Vai Šengenas zona neizjuks? Kādai vajadzētu būt ES atbildei uz bēgļu krīzi? Kā lētās naftas cenas ietekmēs Eiropas un Latvijas drošību? Uz šiem un citiem Neatkarīgās uzdotajiem jautājumiem atbildēja Eiropas Parlamenta (EP) un Baltkrievijas sadarbības delegācijas priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Mamikins (EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa).
– Kad man nesen iznāca viesoties Smiltenē un citviet, varēja just, ka cilvēkus biedē iespējamās bēgļu masas. Latvijas ļaudis nevēlas nekādus bēgļus.
– ES ir 550 miljoni iedzīvotāju. ES var uzņemt vienu, var – piecus,
var – desmit miljonus. Viņi visi tiks asimilēti. Par to nav jābaidās. Tas
nav drauds. Es saprotu cilvēkus Smiltenē un citviet. Mēs esam maza valsts. Latviešiem un krieviem, kas šeit dzīvoja gadsimtu gaitā, bija pārāk daudz ļoti traģiskas pieredzes. Latvieši baidās par savu dzimto valodu, par savas valodas izdzīvošanu. Cilvēki zina, ka ES jau ir ieradies miljons, ka robežas vaļā, un iztēlojas, kā izskatīsies, ja viss miljons ieradīsies Smiltenē! Kas tad būs? Varbūt atkārtosies «Ķelnes garo roku nakts»? Ir bažas, kas rodas no neizglītotības, bet ir bažas, kuras pastāv tāpēc, ka mēs esam maza tauta. Igauņiem šī briesmu izjūta vēl lielāka, bet vāciešiem vai poļiem tādas nav.
– Tiek paustas atziņas, ka bēgļu problēma iezīmē ES projekta beigas. Kā izskatās Eiropas nākotne jūsu skatījumā? Šengenas zona saglabāsies?
– Esmu pārliecināts un ceru, ka Šengenas zonu izdosies saglabāt. Galu galā viens no lielākajiem ES sasniegumiem – brīva iedzīvotāju, kapitāla un pakalpojumu plūsma visas ES mērogā. Taču, vērtējot Šengenas sistēmu, ir jāsaka, ka vairāku valstu vājā vieta – ārējās robežas netiek pietiekami stingri apsargātas. Lietuva un Latvija lieliski apsargā ārējo robežu ar Baltkrieviju un Krieviju. Igaunijā tas pats, bet kas notiek Grieķijā? Tur ir sešarpus tūkstoši salu. Tās netiek apsargātas. Tie, kas var par ceļojumu samaksāt daudz, pārceļas pāri Vidusjūrai uzreiz. Tiem, kas nav ļoti bagāti, ar gumijas laivu vai plostu ir jāmēro ceļš no vienas salas uz nākamo, bet Grieķija neapsargā savas robežas.
– Izslēdzam Grieķiju no Šengenas zonas lauka. Neatkarīgā šādu viedokli jau izteica!
– 28. janvārī tika publiskots ziņojums par slepenu EK misiju. Vienas EK nodaļas darbinieki inkognito ieradās Grieķijā ar pārbaudi. EK visai bieži tā pārbauda, kas patiesībā notiek dalībvalstīs. EK pārbaudē tika secināts, ka Grieķijā Šengenas līgums netiek ievērots, un ierosinājums bija izvērtēt, kā rīkoties. Politiķiem ir jālemj, vai izslēgt Grieķiju no Šengenas zonas vai ne.
– Izslēgs?
– Protams, ne! Politiķi nolems, ka ne, jo tās ir savstarpēji saistītas lietas. Iespējamā Grieķijas izslēgšana stimulēs Lielbritānijas referenduma negatīvu iznākumu. Tas stiprinās Ungārijas idejas, ka katra valsts ir jāapjož ar dzeloņstiepļu žogu utt., lai finālā izveidotos norobežotu nacionālu valstu kopa ar slikti apsargātām ārējām robežām.
– Kāda tad ir gaišā nākotne?
– Nākotnes ES ir Eiropas Savienotās Valstis. Federalizācija! Tas nozīmē stingri apsargātas ārējās robežas un pilnīgu pārvietošanās brīvību ES iekšienē. Kā ASV! Uz ASV un Meksikas robežas ir septiņus metrus augsts žogs, nelegāla migrantu straume tiek aizturēta. Agrāk vai vēlāk Eiropa mainīsies federalizācijas virzienā. Protams, katras valsts karogs, himna un valsts svētku svinēšana (pie mums 18. novembrī) paliks, bet par visu pārējo objektīvi lems Brisele. Mazāk varas nacionālajās galvaspilsētās – vairāk varas centrā!
– Kad 2015. gada pavasarī Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans paziņoja, ka Šengenas zona ir jāaizsargā, Vācijas kanclere Angela Merkele kliedza, ka viņš ir ES ideālu nodevējs. Bet jūsējie Eiropas Parlamentā viņu «spārdīja kā pelavu maisu», zākājot par fašistu. Kas ES mainījies pusgada laikā?
– ES viedokļi svārstās daudz vairāk nekā komunistiskās partijas ģenerālā līnija PSRS laikos. Vējš maina virzienu, un ES līderu viedoklis mainās momentā. Piemēram, manas frakcijas nostāja attiecībā uz Eiropas pasažieru reģistru bija stingra. Sargāt cilvēktiesības! Nepieļaut speciālo dienestu kompetences palielināšanu! Speciālie dienesti to tik vien grib, lai visus izsekotu un noklausītos! Bet tad notika Parīzes terora akti. Sociālisti uzreiz piekrita. Jā! Dienestu pilnvaras, savācot informāciju, ir jāpalielina. Ar bēgļiem notika tieši tas pats. Sākumā nostāja bija: mēs esam atvērta sabiedrība un pieņemam ikvienu. Pēc «Ķelnes garo roku nakts» pat vislojālākie bēgļu uzņēmēji, pat lojālāki par Merkeli, pat vissociālistiskākie sociālisti saprata, ka kaut kas nav tā, kā vajag.
Patiesībā, ja vērtējam runu saturu, var identificēt trīs Angelas Merkeles. Viena, kura teica runas pirms pusgada, pilnīgi citas runas tika teiktas apmēram pirms mēneša, un jau ir klāt trešā Merkele, kura saka runas pašlaik. Izskatās, ka vienā ķermenī mājo trīs pilnīgi dažādas personības ar pilnīgi atšķirīgu nostāju. Merkelei klājas ļoti grūti. Mēneša laikā zaudēta puse no reitinga. Pašlaik ir liels jautājums, vai gada beigās Angela Merkele vispār vēl būs federālā kanclere?
– Izlasīju atklāsmi, ka intrigas pret Merkeli vērpjot Kremlis, visi, kas tagad kritizē Angelu, ir slepeni Putina ietekmes aģenti. Vai ar šādiem demagoģiskiem paņēmieniem izdevās mazināt kritiku pret Vācijas kancleri?
– Man patīk sazvērestības teorijas. Tās izskaidro visu, un neviens jautājums nepaliks neatbildēts. Man patīk teorijas, ka bēgļu krīzi organizēja Putins. Man patīk versijas, ka tā ir Obamas un Erdogana sazvērestība, lai vājinātu Eiropas pozīcijas, gatavojot Eiropas Savienības un ASV brīvās tirdzniecības līgumu jeb Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) līgumu. Aizņemta ar bēgļiem, Eiropa nespēs pretoties amerikāņu interesēm TTIP. Vēl ir dzirdēta versija, ka bēgļi ir Sīrijas prezidenta Bašara al Asada slepenais ierocis karā pret Eiropu... Taču es neticu nevienai no šīm versijām. Neticu. Viens ir skaidrs: cilvēkiem, kuru mājas eiropiešu bumbvedēji sagrāva, nav kur palikt. Viņi nezina, ka Eiropas ļaužu lielākā daļa, īpaši jau Latvijas iedzīvotāji, vienmēr bija pret šiem kariem. Pret karu Afganistānā, Irākā un Sīrijā bija 60–70–80 procentu Latvijas iedzīvotāju. Par karu bija visas valdības! Taču šajos reģionos to nezina un uzskata, ka visi eiropieši ir atbildīgi par viņu izpostītajām dzīvēm.
– Manuprāt, lielākā daļa Latvijas ļaužu ir ar mieru dot pajumti kara bēgļiem, bet no miljona, kas pērn ieradās, sīriešu ir tikai kāda piektā daļa…
– Aptuveni trešdaļa, precīzāk līdz 30%. Pārējie ir ekonomiskā migrācija – vīrieši no Pakistānas, Bangladešas, Marokas vai kādas citas Ziemeļāfrikas zemes. Man vēlētāji tikšanās reizēs atgādina: «Mūsu vectēvi karoja, nevis bēga!» Vēlētāji jautā, kā tas sanāk, ka lielākā daļa no «bēgļiem» ir 30 gadus veci vīrieši ar jaunākajiem viedtālruņiem. Te ir atbilde. Tāpēc varam atkal izvērtēt versiju par Erdogana ietekmi uz šo procesu, liekot mierā citas sazvērestības teorijas.
– Turcija ir NATO dalībvalsts ar ļoti nopietnu armiju. Kaujasspējīgu armiju! Turcijas armija ir spējīga kontrolēt Egejas jūras piekrasti. Ja Turcijas prezidents dotu attiecīgu pavēli, 90% no visiem Egejas jūras migrantiem tiktu apturēti Turcijas krastā. Nekas tāds nenotiek. Kādas ir kopīgās vērtības, kas mūs tur vienā militārā blokā?
– Kritisku attieksmi pret Turciju jau tagad izsaka vairāku ES dalībvalstu vadības, bet šādu kritiku oficiālā līmenī neizsaka amerikāņu diplomāti. Erdogans savā ārpolitikā spēlēja uz visu banku. Viņš Ēģiptē atbalstīja Musulmaņu brālību, bet tā no varas tika padzīta. Viņš smagi apdedzinājās, cerot uz zibenskara uzvaru Sīrijā. Kā izrādījās, Irānas specvienības kopā ar Hezbollah un fanātiskiem Asada armijniekiem turpina cīņu pret visiem – pret ASV, pret Asada opozīciju un – galvenais – pret t.s. Islāma valsti.
Lai gan Erdogans pazaudēja Ēģipti un Sīriju, Turcijā viņš ir ļoti populārs. Turki savu prezidentu apbalsta. Otrkārt, Erdogans ir labs biznesmenis, kurš saprot, kur var ļoti labi nopelnīt. Viņš saprata, kā var pelnīt uz Eiropas rēķina. Pieprasīja, lai ES Turcijai samaksā 3 miljardus eiro. EK un Eiropas Padome pat neiepīkstējās un lika galdā visu summu, pat neuzklausot kritiku no EP. Pieprasīs vēl kādus 3 miljardus, uzreiz dabūs.
Tagad atgriežamies pie Ķelnes nakts, kad elegantajā vācu valodā Merkele lasīja savu Jaungada uzrunu...
– …un stāstīja, ka bēgļu plūsma ir jāuztver nevis kā drauds, bet kā izdevība un iespēja…
– ...un šī runa tika papildināta ar subtitriem angliski un arābiski. Manuprāt, pirmo reizi Vācijas vēsturē kancleres uzrunu rotāja divu valodu subtitri. Tieši šajā laikā Ķelnē kaut kādi ļaudis rupji «apstrādāja» vācu sievietes. Tikai visas darbības bija labi organizētas.
– Notiekošais atgādināja 2009. gada 13. janvārī notikumus Vecrīgā. Piecu līdz sešu jaunu vīriešu grupa veic kriminālas darbības. Tiklīdz parādās policija, nekavējoties izklīst. Pēc brīža sapulcējas zināmā vietā un atkal dodas sist logus Saeimas ēkai, laupīt dzērienu veikalu utt. Pūlis tiek iedrošināts, inducēts atkārtot šādu uzvedību. Citi tā dara, arī mēs tā drīkstam. 13. janvārī Rīgā uzdarbojās vairākas šādas organizētas grupas.
– Ķelnē notika tieši tas pats. Ir piemēri, kad cilvēks nejauši nokļūst futbola spēlē un pēc brīža viņš jau kliedz vienā vilnī ar visiem līdzjutējiem, savukārt pēc mača pats nesaprot, kāpēc kliedza, jo futbols viņam vienaldzīgs. Tā ir psiholoģija. Un tas pats notika Ķelnē. Tagad var uzdot jautājumu, vai Ķelnē nav saskatāmas Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pēdas? Jo nav liels noslēpums, ka, lai izspiestu no Eiropas Savienības trīs miljardus eiro, kas tiek pārskaitīti bēgļu nometņu uzturēšanai Turcijā, tās specdienesti veicināja problēmu saasinājumu. Ir loģisks jautājums, no kurienes uzradās šīs organizētās grupas un vai tas nav Turcijas specdienestu darbs? Šādi mājieni bija Grieķijas slepeno dienestu ziņojumos par tiem Turcijas specdienestu darbiniekiem, kuri piesedz cilvēku kontrabandu, kuras apgrozījums pērn bija mērāms miljardos. Mehānisms ir līdzīgs kā bēdīgi slavenajiem kontrabandas biznesa «jumtiem» valsts struktūrās Latvijā.
– Ko darīt?
– Varbūt es saņemšu sava parlamenta frakcijas kritiku, bet ir jāizvērtē iespēja piešķirt lielākas pilnvaras speciālajiem dienestiem. Migrantu kontrolei ir jābūt ļoti stingrai. Vēlies dzīvot un strādāt ES? Lūdzu – mājoklis, pabalsts. Strādā! Tiklīdz mazākās asociālas uzvedības pazīmes, pret migrantu vēršas visa likuma bardzība vai nekavējoša deportācija. Ir aizdomas, ka migrants ir iesaistījies ekstrēmā grupā, kas gatavo teroraktu. Jānosaka vainīguma prezumpcija! Pierādi, ka neesi saistīts ar šo grupu. Beļģijā, Briseles priekšpilsētā Molenbekā, jau ir kvartāls, kur pat policijas patruļa dienas laikā ne vienmēr riskēs izkāpt no auto. Tieši tur noformējās Parīzes terora aktu kodols.
– Šogad naftas cenas balansē ap 30 dolāru līmeni par vienu barelu. Kā zemās naftas cenas ietekmēs ES?
– Ir divas labas ziņas. Naftas cenu kritumam ir jāietekmē degvielas cenas. Igaunijā jau ir 80 eirocentu par litru. Līdz Latvijai labā vēsts vēl nav aizgājusi, jo Latvijas ļaudis turpina maksāt eiro ar kapeikām par litru benzīna kā dārgās naftas laikā.
Otra pozitīvā ziņa. Dzīves līmeņa kritums Saūda Arābijā piespiedīs Saūda Arābijas šeihus mazāk piebarot vahabītu ekstrēmistiskās organizācijas Eiropā un Tuvajos Austrumos. Nav noslēpums, ka ar Saūda Arābijas naudu tiek baroti ekstrēmisti Krievijas Dagestānā un Čečenijā. No Saūda Arābijas naudas barojas ekstrēmistiskas grupas, kuras pēc tam sūta sludināt (un ne tikai) uz ES. Nav noslēpums, ka vismaz sākumā Islāma valsti piebaroja ar Saūda Arābijas naudu, par Sīrijas opozīcijas finansēšanu nemaz nerunājot. Lai viņiem ir mazāk naudas, tad pasaule būs nedaudz drošāka.
Negatīvās lietas. ES nespēs īstenot savas intereses. Pašlaik ir mirklis, kad koalīcija, kurā būtu ES, Krievija un Irāna, varētu pielikt punktu t.s. Islāma valstij Tuvajos Austrumos. Taču ES ir 28 ārlietu ministrijas un ir vajadzīgi 28 saskaņojumi. Manuprāt, necentralizēta un nefederalizēta ES nāk par sliktu Eiropas un Latvijas interesēm.
Negatīva lieta ir tā, ka prognozējamais dzīves līmeņa kritums Saūda Arābijā pastiprinās islāma radikalizāciju.
– Kad un kā noslēgsies ES sankciju karš ar Krieviju?
– Sankcijas atcels vasarā. Padome sankcijas pagarināja nevis uz gadu vai trīs gadiem, kā to aicināja Austrumeiropas valstu vadītāji. Padome sankcijas neatcēla uzreiz, kā to piedāvāja Itālija un Francija. Tika panākts kompromiss – sankcijas pagarināja uz pusgadu. Vasarā sankcijas atcels, jo Vācijas ekonomika ir ļoti saistīta ar Krieviju. Atcels, jo Beļģijas un Polijas fermeri vēlas atgriezties Krievijas tirgū. Turklāt ES vadības līmenī beidzot ir gūta izpratne, ka, jo stiprāki triecieni tiek doti Krievijai, jo tas vairāk nostiprina Putina popularitāti. Krievijas pilsoņi var prezidentu nemīlēt, bet, ja Krievijai uzbrūk vai Krieviju smacē, tad jāizstāv dzimtene. Putina reitingi ir reāli, nevis uzpūsti. Kā tā? Mēs taču gribējām nožņaugt Putina režīmu, bet ir sanācis pilnīgi pretējais. Režīms uzplauka! Vai sankcijas dod rezultātus ? Nedod!
Sankcijas atcels. Janvāra priekšpēdējā nedēļā Eiropas Parlaments atjaunoja delegāciju sadarbībai ar Krieviju, tika atvērts «melnais saraksts», lai vienlaikus atceltu sankcijas parlamentāriešiem no abām pusēm. EP tūdaļ sāksies sacensība par to, kurš kļūs par pirmo līderi, kas paspiedīs roku «asiņainajam diktatoram».
– Bet kā ar Ukrainu?
– Man ir pilnīgi droša izjūta, ka Ukraina visiem ir apnikusi. Ukraina visus ir nokaitinājusi. Rudenī ES iedeva Ukrainai divus miljardus eiro. Mēs viņiem palīdzam, kā varam, bet Ukrainas parlaments (Augstākā rada) nevar izmainīt konstitūciju par decentralizāciju. Radā notiek velns viņu zina kas. Visu cīņa pret visiem. Ja partijas nevarēs vienoties, tad būs gaidāmas ārkārtas vēlēšanas un tad atkal kaut kas līdzīgs Ukrainas 1995. gada notikumiem. Un viss būs jāsāk no sākuma. Pat tie mani kolēģi, kuri vēl pirms gada līdz aizsmakumam kliedza par okupēto Krimu, Ukrainu vairāk nepiemin.