, kuru saņemšanai iestājies noilgums?
- Jā. Pašvaldību atbalstu kopā ar valsts atbalstu varētu publicēt VARAM mājaslapā vai portālā www.latvija.lv - vienkopus pārskatāmā formā. Papildus pēc noteiktiem kritērijiem ar punktiem tiktu novērtēts, cik katra pašvaldība ir ģimenei draudzīga - tam vajadzētu pašvaldības motivēt. Cilvēki varētu salīdzināt, kāds ir atbalsts pašu pašvaldībā un citās. Bieži vien aktīvie vecāki, uzzinot, ka citā pašvaldībā ir lielāks atbalsts, iet virsū saviem vietvalžiem un panāk rezultātu. Engurē tieši tā pirms pāris gadiem panāca visām vidusskolas klasēm brīvpusdienas.
- Kas būs nākamgad ar valsts apmaksātām brīvpusdienām? Nepieliks vēl vienu - piekto klasi klāt? Tā netaisnība tiem, kas sāka bez brīvpusdienām un tagad ir 5. klasē, visu laiku velkas līdzi - citiem pieliek, viņiem nevienu gadu nav bijušas.
- Kopš 2012. gada NA izcīnīja, ka katru gadu vismaz vienai klasei pieliek klāt brīvpusdienas, diemžēl mums neizdevās izcīnīt, ka arī nākamgad no valsts puses nāktu klāt finansējums 5. klasei. Arī te liela ir pašvaldību loma, daudzviet, vismaz līdz vidusskolai, brīvpusdienas ir nodrošinātas. Rīga paziņoja, ka nākamgad no 1. septembra būs brīvpusdienas līdz 6. klasei ieskaitot. Savulaik piedāvāju sistēmu, kad valsts dotu 50% no nepieciešamā finansējuma un uzreiz klāt divām klasēm, un pašvaldība - otrus 50%, tad nebūtu tas viens nabaga bērns, kurš visu laiku iet pa priekšu brīvpusdienu baudītājiem. Tām pašvaldībām, kuras jau nodrošina brīvpusdienas vairākām klasēm, no papildus valsts iedotajiem 50% atbrīvotos līdzekļi vēl kāda klašu komplekta nodrošināšanai ar pusdienām. Koalīcijas partneri to neatbalstīja, uzskatot, ka tas pilnībā jāatstāj pašvaldību pārziņā.
- Kā vērtējat izglītības ministra piedāvājumu valstij pārņemt pirmsskolas pedagogu algu maksāšanu, bet pašvaldībām - skolēnu brīvpusdienu nodrošināšanu?
- Manuprāt, valstij tomēr vajadzētu dot savu artavu brīvpusdienu nodrošināšanā. Interesanti, ka līdz šim tikai uz valsts finansējumu turējās vai minimāli ko piemaksāja lielās, ne tās trūcīgākās pašvaldības, tostarp, Rīga un Jelgava. Tas ir prioritāšu jautājums. Tagad skolas pusdienas ēd arvien mazāk bērnu un vecākiem nav pārliecības, vai bērns skolā ir paēdis vai ne.
- Toties skolu tuvumā esošie veikali gan ir ļoti apmeklēti pusdienlaikā.
- Jā. Brīvpusdienām vajadzētu būt nodrošinātām ne tikai vidusskolas klasēm, bet arī pedagogiem, skolas direktoriem, lai visi kopā var ēst pie kopējā galda. Direktors visupirms ir atbildīgs par to, lai šīs pusdienas būtu kvalitatīvas, un, ja viņš pats ēdīs kopā ar bērniem un pedagogiem, arī bērniem būs cita attieksme. Ja pedagogi nav gatavi ēst skolā pagatavoto, kāpēc, lai bērni to ēstu? Brīvpusdienas pedagogiem arī būtu papildu atbalsts viņiem, savi 20-30 eiro mēnesī pie algas.
- Un kas notiks ar bērniem, kuri gaida rindās uz pašvaldību bērnudārziem, kuru pieskatīšanai jūnijā beigsies auklēm vai privātajiem bērnudārziem atvēlētais valsts līdzfinansējums?
- Tādu bērnu Rīgā vien ir ap 5500, kopumā ap 9000. Valsts ar vairāk nekā 20 miljoniem eiro atbalstījusi virkni pašvaldību, kas nepilda likumā noteiktās funkcijas nevis tāpēc, ka nevar, nav līdzekļu, bet prioritātes ir citas. Šis valsts sniegtais atbalsts pēc būtības bija greizs - labāk būtu dot naudu nevis tām pašvaldībām, kuras nepilda savas funkcijas, bet tām, kuras nodrošina vietas bērnudārzos. Valsts varētu piemaksāt ne tikai atalgojumam par 5-6 gadus veco bērnu apmācību, kas ir apmēram 55 eiro par bērnu, bet arī vismaz 3-4 gadus vecajiem, tad pašvaldībai atbrīvotos papildu līdzekļi, un tā varētu nodrošināt vairāk vietu pašvaldības vai privātajos bērnudārzos vai segt aukļu pakalpojumus. Diemžēl koalīcijas partneri nepiekrita šādām izmaiņām. Ja pašvaldība, kā noteikts likumā, nenodrošina vietu bērnudārzā, lai vecāks var atgriezties darbā, tad kādi vecākam ir varianti? Privātais bērnudārzs vai aukle. Citviet par privāto bērnudārzu vēl saņem līdzmaksājumu, bet par aukli ne. Kāpēc? Rīgā jau aptuveni pusotram tūkstotim bērnu nav vietas arī privātajos bērnudārzos! Diemžēl pamatā Vienotības un arī Jelgavas pilsētas mēra spiediena dēļ tiek noņemts pienākums pašvaldībām segt arī aukļu izdevumus, ja pašvaldība nenodrošina iespēju bērnam iet bērnudārzā, lai gan aukles pakalpojumi pašvaldībai izmaksā lētāk. Bet, piemēram, Liepāja jau trīs gadus pirms valsts izveidotās programmas apmaksāja aukļu pakalpojumus bez jebkāda likuma!
- Vismaz Rīgā risinājums ir rasts, bet kopumā atbalsts vecākiem tomēr būs mazāks? Ja Rīga līdzfinansēja 173 eiro privātajam bērnudārzam, valsts - 54,90 vai 142 eiro auklītes pakalpojumiem, tad vienkārši paliks Rīgas līdzfinansējums 173,10 eiro un šie 100-110 eiro auklēm?
- Kopējais apjoms varētu būt mazāks. Bet Rīga tagad pateikusi, ka 116 eiro auklēm varētu maksāt no 1. jūnija. Līdz šim valsts aukļu pakalpojumus sedza 120 eiro apmērā. Ceru, ka ar 1. jūniju Rīga palielinās atbalstu privātajiem bērnudārziem, tie nebūs tikai valsts līdzmaksātie 173 eiro. Izstrādātajā metodikā pašvaldības kapitālieguldījumi bērnudārzā netiek iekļauti pilnā apjomā aprēķinos par bērna izmaksām, ko ņem par pamatu līdzmaksājumam privātajiem bērnudārziem. Faktiski Rīgas pašvaldības maksājumam vajadzētu būt par 40 eiro lielākam. Ceru, ka no 1. jūnija Rīgā šis atbalsts būs vismaz 200 eiro. Pēc būtības pašvaldībai vajadzētu pilnībā vecākiem finansēt izmaksas privātajos bērnudārzos bez ēdināšanas, labi, varbūt līdz pieņemamai robežai, kas varētu būt 240-250 eiro.
- Vai ir informācija par to, kas notiks citās pašvaldībās pēc 1. jūnija? Vai ir tādas, kur ir rindas, bet pašvaldība nesniegs līdzfinansējumu?
- Savdabīga, nesaprotama attieksme pret privātajiem bērnudārziem ir Jelgavā. Ceru, ka vairums pašvaldību tomēr palielinās savu atbalstu.
Cita lieta - jādiferencē atbalsta apjoms atkarībā no bērna vecuma. Valsts piedalās ar finansējumu 5-6 gadus vecajiem, tas pašvaldībai ietaupa līdzekļus, bet šī vecuma grupa ir pārfinansēta, turpretī nepietiekami finansēti ir jaunāka vecuma bērni, jo īpaši vecumā no pusotra līdz trīs gadiem. Virknē pašvaldību nav pietiekams skaits bērnudārzu, kur uzņemt tik mazus bērnus, un viņi pārsvarā ir privātajos bērnudārzos.
- Aktuāla problēma ir veselības aprūpe, kas bērniem noteikta bez maksas, bet realitātē pēc valsts apmaksātiem pakalpojumiem ir tik garas rindas, ka atbildīgs vecāks spiests izvēlēties maksas pakalpojumus. Ko darīsiet, lai likumi šajā jomā tiktu pildīti?
- Šo jautājumu nesen skatījām Demogrāfijas lietu apakškomisijā. Tas, ka līdzekļi tiks paredzēti veselības nozarei papildus, ir skaidrs, jautājums - cik daudz.
- Visam tāpat nepietiks!
- Ja tie būs 40 miljoni, skaidrs, ka ar to nepietiek, un jāsaprot, kādas ir prioritātes. VM paudusi, ka bērnu veselības aprūpes pieejamība būs galvenā prioritāte. Kādā apjomā tieši, kuri caurumi visvairāk tiks aizlāpīti, jājautā tai. Bet uzlabojumi būs pilnīgi noteikti!
- Kā vērtējat valdības lēmumu beidzot parakstīt Stambulas konvenciju? Cik efektīvs instruments tā varētu būt gan sieviešu, gan bērnu aizsardzībai pret vardarbību?
- Pilnīgi bezjēdzīgs instruments! Ja plakāti varētu noteikt sabiedrisko kārtību, tad mēs dzīvotu komunismā! Konvencija ir marksisma ideoloģijas transformācija, kurā dzimtes jēdziens, ģenderisms tiek virzīts kā sociālais eksperiments, tāpat kā marksisma teorijas ieviešana praksē. Kas tad varēja paredzēt, ka šī jaunā pasaules kārtība, tā sauktais taisnīgums, tiks realizēts tā, kā tas tika! Te arī ar skaļiem saukļiem, lozungiem, it kā ar vispārēju cilvēktiesību ievērošanu tiek slēptas vairākas nepieņemamas lietas.
Valsts dara un darīs daudzas lietas, lai neatkarīgi no kaut kādām deklarācijām situāciju būtiski uzlabotu. Pēc noteiktiem rādītājiem mēs esam daudz labākā situācijā nekā daudzas valstis, kuras konvenciju ne tikai parakstījušas, kas mums vēl priekšā, bet arī ratificējušas. Konvencija pati par sevi nerisina problēmu, tā ir kā politisks lozungs līdzīgi kā valdības deklarācija vai rīcības plāns - kamēr tas nav realizēts, tikmēr tas ir tikai labāks vai sliktāks formulējums.
- Konvencija nepalīdzēs realizēt? Kaut kādi kontroles instrumenti tajā arī ir!
- Lūdzu, pieņemam Saeimas deklarāciju, uzskaitām konkrētās lietas, kas jādara! Bet vai tāpēc jāratificē konvencija, kurā bez labām lietām ietvertas tādas, kuras var radīt nopietnas tiesiskas problēmas? Kad sākotnēji tika minēts, ka pēc konvencijas pieņemšanas uz sieviešu tualeti varēs iet vīrietis, kurš uzskata sevi par sievieti, visi smējās. Bet - kas notiek ASV? Brūss Springstīns atcēla koncertu Ziemeļkarolīnas štatā, protestējot pret aizliegumu ielaist pretējā fiziskā dzimuma tualetēs personas, kurām ir cits sociālais dzimums!
- Vienkārši jāuztaisa trešā tipa tualete, ar kvadrātiņu!
- Tas būtu smieklīgi, ja nebūtu skumji. Tas ir jaunas ideoloģijas ieviešanas sociālais eksperiments, turklāt prasības aug augumā, daudzas lietas tiek novestas līdz absurdam. Jebkura vardarbība ir izskaužama, mēs to darām un varam darīt arī bez konvencijām!