Lielās intervijas

Šodien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome analizēs premjeres Laimdotas Straujumas vadītās darba grupas piedāvāto jauno pedagogu atalgojuma modeli un lems par streika rīkošanu. Kas tieši neapmierina arodbiedrības, ko tās pašas piedāvā tīkla sakārtošanai un pedagogu algu lielās diferences novēršanai un ko no visām izmaiņām nozarē iegūs izglītības kvalitāte un skolēns, Neatkarīgā jautāja LIZDA vadītājai Ingai Vanagai.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvenergo valdes loceklis un komercdirektors Uldis Bariss.

«Tā ir pilnīgi atšķirīga filozofija, kā ekonomikas un kā finanšu ministrs raugās uz nodokļu politiku,» teic ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Kāds ir šis atšķirīgais redzējums, kādas varētu būt jauno nodokļu iniciatīvu sekas un citiem jautājumiem intervija ar ministri.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojums par gatavību uzņemt visus bēgļus, kas bēg no Sīrijas kara, un Vācijas atvērtā imigrācijas politika radīja nepieredzēti lielu bēgļu plūsmu uz Vāciju, kas tiek lēsta no 800 000 līdz pat pusotram miljonam.

Par to, kas šķībs valdības budžeta projektā un nodokļu politikā, par to, kādus likumus vajadzētu pieņemt, lai nesabojātu uzņēmējdarbības vidi, tāpat arī par citām ar valsts maka pildīšanu un tērēšanu saistītām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētāju Jāni Endziņu.

Intervija ar akciju sabiedrības Latvijas gāze (LG) valdes priekšsēdētāju Aigaru Kalvīti: par gāzes patēriņa palielināšanu, par gāzes cenas paaugstināšanos, liberalizējot gāzes tirgu, par iespējām restartēties politikā un Latvijas gāzes tiesvedībām pret Latvijas valsti.

Pamācoši dzirdēt no musulmaņiem lietas, kuras būtu jārespektē arī kristiešiem. Neatkarīgā devās aprunāties ar Latvijas Islāma kultūras centra preses sekretāru Ahmedu Robertu Klimoviču un LIKC priekšsēdētāju Abu Umaru Hamzu Jāni Lūciņu par bēgļiem. Taču par sarunas vadmotīvu izvērtās nevis politika, bet ticība, reliģija.

Līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām palikuši nepilni divi gadi. Ko ir varējusi izdarīt Rīgas domes opozīcijā esošā Nacionālā apvienība (NA), lai par to balsotu arī 2017. gada vēlēšanās? Par to saruna ar Rīgas domes NA frakcijas vadītāju Daini Loci.

Rundāles pils, lai cik savādi neizklausītos, ir izcils objekts, kam piemīt ļoti spēcīgs mūsdienīgas kultūras starojums. Jo katram latvietim, kurš laika gaitā vērojis pārmaiņas pilī, šķiet skaidrs, ka tajā ieguldītais mērķtiecīgais, perfektais darbs, tās ļaužu attieksme ir vērtība pati par sevi. Vairāk nekā piecdesmit gadu (kopš 1964.) šo darbu darījis mākslas zinātnieks un vēsturnieks, gleznotājs, Rundāles pils muzeja direktors (kopš 1976.) Imants Lancmanis, kurš nu paziņojis, ka 2018. gada 31. decembrī grasās to pamest. Neatkarīgā sarunājas ar Lancmaņa kungu par pili un kultūru.

Saruna ar Saeimas Ilgtspējīgās attīstības komisijas priekšsēdētāju Māri Kučinski par Latvijas nākotnes nodokļu politiku, par to, kādā veidā skolotāju algas varētu ievērojami palielināt jau rīt, un kādi izskatīsies Latvijas lauki pēc padsmit gadiem.

Vjetnamieši no amerikāņu okupantiem atbrīvojās, latvieši no padomju okupantiem – ne pārāk. Vjetnamieši nacionālo pašapziņu atguvuši ar uzviju, latvieši joprojām mokās ar mazvērtības kompleksiem. Un tomēr ne jau latvieši ik nedēļu tiek pieķerti, nelegāli šķērsojam Vjetnamas robežu. Vjetnamiešus ķer uz Latvijas robežas. Par to, kas svešiniekiem var būt tik saistošs mūsu zemē un kultūrā, saruna ar Latvijā dzīvojošo vjetnamiešu tautības mākslinieku Kao Vietu Nguenu.

Iespējams, viens no zinātnes prāta iespēju profānas uztveres iemesliem ir sabiedrības tumsonība. Tostarp līmenis, uz kuru sabiedrību noskaņo masu mediji. Dodot priekšroku gan politikas, gan zinātnes, gan arī kultūras vidē ārišķajam. Nevis būtiskajam. Sarunas par zinātnes uztveri un izpratni kontekstā Organiskās sintēzes institūta (OSI) Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja, LZA akadēmiķe Maija Dambrova un institūta direktors, ķīmijas doktors, LZA korespondētājloceklis Osvalds Pugovičs vērtē arī šo – publisko – attieksmi.

Balvu novada domes priekšsēdētājs, Latgales reģiona attīstības aģentūras padomes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis sarunā ar Neatkarīgo atgādina politiķiem, ka patriotisms sākas ar dzimtenes mīlestību, ar tās attīstību, kura politiķiem neko daudz nerūp.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Saeimas Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs (frakcija No sirds Latvijai) Ringolds Balodis.

Pirms partijas Gods kalpot Rīgai 4. kongresa saruna ar tās priekšsēdētāju, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Ameriku par turpmāko partijas sadarbību koalīcijā ar Saskaņu, Rīgas attīstības plāniem, pilsētas gatavību uzņemt bēgļus un Krievijas kravu tranzītu Rīgas ostā.

Vecāku sašutumu raisījusi ziņa, ka nākamgad valsts neturpinās līdzfinansēt aukļu un privāto bērnudārzu pakalpojumus bērniem, kuriem nav vietas pašvaldību bērnudārzā – nepiesegšot atsevišķu pašvaldību neizdarību.

Ir absolūti skaidrs, ka Latvijā t.s. bēgļu krīze ir sākusies. Nav pat nozīmes, vai kvotu migranti savās pagaidu nometnēs ir iemitināti. Sabiedrība jau ir sanaidota. To labi redzam, ielūkojoties kaut vai sociālajos tīklos. Tur varam ieraudzīt nesimpātisku ainu – divas nometnes, kuras viena otru aprej, apsaukājot par fašistiem, ksenofobiem, rasistiem vai savu nacionālo vērtību un tautas nodevējiem.

Latvijas Universitātes profesors, filozofijas doktors, LZA korespondētājloceklis Igors Šuvajevs sarunā ar Neatkarīgo uzskata, ka Eiropas Savienība un arī Latvija nav padarījušas mājas darbus, lai attiecībās ar iespējamajiem bēgļiem atslēgas vārds varētu būt «viesmīlība».

Saruna ar bijušo Eiroparlamenta deputātu, divkārtējo Latvijas valdības vadītāju Ivaru Godmani par to, kāpēc Sīrijas bēgļi pēkšņi metušies uz Eiropu un ko Eiropai ar šo cilvēku plūsmu darīt, kā arī par to, kā Latvijai reaģēt, kādu pozīciju ieņemt un kā mūsu politiķiem atrast kopsaucēju, lai godam izietu no esošās situācijas?

Marģers Vestermanis ir muzeja Ebreji Latvijā izveidotājs, 1998. gadā viņš tika iecelts par Latvijas vēsturnieku komisijas locekli. 18. septembrī viņš nosvinēja savu 90 gadu jubileju. Marģers Vestermanis ir pieredzējis un pārdzīvojis to, ko reti kurš, un reti kurš, kas ko tādu ir pieredzējis, vairs ir starp dzīvajiem – baisākās lappuses viņa dzīvē saistās ar karu un holokaustu. Par mūsdienu notikumu paralēlēm ar agrāko laiku notikumiem, par bēgļu krīzi Eiropā šī Neatkarīgās intervija ar Marģeru Vestermani.