Latvija ir viena no valstīm, kurā datu pārraide, tajā skaitā arī internets mobilajās ierīcēs, tiek patērēta ļoti lielos apjomos. Visi trīs Latvijas mobilo sakaru operatori ir datu pārraides milžu pirmajā vienpadsmitniekā. Tajā pašā laikā Latvijā ir vietas, kurās nav mobilo tīklu pārklājuma.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati liecina, ka viens Latvijas iedzīvotājs aizvadītajā gadā vidēji mēnesī telefona sarunām veltījis 264 minūtes, nosūtījis 71 īsziņu un patērējis 12 GB interneta, kas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji ir aktīvi elektronisko sakaru pakalpojumu izmantotāji.
Komersantu skaits sarūk
Elektronisko sakaru pakalpojumus Latvijā šobrīd nodrošina aptuveni 280 komersantu, kas piedāvā dažādus pakalpojumus, piemēram, zvanīt, nosūtīt īsziņas, lietot internetu, skatīties televīziju utt. Pirms gada Latvijā elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai bija reģistrējušies 315 uzņēmēji. 2018. gada laikā nozarei pievienojās vēl 19 jauni komersanti, taču tajā pašā laikā 59 pameta šo rūpalu, tāpēc nozares uzņēmumu skaits saruka par aptuveni 10 procentiem.
SPRK komersantu skaita samazinājumu saista galvenokārt ar izmaiņu ieviešanu valsts nodevu maksāšanas kartībā, proti, tai tika noteikts minimālais apmēru - 200 eiro gadā. Vairāki komersanti, kuri nesniedza elektronisko sakaru pakalpojumus, izlēma reģistrāciju neuzturēt. Pērn atsevišķi komersanti arī apvienojās.
Mobilā tirgus līderis kopš pirmsākumiem ir SIA Latvijas mobilais telefons (LMT) - tā tirgus daļa vienmēr ir bijusi lielāka nekā konkurentiem. Pērn LMT nodrošināja 39% no visiem mobilajā tīklā esošiem pieslēgumiem, Tele2 - 34%, Bite Latvija - 21 procentu. Savukārt lielākā daļa no visiem lietotājiem, kas izmanto balss telefonijas, interneta un televīzijas pakalpojumu fiksētajā tīklā, pērn tāpat kā visus iepriekšējos gadus bija Lattelecom (tagad Tet) klienti.
Pa telefonu vairs daudz nepļāpā
Balss telefonijas pakalpojumus mobilajā un fiksētajā tīklā kopumā pērn sniedza 66 komersanti, kopējiem ieņēmumiem sasniedzot 172 miljonus eiro. Mobilajā tīklā šādus pakalpojumus izmanto vairāk nekā 2 miljoni lietotāju, fiksētajā - 266 tūkstoši.
Pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas aplēsēm, lietotāji fiksētajā tīklā pērn vidēji runājuši 57 minūtes mēnesī, kas, salīdzinot ar sarunu ilgumu mobilajā tīklā, ir vismaz par četrām reizēm mazāk, jo šajā tīklā sarunas ilgušas vidēji 201 minūti mēnesī. Tātad viens lietotājs dienā pa mobilo telefonu pērn runājis vidēji gandrīz 9 minūtes, pa fiksētās līnijas telefonu - nepilnas divas minūtes. Vēl pirms pāris gadiem sarunām veltītais laiks bijis ilgāks - 2015. gadā mobilajā tīklā tās bija 379 minūtes mēnesī jeb aptuveni 12 minūtes dienā. Savā ziņā tas ir absurdi, jo kopš 2016. gada mobilo sakaru operatori sāka piedāvāt tarifus, kas paredz par fiksētu maksu runāt neierobežoti ilgi. Arī sarunu kvalitāte šobrīd, pēc SPRK vērtējuma, ir augstā līmenī. Pēc numura izsaukšanas savienojums tiek izveidots pāris sekunžu laikā: Lattelecom tīklā vidējais savienošanas laiks ir 1,04 sekundes, LMT tīklā - 3,56 sekundes, BITE Latvija tīklā - 4,21 sekunde, bet Tele2 - 5,48 sekundes.
Nesekmīgo savienojumu koeficients pērn ir bijis ļoti zems, nesasniedzot pat procenta desmitdaļas (fiksētajā tīklā - 0,003%, mobilajā tīklā - 0,02%), kas nozīmē, ka gandrīz visi eksistējošie numuri bijuši sasniedzami.
Savukārt runas pārraides kvalitāte bijusi robežās no 3,36 līdz 4,09 punktiem no 5 iespējamiem, kas salīdzinoši arī ir ļoti augsts rādītājs, veicot balss telefonijas pakalpojuma kvalitātes parametru mērījumus, secināja SPRK.
Interneta pakalpojumi - populārākie
Sarunu ilguma samazinājums gan nenozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji mazāk izmantotu elektroniskos sakarus. Tieši otrādi, to lietojums pieaug, un jo īpaši uz datu patērēšanas rēķina. Lielākā daļa jeb 65% no elektroniskos pakalpojumus piedāvājošiem komersantiem nodrošina interneta piekļuves pakalpojumu, kas nozīmē šī pakalpojuma pieprasījumu un aktualitāti, un līdz ar to, pēc SPRK vērtējuma, salīdzinoši plašu interneta pakalpojumu sniedzēju izvēli un dažādību.
Latvijā pērn viens lietotājs mēnesī izmantojis vidēji 12 gigabaitus interneta. Saskaņā ar datu analītikas uzņēmuma Tefficient apstiprināto informāciju, Latvijas mobilo sakaru uzņēmumu klienti ir vieni no aktīvākajiem mobilā interneta lietotājiem pasaulē, ierindojot visus trīs uzņēmumus pirmajā vienpadsmitniekā.
LMT ir trešajā vietā pasaulē mobilo datu patēriņa apjomā 2018. gadā, ierindojoties tūlīt aiz Kuveitas Zain un Somijas DNA. Saskaņā ar LMT datiem, kas balstīti uz operatoru publiskoto informāciju, LMT vidējais datu patēriņš uz vienu SIM karti 2018. gadā bija 19,2 GB, Tele 2 Latvija - 10,1 GB, Bite - 6 GB.
Regulators secinājis, ka mobilajā tīklā interneta pieslēguma ātrums virs 30 megabitiem sekundē atbilstoši līgumam un pieslēgumam pieejams 68% lietotāju, savukārt pieslēguma ātrums virs 100 megabitiem sekundē - 40% lietotāju.
Arī fiksētajā tīklā interneta pieslēguma ātrums virs 30 megabitiem sekundē tiek nodrošināts 68% lietotāju, savukārt pieslēguma ātrums virs 100 megabitiem sekundē pieejams aptuveni 60% lietotāju.
Kvalitāte laba, bet ne visur
Lai pārliecinātos par elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāti, SPRK ik gadu veic mērījumus. Pērn mērījumi tika veikti Bite Latvija, LMT un Tele2 mobilajos elektronisko sakaru tīklos 1203 brīvi izvēlētās Latvijas vietās, pārbaudot gan interneta ātrumu, gan tā stabilitāti (to raksturo tādi rādītāji kā latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients). Vislielāko vidējo lejuplādes ātrumu mērījumu vietās SPRK konstatēja Tele2 4G tīklā - 45,68 Mb/s, augšuplādes ātrumu LMT 4G tīklā - 21,22 Mb/s. Vismazākais lejuplādes vidējais ātrums 4G tīklā bija Bitei -
28,37 Mb/s, augšuplādē - Tele2 (19,07 mb/s).
Tajā pašā laikā Latvijā joprojām ir vairākas vietas, kurās kvalitātes mērījumus nebija iespējams veikt nestabila vai neesoša mobilā elektronisko sakaru tīkla pārklājuma dēļ. Bites tīklā pārklājuma nebija vai tas bija tik slikts, ka nevarēja veikt mērījumu, 1,93% no pārbaudītajām vietām, Tele2 tīklā - 0,64% no pārbaudītajām vietām, LMT - 0,43% no pārbaudītajām vietām.
Latentums jeb aizture, kas norāda laiku starp informācijas pieprasījumu un informācijas saņemšanu, svārstījās no 40,65 milisekundēm Tele2 tīklā līdz 23,94 milisekundēm LMT tīklā.
Jo šis parametrs ir mazāks, jo tīkls - stabilāks. Arī aiztures nevienmērīguma (trīce) rādītājam ir jābūt pēc iespējas zemākam - jo nevienmērīgāka ir laika aizture starp datu paketēm, jo sliktāka ir uztvertā pakalpojuma kvalitāte. Tele2 tā bija 2,38 milisekundes, Bites tīklā - 5,77 milisekundes. Savukārt pakešu zuduma koeficients visiem trim operatoriem bija nulle.
Sāk trūkt numuru
Lai Latvijā neaptrūktos numuru, SPRK ir noteikusi stingrākus nosacījumus par numerācijas izmantošanu, proti, SIA Tele2, SIA Latvijas mobilais telefons, SIA BITE Latvija un SIA Tet (iepriekš Lattelecom) ir pienākums līdz regulatora noteiktajam termiņam uzsākt izmantot tiem piešķirtos mobilos un fiksētos numurus. Ja komersanti nepildīs nosacījumus, tad SPRK var lemt par neizmantoto numuru anulēšanas. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā, ka numerācijas resursi (mobilie un fiksētie numuri) Latvijas Republikā ir ierobežoti.
