Sabotāžas tika plānotas arī Latvijā – pēc deviņu Krievijas spiegu aizturēšanas, kas notika Polijā, raidsabiedrībai TVN24 paziņoja Polijas premjerministrs Donalds Tusks. “Tie ir Ukrainas, Baltkrievijas un Polijas pilsoņi, iespējams, daži no viņiem savervēti no kriminālajām aprindām,” piebilda Tusks. Kāda ir “spiegu situācija” Latvijā?
Irānas prezidenta Ebrahaima Raisi bojāeja helikoptera avārijā izraisīja kārtējās runas par to, kā gan šajā valstī pie varas nonāca tik drūms un tumšs režīms. Internetā parādījās neskaitāmi video par rietumniecisko, sekulāro un tātad brīvo dzīvi Irānā līdz islāma revolūcijai 1979. gadā. Kā tas varēja notikt? Kā pie šīs atgriešanās viduslaikos varēja nonākt?
Bieži sastopamais viedoklis, ka “Ukrainas atbalstītāji sākuši pagurt, sabiedrībā kopumā iestājas nogurums” izrādījies pilnīgas muļķības — statistika un dati parāda, ka palīdzības straume no Latvijas palikusi nemainīga, daudzos gadījumos pat pieaugusi.
Ceļš uz Eiropas Savienības pasludināto mērķi 2050. gadā izlīdzināt oglekļa dioksīda emisiju gaisā un piesaisti koksnē paredz starpfinišu 2030. gadā, kad Latvijai jau būs jāatskaitās par oglekļa dioksīda emisijas samazināšanu, kas reāli sasniedzama ar ražošanas, patēriņa un iedzīvotāju skaita samazināšanu.
Valdošā koalīcija gatavo piedāvājumu valstij parādā palikušajiem cilvēkiem, ka atlaidīs daļu no valsts uzliktajiem maksājumiem tiem, kuri sāks strādāt par legālu un pie tam par lielu algu.
Gluži negaidīti par vienu no Eiroparlamenta priekšvēlēšanu kampaņas centrālajiem jautājumiem izvērties izteikti iekšpolitisks – valodu lietošanas jautājums. Pat ne kā partiju politiskā piedāvājuma priekšmets, bet gan kā priekšvēlēšanu procedūras elements. Runa ir par priekšvēlēšanu debašu nepieciešamību un leģitimitāti krievu valodā sabiedriskajā medijā.
Viens no nosacījumiem Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā savulaik bija augstpriegumu tīklu atņemšana valsts uzņēmumam “Latvenergo”, lai tas netraucētu lētās skandināvu elektrības ieplūdināšanai Latvijā. Lētās elektrības nogādāšanai no Latvijas robežas līdz sadales tīkliem tika nodibināta valsts akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" (AST), taču salīdzinoši lētāka elektrība valstī sāk ieplūst ar divdesmit gadu novēlošanos. Par šādām pārgrozībām “Neatkarīgajai” TV ciklā “nra.lv sarunas” stāsta AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.
Aprīlī Veselības inspekcijas Juridiskā departamenta vadītāja Laura Šāberte aizstāvēja promocijas darbu “Pacienta un ārsta tiesības paust savu reliģisko pārliecību ārstniecībā”, ko par neparastu varēja uzskatīt kaut vai tādēļ, ka nekas tāds Latvijā pirms tam nebija pētīts. Šis darbs nu sniedz izpratni par reliģijas nozīmi ārstniecībā, kā arī skaidru norādi, ka ir nepieciešamība pēc sabalansēta tiesiskā regulējuma starp šīm divām jomām. “Neatkarīgās” saruna ar Lauru Šāberti.
340 miljonu eiro vērtais Latvijas aviosabiedrības “airBaltic” obligāciju laidiens ar 14,5 gadu procentu likmi sabiedrībā viesis dažādas diskusijas gan par šāda soļa nepieciešamību, gan par nacionālās aviokompānijas lomu valsts ekonomikā. “Neatkarīgā” uzklausīja kompetento personu skaidrojumus par šo darījumu.
Aptuveni 200 cilvēku piketēja Rīgā, Līvu laukumā, protestējot pret Latvijas
Televīzijas iecerēto un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes (SEPLP) atbalstīto priekšvēlēšanu aģitāciju krievu valodā, kas ir
klajā pretrunā ar likumu un Satversmi. Pikets izvērsās gana saturīgs.
2024. gada jūnijā noslēdzas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU), kas mājvietu radusi Jelgavā, līdzšinējās rektores Irinas Pilveres pilnvaru laiks. Konkurss uz rektora amatu izsludināts aizvadītā gada nogalē, bet jauna rektora vēlēšanas augstskolas Konventā norisināsies 22. maijā.
Tieši desmit dienas pēc savas formālās kronēšanas ceremonijas Kremlī Krievijas diktators Vladimirs Putins devās vizītē pie sava Ķīnas drauga un kolēģa Sji Dzjiņpina, kurš 2023. gadā tieši tāpat desmit dienas pēc savas pārapstiprināšanas par Ķīnas vadoni devās “pieklājības” vizītē uz Maskavu. Šī simetrija nav nejauša, jo Austrumos zīmēm un simboliem tiek pievērsta īpaša uzmanība.
Vai VK pietiek varas panākt, lai revīzijās atklātas nejēdzības tiek novērstas, lai izšķērdēšanā, nolaidībā vainīgie tiek saukti pie atbildības; vai VK ir veikusi revīziju par administratīvo naudas sodu izpildi; kas pašlaik notiek ar Rēzekni, vai Rēzeknes budžeta un finanšu vadība ir atbilstoša normatīvajos aktos noteiktajam; kādēļ, revidējot Saeimu, VK nonāktu interešu konfliktā – par šiem un citiem jautājumiem intervijas turpinājums TV ciklā “Nra.lv sarunas” ar valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu.
Par politiku un sportu, kas nekur tālu nevar atrauties no politikas, arī par notikumiem ap partiju apvienību “Jaunā vienotība” TV intervija "Nra.lv sarunas" ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētāju un “Jaunās vienotības” politiķi Dāvi Mārtiņu Daugavieti, kuram ir 27 gadi, jurista izglītība un kurš ir spēlējis futbolu.
Šonedēļ ienācās labs gaidāmais papildinājums plašu kolekcionāru fonotēkām – grupas “Laika suns” jaunākais albums “Imitācija” vinila formātā. Ņemot vērā mūzikas kritiķu ļoti cildinošās atsauksmes, Arņa Račinska brigādei ir visas iespējas par šo darbu tikt pie “zelta mikrofona”, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) nupat izveidotās “Gammas” vai jebkuras citas balvas, kas tiks pasniegtas par 2024. gada labākajiem albumiem latviešu populārajā mūzikā.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumi ir tik apjomīgi, ka visu pārvietot kara apstākļos nebūs iespējams. Uz drošu vietu varēs nogādāt tikai nelielu daļu no vēstures liecībām. Latvijas vissenākā daļa Muzeju krātuvē ir agrais akmens laikmets. Šeit ir neskaitāmas lauskas, krama gabaliņi, kaulu paliekas, varētu teikt – ragi, nagi un visas visneiedomājamākās lietas, kuras atrastas dažādos izrakumos. Nosacītais senākais atradumu vecums datējams ar 9. g.t. p.m.ē..
Vācijas kancleru Olafu Šolcu deleģējušās Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas laikraksts "Vorwärts" atspoguļo O. Šolca runu zem virsraksta “Imanuela Kanta ļaunprātīga izmantošana” vai varbūt izvarošana, jo vācu vārdam “Missbrauch” ir arī tāda nozīme.
Ceturtdien Saeimā notikušās pirmās ekonomiskās debates iezīmēja vairākas “šaurās” vietas straujai Latvijas ekonomiskajai izaugsmei. Viena no tām – ārkārtīgi birokratizētā valsts pārvalde un pārspīlētā biznesa regulācija un kontrole.
Šīs nedēļas visvairāk apspriestais pasākums latvju mūzikā – “Arēnā Rīga” notikušais lielkoncerts “Sirds kā pērkondārds”, kurā pulcējās mūžībā aizgājušā komponista, multiinstrumentālista, grupas “Pērkons” radītāja un līdera Jura Kulakova draugi un domubiedri mākslā un dzīvē, lai pieminētu šo mūzikas dižgaru viņa piedzimšanas mēnesī – 20. maijā Jurim apritētu 66 gadi…
Par šā gada pirmo ceturksni nācies atzīt ostās pārkrauto kravu daudzuma samazināšanos par 11,3% attiecībā pret 2023. gada pirmo ceturksni, bet Latvijas mazajās ostās kravu bijis par 9,8% nekā tajā paša laikā pērn. Par šo pārsteidzošo rezultātu, par mazo ostu devumu Latvijas reģioniem un mazo ostu problēmām “Neatkarīgajai” TV ciklā “nra.lv sarunas” stāsta Latvijas Mazo ostu asociācijas prezidents Jānis Megnis.
