Tautsaimniecība

Mobilo tehnoloģiju kongress (Mobile Word Congress – MWC) ir vieta, kur reizi gadā tiekas mobilās pasaules smagsvari, lai parādītu pasaulei savu jaunāko veikumu – modernākos telefonus, jaunākās tehnoloģijas un dalītos nākotnes vīzijās. Šī gada kongresa lielākā intriga – lokāmi mobilie telefoni un 5G.

Spānijas vilcienu būvētājs Patentes Talgo S.L. (Talgo) uzsācis revanša cīņu pret Čehijas uzņēmumu Skoda Vagonka (Škoda) par tiesībām piegādāt Latvijai elektrovilcienu sastāvus apmēram 250 miljonu eiro vērtībā.

Izglītības un zinātnes ministrija konferencē Demogrāfiskie izaicinājumi: no zināšanām uz rīcību! bija iekļāvusi Oksfordas un Seulas universitāšu profesora tituliem rotātā Ašhera Zaidi (Asgher Zaidi) uzstāšanos ar pamācībām, kā aizvien mazāks iedzīvotāju skaits spēšot paveikt visu valsts un teritorijas uzturēšanai nepieciešamo darbu apjomu, ja atlikušie iedzīvotāji strādātu algotu darbu gadu desmitiem ilgāk nekā tagad.

Latvijas vadošais mazumtirgotājs SIA Maxima Latvija nupat kā atklāja savu jauno septiņu gadu stratēģiju, kurā galvenā loma ir klientiem un darbiniekiem. Viņu vajadzībām un novērtējumam tiks pakārtota visas uzņēmumu grupas izaugsme, izcilības standarti un investīcijas, kas Latvijā šogad varētu sasniegt līdz pat 50 miljoniem eiro.

Telekomunikāciju uzņēmumi Latvijā pagaidām ir neziņā, cik maksās telefona zvani uz Lielbritāniju vai viesabonēšanas pakalpojumu izmantošana šajā valstī pēc Brexit. SIA Latvijas mobilais telefons (LMT) sola vismaz šogad nekādas izmaiņas tarifos neieviest, ja vien, protams, to neizdarīs viesabonēšanas partneri, Bite savukārt uzsākusi sarunas ar lielākajiem Lielbritānijas mobilo sakaru operatoriem par turpmāko sadarbību.

Skolotāja, Jauno fiziķu skolas un robotikas pulciņa vadītāja, lektore, zinātniskā asistente Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas institūtā – tik dažādās lomās ik dienu iejūtas Virgīnija Vītola. Un visām šīm viņas darbības šķautnēm atslēgvārds ir fizika. Šajā zinātnes nozarē Virgīnija jūtas kā zivs ūdenī un šajos ūdeņos peldēt māca arī jaunajai paaudzei, parādot, ka fizika kā mācību priekšmets var būt aizraujošs, ka fizika kā karjeras ceļš var būt daudzveidīgs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Padziļinātās sadarbības programma jeb tā sauktais uzņēmumu baltais saraksts darbojas kopš 2012. gada. Akciju sabiedrība Latvenergo šajā sarakstā tika iekļauta kā pirmā kopā ar vēl sešiem uzņēmumiem. Šogad, paplašinot programmu, VID 79 Latvijas uzņēmumus iekļāva augstākajā – zelta – līmenī, un to vidū ir arī AS Latvenergo.

Aivis Kokins ir volejbola komandas Jēkabpils lūši statistiķis (apguvis volejbola statistikas programmu Data Volley) un trenera palīgs, kurš analizē, kā caur skaitļiem un diagrammām uzlabot komandas sniegumu.

Līdz ar Gastronomijas paviljona renovāciju un Gastro tirgus atklāšanu Rīgas Centrāltirgus nav zaudējis savu šarmu, drīzāk ieguvis jaunu – hipsterīgu vaibstu. Kopš oficiālās atklāšanas aizvadītajā sestdienā šo jaunā koncepta ēdināšanas vietu apmeklējuši tūkstošiem rīdzinieku un pilsētas viesu, apmeklētāju straumei nenorimstot līdz vēlam vakaram.

Nupat nomainītā Latvijas valdība mantojumā esot atstājusi ne tikai parādus, par kādiem žēlojas jaunās valdības ministri, bet arī tādu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, ar kādu Latvija grozās starp pasaules ekonomiskās izaugsmes līderiem.

Sekojot nozares tendencēm, SIA Latvijas mobilais telefons (LMT) eksporta īpatsvars nākotnē varētu pieaugt līdz pat 30 procentiem no uzņēmuma apgrozījuma. Tas iespējams, pateicoties 5G ienākšanai un LMT inovāciju projektiem, kurus februāra beigās LMT kopā ar partneriem prezentēs arī pasaulē vadošajā mobilo tehnoloģiju notikumā Mobile World Congress (MWC) Barselonā.

Lai veicinātu ciešāku un efektīvāku sadarbību ar atbildīgiem nodokļu maksātājiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad ir būtiski pilnveidojis tā saukto Balto sarakstu jeb valsts un komersantu padziļinātās sadarbības programmu. Šobrīd šajā pilnveidotajā programmā darbojas vairāk nekā 4000 Latvijas uzņēmumu.

Saruna ar Reģionu attīstības centru apvienības (RACA) priekšsēdētāju, ilggadēju Valkas mēru Ventu Armandu Kraukli par to, kāpēc daudzi valcēnieši reģistrējas kā Igaunijā dzīvojoši un kā šo problēmu risināt; par galveno iemeslu, kāpēc Igaunija mums visu laiku ir nedaudz priekšā, un kādi ir pašvaldību instrumenti pret pārāk lielu centrālās varas diktātu un nevēlēšanos ieklausīties pašvaldību vajadzībās.

Gana daudz Latvijas iedzīvotāju ir ieciklējušies, ka visu sava darba mūžu nodzīvos vienā profesijā un ka mācīties vajag tikai jaunajiem. Taču mainīgais darba tirgus apliecina – ieguvēji ir tie, kas iet līdzi laikam, spēj būt elastīgi un pārmaiņas neuztver kā bubuli, bet gan kā iespēju paplašināt savu redzesloku, profesionāli pilnveidoties.

Apkopojot 2018. gada kravu pārvadājumu rezultātus lielākajos transporta nozares uzņēmumos: Rīgas brīvostā, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ostā, Ventspils brīvostā un Latvijas dzelzceļā, redzams, ka kopumā nozare virzās pa augšupejošu līkni.

Rīgas Centrāltirgus jaunatklātajā Gastronomijas paviljonā ļaužu straumes nerimst visas dienas garumā. Un tas nav pārsteidzoši, jo paviljonā ļoti plašā klāstā pieejama ikdienā ļoti bieži lietota pārtika – piena produkti un maize.

Līdz ar Rīgas standartapbūves dzīvokļu tirdzniecības decembra datu iegūšanu izveidojas kopaina par 2018. gadu. Dažos aspektos ir derīgi palūkoties uz dzīvokļu cenu izmaiņām vēl ilgākos laika posmos.

«Katrai animācijas filmai ir savs unikālais tapšanas stāsts, katra filma dod jaunu pieredzi. Radīt filmu ir kā doties pretī kaut kam nezināmam, un šis neziņas pilnais ceļš ir ilgs. Neziņa ir gan satraucoša, gan interesanta un intriģējoša, un nogurdinoša vienlaikus. Ir jārada kas pilnīgi jauns, ko neviens vēl nav redzējis,» savu darba specifiku raksturo animators un animācijas filmu režisors Edmunds Jansons. Viņš animācijas pasaulē rosās jau vairāk nekā 20 gadus, un pavisam drīz dienas gaismu ieraudzīs viņa jaunākais veikums – animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi.

2019. gada iestāšanās aizsāka apaļo gadskārtu sēriju Latvijas pārejai uz eiro lietošanu kopš 2014. gada 1. janvāra. Vai pirmie pieci eiro gadi pārliecina, ka patiešām sekos arī 10, 25, 50 un 100 gadu jubilejas?

Eiro ieviešana Latvijā daudziem uzņēmējiem sagādāja papildu rūpes – bija jāmaina norēķinu valūta, jāpielāgo finanšu instrumenti, jākonvertē preču cenas, jāpārdrukā piedāvājumi utt. Šo piecu gadu laikā šīs rūpes ir aizmirsušās, un eiro ieviešanu pozitīvi vērtē gan vietējā tirgū strādājoši komersanti, gan eksportējoši uzņēmumi.