"Polija aktīvi strādās, lai Eiropas Savienība (ES) atzītu, ka kodolenerģija ir pielīdzināma atjaunojamiem enerģijas avotiem, lai attieksme pret kodolenerģiju būtu tāda pati kā pret saules paneļiem un vēja ģeneratoriem," ekonomikas ziņu portālam "wnp.pl" sacīja Polijas valdības pilnvarotais stratēģiskās enerģētikas infrastruktūras jautājumos Vojceks Vrokna.
Polija pauž viedokli, ka Eiropas Savienības līmenī energoapgādes drošība ir jāpārdefinē. Jābūt izmaiņām likumos, lai pret kodolenerģiju attiektos tāpat kā pret atjaunojamiem enerģijas avotiem. "ES administrācijai jāsāk izturēties pragmatiski pret ieguldījumiem enerģētikas jomā," sacīja Polijas valdības pilnvarotais stratēģiskās enerģētikas infrastruktūras jautājumos Vojceks Vrokna.
Kodolenerģijas loma Eiropas energoresursu struktūrā tiks apspriesta arī Eiropas Ekonomikas kongresā, kas 23. un 25. aprīlī notiks Polijas pilsētā Katovicē.
Saskaņā ar ES līgumu, energoapgādes drošība un kopējais enerģijas tirgus ir tā sauktā dalītā kompetence, t.i., daži lēmumi tiek pieņemti Kopienas līmenī, bet daži tiek nodoti atsevišķu valstu jurisdikcijā. Tas praktiski ietekmē daudzas enerģētikas jomas, bet īpaši ietekme pamanāma saistībā ar kodolenerģiju.
Polijas valdības stratēģijā kodolenerģija tiek uzskatīta par ārkārtīgi svarīgu attīstībai, tā ir enerģijas tirgus daļa, kas garantē piegādes stabilitāti un zemas enerģijas cenas.
Kodolenerģija ir kapitālietilpīga un prasa ilgu ieguldījumu īstenošanas laiku. Taču vēlāk lētu enerģiju var piegādāt gadu desmitiem, kas uzlabo ekonomikas konkurētspēju. Tomēr šiem risinājumiem ir jāizstrādā atbilstošs enerģijas sadalījums kopējā ES tirgus līmenī.
Enerģētikas nozare darbojas efektīvi, ja tā darbojas nepārtraukti un nodrošina piegādi tik efektīvi un stabili, cik to atļauj tehniskie un tehnoloģiskie apsvērumi.
Tikmēr Eiropas enerģijas tirgus, kuru veido ES tiesību akti, skaidri norāda, ka avoti tiek izmantoti kā daļa no pārdošanas izsolēm tādā veidā, ka atjaunojamā enerģija tiek iedarbināta vispirms.
Atjaunojamā enerģija ļoti bieži, īpaši palielinot jaunu fotoelementu vai vēja jaudu, var izraisīt kodolenerģijas ražošanas samazināšanos. "Pieņemot lēmumu ES tiesību aktu līmenī, mums ir jāatbild uz jautājumu, vai šāda energoapgādes drošības definīcija mums nāk par labu.
Šobrīd ir aktīvi jārīkojas, lai atjaunotu pragmatismu lēmumu pieņemšanā un nodrošinātu investīciju ienesīgumu. Jautājums ir sarežģīts, jo starp dalībvalstīm ir tādas, kas stingri iebilst pret ieguldījumiem kodolenerģijā," sacīja V. Vrokna.
Vai kodolenerģija ir tāda, lai mums būtu lēta un pieejama enerģija, kā arī drošas piegādes? Ja tā, tad būtu jāsagatavo un jāievieš jauni normatīvie risinājumi, uzskata Polijas valdības pārstāvis.
Jaunās Eiropas Komisijas ieteikumi attiecas uz energosistēmu integrācijas palielināšanu un sadarbību attiecībā uz investīcijām atjaunojamos energoresursos. Atjaunojamie enerģijas avoti var nodrošināt zemu enerģijas cenu ražošanas posmā, bet vai tie var būt par pamatu piegāžu stabilizēšanai?
ES dokumentos kodolenerģija netiek ņemta vērā vai ir ļoti ierobežota. Nav atbilžu uz daudziem nākotnes izaicinājumiem.
No paneļiem un vēja ģeneratoriem saražotās enerģijas cena ir jāpalielina par sistēmas izmaksām. Šodien 50 procenti no rēķinu cenas ir nodevas un nodokļi, kas izkropļo visu enerģijas tirgu.
Pirms dažām nedēļām bija situācija, kad ražošana no atjaunojamiem energoresursiem Vācijā un vairākās citās valstīs bija tik zema, ka, lai izvairītos no energoapgādes pārtraukumiem, bija nepieciešams importēt lielu daudzumu Francijā saražotas kodolenerģijas.
Kad trūkst ražošanas no atjaunojamiem enerģijas avotiem, Vācija un Zviedrija, lai līdzsvarotu tirgu, pērk Polijas enerģiju. Polija arī piedzīvoja situāciju, kad tika veikts eksports uz Zviedriju un Vāciju, kā rezultātā pieauga cenas vietējā tirgū. Princips ir tāds, ka elektrība plūst tur, kur tā ir visdārgākā.
Jaudas tirgus, kas balansē enerģijas piegādes no dažādiem avotiem, Polijas nodokļu maksātājiem izmaksā vairākus miljardus zlotu gadā. Taču steidzamu vajadzību gadījumā Polijas enerģiju izmanto arī kaimiņvalstis, kuras neveicina stabilizācijas pasākumus. "Arī tas ir jāatrisina, un šīs valstis jāsauc pie atbildības. Mums ir jāsāk sarunas par šo jautājumu pēc iespējas ātrāk," uzskata V. Vrokna.
Drošība ir ES plašākas enerģētikas solidaritātes stratēģijas galvenais elements, un Polija pauž viedokli, ka šajos jautājumos par dominējošo stāvokli ir jākļūst pragmatismam. Dekarbonizācijai un atjaunojamo energoresursu attīstībai joprojām jābūt prioritātei, taču pienācis laiks turpmākajā kombinācijā no jauna definēt, kāda loma būs kodolenerģijai.
