Ukrainas kara 933. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:12]
Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 13. septembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
22:12. Pirmā Ukrainas pilotu grupa šonedēļ Rumānijas uzsāka mācības ar iznīcinātājiem F-16, piektdien pavēstīja Rumānijas Aizsardzības ministrija.
21:44. Hersonas reģionā, neuzmanīgi rīkojoties ar mīnu, gājis bojā vīrietis, raksta pravda.com.ua.
20:55. Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja apturēs sava biroja darbu Dņipro pēc uzbrukuma tā darbiniekiem, ziņo pravda.com.ua.
19:46. Ukrainas prezidents Vladimirs Zelenskis uzskata par demokrātisko pasauli pazemojošu faktu, ka sabiedrotie Tuvo Austrumu debesīs notriec raķetes un bezpilota lidaparātus, taču joprojām nav pieņēmuši līdzīgu lēmumu Ukrainas debesīs kopīgi notriekt Krievijas un Irānas raķetes, ziņo pravda.com.ua.
18:06. Pateicoties Kurskas operācijas sekmēm, Ukrainas armijai izdevās apturēt ienaidnieku Harkivas apgabalā un palēnināt tā virzīšanos Doneckas apgabalā, lai gan situācija joprojām ir sarežģīta, ikgadējā Jaltas Eiropas stratēģijas sanāksmē sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. "Temps [Doneckas apgabala] Pokrovskas virzienā pirms Kurskas operācijas, kā arī kopumā austrumos bija vēl straujāks. Gribu atgādināt, ka krieviem bija pārvietošanās arī Harkivas virzienā, kas arī ir smags centrs Ukrainas austrumos," sacīja prezidents.
16:36. Atbalstam Ukrainai tās cīņā pret brutālo Krievijas agresijas karu jābūt Eiropas Savienības (ES) prioritātei līdz Ukrainas uzvarai, piektdien uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže, tiekoties ar Eiropas Parlamentā (EP) ievēlētajiem deputātiem no Latvijas.
Ārlietu ministre aicināja EP deputātus uz vienotu rīcību Latvijas drošībai un ekonomiskas attīstībai, Ukrainas atbalstam, Krievijas militāro spēju ierobežošanai, neatkarīgi no partejiskās vai ideoloģiskās piederības. Pēc Bražes paustā, jaunajam EP sasaukumam ir liela loma, lai jautājumu par atbalstu Ukrainai pastāvīgi uzturētu prioritāru ES darba kārtībā.
"Turklāt paralēli Ukrainas uzvarai svarīgi ir strādāt arī pie Krievijas iegrožošanas. Mums visiem ir vienota izpratne un apzināmies, ka Ukrainas uzvara ir cieši saistīta ar mieru un drošību Eiropas Savienībā," deputātiem uzsvēra ārlietu ministre.
15:25. Gūstekņu apmaiņas ietvaros Ukraina no Krievijas gūsta atguvusi 49 savus pilsoņus, arī Krimas tatārieti Leniji Umerovu, kas Krievijā bija apsūdzēta spiegošanā, piektdien pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
No gūsta atbrīvoto vidū ir armijas un nacionālās gvardes karavīri, policisti un robežsargi, kā arī Lenije Umerova - "meitene, kuru krievi sagrāba gūstā, kad viņa bija atbraukusi rūpēties par savu slimo tēvu", pavēstīja Zelenskis.
Atbrīvoto vidū ir arī karavīri, kas Mariupolē cīnījās rūpnīcā "Azovstaļ", un kara ārsts Viktors Ivčuks, kam piešķirts Ukrainas varoņa nosaukums.
Krievija gūstekņu apmaiņas ietvaros saņēmusi 49 karavīrus.
14:27. Nākamnedēļ Latvijā darba vizītē ieradīsies Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas Reģionālais direktors Hans Klūge, lai ar veselības ministru Hosamu Abu Meri (JV) pārrunātu situāciju Ukrainā un Latvijas un PVO sadarbības jautājumus.
Paredzēts apspriest jautājumus par Latvijas atbalstu Ukrainai veselības aprūpes jomā, karā cietušo iedzīvotāju un karavīru ārstēšanu un rehabilitāciju, kā arī PVO iesaisti tajā.
13:09. Krievijas nesenais aizsardzības ministrs un patlabanējais Krievijas Drošības padomes sekretārs Sergejs Šoigu, piektdien Phenjanā ticies ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu, vēsta Maskava.
Vizīte notiek laikā, kad Maskava meklē munīciju, lai turpinātu pret Ukrainu uzsākto karu.
Krievijas diktators Vladimirs Putins jūnijā devās uz Ziemeļkoreju un parakstīja savstarpējās aizsardzības paktu ar šo izolēto valsti.
Šoigu tikšanās ar Kimu "sniegs nozīmīgu ieguldījumu" aizsardzības pakta īstenošanā, norādījusi Krievijas Drošības padome.
12:00. Naktī uz piektdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 26 uzbrukuma lidrobotus "Shahed", ziņo Ukrainas Gaisa spēku preses dienests.
Ukraiņu aviācijai un zenītartilēristiem virs Mikolajivas, Odesas, Hersonas, Hmeļnickas un Ivanofrankivskas apgabaliem izdevies notriekt 24 no krievu palaistajiem lidrobotiem.
11:00. Latvija turpinās piedalīties Ukrainas rekonstrukcijā, īpaši atbalstot neaizsargātākās sabiedrības grupas un atjaunojot sociālo infrastruktūru Čerņihivas apgabalā - slimnīcas, skolas, mājas, apsolījusi Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), tiekoties ar Čerņihivas apgabala gubernatoru Vjačeslavu Čausu un iedzīvotājiem, Latvijas finansētā atbalsta partneriem un saņēmējiem.
10:04. Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) paziņojis, ka anulēta sešu Lielbritānijas diplomātu akreditācija, jo tie tiek turēti aizdomās par spiegošanu un "Krievijas drošības apdraudēšanu".
"Atbildot uz daudzajām nedraudzīgajām Londonas darbībām, Krievijas Ārlietu ministrija (..) atsaukusi sešu Lielbritānijas Maskavas vēstniecības politiskās nodaļas darbinieku akreditāciju," paziņojis FSB, apsūdzot britu diplomātus "graujošā darbībā un izlūkošanā".
Kā vienam no Kremļa propagandas ruporam - televīzijas kanālam "Rossija-24" - pavēstīja kāds FSB darbinieks, "graujošā darbība" izpaudusies, piemēram, tiekoties ar laikraksta "Novaja Gazeta" žurnālistiem un ar cilvēktiesību aizstāvjiem - organizāciju "Pilsoniskais atbalsts" un "Starptautiskais Memoriāls" aktīvistiem.
09:11. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 631 420 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1220 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8671 tanku, 17 003 bruņutransportierus, 18 061 lielgabalu un mīnmetēju, 1185 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 945 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 328 helikopterus, 15 113 bezpilota lidaparātus, 2591 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 24 560 automobiļus un autocisternas, kā arī 3071 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē kara
08:01. Toronto kinofestivāls ceturtdien nolēmis vairs neizrādīt Krievijas režisores uzņemto "dokumentālo filmu" "Russians at War" ("Krievi karā"), kas izpelnījusies nosodījumu kā Maskavas propagandas projekts.
Festivāla organizatori paziņoja, ka piektdien, sestdien un svētdien paredzētie filmas seansi atcelti drošības apsvērumu dēļ, jo esot saņemti draudi festivāla darbībai un sabiedriskajai drošībai.
07.01.Krievijas uzbrukumā Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas (ICRC) transporta līdzekļiem Ukrainas austrumos nogalināti trīs cilvēki, ceturtdien platformā "X" paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Zelenskis arī publicēja attēlu, kurā redzama degoša Sarkanā Krusta kravas mašīna.
00:10. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Ukrainas bruņoto spēku triecieni Krievijai ar tālās darbības rādiusa ieročiem nozīmētu Rietumvalstu tiešu dalību karā, raksta pravda.com.ua.