Atbildes uz jautājumu par brīvdienu skaitu, visticamāk, būs dažādas, jo ir gan darba devēji, gan darba ņēmēji – intereses viņiem var nesakrist. Šis gads ar brīvdienām atkal būs dāsns, un darba devējiem jau laikus jāsāk domāt par to, kā organizēt ražošanas procesu, kas tiek pārtraukts atkal un atkal.
Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu pārcelt divas darba dienas: 2. maiju un 17. novembri, un tas nozīmē, ka darba dienas būs 10. maijs un 8. novembris. Pirmās garās brīvdienas ir Lieldienās - no 18. aprīļa līdz 21. aprīlim. Jau ir dzirdēti iebildumi pret otro Lieldienu brīvdienu, kas vienmēr ir pirmdienā. “Kāpēc tā ir vajadzīga?” jautā uzņēmēji. “Tie ir ražošanas zaudējumi,” viņi turpina. Savukārt darba ņēmēji lielākoties ir apmierināti - ja vien šī pirmdiena tiek apmaksāta.
Maija sākumā paredzētas piecas brīvdienas: no 1. maija līdz 5. maijam. 1. maijs ir Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena. Piektdienas - 2. maija - darbdiena ir pārcelta uz 10. maiju, sestdiena un svētdien - kā jau parastas brīvdienas, taču 4. maijs - Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadadiena - iekrīt svētdienā, tātad pirmdiena pienākas kā brīvdiena.
Arī Jāņi būs ar garām brīvdienām: no 21. jūnija līdz 24. jūnijam. Tāpat novembris būs brīvdienām bagāts: no 15. novembra līdz 18. novembrim, kad svinēsim Latvijas Republikas dibināšanas dienu (17. novembri atstrādāsim 8. novembrī). Visgarākās brīvdienas būs gada nogalē: sākot no 24. decembra, kad svētīsim Ziemsvētku vakaru, sekojot pirmajiem un otrajiem Ziemsvētkiem, tad - sestdiena un svētdiena. It kā darbadienas ir 29. decembrī un 30. decembrī, bet kurš gan tajās cītīgi strādās? Turklāt pēc tam jau ir 31. decembris un 1. janvāris. Kāds tur vairs darbs, vai ne? Ja MK izdomās pārcelt 2. janvāra darbdienu uz kādu citu datumu, tad Jaungada brīvdienas būs no 31. decembra līdz 4. janvārim.
Ko par šīm garajām brīvdienām domā dažādu jomu cilvēki? Darba devēju konfederācijas prezidents un zivju pārstrādes rūpnīcas “Karavella” valdes loceklis un līdzīpašnieks Andris Bite par brīvdienu “orģijām” izsakās konkrēti: “Dzīvojam kā komunismā.” Viņš turpina: “Neesmu aktīvi bīdījis ideju par to, ka mums par daudz brīvdienu, taču mūsu ekonomiskais stāvoklis liecina, ka jāstrādā vairāk. Mani nereti dēvē par vergturi un tamlīdzīgi, tomēr uzskatu, ka mēs nevaram atļauties tādu ballēšanos, kādu atļaujamies tagad. Piemēram, labklājībā ļoti attīstītajā Dānijā valdība samazināja brīvdienu skaitu, šķiet, par divām brīvdienām. Skatos pa logu: Dānija līdz šim nav sabrukusi.”
Bite uzskata, ka šajā laikā, kad notiek reāls karš, kad pasaules ekonomika “braukā augšā un lejā”, kad Latvija krasi atpaliek no kaimiņvalstīm, mēs nevaram atļauties dzīvot tā, kā patlaban atļaujamies. “Par jebkuru dienu, kurā mēs neko neražojam - kaut vai manā gadījumā, kaut gan mēs ar kolektīvu varam vienoties, un mēs ražojam, - ir jāpārdomā. Ja tā ir oficiāla brīvdiena, tā jāapmaksā dubultā apmērā, līdz ar to jārēķina: uzņēmums to var atļauties vai nevar. Šīs daudzās brīvdienas ir zaudējumi, neiegūts labums, mazāks nodokļu apjoms. Mūsu ekonomisti ir parēķinājuši, cik lieli ir šie zaudējumi. Un tie patiešām ir lieli. Bet nodokļu nauda valstij ir nepieciešama aizsardzībai.”
Bite ir vērsies pie ministriem jautājumā par brīvdienām, bet šī vēršanās, viņa vārdiem runājot, augstajām amatpersonām ir bijusi kā pīlei ūdens. “Pašiem gribas nestrādāt,” secina Bite. Viņš uzskata, ka lielākā daļa darba ņēmēju tomēr normāli uztvertu lēmumu par atteikšanos no dažām brīvdienām, jo “cilvēki saprot, no kurienes rodas nauda”. “Tagad valsts ekonomika vienkārši pļurinās, nekas uz priekšu neiet,” teic Bite.
Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors un Latvijas izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns teic, ka no šīm garajām un biežajām brīvdienām nav negatīvas ietekmes: “Mācību nedēļu standarts ir rēķināts uz nedēļu skaitu, ņemot vērā brīvdienas.
Skolēni par brīvdienām ir priecīgi, tādi, protams, ir arī skolotāji. Vienīgā problemātiskā nianse saistās ar valsts aizsardzības mācību (VAM) kursu: ja VAM iekrīt darba dienā, kas ir “sarkana”, tad skolai ir ļoti grūti pārvirzīt un atstrādāt šo VAM dienu. Jaunsardzes centrs ir ļoti skrupulozs un precīzs, jo viņiem ir nepieciešamība atstrādāt konkrēto mācību apjomu.”
Kalvāns skaidro, ka pārējiem mācību priekšmetiem nav tādas spriedzes, kamēr VAM, kas notiek astoņas mācību stundas pēc kārtas, tas ir izaicinājums. “Bet kopumā skolēni un skolotāji ir gandarīti par brīvdienām, turklāt pēdējā darba diena pirms svētku brīvdienām ir saīsināta,” piebilst Kalvāns.
Dagnis Straubergs, Limbažu novada domes priekšsēdētājs, uzskata, ka cilvēki emocionālajā līmenī, visticamāk, ir priecīgi par brīvdienām. “Tomēr ražošana apstājas, un tas nav nekas labs. Manuprāt, esam pārāk aizrāvušies ar svētkiem, nereti izdabājot vienai vai otrai sabiedrības grupai,” saka Straubergs. Viņš cer, ka - labākajā gadījumā - cilvēki izmantos brīvdienas sevis pilnveidošanai un izaugsmei, kaut kam vērtīgam. “Bet ir skaidrs arī tas, ka nav nekā bezjēdzīgāka kā dot cilvēkiem padomus, kā viņiem saturīgāk pavadīt laiku,” pasmaida Straubergs, “turklāt mums īsti vēl nav ko svinēt tajās daudzajās brīvdienās. Priekšā vēl milzums darba.”
Ja mēs intervētu kādu nosacīto mājsaimnieci, domāju, ka viņa zinātu, ko iesākt ar brīvdienām: būtu mājas uzkopšana, dārza darbi, kas nekad nebeidzas, būtu ģimenes kopā būšana, ceļojumi un daudz kas cits, kam ikdienā nepietiek laika. Novēlam jums lietderīgi un emocionāli bagāti pavadīt pavasara suminājumus - Lieldienas un 1. maija svētkus.
Par Lieldienām viss skaidrs - augšāmcelšanās gan reliģiskā, gan laicīgā nozīmē. Taču 1. maijs mums liek samulst: ko svinam - proletariāta atmošanās dienu, Darba svētkus, Satversmes sapulces dienu vai vēl ko citu? 1. maijā iestājāmies Eiropas Savienībā, savukārt vidējās un vecākās paaudzes cilvēki labi atceras padomju varas uzspiestās darbaļaužu demonstrācijas, kurās bija jāpiedalās bez šaubīšanās.
Darbaļaužu solidaritātes dienas piedzimšanas laiks ir 1886. gada 1. maijs, kad Čikāgā notika strādnieku sadursme ar policiju. Strādnieki pieprasīja astoņu stundu darbadienu, taču policija uzskatīja, ka šaušana uz demonstrantiem ir pareizais rīcības variants.
1920. gada 1. maijā Bruņniecības namā (tagad - Saeimas ēkā) uz pirmo sēdi sanāca pirmais demokrātiski ievēlētais Latvijas parlaments - Satversmes sapulce. Tās uzdevums bija izstrādāt jaunās valsts pamatlikumu - Satversmi, nododot varu Saeimai.
Tātad - pamatojumu sēsties pie svētku galda mēs noteikti atradīsim. Tikai jāizvēlas īstais iemesls. Kaut vai vienkārši pavasaris! Priecīgu svinēšanu, tikai neaizmirstiet, ka pēc svētkiem nāk darbdienas.
