Veide: "Dialogs ar Belēviču nenotika"

Pretēji mērķim palielināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību no jaunā gada ieviesti ģimenes ārstiem noteikti ierobežojumi pacientu nosūtīšanai uz analīzēm, vairākiem izmeklējumiem, savukārt jau pērn ārsti dabūja brāzienu no veselības ministra Gunta Belēviča par kvotu pārsniegšanu nosūtīšanai uz valsts apmaksātiem laboratoriskiem izmeklējumiem. Kā tas ietekmē pakalpojumu pieejamību, kā sistēma tiek galā ar gripas epidēmiju, ko ārsti cer sagaidīt no jaunās valdības un vecā ministra, Neatkarīgās intervija ar Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Sarmīti Veidi.

– Rīgā un citviet plosās gripa. Kā veselības aprūpes sistēma, ārsti ar to tiek galā?

– Pagaidām nav lielu atšķirību no citiem gadiem. Darba apjoms, protams, ir pieaudzis. Šobrīd galvenokārt risinām pacientu akūtās problēmas, aicinām iedzīvotājus gripas epidēmijas laikā atlikt profilaktiskās vizītes, lai veselie neinficētos. Īpašu problēmu līdz šim nav bijis, skatīsimies, kā būs turpmāk. Valsts ir paredzējusi gripas epidēmijas laikā apmaksāt mājas vizītes. Ja ļoti pieaugtu saslimstība, varētu nepietikt ārstiem laika izbraukāt pie visiem slimniekiem. Mājas vizītes prasa daudz lielāku laika patēriņu, piemēram, vienas mājas vizītes laikā praksē var tikt apskatīti 6–10 pacienti. Rietumeiropas valstīs mājas vizītes ir daudz retāk, bet ASV ārstu mājas vizītes nenotiek vispār. Vispirms vajadzētu sazināties ar savu ģimenes ārstu par ārstēšanas taktiku. Ja pacientam ir tik slikti, ka nespēj atbraukt pie ārsta un sagaidīt mājas vizīti, tad visdrošāk ir doties uz slimnīcu, lai laikus saņemtu palīdzību.

– Vai gripas epidēmijas apmērus ietekmē arī vakcīnu trūkums vai, kā saka ministrs, ap to sacelta pārspīlēta ažiotāža?

– Gripas vakcinācija tiek plānota un veikta rudenī, pirms gripas epidēmijas. Vakcinācijas aptvere pret gripu Latvijā ik gadu ir salīdzinoši zema, tāpēc pēdējā brīža vakcīnu trūkums būtiski neietekmēs epidēmijas apmērus.

– Ja lielajām farmācijas kompānijām maz interesē salīdzinoši mazais Latvijas tirgus, tas nozīmē, ka arī nākotnē šādas situācijas varētu atkārtoties? Varbūt nemaz nevajag vakcinēties, ja reiz gripas vīrusi ir tik mainīgi?

– Riska grupu pacientiem vakcinācija, protams, ir ieteicama, jo šiem pacientiem ir palielināts risks saslimt ar gripas komplikācijām, īpaši pneimoniju. Cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām gripa var būt īpaši bīstama. Vīruss ir mainīgs, vakcīnas efektivitāte varētu būt augstāka, bet citas alternatīvas bez optimāla D vitamīna līmeņa, C vitamīna, miega, sporta un veselīga ēdiena nav. Vēl arī dzīve bez stresa vai vismaz mazāk stresa būtu ļoti vajadzīga.

– Kopš šā gada sākuma ģimenes ārstiem noteikti ierobežojumi pacientu nosūtīšanai uz analīzēm, uz virkni izmeklējumu varēs nosūtīt tikai ārsts–speciālists, nevis ģimenes ārsts, stingrāk tiks uzraudzītas kvotas laboratoriskiem izmeklējumiem. Kā tas ietekmēs pakalpojumu pieejamību?

– Ne Veselības ministrija, ne Nacionālais veselības dienests nav informējuši sabiedrību par izmaiņām, kas saistītas ar laboratorisko izmeklējumu saņemšanas ierobežojumiem. Asociācija ir saņēmusi daudzus zvanus par to, ka ģimenes ārstiem daudz vairāk laika jāveltī, skaidrojot pacientiem noteikumus, un ka pacienti ir neapmierināti ar jauno kārtību. Protams, gan laboratorisko izmeklējumu pieejamība samazināsies, gan pagarināsies rindas pie citiem speciālistiem, un pacients ilgāk netiks pie savu veselības problēmu risinājuma. Pagaidām mums cerību nav, tā ir veselības ministra Gunta Belēviča un valdības atbildība.

– Piekrītat, ka līdz šim uz analīzēm, izmeklējumiem ārsti sūtīja nevajadzīgi? Kāds jūsu ieteikums, kā risināt pieejamības problēmu?

– Ģimenes ārsti tāpat vien nesūta uz liekām analīzēm vai izmeklējumiem. Būtībā nav veikta detalizēta analīze par nosūtījumu pamatotību. Daudzkārt izpildām arī speciālistu ieteikumus, balstoties uz viņu atzinumiem par pacientam nepieciešamiem izmeklējumiem. Piekrītam cītīgāk sekot izmeklējumu nepieciešamībai un kritiskāk izvērtēt medicīniskās indikācijas, tomēr ar to nevarēs ietaupīt tik daudz, lai samazinātu izmeklējumu kvotas un novirzītu naudu citām vajadzībām, kā to piedāvāja ministrs.

– Kā kontekstā ar šiem nosacījumiem, esošo budžetu jums izskatās šis gads veselības aprūpē? Kas satrauc ģimenes ārstus?

– Viennozīmīgi – būs grūti. Mūs satrauc tas, ka ierobežojumu dēļ nevarēsim pilnvērtīgi strādāt, nevarēsim laikus palīdzēt pacientiem, pieaugs spriedze darbā. Liela problēma ir tā, ka jaunie ārsti, šo visu redzot, apsver iespēju doties prom no Latvijas.

– Kāda ir situācija pašlaik, kāda ir ģimenes ārstu noslodze – ne pie viena vien jāgaida vairākās dienas, nedēļas pieraksts. Trūkst ārstu vai labu ārstu?

– Vidēji skaitļi izskatās labi, piemēram, vidējais reģistrēto pacientu skaits ir 1560 pacienti uz ģimenes ārstu, kas ir līdzīgi kā citās valstīs. Tomēr atšķirība ir tajā, ka citās valstīs ir daudz lielāks pārējā personāla un citu dienestu atbalsts un ir labāk organizēta un finansēta veselības aprūpes sistēma, kurā ģimenes ārstam ir vieglāk strādāt. Bez tam Latvijā ap 200 praksēs ir vairāk nekā 2000 reģistrēto pacientu, savukārt ap 160 praksēs ir mazāk par 1000 reģistrētu pacientu. Tādējādi arī noslodze ir būtiski atšķirīga. Pie ģimenes ārsta uz pieņemšanu tiek veikts pieraksts un atbilstoši normatīvajiem aktiem vizīte jānodrošina piecu darbadienu laikā. Savukārt akūtu situāciju gadījumā pacients jāpieņem tajā pašā dienā vai nākamajā darbadienā, ja persona praksē vērsusies pēc ģimenes ārsta pieņemšanas laika beigām. Lai šos nosacījumus izpildītu, nākas pagarināt pieņemšanas laikus, bet to nevar darīt bezgalīgi, lai neciestu kvalitāte.

Nacionālā veselības dienesta mājaslapā pieejama informācija, ka šobrīd Latvijā ir astoņas brīvas prakses vietas – divas no tām ir Valmierā, viena Madonā, divas Alūksnē, divas Gulbenē un viena Gulbenes novada Rankas pagastā. Tas nozīmē, ka šajās vietās un to tuvumā praktizējošajiem ģimenes ārstiem ir būtiska pārslodze, turklāt ilgstoši, pieņemot bez sava ģimenes ārsta palikušos pacientus. Tuvākajos gados aizvien vairāk izjutīsim arī ģimenes ārstu trūkumu.

– Vai jūtat kaut ko no ministra solījuma izpildes samazināt zāļu cenas?

– Nē, cik zinu no pacientiem, nekas lētāks nav kļuvis.

– Decembra beigās veselības ministrs uzdeva Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdei izskaust rindas. Vai tas neietekmē arī ģimenes ārstus – vai ņem pretī visus viņu nosūtījumus uz slimnīcu? Reāls uzdevums?

– Bērnu klīniskā universitātes slimnīca dara, ko var, bet viņu iespējas jau arī ir ierobežotas. No pavēlēm jau dzīvē nekas nemainās. Esam ar slimnīcas valdes priekšsēdētāju jau iepriekš tikušās un pārrunājušas iespējamos risinājumus.

– Un kādi tie būtu? Ko reāli var izdarīt, lai rindas mazinātos bez pavēlēm?

– Pacientiem tiek piedāvātas iepriekšējas konsultācijas pie pediatra, pirms nonāk pie konkrēta pediatra apakšspecialitātes ārsta. Rindas sekundārajā veselības aprūpē var mazināt, tikai stiprinot primāro veselības aprūpi, maksājot par papildu darbu šajā līmenī un piešķirot papildu finansējumu sekundārās aprūpes speciālistu pakalpojumu apmaksai.

– Kādas izmaiņas sagaidāt no jaunās Māra Kučinska valdības?

– Valdības deklarācijas projektā solītas reformas. Pirms reformējam, vajag saprast, kas tieši sistēmā nestrādā pietiekami labi. Kur ir analīze? Bez tam vajag atcerēties, ka jebkuras reformas prasa diezgan lielus ieguldījumus, arī finansiālus, lai sistēmu pārveidotu. Būtiski – vai valdība tam ir plānojusi papildu līdzekļus?

– Būtiski palielināt veselības aprūpes finansējumu nesola, tā vietā – obligāto veselības apdrošināšanu. Tā atrisinās esošās sistēmas problēmas?

– Tā noteikti nerisinās, jo obligātā veselības apdrošināšana neradīs iespēju cilvēkiem vairāk nopelnīt un maksāt nodokļus, vienalga, vai ieviesīs jaunu nodokli vai pārdalīs esošos, iezīmējot daļu veselībai. Jautājums ir par to, kāda ir tautsaimniecība un ekonomiskā izaugsme Latvijā un cik valdība no budžeta procentuāli atvēl veselības nozarei. Šobrīd tas joprojām ir mazāk nekā vidēji Eiropā.

– Esat apmierināti par Gunta Belēviča palikšanu veselības ministra amatā – nebūšot jaunam ministram jātērē laiks, lai iestrādātos. Vai cerējāt uz pārmaiņām?

– Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valde neatbalsta Gunta Belēviča iekļaušanu jaunās valdības sastāvā un darba turpināšanu veselības ministra amatā. Ja nav dialoga un sadarbības, tad īpaši pozitīvus rezultātus nav cerības sagaidīt. Valde spriedīs, kā rīkoties turpmāk.

– Par ko tieši dialogs nevedās? Kādās jautājumos bija domstarpības? Vai ārsti paši bija pietiekami ieinteresēti reformās?

– Dialogs vispār tikpat kā nenotika, veselības ministrs Guntis Belēvičs izklāstīja savas idejas, un saruna beidzās. Pēdējā tikšanās ar Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdi notika 2015. gada 12. augustā.

Reformu pamatā ir jābūt iepriekšējai analīzei, pamatojumam, modelēšanai, kā arī tas prasa finansiālus ieguldījumus. Taču nekā tāda nav!

Pagājušā gada oktobrī ģimenes ārstiem tika piedāvāta kapitācijas naudas palielināšana no pacientiem paredzētajiem laboratorisko izmeklējumu līdzekļiem, tātad veikt naudas pārdali. Nevarējām pieļaut, ka mūsu pacientiem tiktu samazinātas iespējas veikt valsts apmaksātos laboratoriskos izmeklējumus, mazinātos ģimenes ārstu iespējas palīdzēt saviem pacientiem. Tādēļ biedru sapulcē tika nolemts neatbalstīt laboratorisko izmeklējumu kvotu samazināšanu, kas pēc būtības nozīmēja nepieļaut ienākumu palielināšanu uz pacientu rēķina.

Savukārt gada beigās atklājās netaisnība un sabiedrības maldināšana par mediķu atalgojuma paaugstināšanu – piešķirtais valsts papildu finansējums 10 miljoni eiro tika sadalīts starp valsts un pašvaldību iestādēm, un dažām privātajām kapitālsabiedrībām [1], nevis vienlīdzīgi visiem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem par vienu un to pašu darbu. Tagad ministrija izdomājusi prasīt ģimenes ārstiem jaunas atskaites, kas it kā nepieciešamas, lai saprastu, kā palielināt viņu atalgojumu. Interesanti, ka tajās prasīts sniegt arī ziņas par ārstu papildu darbiem. Mums nav skaidrs, pēc kādas metodikas atalgojums tiks aprēķināts.

– Vai redzat kādu cilvēku, kas varētu veiksmīgi vadīt ministriju, īstenot nepieciešamās reformas, sakārtot sistēmu? No politiķu vai no mediķu vidus?

– Jūs taču zināt, kāda ir politiskā kārtība, kādā ministri tiek izvirzīti un apstiprināti! Tā ir partiju kompetence un atbildība. Neceru, ka mūs uzklausīs.

– Kā vērtējat Veselības ministrijas karagājienu pret bulciņām skolu kafejnīcās?

– Skolās ir svarīgs veselīgs uzturs. Būtiskākais ir bērnus par to izglītot. Skaidrs, ka jāierobežo transtaukskābju un ļoti cukurotu dzērienu izplatība, bet smalkmaizītes jau neietilpst šajā kategorijā.

– Tad, jūsuprāt, ierobežojumi skolu kafejnīcām ir pārspīlēti?

– Izskatās, ka jā, jo tagad tie tiek apstrīdēti un laboti.

– Valsts prezidenta nonākšana uz operāciju galda raisīja diskusijas gan par to, vai augstākajām valsts amatpersonām līdzīgi kā ASV regulāri jāiziet veselības pārbaudes, kā arī par to, cik daudz par augstāko amatpersonu veselības stāvokli jāinformē sabiedrība un cik, tāpat kā uz jebkuru citu personu, attiecas privātuma aizsargāšana? Vai ir vajadzīgi kādi formāli nosacījumi?

– Latvijas valsts iekārta vairāk atbilst Eiropas valstīm, tāpēc labāk būtu skatīties Eiropas politiskās kultūras tradīcijas.

***

[1] * un dažām privātajām kapitālsabiedrībām SIA «Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība» un SIA «Aizkraukles slimnīca», kādas tās ir atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1. panta pirmās daļas 6. punktam