Jaroslavs Streļčenoks: Strīķe uz darbu nenāk un nesaņem algu

Saruna ar KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku par nesen kā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā par KNAB; par attiecībām ar viņa ilggadējo vietnieci Jutu Strīķi...

...par KNAB īpašajām aktivitātēm pirms vēlēšanām un aizdomām, ka Strīķe varētu būt personiski ieinteresēta kādā no Lattelekom un LMT apvienošanas procesā iesaistītajām pusēm; par to, kad bijušā LDz vadītāja Uģa Magoņa lieta varētu nonākt līdz tiesai, kā arī par to, vai KNAB uzmanības lokā nonākuši dažādi finansiāli ietilpīgi politiskie lēmumi, tajā skaitā Āboltiņas un Junkura «rokāde».

– 10. martā tika pieņemti grozījumi likumā par KNAB. Kā vērtējat šos grozījumus, un kas tajos ir galvenais?

– Šos grozījumus vērtēju ļoti pozitīvi, jo tie bija nepieciešami jau sen. Pēc tam, kad 2011. gada nogalē stājos [KNAB priekšnieka] amatā, drīz vien tika apzināti tie nesakārtotie jautājumi par KNAB un Ministru kabineta (MK) attiecībām, kuri ļāva vienkārši iejaukties procesos. Otrs nesakārtotais aspekts bija neskaidrība par to, vai iestādes darbinieki ir darba vai dienesta attiecībās, kas neļāva iestādes vadītājam realizēt tādu politiku, lai varētu prasīt darba rezultātus, prasīt ievērot noteikumus, disciplīnu. Jau 2013. gada sākumā tika izveidota Ģenerālprokuratūras darba grupa, kas arī konstatēja šīs nepilnības. Toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis arī izveidoja darba grupu, kurā darboties tika pieaicināti eksperti no Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Tieslietu ministrijas utt. 2014. gadā tika izstrādāti likuma grozījumi, kuri tika iesniegti Ministru prezidentam virzīšanai tālāk uz Saeimu. Mēs cerējām, ka šos grozījumus jau 2014. gada septembrī pieņems, taču šie grozījumi tika nobremzēti no vienas konkrētas politiskās partijas.

– Kuru partiju jūs domājat?

– Vienotību. Viņu mājaslapā vēl stāv 2015. gada 15. februāra paziņojums. Sākās runas par to, ka šie grozījumi traucēs mums iestāties OECD; ka tie kaitēs KNAB iekšējiem procesiem un to mērķis ir graut KNAB.

– Jūsu ilggadējā vietniece Juta Strīķe LTV raidījumā 1:1 izteicās, ka šo grozījumu galvenais mērķis ir tikt vaļā no Strīķes.

– Uz biroju (KNAB) es nācu strādāt ne tāpēc, lai tiktu vaļā no kādiem darbiniekiem, tajā skaitā no Strīķes kundzes. Nē, šie grozījumi nav pret Strīķi. Tie atrisina jautājumu – kādos gadījumos MK drīkst un kādos nedrīkst iejaukties KNAB darbā. Šie grozījumi nosaka, ka tas ir aizliegts funkciju izpildes jautājumos un to var darīt vien dažos iekšējos procesos, tajā skaitā, saskaņojot KNAB reglamentu, kas nosaka struktūru. Kas attiecas uz iekšējiem procesiem, tad iepriekš daži darbinieki, izmatojot normatīvo aktu haosu, atļāvās ļaunprātīgi nepildīt noteiktas funkcijas un uzdevumus.

– Piemēram, ko viņi atļāvās?

– Nepildīt noteiktas rezolūcijas, uzdevumus, pārbaudīt to vai to, sakārtot jomu, par kuru atbild. Runājot konkrēti par Strīķes kundzi, varu pateikt, ka, sākot vadīt biroju, nebiju domājis, ka man nāksies pieņemt lēmumu par viņas atbrīvošanu. Esmu cilvēks, kurš prasa no sevis atbildību, lietu sakārtošanu, un līdz ar to kā iestādes vadītājs esmu tiesīgs to pašu prasīt no pārējiem. Ja redzēju, ka noteiktā jomā, par kurām atbildīga bija Strīķes kundze, ir problēmas, tad viņai prasīju – ko mēs šajā situācijā varam darīt, sakārtot, uzlabot? Piemēram, trīs četrus gadus atpakaļ bija lielas problēmas ar informācijas noplūdēm. Tāpat radās jautājumi, kāpēc īpašas darbības attiecībā pret noteiktām personām notiek divus trīs mēnešus pirms vēlēšanām? Protams, tam var būt objektīvi nosacījumi, bet kāpēc tik intensīvi tiek strādāts tieši tad?

– Precizēsim. Intensīvi tika strādāts pret kaut kādām konkrētām personām vai partijām?

– Principā, mēs intensīvi strādājam uz visiem. Ja ir kādi pārkāpumi, tad tas tiek izmeklēts un izvērtēts, bet, tuvojoties vēlēšanām, darbs sarosījās, it īpaši, kā atceramies, ar noteiktām aizturēšanām, kratīšanām utt. Vai šīm aktivitātēm bija objektīvs pamats vai pie tā speciāli piestrādāja, tādi jautājumi tika uzdoti. Šajā situācijā Strīķes kundze patvaļīgi, neinformējot biroja vadību, sāka runāt publiskajā telpā par jautājumiem, par kuriem man kā iestādes vadītājam būtu primāri jāzina. Vai tie nebija mēģinājumi ietekmēt kaut kādus politiskus procesus? Piemēram, pāris gadus atpakaļ bija jautājums par Lattelekom un LMT apvienošanu, un man par izbrīnu Strīķes kundze publiskajā telpā pateica, ka tas ir risks, un, kad uzdevu viņai jautājumu, kādi riski ir saskatāmi, tad kaut kādi informācijas avoti tika minēti, bet vai tie bija pārbaudīti, ticami un vai to ticamība bija tuva 100%?

– Vai ar to gribat teikt, ka Strīķes kundze ieņēma noteiktu pozīciju jautājumā, kuram vairāk saistības ar finansēm nekā tiesībsargājošām funkcijām?

– Man bija pietiekams pamats uzskatīt, ka ir tādas pazīmes. Kad es Strīķes kundzei uzdevu šos un citus jautājumus, es nesagaidīju atbildes.

– Jūs KNAB strādājat jau kopš 2003. gada, un šie iekšējie konflikti KNAB turpinās gadiem. Sabiedrībā izveidojušies divi pretēji viedokļi – vai nu Strīķe ir tā, kura ne ar vienu priekšnieku nevar sastrādāties, vai arī viņa ir vienīgā īstā korumpantu ķērāja, kura cīnās pret priekšniekiem – korumpantu ielikteņiem.

– Visa pamatā bija nesakārtotais KNAB likums. Tas ir tā kā mājai. Kad ir ielikti labi pamati, tad var uzcelt piecus, sešus, deviņus stāvus. Ja bija likuma nesakārtotība, tad zināmās situācijās to varēja izmantot pret iestādes vadītāju un iejaukties tā darbā.

– Vai nevar teikt, ka Strīķe gribēja būt par priekšnieci, nebūdama priekšniece?

– Visticamāk, nesakārtotais jautājums par biroja statusu viņai ļāva saglabāt pozīcijas, noturēties ilgāk un stabilāk nekā, ja viņa būtu priekšniece. Viens priekšnieks, otrs priekšnieks un arī trešais viņai nebija pareizais. Pa šiem četriem ar pusi gadiem esmu pārdzīvojis jau piecas dažāda rakstura komisijas. Vienā no pirmajām tikšanās reizēm ar Straujumas kundzi bija uzstādījums, ka man jāsaglabā tāds personālsastāvs, kāds bija tajā brīdī. Pēc tam man pat tika atsūtīta rezolūcija, lai es nemainītu personālsastāvu. Sarunas laikā tika teikts, ka viņa ir populārs cilvēks un tāpēc man uz daudz ko jāpiever acis. Es atbildēju toreiz, arī sev, ka, lai cik kāds vēsturiski ir bijis populārs, tas neļauj cilvēkam pārkāpt likumu.

– Jūsu priekšgājējs Normunds Vilnītis kādā intervijā stāstīja, ka Strīķe drīz vien pēc viņa stāšanās amatā ienākusi kabinetā un skaidri pateikusi: ja sēdēsi rāms, tad tev viss būs labi, bet, ja mēģināsi sprēgāt un iet pret mani, tad rēķinies – dzīves nebūs. Vai jums Strīķe nedeva līdzīgus mājienus?

– Par Vilnīša kungu nevaru teikt, bet, kas attiecas uz mani, tad man līdzīgs gadījums bija, kad, nevienam nesakot, pieņēmu lēmumu veikt ārkārtēju inventarizāciju par krimināllietās izņemtiem naudas līdzekļiem. Strīķe tad man jautāja, vai es neuzticos viņai? Atbildēju, ka šeit mēs atrodamies nevis uz uzticības vai draudzības pamata, bet kā kolēģi. Esmu iestādes vadītājs un par to esmu atbildīgs. Ja gribu lietas sakārtot un redzēt, ka tās ir sakārtotas, tad tās pārbaudīšu, neatkarīgi no tā, kādā statusā ir abi mani vietnieki, un neatkarīgi no viņu vēsturiskiem nopelniem. Vēlāk, kad izteicu prasības, bet tās tika ignorētas, mēģināju rakstīt rezolūcijas, ja jau cilvēks mutiski nesaprot, bet nulle reakcijas. No Valsts kancelejas pat bija mēģinājums iesaistīt mediatoru (sarunu starpnieku). Pirmais posms bija bezmaksas, bet, kad par otro posmu paprasīja 3000 latu, tad pateicu, ka neesmu gatavs nodokļu maksātāju naudu izlietot tikai tādēļ, ka kāds no dabiniekiem nepilda uzdevumus un nesaprot, ka viņam šeit ir jāstrādā. Sarunu procesā Strīķes kundzei jautāju, kāpēc viņa negrib saprast, ka problēmas ir un tās jārisina, uz ko viņa atbildēja, ka man jāpievienojas viņas komandai. Atbildēju, ka nevaru pieļaut, ka birojā ir kaut kādas komandas, jo man pret visiem 150 cilvēkiem, kas šeit strādā, jāizturas vienādi. Viņai ir jābūt manā komandā, un kopā mēs veidosim biroju, nevis to šķelsim.

– Kāds šobrīd Strīķei ir statuss?

– Pašlaik viņa ir KNAB priekšnieka vietniece ar diciplinārsodu pazemināta amatā par galveno speciālisti Juridiskajā nodaļā.

– Viņa sūdzas, ka nesaņemot algu.

– Lai arī viņai ir gan elektroniskā atslēga, gan viss pārējais, viņa uz darbu nenāk. Tāpēc pagājušā gada beigās pieņēmu lēmumu pārtraukt viņai maksāt algu.

– Viens no Strīķes tuvākajiem līdzgaitniekiem ir Juris Jurašs. Vai ar viņa darbu esat apmierināts?

– Mums tikko bija novērtēšanas komisija, kuru vada viņa tiešais vadītājs. Tika saskatīti vairāki trūkumi darbā. Šo atzinumu Juraša kungs apstrīdēja, un es uzdevu atbildīgai amatpersonai, kura nebija iesaistīta šajā novērtēšanas procesā, izvērtēt abu pušu argumentus, un tad arī attiecīgi tiks pieņemts lēmums.

– Pēdējā laika skaļākā lieta ir LDz vadītāja Uģa Magoņa aizturēšana ar iespaidīgu naudas summu. Ir izskanējuši pārmetumi, ka Magonis aizturēts pārsteidzīgi, jo netika noskaidroti šīs naudas iespējamie tālākie ceļi.

– Sabiedrībā ir maldīgs priekšstats, ka iestādes vadītājs var kaut kādā veidā iejaukties krimināllietas izmeklēšanas procesā. Šo darbu organizē izmeklētājs, viņš pēc Kriminālprocesa likuma ir neatkarīgs, un viņš pieņem lēmumus par noteiktu darbību veikšanu, pierādījumu nostriprināšanu, personu aizturēšanu utt. Darbs šajā lietā notiek intensīvi. Daži no pieradījumiem ir jānostiprina ar ekspertīzēm, un, tiklīdz lieta būs savākta vienkopus, to sūtīsim Ģenerālprokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

– Kad tas varētu notikt?

– Esmu agrāk teicis, ka šā gada ietvaros, bet ļoti ceru, ka tas būs daudz ātrāk nekā līdz gada beigām.

– Sabiedrības uzmanības lokā ir nonācis VID, kur atklājušās dažu darbinieku mantiskā stāvokļa dīvainības. Vai plānojat pievērst lielāku uzmanību šai iestādei?

– Mēs ar VID sadarbojāmies arī, pirms šī informācija parādījās publiskajā telpā. Mums ir bijušas tikšanās ar Pētersones kundzi (VID priekšnieci), bija man arī tikšanās ar finanšu ministri. Mums ir informācija, uz kuras pamata veicam atsevišķu VID darbinieku izvērtēšanu. Sadarbība notiek.

– Pēdējā laikā maz dzirdēts par brangiem korumpantu ķērieniem. Varbūt Strīķei taisnība – neķerat jūs lielās zivis?

– Strīķes kundze bieži vien cenšas iztēlot, ka tikai viņa viena birojā strādā, bet viņa nav ne izmeklētājs, ne operatīvais darbinieks. Reāli darbu veic ekspertispeciālisti savā jomā. Esmu viņiem pateicīgs par to darbu, kuru viņi veic. Ja runājam par kvantitatīviem rādītājiem, tad tie ir uzlabojušies. Ja runājam par kvalitāti, tad starp «noķertajiem» jāmin LDz vadītājs ar pusmiljona eiro kukuli, VID amatpersonas, Muitas policijas pārvaldes, Valsts policijas pārvaldes priekšnieki, finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokurori.

– Kopējo bildi veido lielas lietas. Gadiem ilga Pasažieru vilciena iepirkums un sabiedrībā klīda dažādas runas. Līdzīgi bija ar Citadeles bankas pārdošanu, kad cirkulēja baumas, cik lielas summas viens vai otrs politiķis it kā esot saņēmis no tās vai citas puses. Vai KNAB šīs runas nedzird?

– Ja publiskajā telpā izskan informācija, tad mēs to neatstājam bez ievērības. Jāatceras, ka birojā ir arī neredzamais darbs. Tas ir operatīvais darbs, un visus faktus mēs pārbaudām dažādām metodēm. Dažreiz mēs to darām novēršanas bloka ietvaros, pieprasot dokumentāciju, dažādus paskaidrojumus, apkopojot faktus no informācijas avotiem un pēc tam tos akumulējot vienā analītiskā dokumentā. Mums ir jāstrādā uz likuma pamata, un, ja mums nav juridisku argumentu uzsākt kriminālprocesu, tad mēs nebļaujam, ka tur viss kārtībā. Mēs uzmanām šos procesus un turpināsim uzmanīt. Ja nav skaļu rezultātu, tad tas nenozīmē, ka darbs ir apstājies.

– Aizdomīgs bija gadījums, kad vēlēšanās deputātu mandātu ieguva Jānis Junkurs, bet viņš šo mandātu nolika par labu Solvitai Aboltiņai.

– Vēlreiz vēršu uzmanību uz to, ka tas, kas publiskajā telpā ir izskanējis, un jūsu pieminētais vārds ir izskanējis, tad tas nenozīmē, ka tas nepalika bez uzmanības no mūsu puses. Jautājums, vai mūsu rīcībā ir pietiekami pierādījumi? Jāsaprot, ka grūtāk ir izmeklēt lietu, kad koruptīvā darbība ir notikusi, nauda samaksāta, bet mēs to uzzinām tikai pēc noteikta laika.

– Nupat publicēti tā dēvētie Panamas dokumenti. Vai KNAB ar šo dokumentu izpēti nodarbosies?

– Šo informāciju mēs sākam analizēt. Galvenais faktors, lai mēs uzsāktu pārbaudi, ir subjekts – valsts amatpersona. Ja šajā informācijas plūsmā parādīsies valsts amatpersonu uzvārdi, tad skatīsimies, vai tur ir koruptīvās pazīmes, kas skar mūsu kompetenci. To pārbaudīt ir uzdots abiem KNAB vietniekiem. Viņi šo jautājumu izpētīs un ziņos, vai ir vai nav pamats.

– Kā kopš 2011. gada, kad sākāt vadīt KNAB, mainījusies situācija korupcijas jomā?

– Mēs savu darbu vērtējam pēc trim kritērijiem – starptautiskā korupcijas uztveres indeksa, socioloģisko aptauju rezultātiem un statistikas. Korupcijas uztveres indeksā esam pakāpušies no 61. vietas 2011. gadā uz 40. vietu 2015. gadā. Arī punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Katru gadu Latvijas fakti veic iedzīvotāju aptauju par korupcijas līmeni sabiedrībā. Šie dati liecina, ka sabiedrībā palielinās neiecietība pret korupciju, arvien mazāk cilvēku ir gatavi dot kukuļus un arvien vairāk ir to, kuri gatavi par dažādām nelikumībām ziņot mums. Tā ka progress ir acīm redzams.

– Šogad beidzas jūsu termiņš KNAB priekšnieka amatā. Vai kandidēsiet uz nākamo termiņu?

– Neesmu tas cilvēks, kurš slēpj savu pozīciju, un jau pērn nogalē jūsu kolēģiem no TV3 pateicu, ka esmu gatavs kandidēt. Esmu tāds, kāds esmu, un esmu gatavs šo iestādi vadīt arī turpmāk. Izaicinājumu būs daudz. Arī pretestības būs daudz, tā jau ir iedarbināta, bet gala lēmumu jāpieņem Saeimai.