Iespējams, mēs atkal tuvojamies laikam, kad šo valsti labāku spēs padarīt tikai politieslodzītie un disidenti. No varas puses tas ir pagalam nožēlojami, jo tā vara skaidrības ieviešanas vietā nodarbojas arī ar patiesības falsifikāciju. Toties no sabiedrības puses mēs varam būt lepni, ka vēl ir cilvēki, kuri ar taisnību netirgojas un varas priekšā nelokās.
Raimonda Paula astoņdesmit stundu dziesmu maratons, kas sākās sestdien un beigsies Maestro dzimšanas dienas naktī pulksten divpadsmitos, atgādina, cik dažāds ir šis cilvēks.
Sešpadsmitajā decembrī arī ar savas partijas (Latvijas Zemnieku savienība) biedru rociņām no Carnikavas novada domes priekšsēdētājas amata tika gāzta Daiga Jurēvica. Viņas vietā nāca Imants Krastiņš (Reģionu alianse). Intervijā Neatkarīgajai domes deputāte, Pierīgas pašvaldību apvienības priekšsēdētāja Daiga Jurēvica stāsta par savas atkāpšanās iemesliem, par padarīto, darāmo un turpmāko.
Saruna ar kādreizējo Neatkarīgās Rīta Avīzes žurnālisti, tagad – Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktori Aiju Lulli par to, vai būt latvietim, saglabāt savu latvietību un piederību Latvijai ir ieguvums vai apgrūtinājums. Par saknēm, par laimi, par izpratni, kas ir Kārlis Markss un īsts kapitālisms. Par tendenci braukt pelnīt pensiju cilvēcīgām vecumdienām, gaidāmo kvalitatīvāku aprūpes centru uzplaukumu un pašu nenopelnīto laimi un privilēģijām būt eiropietim.
Intervija ar Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu: par Ventspils izaugsmi, ja to nebremzētu Ostaps Benders, par ES sankciju un Eiropas Padomes prezidentūras negatīvo ietekmi uz Latviju, par Vienotības neārstējamo slimību, par valdības krīzi un imigrantu iespējām sagraut Eiropas Savienību.
Saeimas deputāts Jānis Dombrava pat savu partijas biedru vidū izceļas ar ļoti asu nostāju tādos jautājumos kā bēgļu krīze, īpašumu atdošana ebreju kopienai, PSRS laikā Latvijā ieceļojušie krievvalodīgie. Par šīm un citām aktuālām tēmām Neatkarīgās intervija ar Nacionālās apvienības Visu Latvijai!Tēvzemei un brīvībai/LNNK valdes locekli un partijas priekšsēdētāja vietnieku Jāni Dombravu.
2016. gads ir ASV prezidenta vēlēšanu gads. ASV ir pasaules nozīmīgākā lielvara, un prezidenta vēlēšanas šajā valstī ir svarīgas visiem. Arī mums. Vēl jo vairāk tāpēc, ka politiskā situācija mūsu austrumu kaimiņvalstī ir nestabila un tās ārpolitiskais kurss neaprēķināms. Tāpēc svarīgi, lai ASV būtu pietiekami stipras un to vadītāja politiskā izlēmība liela.
Viens no aizvadītā gada lielākajiem starptautiskajiem notikumiem bija 2015. gada 12. decembrī Parīzes klimata konferencē panāktā vienošanās par klimata ietekmes politiku.
Saruna ar ilggadēju politikas vērotāju, vairāku Saeimas sasaukumu Ārlietu komisijas biedru un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Edvīnu Inkēnu par to, vai aizvadītajā gadā pasaule, tajā skaitā Latvija, kļuvusi drošāka; par to, ko Krievija grib pasaulē panākt un kur būtu jāuzmet «maza bumbiņa», ja Krievija gribētu noteikt virs Baltijas bezlidojumu zonu un nosprostot Baltijas jūru. Arī par to, vai ir risinājums tā dēvētajai bēgļu krīzei; par to, kurš nākamais ASV prezidents būtu izdevīgāks Latvijai un kā vērtējams Vienotības lēmums izvirzīt premjeres amatam Solvitu Āboltiņu.
Tikko pēc šaušalīgajiem terora aktiem Parīzē, Mali, Krievijas lidmašīnas notriekšanas daudzi prātā pārlika savas ceļošanas vēlmes. Cik noturīgas ir bailes no terorisma, aviokatastrofām, un kā tās ietekmē tūrismu, kā mainās ceļošanas paradumi? Kā tūrisma industriju ietekmējusi Eiropas un Krievijas attiecību pasliktināšanās, kā izpaudīsies Krievijas sankcijas pret Turciju, un kā tās izjutīs ceļotājs? Par to un aizvadīto gadu tūrismā Neatkarīgās intervija ar Latvijas tūrisma aģentu asociācijas vadītāju Kitiju Tiguli.
Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps– metropolīts Zbigņevs Stankevičs sarunājas ar Neatkarīgo par to, kāpēc Ziemassvētku vēsti mēs šodien lielā mērā redzam itin kā caur duļķainu ūdeni.
Rietumi ir pieļāvuši destrukciju un haosu, kurā tagad dzīvojam. Tā uzskata mācītājs un bijušais iekšlietu ministrs, tagad organizācijas Cultural Bridges International prezidents Ēriks Jēkabsons. Vēl saruna risinājās par globālistu un starptautisko noziedznieku mērķu vienotību, kā arī par mums, par Latviju šajā civilizāciju sadursmju laikmetā.
Arhitekte, Saeimas deputāte kopš astotā Saeimas sasaukuma, bijusī kultūras ministre (2002.–2004.) Ingūna Rībena sarunājas ar Neatkarīgo par cilvēka ideālu mūsdienās, par to, ka patiesība vēl nekad nav bijusi tik viegli pieejama kā tagad, bet cilvēki vēl nekad nav bijuši tik vienaldzīgi pret patiesību kā tagad. Un par to, ka esam sākuši aizmirst ne tikai ceļu uz templi, bet arī to, kam vajadzīgs templis.
Intervija ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāju Andri Jaunsleini: par netaisnīgo atalgojuma sistēmu, struktūrfondu nepieejamību, ceļu problēmām, imigrantiem un izmirstošo pierobežu.
Joprojām nerimstas diskusijas par tikumisko audzināšanu skolā. Patlaban Valsts izglītības satura centrs (VISC), kam uzticēta vadlīniju izstrādāšana, saņēmis teju divus desmitus priekšlikumu, uzklausījis 15 ekspertus.
Bijis daudz vārdu, pieteikumu, konceptu par valsts pārvaldes, iekārtas pilnveidošanu, politisko atbildību, to vai citu varas zaru stiprināšanu, bet – kas ir reāli mainījies, kas jāmaina, reaģējot uz kārtējām iekšzemes politiskajām batālijām, ģeopolitisko situāciju?
Par Turcijas un Krievijas attiecībām, kas sabojājušās pēc krievu bumbvedēja Su24 notriekšanas, par to, kāds, pēc Ankaras domām, ir Sīrijas konflikta noregulēšanas ceļš, par Islāma valsts naftu un migrantu krīzi – Neatkarīgās saruna ar Turcijas Republikas vēstnieku Latvijā Hairi Hairetu Jalavu.
Saeimas deputāts, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs un ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze pēdējā laikā biežāk redzams, pārstāvot savas partijas viedokli plašsaziņas līdzekļos. Ne tik sen viņa vārds skanēja saistībā ar tā sauktajiem Krauzes grozījumiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.
Saruna ar politologu, LU asociēto profesoru Ivaru Ījabu par valdības krišanas iemesliem un kas mūs sagaida nākotnē. Kādas izredzes ir valdības vadītājas amatu ieņemt Vienotības līderei Solvitai Āboltiņai un vai iespējams premjers no kādas citas partijas, ne Vienotības, kā arī par paaudžu maiņu Latvijas politikā; par iespēju veidoties jaunai liberāli orientētai partijai un uz ko vispār spējīgi liberāļi. Arī par to, kas šobrīd svarīgākais partijai Saskaņa.