NRA intervija ar Māri Kučinski
 
Māris Kučinskis: «Viens no virzieniem būs turpināt ieviest likumos izmaiņas, lai izslēgtu iespējas veikt fiktīvu uzņēmējdarbību un izkrāpt PVN. Ļoti ceru arī uz pašu uzņēmēju iesaisti šajā darbā, jo godīgiem uzņēmējiem konkurences cīņā ļoti traucē, ka blakus ir blēži, kas viņus nekorekti apspēlē» ©F64

Par nodokļu politikas pārskatīšanu un cīņu ar ēnu ekonomiku, par ZZS attiecībām ar Vienotību un citiem aktuāliem politikas jautājumiem Neatkarīgās intervija ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS).

Kā tapa valdības deklarācija? Tur bija mazliet nesaprašanās par formulējumiem – Nacionālā apvienība gribēja ļoti «cietu» formulējumu par bēgļiem – ka Latvija nekādā gadījumā negrib nekādus papildu bēgļus.

– Tas nebija tik cieti, un nebija tik ļoti lielas nesaprašanās. Ar deklarāciju sanāca tā, ka no sākotnēji iecerētajiem 50 virzieniem, prioritātēm, šis virzienu skaits izauga līdz 136. No kādas daļas šo vārdu varēja iztikt, bet nu ir arī saprotams, ka katra nozare, katrs ministrs grib sevi tur iekšā redzēt. Tas gan nav nogrāvis jauno pieeju, ar kādu es gatavojos vadīt jaunās valdības darbu.

– Kāda būs jaunā pieeja?

– Galvenais, ko es gribu panākt, lai ministrijas nestrādā šauri resoriski, bet strādā uz prioritātēm – tautsaimniecības attīstībai. Tas nav vienas Ekonomikas ministrijas uzdevums, šajā darbā jāiesaistās visām ministrijām – īpaši Finanšu ministrijai, arī Satiksmes ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Piemēram, izglītības reforma nav tikai Izglītības un zinātnes ministrijas lauciņš. Tur ir uzdevumi arī Satiksmes ministrijai, VARAM un Labklājības ministrijai. Šāda pieeja ir pamats, uz kura, ceru, mēs varēsim īstenot to, ko esam nolēmuši.

– Jūs sacījāt, ka pārskatīsiet nodokļu politiku. Tas var likt saausīties uzņēmējiem, kas jau ir cietuši no nemitīgas nodokļu politikas izmaiņām un neprognozētas to paaugstināšanas. Ko nozīmē jūsu iecerētā nodokļu politikas vispār pārskatīšana?

– Šis priekšlikums ir tapis, nevis neklausoties sociālajos partneros, bet tieši otrādi – diskusijā ar viņiem. No deklarācijas ir izņemti priekšlikumi par konkrētām summām un procentiem no iekšzemes kopprodukta. Doma par nodokļu politikas pārskatīšanu ir apspriesta ar Tirdzniecības un rūpniecības kameru, ar darba devēju asociāciju un brīvajām arodbiedrībām. Esam vienojušies, ka šis gads ir jāvelta nodokļu sistēmas inventarizācijai. Tas notiks kopā ar viņiem. Kopā ar nevalstiskajām organizācijām veidosim darba grupu, lai tiktu skaidrībā par nodokļu sistēmu un izdevumiem. Nodokļu politika tiks veidota tā, ka nodokļi būs zināmi iepriekš, ilgākā periodā un nevarēs mētāties ar straujām, neprognozētām izmaiņām.

– Tad var cerēt, ka tādu pārsteigumu kā līdz šim vairs nebūs?

– Ja ir nolemts, tad ir nolemts. Mēs strādājam kopā, lai nodokļu sistēma būtu atbildīga, lai tiktu padarīta skaidrāka aina, kurp aiziet nodokļi. Tad mēs varam ilgtermiņā plānot, kur nodokļus var pacelt, bet sasaistot to arī ar to, kur varam nopelnīt. Tā ir pirmā prioritāte valdības deklarācijā.

Aizsardzības jomā tiks konsekventi iets uz izdevumiem 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Jaunā valdība īpašu uzmanību pievērsīs ēnu ekonomikas apkarošanai. Tur ir lielas iespējamās rezerves.

– Līdz šim ir bijis redzams, ka ēnu ekonomikas apkarošanas jomā ir bijusi darbība divos virzienos – ir mainīti likumi, ieviešot reverso pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtību dažās nozarēs. Vēl ir bijuši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kampaņveida pasākumi, represējot automehāniķus. Kā pret ēnu ekonomiku domā cīnīties Kučinska valdība?

– Viens no virzieniem būs turpināt ieviest likumos izmaiņas, lai izslēgtu iespējas veikt fiktīvu uzņēmējdarbību un izkrāpt PVN. Ļoti ceru arī uz pašu uzņēmēju iesaisti šajā darbā, jo godīgiem uzņēmējiem konkurences cīņā ļoti traucē, ka blakus ir blēži, kas viņus nekorekti apspēlē. Manas valdības labākie partneri būs uzņēmēju organizācijas, kas apvieno godīgos uzņēmējus. Cīņa pret ēnu ekonomiku tiks turpināta, tai būs sistēmisks, nevis kampaņveida raksturs.

– Ir tāda skarba lieta, kas skar tos ļaudis, kuri ir reģistrējušies kā mikrouzņēmēji. Viņiem vēl gadu atļāva dzīvot. Bet tur ir lielas problēmas. Viņu sociālās iemaksas ir niecīgas, kas nozīmē tikpat niecīgas pensijas kaut kad nākotnē. Un tā vēl nav vienīgā problēma. Kas būs ar mikrouzņēmējiem?

– Mikrouzņēmumu laiks ir pagarināts, bet nevar teikt, ka tas būs mūžīgs. Ir pamazām izkristalizējies tas uzņēmēju loks, kas atbilst mikrouzņēmuma statusam. Tiem šis statuss paliks. Nelaime, ka ir uzņēmēji, kas izmanto likumu nepilnības un izdomā, kā likumu apiet, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Pašlaik Ekonomikas ministrijai ir jauns uzdevums izveidot sistēmu jauniem uzņēmumiem, uz kuriem varētu transformēties mikrouzņēmuma nodokļa maksāšana. Šis jautājums nav galīgi nolikts malā. Tas būs jaunā ekonomikas ministra uzdevums – darīt tā, lai netiktu apslāpēta rosība un vienlaikus lai nenotiktu krāpšanās. Katrā ziņā mikrouzņēmuma nodoklis savulaik bija brīnišķīga ideja, lai rastos jauni uzņēmumi, atbalsts tiem, kas uzdrošinās sākt uzņēmējdarbību. Bet ir lietas, kas jākoriģē.

– Vai Vienotība ir gatava konstruktīvi strādāt jūsu valdībā? Partijas līdere Solvita Āboltiņa ir nākusi klajā ar divām tēzēm, kas liek šaubīties par rātnu vēlmi sadarboties. Āboltiņa iedegšoties par pensionāriem, un Ventspils mērs Aivars Lembergs izšķirīgos brīžos visu diktējot. Tas ir uzbrauciens. Lembergs pēc tam sacīja, ka Vienotība grasās čakarēt jūsu valdību.

– Acīmredzot Vienotībai ir grūti pieņemt, ka viņi vairs nebūs pirmās vijoles spēlētāji. Es mēģinu filtrēt, kur ir acumirklīgas emocijas un kur kas tāds, kas sola īstas nepatikšanas. Man tomēr šķiet, ka Āboltiņas izteikumi ir tikai emocijas. Tagad Vienotība ir tāda kā sapurinājusies, viņi ir sava kongresa gaidās, ceru, ka viņi atmetīs savas emocijas un koncentrēsies darbam.

Pensionāriem indeksācija būs, bet tās lielums atkarīgs no tā, cik lielā mērā mums izdosies aktivizēt ekonomiku. Pensiju sistēmā nav nepieciešamas izmaiņas. Viss atkarīgs no tā, cik valsts makam būs naudas.

– Vai Lembergs visu diktē?

– Lembergs ir aktīvs. Viņš ne uz vienu sanāksmi nav atnācis nesagatavots. Viņam ir komanda, ko var nosacīti saukt par Ventspili. Viņš nediktē, bet diskusijās nosauc argumentus, faktus un pierādījumus, kuros nevar neieklausīties. No viņa puses redzēju patiesu vēlmi iesaistīties procesā, lai valdība tiktu izveidota, nevis kādu diktātu. Sarunas valdības veidošanas procesā vadīju es, nevis kāds cits. Jo man jau būs jāstrādā par premjeru, nevis kādam citam.

– Ko nozīmē Ministru prezidenta biedrs? Savulaik šādam postenim tika izveidots īpašs birojs, bet netapa skaidrs, kādas ir viņa pilnvaras un funkcijas. Bija savulaik Ziedonis Čevers kā premjera Andra Šķēles biedrs, bet beidzās viss diezgan nelāgi. Vai biedrs būs tāds kā otrs premjers?

– Nē, nebūs. Ministru prezidenta biedrs, kas ir arī ekonomikas ministrs, man būs kā palīgs.

– Ir tāda skumja joma – izglītība. Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir akcentējis to kā vienu no prioritātēm. Demogrāfiskā situācija ir nelāga – skolēnu maz un aizvien mazāk, līdz ar to arī skolotājiem nav īsti ko darīt – viņi ir lieki. Ko darīsiet ar izglītību?

– Aina nav iepriecinoša, un valdībā būs jāvienojas, ko darīt, ko valsts var atļauties un ko nevar. Ja seši vai septiņi skolotāji māca vienu skolēnu, tad to pat Norvēģija nevar atļauties. Kopā ar Satiksmes ministriju, kopā ar Labklājības ministriju kopā ar vecākiem izveidosim tādu skolu tīklu, ko valsts var atļauties. Kad reforma būs paveikta, rezerves būs pietiekamas, lai skolotāju algas paceltu tādā līmenī, ko šīs profesijas pārstāvji ir pelnījuši.

– Medicīnā arī ir visādi brīnumi. Izmeklējumu kvotas ir izgrābtas kā karsti pīrādziņi. Nevalstiskās mediķu biedrības jau prasa veselības ministra Gunta Belēviča demisiju par haosu veselības jomā...

– Iepazinos ar argumentiem, kāpēc nevalstiskās organizācijas prasa ministra demisiju, un ieraudzīju, ka tas teksts ir gandrīz pilnīgi identisks tiem tekstiem, kādi bija visu, vairāku, daudzu iepriekšējo ministru demisijas pieprasījumam. Tāds kā copy paste. Tas neliecina par konstruktīvu pieeju. Belēvičam ir daudzas labas iestrādes, ko nevajadzētu apraut.

– Pasaulē notiek visādi procesi – degvielas cenas svārstības, politiskas kolīzijas, biržās akciju spekulācijas un piepeši kritumi. Latvija var tikt arī ierauta kādās tiesu prāvās, kur var zaudēt. Kā jūsu valdība spēkosies pretī ārējiem apdraudējumiem, kā prognozēs, kā analizēs tos?

– Man ir jāapbruņojas ar to, ko spēj dot mans birojs, Pārresoru koordinācijas centrs un Valsts kanceleja. Tur ir pietiekami daudz speciālistu, kas var analizēt procesus pasaulē.

– Kas būs ar nelaimīgajiem bēgļiem?

– Nav pārāk daudz tādu ļaužu, kas gribētu braukt uz Latviju. Latvijas attieksme ir – neesam gatavi pieņemt papildu bēgļus lielā skaitā, mēs paliekam pie tiem lēmumiem, ko pieņēma iepriekšējā valdība. Ir bēdīgi – ir sliktās ziņas. Izskatās, ka mums pašiem būs jāstiprina austrumu robeža un lielas palīdzības nebūs.

– Bet ik dienas desmiti vjetnamiešu nāk pāri robežai...

– Vajadzēs panākt, lai Eiropā saprot, ka mūsu robeža ir ES robeža un tā ir kopēja lieta.

– Kas būs ar airBaltic? Vai finanšu investors Ralfs Dīters MontāgsGirmess ieguldīs naudu? Vai kādreiz atradīsies arī stratēģiskais investors?

– Finanšu investors ir iemaksājis avansu, kas liecina par nopietniem nolūkiem. Arī ar stratēģiskā investora meklējumiem nav tik bezcerīgi – ir pāris nopietni potenciālie investori, kuriem ir nopietni nolūki. Uzņēmums ir jāsakārto, un tad tam radīsies vērtība un potenciālo investoru interese.

– Kas būs ar pasažieru vilcieniem?

– Vilcienu tuvākajā laikā laikam nebūs. Tur lietas ir iestrēgušas. Mēs centīsimies tās izkustināt.