Ēriks Pūle: Tiesu sistēmu neveido tikai tiesneši

Biju aplam iedomājies, ka tiem, kuri diennakti stāv taisnības sardzē, nekādu arodbiedrību pašiem nevajag. Bet, ja tāda radusies, tad tas nozīmē, ka arī tiesību aizsardzības sistēmā pastāv sistēmiskas profesionālas, aroda problēmas. Lai pārliecinātos, vai tas tā, Neatkarīgā nolēma aprunāties ar nesen dibinātās Latvijas tiesu sistēmas un tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku arodbiedrības vadītāju Ēriku Pūli.

– Kam vajadzīga jūsu arodbiedrība? Vērojot sabiedrības aptaujās fiksēto zemo uzticību tiesu sistēmai, ciniķis teiktu, ka tā jums vajadzīga, lai solidarizētos, aizsargātos pret sabiedrības viedokli.

– Līdz šai dienai viss tiesiskums ticis reducēts tikai līdz tiesnešiem. Bet tiesu sistēmu veido ne tikai tiesneši. To veido arī tiesnešu palīgi, tiesu un tiesu sēžu sekretāri, tiesu kancelejas darbinieki, tiesu tulki, tiesu konsultanti... No šo cilvēku darba ir atkarīgs, cik ātri kopumā tiesa strādā, cik kvalitatīvi tiek apkalpoti cilvēki, kas vēršas tiesā, cik ātri tiek precizētas prasītāju vai atbildētāju neskaidrās lietas. Viss kopā tas veido tiesiskuma pamatu.

Diemžēl mūsu valstī šie darbinieki ir aizmirsti. Runā, ka jāuzlabo tiesiskums, bet nerunā, kā to darīt. Pirmais solis – jāsāk domāt par darbiniekiem tiesu sistēmā. Ir tā, ka šiem darbiniekiem maksā tikai 50% no likumā noteiktā maksimuma. Pastāv normatīvais regulējums – cik var saņemt, bet viņus vērtē divas reizes mazāk no tā. Tostarp viņiem ir milzīgs darba apjoms un atbildība. Tiesu tulkiem paredzēta pat kriminālatbildība. Darbinieki tiesās nav novērtēti, jo netiek maksāta taisnīga alga. Lai šo situāciju mainītu, 9. februārī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības namā sanāca tiesu darbinieki un nolēma dibināt arodbiedrību.

Jāpiebilst, ka Ministru kabinets jau 2002. gadā pieņēma rīkojumu, ka stāvoklis ir jāuzlabo. Rīkojumā bija rakstīts – jāceļ algas tiesnešiem, jāceļ algas tiesu darbiniekiem, jāceļ algas tiesu sekretāriem un pārējiem. Saistībā ar tiesnešiem kaut kas ir darīts, bet tiesu darbinieki ir aizmirsti. Lai arī katru gadu plānošanas dokumentos tiek norādīts, ka problēma pastāv. Arī šogad 15. februārī Tieslietu padome norādīja, ka nepieciešams piešķirt papildu finansējumu, lai tiesu un prokuratūras darbinieku atalgojumu būtu iespējams paaugstināt līdz maksimāli atļautajam. Pirmais no arodbiedrības darbiem – cīnīties par to, lai valsts sāk taisnīgi novērtēt tiesu sistēmā strādājošos.

– Kā valdības loceklis es jūsu priekšā justos vainīgs, bet kā viens no sabiedrības ar jums strīdēšos tāpat kā ar saviem radiem – skolotājiem un dakteriem. Ja sistēmas kvalitāte neuzlabojas, ja uzticība tiesu sistēmai (dažādos avotos teikts – neuzticas trešā daļa vai puse) bijusi zemāka nekā skolām un medicīnai, par ko jums maksāt vairāk?

– Ir tāds teiciens: «Komanda ir tik spēcīga, cik tās vājākais dalībnieks.» Šo teicienu var attiecināt arī uz sistēmu. Uzticība tiesām ir saistīta ar to darba kvalitāti. Kopumā kadri ir kvalificēti, lielākajai daļai ir augstākā juridiskā izglītība. Taču, lai veicinātu vēl labāku juristu pieplūšanu tiesu sistēmā, tiem vajadzētu sākt maksāt tikpat daudz, cik maksā privātajā sektorā. Citādi spējīgie juristi plūst uz turieni. Konkurētspējīgs atalgojums daudz vairāk motivēs kvalificētus juristus nākt strādāt par tiesnešu palīgiem. Tas pats attiecas uz tiesu tulkiem, kuri ir augstākās kvalifikācijas tulki. Atalgojuma apmērs parāda novērtējumu.

– Es pieņemu jūsu teikto kā vienu no svarīgākajiem kvalitātei nepieciešamajiem faktoriem. Taču es stipri šaubos, vai, tik vien kā palielinot atalgojumu, pazudīs tas, kas sistēmai tiek pārmests (spriedumu kvalitāte, garie lietu izskatīšanas termiņi, dažkārt arī politiska atkarība, alkatība un nekompetence...).

– Tiesu sistēma bieži tiek nepamatoti kritizēta informācijas trūkuma dēļ. Jūs minējāt garos izskatīšanas termiņus. Lietas izskatīšana tiek nozīmēta pēc mēneša vai diviem ne tāpēc, ka tiesneši un darbinieki nevēlas strādāt, bet tāpēc, ka ir jāparedz laiks paziņojuma nosūtīšanai par izskatīšanas datumu, jāparedz laiks paskaidrojumu sniegšanai, noraidījuma pieteikšanai... – no tā veidojas lietas izskatīšanas laiks. Es nemaz nerunāju par tiesnešu un tiesu darbinieku noslodzi,piemēram, Rīgas apgabaltiesā gadā saņemtas 3649 lietas, vidēji vienam tiesnesim pārskata periodā sanāk 111 lietas. Lai process ritētu ātrāk, piemēram, lai īsinātu civillietu izskatīšanas termiņus, lietas no Rīgas tiek pārsūtītas uz mazāk noslogotām tiesām.

Runājot par krimināllietām, ir «ātrās» krimināllietas un ir smagās, skandalozās lietas, kur iesaistītas daudzas puses... To izskatīšanas ievilkšanās nav saistīta ar tiesnešu vai darbinieku darbu. Tā bieži ir saistīta ar iesaistīto pušu darbībām, kas mākslīgi apgrūtina ātru lietas izskatīšanu.

Savukārt prese, mediji atspoguļo tikai to vienu lietu, kas ilgst desmit gadus. Arī no tā sabiedrībai rodas maldīgs priekšstats.

– Tik vienkārši nav. Ne jau mediji vien, ne tādi kā es, bet arī gudri tiesu sistēmas ļaudis (un tiesu sistēmā tie pagaidām, manuprāt, spēj definēt sistēmas stāvokli pilnīgāk, redzīgāk un gudrāk nekā profesionāļu kopums medicīnā vai izglītībā) ir kā sabiedrību un sistēmu raksturojošus teikuši vārdus «tiesiskais nihilisms».

– Latvijā nekas neliecina par tiesisko nihilismu. Cilvēkiem ir tiesības vērsties tiesā, un tiesa izšķir strīdus saskaņā ar Latvijā pastāvošo normatīvo regulējumu. Runājot par aptaujām, es uz dažām raudzītos kritiski. Interneta vidē veiktā aptauja nez vai būs tā objektīvākā. Pirms kāda laika Tiesu administrācija aptaujāja cilvēkus, kas vērsās tiesās. Rezultāti liecināja, ka tiesu vērtējums nav tik dramatisks. Tika atzīts, ka prasības pieteikumi, paskaidrojumi un citi rakstiskie dokumenti tiek pieņemti ātri, ātri nonāk līdz tiesu sastāvam, tiesneša palīgs vienmēr ir pusēm pieejams.

Es vēlos uzsvērt, ka tiesiskums un tiesu sistēma ir viens no pamatiem, uz kuriem balstās valsts. Valsts var būt stabila tikai tad, ja ir stabila tiesu sistēma. Mēs nevaram uzbūvēt tiesisku valsti uz vājiem pamatiem. Pirmais, ar ko sākās sistēmas uzlabošana, bija tiesu sistēmā strādājošo zināšanu papildināšana. Bet, ja pienācīgi neatalgo, kadri aizplūst projām. Ja gadiem ilgi maksā 50% no likumā noteiktā, tad par kādu stabilitāti var runāt. Cilvēks atnāk, iegūst pieredzi, valsts apmaksā papildu apmācības, un darbinieks aiziet uz privāto sektoru. Bieža kadru mainība nenāk par labu nevienai organizācijai, to pašu varu attiecināt uz tiesu sistēmu.

– Ja nihilisma nav, kāpēc tad tiesu sistēma tomēr nav vairojusi cilvēkos aizsargātības izjūtu (arī to apliecina aptaujas)?

– Uz iedzīvotāju tiesību aizsardzības mehānisma esamību norāda pati tiesu sistēma. Latvijā tā ir trīs pakāpju tiesas. Ja cilvēks uzskata, ka pirmās instances spriedums ir netaisnīgs, to iespējams pārsūdzēt nākamajā instancē. Nākamā instance spriedumu, ja tas bijis prettiesisks, atceļ. Tas pierāda, ka tiesiskuma kontroles mehānisms strādā.

Bet acīmredzot pastāv aplama komunikācija ar sabiedrību, kura uztur šo nedrošību, neuzticību. Ir bijušas lietas, kur tiesas spriedumi nav pietiekami izskaidroti sabiedrībai. Bet, lai uzlabotu tiesu sistēmas komunikāciju ar sabiedrību, tiek daudz darīts. Piemēram, Tieslietu padome ir atzinusi, ka komunikācijas procesa labad jāveido trīs atsevišķi dokumenti: tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas, tiesu komunikācijas stratēģija, komunikācijas rokasgrāmata. Divus no minētajiem Tieslietu padome jau ir apstiprinājusi.

– Un tomēr lielai daļai cilvēku tiesa joprojām ir pamatā apsūdzošā, nevis tiesājošā instance. Turklāt, gatavojoties intervijai, pilnīgi nejauši uzgāju, ka vairāki jūsu jomas gudrinieki lietojuši vārdus – «uzticības atjaunošana tiesu sistēmai». Savādi, kāpēc atjaunošana, nevis vairošana? Kāda krīze tad radīja uzticības krahu?

– Tas «uzticības krahs» ir pārspīlēts. Objektīvā realitāte liecina, ka uzticības kraha tiesu sistēmā nav. Tiesas ir ļoti noslogotas. Noslogotību tiesās rada lielais izskatāmo lietu skaits. 2015. gadā rajonu un apgabaltiesās tika izskatītas 46 144 lietas, savukārt 2016. gada pirmajā ceturksnī jau 10 463 lietas. Tas nozīmē, ka sabiedrība strīdus (darba, mantojuma, parādu atgūšanas strīdi vai laulības šķiršana) – vienalga, kāda veida tie būtu, risina tiesā. Vai jūs pats dotos risināt strīdu uz iestādi, kurai jūs neuzticaties?

Terminu «uzticības atjaunošana tiesu sistēmai» lieto politiķi. Nav jāatjauno uzticība tiesu sistēmai, tā ir jāvairo ar komunikācijas uzlabošanu. Sabiedrībai svarīgie tiesas spriedumi jāskaidro, neizmantojot sarežģīto juridisko valodu. Ir jādara viss, lai vienkārši izskaidrotu sarežģītus spriedumus.

– Jūs teicāt, ka kontroles mehānismi darbojas. Tātad darbojas institucionāla, funkcionāla, procesuāla, iekšēja… kontrole. Prokuratūras uzraudzība. Kāpēc vajadzīga arodbiedrība, ja iekšējie kontroles mehānismi ir spēcīgi?

– Iekšējie kontroles mehānismi tiešām ir. Ir uzraugošie mehānismi. Bet ir jāsaprot, ka darbiniekus algo tiesu administrācija, darbu koordinē tiesas priekšsēdētājs. Savukārt budžeta lēmumi tiek pieņemti Ministru kabinetā un Saeimā. Šobrīd nepietiek politiskās gribas, lai sistēmā kaut ko uzlabotu. Arodbiedrība ir dibināta arī tāpēc, lai politiķi beidzot mūs sadzird, lai viņiem norādītu problēmas, ko nevar atrisināt ne tiesu administrācija, ne tiesas priekšsēdētājs. Viņiem nav tiesību pieteikt streiku. Arodbiedrībai – ir. Kas notiks ar mūsu tiesiskumu, ja vienā dienā visi tiesu darbinieki, izņemot tiesnešus, neatnāks uz darbu un nenāks, piemēram, nedēļu? Viss apstāsies. Izskatās, ka politiķi to šobrīd nesaprot. Arodbiedrības uzdevums ir – likt politiķiem pildīt to, ko viņi paši ierakstījuši likumos un Ministru kabineta noteikumos. Protams, bez tā arodbiedrībai jārisina arī darba tiesiskie jautājumi.

– Jūs ierunājāties par politiku, – cik lielā mērā tiesu iestādes šobrīd tiek padarītas par politisko ķīviņu poligonu?

– Ir jāsaprot, ka tiesā var vērsties jebkurš. Ja cilvēks pret kādu vēršas tiesā politisku motīvu dēļ, tas ir bēdīgi, jo nepamatoti tiek noslogota tiesu sistēma. Lai samazinātu apzināti nepamatotas prasības – jāmaksā valsts nodeva, zaudētājam jāmaksā otras puses advokāta izdevumi.

Bet tiesu prakse liecina, ka tiesa nebūs politisko ķīviņu poligons. Piemērs tam – nesenais Administratīvās rajona tiesas spriedums, ar kuru tika atcelts Saeimas lēmumus par Aināra Dimanta atbrīvošanu no amata NEPLP. Protams, ir bijuši arī bēdīgi izņēmumi. Bet tie ir atklāti. Kopumā sistēma ir godīga.

– Vai saistībā ar jūsu dibinātās arodbiedrības priekšstatiem un mērķiem tiesu sistēmā vajag kādas reformas?

– Pirmais, kas jādara – Likumā par tiesu varu jāiestrādā, jānoregulē tiesnešu palīgu institūts. Likumā ir vienā teikumā izteikts tas, ko tiesneša palīgs dara. Bet nav definētas ne prasības tiesneša palīgam, ne noteikta atbildība. Tostarp zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu, zvērinātu advokātu palīgu, zvērinātu notāru palīgu institūts ir normatīvi regulēts.

Otrkārt, mums vajadzētu domāt par to, cik efektīvi tiek izmantoti esošie darbaspēka resursi. Tāpēc ir apsveicama Apgabaltiesu tiesu sēžu sekretāru reforma, kuras rezultātā tiks samazināts to skaits.

Treškārt, vajadzētu sākt domāt par atsevišķu tiesu tulku institūtu. Civillietās valsts nākotnē vairs nenodrošinās prāvniekiem tulkošanu.

Vēlos pieskarties arī likumprojektu anotācijām. Būtu vēlams Saeimā, pieņemot likumus, to anotācijās plašāk rakstīt par likumu piemērošanu. Lai nerastos situācija, kad likuma piemērotājs likumu interpretē citādi, nekā to bija domājis likumdevējs. Bieži problēma nav pašā likumā, bet likuma piemērošanā un izpratnē par to, kas tajā domāts.

– Jūs pieminējāt Saeimā pieteiktos Krimināllikuma grozījumus. Kādu iespaidu tie atstās uz tiesību, tiesu sistēmu?

– Jaunie grozījumi ir sasteigti. Par to liecina arī anotācija. Anotācija pietiekami neizskaidro katras KL grozāmās normas nepieciešamību un pielietojamību.

Tas var radīt problēmas turpmākai normu piemērošanai. Var gadīties, ka gaidāma ilga tiesu prakse, līdz tiks nonākts līdz apjēgai, kā tad īsti jaunās Krimināllikuma normas ir jāinterpretē. Piemēram, šobrīd spēkā esošajā Krimināllikuma redakcijā ir lietots termins «vardarbīga vēršanās» pret pastāvošo iekārtu. Jaunajā ir tikai «darbība». Tas paver ļoti lielas interpretācijas iespējas. Turklāt rodas iespēja izdarīt uz sabiedrības locekļiem politisku spiedienu.

Es te saskatu arī vārda brīvības ierobežojumu. Piemēram, ja kāds pilsonis uzskatīs, ka ir nepieciešams paplašināt prezidenta pilnvaras un publiskajā telpā aicinās grozīt Satversmi, tad teorētiski saskaņā ar jaunajiem KL grozījumiem šādu rīcību varētu kvalificēt kā noziedzīgu nodarījumu.

Turklāt minētie KL grozījumi neatbilst Satversmei. Piemēram, Satversmes 78. pantam. Grozījumi paredz sodīt cilvēku par to, ka viņš vēlas mainīt valsts iekārtu. Valsts iekārta ir aprakstīta Satversmē. Satversmes 78. pants paredz: ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu. Bet jaunā KL redakcija paredzēs, ka tad, ja kāds sāks aģitēt par to, ka Satversmē nepieciešamas izmaiņas, un sāks vākt parakstus, par šādu darbību varēs ierosināt kriminālprocesu. Vārdu sakot – grozījumi ir antikonstitucionāli. Anotācija ir sasteigta. Nav skaidri nodefinēta piemērošana, kas var radīt problēmas praksē. Grozījumus vajadzētu pārstrādāt. Ja mērķis ir – cīnīties pret hibrīdkaru, tad ar šādiem grozījumiem mērķis netiek sasniegts. Varbūt šiem grozījumiem piestāvētu vārds «eifēmisms». Jo precīzu vārdu vietā likti aptuveni un apzīmētais mērķis neatbilst tam, ko redzam tekstā.

– Biedrība Āgenskalns – mūsu mājas, kuru jūs vadāt, nesen uzskatīja Rail Baltic tuneļa rakšanu zem Āgenskalna par draudu un aktīvi uzstājās pret to. Vai tagad Āgenskalns ir nomierinājies?

– Biedrība joprojām pastāv. Šobrīd mūsu uzmanība pievērsta vecajam televīzijas tornim, kurš atrodas blakus Āgenskalna tirgum. Tornis ir sarūsējis, tam ir izrūsējuši vadi, tam visam tiek klāt cilvēki... Rakstīju par to Rīgas domei. Būvinspekcija ir torni apsekojusi un secinājusi, ka tas varētu būt bīstams. Tāpēc torņa īpašniekiem uzlikts par pienākumu līdz marta beigām veikt neatkarīgu ekspertīzi. Aprīlī tiks pieņemts lēmums – ko darīt ar torni? Protams, jāseko līdzi arī Rail Baltic Torņakalna tunelim. Tam, kādā veidā tas tiks būvēts. Tam, vai gruntsūdeņu atsūknēšanas dēļ nesēdīsies grunts zem apkārtējām mājām. Āgenskalns nav nomierinājies.