Ekonomikas doktors, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors, Stratēģiskās pētniecības un vadības centra valdes priekšsēdētājs Andris Deniņš sarunājas ar Neatkarīgo par to, kāpēc politiķiem nekādi neizdodas panākt valsts tautsaimniecisku mērķtiecību, ilgu, stabilu valsts un ekonomikas attīstību.
Kaut arī Vienotības galvgalis šobrīd atsakās publikai parādīt savas patiesās domas par valdības un koalīcijas stabilitāti, skaidri nojaušams, ka šis jautājums «saglabāt vai atlaist Straujumas valdību?» ir vienkārši nolikts «uz ledus» – lai atdziest.
Eiropas Savienība pēdējos gados saskaras ar smagām problēmām – Grieķijas finanšu krīze, pēc tam bēgļu straumes no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem, pašlaik klāt nācis arī terors Parīzē un bažas, ka kas līdzīgs var atkārtoties jebkurā citā ES vietā.
Intervija ar eksprezidentu Gunti Ulmani: par to, vai valsts vadītāji domā par iedzīvotāju labsajūtu, par divkosību – partiju slimību, par satiksmes ministra atlaišanas bezjēdzību, terora aktiem Parīzē un par to, cik grūti atrast pamatojumu priekam, gaidot Latvijas dzimšanas dienu.
Saruna ar bijušo satiksmes ministru, tagad Saeimas deputātu Anriju Matīsu par to, kā uzzinājis par airBaltic investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu; par to, kāpēc šis piedāvājums jau no paša sākuma licies «manāmi jocīgs»; kādi ir alternatīvie valdības lēmuma varianti; par baumām, ka visas ieinteresētās puses par savu Prudentia miljonu daļu vienojušās un šaubīgais investors «akceptēts», kā arī par iespējamo valdības demisiju.
Nākamajā dienā pēc tam, kad valdība atbalstīja Prudentia atrasto airBaltic investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, nekonsultējoties ar koalīciju, premjere Laimdota Straujuma atlaida satiksmes ministru Anriju Matīsu, koalīcijas deputāti cits pēc cita sāka kritizēt investoru, bet Vienotības līdere Solvita Āboltiņa apšaubīja valdības rīcībspēju.
Pirms valsts jubilejas vērtīgi ir ielūkoties vēsturē. Precīzāk – tās niansēs. Un tās visbiežāk atklāj redzīgi cilvēki – še nedomāju spēju redzēt fiziski, bet gan prasmi no niansēm un nokrāsām uzaust notikumu gleznu, kas dod gaismu tās aplūkotājiem. Tādu gaismu, kas dvēseles redzīgumu padara par galveno no visām spējām.
Sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa kongresa priekšvakarā saruna ar partijas līderi, Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu par partijas plāniem, sadarbību ar Krieviju un bēgļu integrāciju Rīgā.
Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra direktors, Viestura ordeņa kavalieris, rezerves majors Druvis Kleins ir pieredzējis karavīrs. Piedalījies starptautiskajās militārajās operācijās Bosnijā-Hercegovinā, Kosovā, Irākā un Afganistānā. Neatkarīgajai viņš pauž savu pilsoņa viedokli par to, kā motivēt sabiedrību līdzdalībai valsts aizsardzībā un jauniešus dienestam bruņotajos spēkos.
Drīz apritēs divi gadi, kopš zem lielveikala Maxima gruvešiem Zolitūdē izdzisa 54 cilvēku dzīvības. Tiesās nonākušas gan cietušo civillietas, gan 80 sējumu krimināllieta, Saeimas parlamentārā izmeklēšanas komisija pēc neglītām peripetijām ap tās galaziņojumu to tomēr apstiprinājusi.
Lāčplēša dienas priekšvakarā arhitekts, Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Eižens Upmanis nezina labāku patriotisma formulu kā vien to, ko Latvijā apliecinājusi viņa dzimta vairākās paaudzēs. Patriotisms ir tavs praktiskais darbs savu mīļo, savas tautas, savas valsts labā.
2016. gada budžetu, kā parasts, raksturo jauni mesli, jauni ieņēmumu iekasēšanas veidi un paņēmieni. Kā vērtējams šis budžets un to veidojošie parametri, Neatkarīgā nolēma pajautāt ekonomistei-analītiķei Jevgeņijai Zaicevai. Pamatā pievēršoties vispārējai ainavai.
Saruna ar Ekonomisko prognožu centra vadītāju, akadēmiķi Raitu Karnīti par iemesliem, kāpēc nav izdevies panākt būtisku labklājības līmeņa pietuvošanos ES vidējam līmenim; par to, cik mērķtiecīga un uz valsts attīstību vērsta ir Latvijas ekonomiskā politika; kas atrodas Latvijas politiķu galvās un cik formāla vai patstāvīga būs Latvijas valdība pēc desmit gadiem.
Daudzās pasaules valstīs parlamenta ģenerālsekretāra (galvenā parlamenta administratora) amats pastāv jau desmitiem gadu. Latvijā līdz šim tāda nebija. Tagad ir. Nupat amatā stājusies Saeimas ģenerālsekretāre Karina Pētersone. Neatkarīgā izjautāja Pētersones kundzi par šā amata tapšanu, nepieciešamību un saturu.
Neatkarīgās rīcībā ir nonākuši mulsinoši materiāli, par kuriem rodas iespaids, ka tas ir kāds politisks detektīvromāns, seriāla scenārijs, nevis reālu personu reālas darbības.
Sarunā ar Saeimas deputātiem Jāni Ādamsonu (Saskaņa) un Kārli Krēsliņu (Nacionālā apvienība) Neatkarīgā vēlējās uzzināt viņu domas par bēgļu plūsmas izcelsmi un to, kāpēc Eiropas Savienība šķietami vai apzināti ir tik nevarīga tās operatīvā un efektīvā regulēšanā. Tiktāl, ka ES robeža un tās drošība sāk šķist apšaubāmi jēdzieni.
Ungārija ir Eiropas Savienības valsts, kura ir izjutusi vislielāko bēgļu pieplūdumu. Ungārijas bruņotie spēki šogad tika iesaistīti bēgļu jautājuma risināšanā un robežas nostiprināšanā. Taču vienlaikus ar jauniem izaicinājumiem savas robežas aizsardzībai Ungārija pilda NATO kopējās drošības politikas uzdevumus. Pašlaik Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā piedalās četras Ungārijas gaisa spēku lidmašīnas. Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ungārijas valsts sekretāra vietnieks aizsardzības politikas un aizsardzības plānošanas jautājumos Pēteris Šikloši.
Intervija ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (Nacionālā apvienība) – par demisijas pieprasījumu, ko izvirzījusi Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcija, par iespējām veidot citu koalīciju, par izstādi Maidana cilvēki un iekšlietu sistēmas izgāšanos, kā arī par koalīcijas partiju dažādo attieksmi pret nelegālo migrantu problēmu.
Saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Andri Sprūdu par situācijas bīstamību pasaulē, par Putina politikas vēsturisko fonu, maksimāli sasniedzamajiem mērķiem un draudiem Latvijai. Par to, cik tālu Putins ir gatavs iet un kādi ir Krievijas tālākas nākotnes iespējamie scenāriji; cik adekvāts ir Putins un vai taisnība Prohanovam, ka Krievijai ir tikai divi ceļi – otra perestroika vai trešais pasaules karš.