Dana Reizniece-Ozola: Tā sērga VID ir ļoti liela
Kā Valsts ieņēmumu dienestu (VID) attīrīt no negodīgiem un korumpētiem darbiniekiem un iestādes darbu padarīt ne vien efektīvāku, bet arī iedzīvotājiem, uzņēmējiem draudzīgāku, kādas sekas skandāli ap varas struktūru korupciju ietekmēs nodokļu maksāšanu?
– Kas ir tas, kas situāciju VID jums lika nosaukt par kritisku?
– Kopējais fons. Nodokļu ieņēmumi nav atbilstoši – Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums drīz beigsies, un mums ir jāiemācās saimniekot bez tā. Esam daudz mazāk efektīvi kā kaimiņvalsts, kura ar mazāku iedzīvotāju skaitu spēj nodokļos iekasēt vairāk pie līdzīgām nodokļu likmēm.
– Un arī ar daudz mazāku ieņēmumu dienesta darbnieku skaitu!
– Jā, arī tas! Protams, jāskatās dienestu funkcijas, bet vienalga, salīdzinot objektīvos rādītājus, mūsu VID strādā neefektīvāk. Nodokļu parāda piedziņai pēdējos gados budžetā piešķīra papildus pāris miljonus eiro ēnu ekonomikas apkarošanai, rēķinoties, ka nodokļu ieņēmumi strauji pieaugs, parādu piedziņa būs efektīvāka. Rezultāts ir nulles vērtībā! Vēl varētu saprast uzņēmēju un iedzīvotāju neapmierinātību ar VID kā ar birokrātisku institūciju, jo birokrātija nepatīk nevienam, bet nav normāli, ja kļūstam neapmierināti ar VID kā ar institūciju, kurā ir korupcija un negodprātīgi darbinieki. Tas ļoti diskreditē VID un var novest pie motivācijas zuduma maksāt nodokļus. Pieļauju, ka īsā termiņā nodokļu ieņēmumi varētu kristies, bet ilgtermiņā, manuprāt, skandāla sekas varētu nest pozitīvu efektu, jo tas liek aktīvāk pieķerties VID sakārtošanai, visas sistēmas pārskatīšanai. Tikai ar atbrīvošanos no negodprātīgiem darbiniekiem nepietiks.
– Kā redzat reālās iespējas no viņiem atbrīvoties? VID vadītāja Ināra Pētersone jums iesniegusi, kā izskanējis, 29 iespējami negodprātīgo VID darbinieku sarakstu...
– Nevajag minēt šo skaitli! Tas gan ir izskanējis, bet neatbilst patiesībai.
– Bet vai ir atrasta kāda jauna formula viņu darbinieku atbrīvošanai? Parasti dzirdam sūdzības, ka to nevar izdarīt, kamēr nav pierādīti pārkāpumi, nav bijuši tiesas spriedumi, pat aizrotēt var tikai uz vietu, kas ir līdzvērtīga līdzšinējai!
– Konkrētu priekšlikumu vēl nav, termiņš uzdevuma izpildei ir 1. maijs. Viens no pasākumiem ir vietnieku rotācija četrās lielākajam korupcijas riskam pakļautajās stuktūrās, vajadzības gadījumā arī citās. Bet no darbiniekiem, kuru rīcībā fiksēti nopietni pārkāpumi, tiesiski korekti jāatbrīvojas. Katrs gadījums ir individuāls, pārkāpumu smagums un sastāvs dažāds – nav universālas metodes.
– Jūsuprāt, VID šie ir atsevišķi negodprātīgi cilvēki vai sistēma, kuras izskaušana prasa specifiskas metodes?
– Nedrīkstu komentēt saturu, bet es neteiku, ka tie ir tikai atsevišķi darbinieki, tur redzams zināms sistemātiskums. Pat ja darīts gana daudz arī iepriekš, lai atbrīvotos no negoprātīgiem darbiniekiem, tā sērga joprojām ir ļoti liela un pārmaiņām jābūt būtiskām, nevar būt tikai vienreizējs pasākums! Regulārās rotācijas korupcijas risku mazināšanai ir pieņemta prakse Eiropas valstīs.
– Aizturētā VID Cēsu nodaļas darbiniece Agnese Leimane krāpnieciskās shēmas, iespējams, esot īstenojusi trīs gadu garumā, izkrāpjot 1,6 miljonus eiro. Nevieš lielu ticību paškontroles efektivitātei!
– Iekšējā kontroles dienesta kapacitātes un neatkarības stiprināšana ir viens no uzdevumiem. Ceru, ka Pētersones kundze tuvākajā laikā piedāvās konkrētu risinājumu.
– Kur garantija, ka nesanāk tāpat kā ar ēnu ekonomikas apkarošanai papildus piešķirto naudu?
– Rezultātu vērtēsim pēc tā, vai uzlabosies nodokļu iekasējamība. To, protams, nevarēsim vērtēt pēc mēneša vai trim, bet gada griezumā gan visiem rādītājiem jāuzlabojas – gan nodokļu iekasējamībā, gan parādu piedziņā, kas nebija uzlabojusies, neraugoties uz papildus piešķirtajiem resursiem, iespējams, procesa negodprātīgas organizācijas dēļ.
– Pēc tam, kad raidījums Nekā personīga informēja par Leimanes aizturēšanu, parādījās informācija par šo kā VID vadītājas sankcionētu informācijas noplūdināšanu, cerot paspodrināt iestādes mundieri. Jums ir informācija?
– Diez vai VID vadība šajā situācijā riskētu organizēt šādus šovus, jo nodot informāciju par operatīvajiem pasākumiem trešajām pusēm, tostarp žurnālistiem, nav legāli. VID iekšienē ir uzsākta dienesta pārbaude, lai noskaidrotu vainīgo. Turklāt šādai publicitātei ir nopietna medaļas otra puse.
– Leimanes aizturēšanas dienā bijušas 37 kratīšanas Rīgā, Cēsīs un Valmierā. Līdz tam piecos gados esot pārbaudītas vien 33 VID amatpersonas, piecos gadījumos veikts nodokļu audits un uzrēķināti 73 tūkstoši eiro. Kāpēc pirms tam – pa kādam, klusi, sīki, bet tagad – šādas aktivitātes? Vai tas ir jūsu politiskais atbalsts VID vadītājai, kura pirms tam trūka, vai VID PR akcija, parādot, kā tā cīnās pret korupciju iekšienē?
– Domāju, ka kombinācija no abiem. VID vadība ir sajutusi atbalstu cīņai ar negodprātīgiem nodokļu nemaksātājiem un iekšējai sistēmas sakārtošanai, bet, iespējams, arī grib parādīt, ka var tikt galā ar saviem pienākumiem. Katrā ziņā rosinātās pārmaiņas jau dod efektu.
– Vai nav aizdomas, kā tautā spriež – ka kaut kur politiskā līmenī viss piesegts?
– Grūti teikt. Izmeklēšana, operatīvās darbības nav vienas dienas jautājums – vai ir sakritis, ka daudzos procesos tagad nonākam pie redzamāka rezultāta, vai tas ir impulss, kas dots, mainoties politiskajai vadībai? Drīzāk abu faktoru kombinācija.
– Pastāvīgi notiek valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes pienākuma futbolēšana no vienas iestādes uz otru, neviens tās īsti nepārbauda. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izlases veidā pārbauda nelielu skaitu deklarāciju, tikai atsevišķas – padziļināti un atkal informāciju tālāk nosūta VID. Kaut kas jāmaina?
– Deklarāciju pārbaude ir ļoti svarīga, neatbilstības tajās ir pirmais signāls, pēc kā var secināt, ka, iespējams, cilvēks nestrādā godprātīgi un viņam jāpievērš papildu uzmanība. Būtu labi, ja VID līdz galam sakārtotu savu iekšējo deklarāciju pārbaudes sistēmu. Tagad jau sākta lielāka skaita darbinieku pārbaude, kur jau redzam rezultātus. Sagatavotas arī likumdošanas iniciatīvas, kā sadalīt atbildību starp VID un KNAB, kuras virzīsim.
– Esat paudusi, ka jāpaaugstina VID izmeklētāju algas. Vai nav ačgārni – paaugstināt algas pēc tam, kad izskan informācija par apjomīgu darbinieku korumpētību, nevis darba sasniegumiem?
– Nav ačgārni! Vispirms gan VID jāatīra no negodprātīgajiem, un tad tiem, kas strādā ne tikai godprātīgi, bet arī visprofesionālāk, jāpalielina atalgojums – nevis visiem mehāniski, bet sasaistot ar darba rezultātiem.
– Vai varēsim tās paaugstināt tiktāl, ka tās izslēgs kārdinājumu pieņemt korupcijas piedāvājumus vairākos tūkstošos, desmitos tūkstošu? Tā var aiztirgoties līdz bezjēdzībai!
– Piekrītu daļēji, jo ar algu šādai augsta riska grupai – 900 eiro bruto, ap 600 eiro uz rokas, dzīvojot Rīgā, parūpēties par ģimeni ir gana sarežģīti, un ir vieglāk paslīdēt, ja esi tuvāk iespējai paņemt naudu no citurienes. Atalgojuma līmenis ir pietiekami zems, kāds tas nav tikai VID, bet kopumā valsts pārvaldē drošības struktūrās. Bet jāsāk vismaz ar produktīvāko, motivētāko cilvēku augstāku atalgošanu.
– Kādi ir prioritārie ēnu ekonomikas mazināšanas, nodokļu iekasēšanas uzlabošanas pasākumi? Līdz šim pārāk daudz enerģijas tērēts sīko zagļu ķeršanā, nespējot novērst vai pieverot acis uz lielajām shēmām?
– Tai skaitā. Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna projektā ir pasākumi, kur pat nav novērtēti nepieciešamie resursi to ieviešanai, nav izprasti ieguvumi – sanāk šaušana ar lielgabalu uz zvirbuļiem. Jāsaprot, kuriem sektoriem primāri jāpievēršas. Manuprāt, būvniecība ir viens no tiem, kam tuvāko nedēļu laikā beidzot reāli pievērsīsimies. Vēl viens svarīgs pasākums ir ID karšu ieviešana, lai kontrolētu būvniecības laukumā esošos darbiniekus, vai tiem ir darba līgumi, atbilstoša kvalifikācija, samaksāti nodokļi – konkrēts risinājums, kurš bija ierakstīts plānā, bet neviens nebija parēķinājis, ka tas prasa resursus, sistēmas izveidi. Kāda jēga to ierakstīt, ja nav skaidras saprašanas, ko tas prasa? Jaunu kases aparātu prasību ieviešana ir pareiza doma, jo lielas summas aiziet garām valsts kasei, sagrozot kases aparātus. Bet nevar spēles noteikumus uzņēmējiem mainīt ik pēc pāris gadiem! Daži piemēri spilgti demonstrē, ka dažkārt nav strādāts ar jēgu, bet ir mehāniski izpildīta prasība sarakstīt ēnu ekonomikas apkarošanas plānā pasākumus.
– Runājot par spēles noteikumu maiņu, nevar neminēt daudzkārtējās versijas ap mikrouzņēmumu nodokli (MUN). Pēdējā jūsējā, ka MUN varētu atstāt 9%, ja uzņēmumi maksā minimālās sociālās iemaksas. Tad tāda tā būs visu laiku, vai tikai pirmos gadus un tikai noteiktiem uzņēmumu tipiem?
– MUN izvērtēšana un atbalsta instrumenta piedāvāšana jauniem uzņēmumiem ir viens no uzdevumiem, pie kā strādājam paši un ko arī esam uzdevuši vērtēt Pasaules bankai. Redzu, ka maziem, dzīvesstila uzņēmumiem – ģimenes frizētavām, mazām kafejnīcām, amatniekiem, it īpaši reģionos, varētu saglabāties līdzīgs MUN režīms esošajam ar salīdzinoši vieglu administrēšanu, bet kurā būtu arī pietiekamas sociālās garantijas. Minimālās sociālās iemaksas veikšana MUN maksātājiem jau ir pieņemta, un ir pareizi, ka neatkarīgi no tā, kādā nodarbinātības formā atrodies, tev ir kaut kādas sociālās garantijas un iekļauts maksājums, kas dod drošības spilvenu krīzes brīžos. Otra MUN grupa būtu tā sauktās gazeles jeb augstas izaugsmes uzņēmumi, kuriem vajadzīgs atbalsts ieskriešanās periodā, līdz tie nostājas uz kājām. Tas būtu terminēts atbalsts. Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi sākotnējo redzējumu, pie kā gan vēl stipri jāpiestrādā.
– Sabiedrība ir satraukusies par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) plānoto kadastrālās vērtības straujo pieaugumu, kas ne tikai ekskluzīvu mītņu īpašniekiem draud ar milzīgām, pat nesamaksājamām summām. Jūrmala parēķinājusi, ka virknei pamatiedzīvotāju ar visu atlaidi būs jāmaksā ap tūkstoti eiro un vairāk, bet ar lielām atlaidēm pašvaldība iegriež sev, jo izlīdzināšanas fondā jāveic iemaksas par pilnu zemes nodokli.
– Te ir vairāki aspekti, pirmkārt, nodokļu plānošanas. NĪN likmes un kopējā politika Finanšu ministrijā (FM) ir veidota atrauti no pārējo valsts institūciju darba. FM jau bija prognozējusi, ka būs kadastrālo vērtību pieaugums, pārvērtējot īpašumus, bet nebija prognozējusi, ka tas būs tik straujš. Nebija kvalitatīva informācijas apmaiņa starp Tieslietu ministriju, Valsts zemes dienestu un FM. Tagad, kad ir sākusies tāda ažiotāža, redzot, reālās prognozes, visi attopas, ka ir kāda kļūda! Bet kāpēc tāda analīze netiek veikta pirms nodokļu politikas maiņas? Ceru, ka sadarbība uzlabosies.
Jāteic gan, ka tik liela problēma ar iemaksām pašvaldību izlīdzināšanas fondā nav, tikai trim pašvaldībām ir nesakritības, tām piemērojot lielākas atlaides, kā likumā noteikts, kad to ieņēmumi ir mazāki nekā iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Jūrmala ir viena no tām. Iemaksas izlīdzināšanas fondā jau tiek aprēķinātas no likumā noteiktajām zemākajām robežvērtībām, un, ja pašvaldība būtiski samazina šo likmi vēl zem tām, jo redz to kā instrumentu iedzīvotāju un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piesaistīšanai, tad tas jau ir pašvaldības politisks lēmums.
Bet piekrītu, ka jāmeklē risinājumi tam, lai nebūtu pārāk straujš nodokļa kāpums, pārvērtējot kadastrālās vērtības. Jau esmu uzdevusi ministrijas darbiniekiem rast risinājumus, kā sociāli jūtīgajās grupās, piemēram, ģimenēm ar vidējiem ienākumiem, ja tas ir vienīgais mājoklis, kas nav miljonu vērts, šādu strauju NĪN kāpumu nepieļaut.
– Tikai atsevišķām grupām? Nevar, piemēram, kā lauksaimniecības zemēm, noteikt NĪN gada kāpuma ierobežojumu?
– Līdzīgs risinājums varētu būt, bet atsevišķai grupai. Kopumā uz NĪP raugos kā uz vienu no nodokļiem, kas jādiferencē atkarībā no tā, vai esi turīgs vai ne. Nedomāju, ka īpašs atbalsts vajadzīgs turīgiem iedzīvotājiem ar dārgiem īpašumiem – ja viņi tādos var atļauties dzīvot, tad var atļauties arī maksāt NĪN.
– Savulaik arī ZZS solīja noteikt ar nodokli neapliekamo minimālo platību, arī Nacionālā apvienība un Saskaņa kaut ko līdzīgu solījušas, bet rezultāta nav!
– Tas ir viens no variantiem, ko esmu lūgusi izvērtēt. Gribētu, lai sistēma ir maksimāli mērķēta, lai neuzliekam pārāk lielu slogu, kas būtu pretrunā ar minimālā garantētā dzīves līmeņa nodrošināšanu. Vienlaikus NĪN tomēr jāpaliek mehānismam, kā diversificēt nodokļu slogu atkarībā no turīguma. Arī uzņēmējiem esam solījuši, ka pamazām pārliksim nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu, nekustamo īpašumu.
– To jau labu laiku dzirdam, un vienīgais, kas no tā ir sanācis, ir par vienu procentpunktu samazināts IIN.
– Jā, bet ir arī jādomā par kopējiem nodokļu ieņēmumiem, kas atkarīgs ne tikai no ēnu ekonomikas, bet arī no nodokļu samaksājāmības. Mūsu nodokļos iekasētie 28% no IKP ir viens no zemākajiem līmeņiem ES. Ikviens grib maksimāli daudz no valsts saņemt, bet ne tik ļoti rēķināmies, ka tas saistīts ar nodokļu iemaksām. Protams, ir jāpiestrādā pie tā, lai tas pakalpojums, ko Latvijas iedzīvotājs saņem no valsts, ir kvalitatīvs. Ja runājam, piemēram, par iespējamiem papildmaksājumiem veselības aprūpei, tad gan kā finanšu ministrei, gan kā nodokļu maksātājai man gribas saprast, ko par to papildus saņemšu! Vai rindas būtiski samazināsies un pakalpojums būs kvalitatīvs? Ja spēsim vismaz atsevišķās jomās šo sasaisti parādīt, domāju, ka motivācija maksāt nodokļus palielināsies. Šobrīd tā ir ļoti zema. Pat publiskajā sektorā strādājošie apmēram puse aptaujās atzīst, ka ir attaisnojama daļēja nodokļu nemaksāšana.
– Tad papildus būs veselības apdrošināšanas nodoklis, bez kura nevarot atrisināt samilzušās problēmas sistēmā, vai, kā saka labklājības ministrs Jānis Reirs, pietiks ar to, ka vairāk strādājošo kategorijas maksās sociālo nodokli, kura daļu novirzīs veselības aprūpei?
– Skaidra piedāvājuma, par ko lemt, kur man likt savu parakstu, nav. Notiek veselības nozares finansējuma bāzes pārskatīšana, papildus tam jāsaprot, kuras ir tās jomas, kam kritiski pietrūkst līdzekļu. Ja Veselības ministrijai prasa 120 miljonu eiro pieaugumu, tas nozīmē, ka piecu gadu laikā ir vēlme dubultot sistēmas finansējumu – jāsaprot, kam tieši un kādā prioritārā secībā! Tad jāraugās, kāds ir valsts budžets, vai ir kādas rezerves arī sociālajā budžetā. Bet tādas rezerves, par kādām izskanējis pieprasījums, nav. Sociālā budžeta sistēmā cilvēki veic iemaksas, lai tās dabūtu atpakaļ savām vajadzībām – nedrīkst sagraut sociālā budžeta ilgtspēju ar veselības aprūpes finansēšanu! Bet tikai pēc tam, kad visiem būs skaidrs, ko iegūstam par papildu maksājumu, par to varēsim runāt.