ASV paziņojums par distancēšanos no Krievijas paveikto kara noziegumu izmeklēšanas raisa apjukumu demokrātijas citadeli cienošo cilvēku prātos. Kā tad tā – vai tad nākamais solis būs šo noziegumu attaisnošana, bet aiznākamais – vainas uzvelšana Ukrainai par kara izraisīšanu un posta nodarīšanu?
Eiropas Savienības (ES) aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās “Eurojust” apstiprināja, ka ASV izstājas no grupas, kas izmeklē Krievijas kara noziedznieku pastrādātos noziegumus Ukrainā. Izmeklēšana turpināsies bez ASV, tomēr šīs valsts izstāšanās varētu apgrūtināt grupas darbu. Trampa administrācija izstāšanos pamato ar nepieciešamību “pārdalīt resursus”. Eksperti gan pieļauj, ka šis solis, visticamāk, ir Trampa cenšanās izdabāt kara noziedzniekam Putinam. Arī Ungārija ir paziņojusi par izstāšanos - šoreiz no Starptautiskās krimināltiesas.
Teorētiski ir iespējams, ka ASV nemēģinās aizturēt Krievijas kara noziedzniekus, ja tie ierastos Amerikas Savienotajās Valstīs. Un tas arī nozīmē, ka ASV atsakās palīdzēt pārējām valstīm izmeklēt kara noziegumus, bet tas savukārt liecina par to, ka šie noziegumi var palikt nesodīti.
Taču ir paralēlās pārdomas, kas nebūt nav pozitīvas.
“Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka vēl trīs gadus var stāstīt, ka ir iespējams uzvarēt Krieviju. Pirms trim gadiem bija iespējams noslēgt līgumu, kas netika parakstīts: Krievija pārņem Ukrainas teritorijas par vairākiem tūkstošiem kvadrātmetru vairāk, nekā jau bija pārņemts, kritušo būtu par dažiem simtiem tūkstošu mazāk abās pusēs,” sarunā ar “Neatkarīgo” teic Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs), “un tad jautājums būs Zelenskim: kāpēc vajadzēja karot vēl trīs gadus? Tāpēc, ka Rietumi viņu piemānīja, sakot: mēs jums iedosim tik daudz ieroču, ka jūs nezināsit, kur tos likt, un Krievija dažos mēnešos tiks sakauta.”
Kiršteins atgādina par pilnīgi nesagatavoto Ukrainas pretuzbrukumu, pieminot arī to, ka Krievija šobrīd ik nedēļu “nograuž” pa gabaliņam no Ukrainas zemes. “Un kas tagad notiks? Kāds lidos uz kremli, lai arestētu Putinu, un tad notiks miera sarunas? Vai arī Putinu arestēs pēc sarunām? Sarunas var notikt tikai tad, ja ir izpildīti visi nosacījumi. Tas nav iespējams: vienlaikus atbalstīt Krimināltiesu un sākt sarunas. Otrā pīle ir stāstīt, ka Krievijas ekonomika tūlīt sabruks. Tā “brūk” jau kādu piekto gadu. Un gaidīt, ka Krimināltiesa kaut ko izmeklēs? Otrā pasaules kara beigās amerikāņi Drēzdenē sadedzināja tūkstošiem civiliedzīvotāju. Kurš par to tika tiesāts?”
Kiršteins atgādina, ka starpvalstu sarunas ir iespēju koridors, kas var paplašināties vai sašaurināties. “Sarunas ir veiksmīgas tikai tad, ja abas puses paliek neapmierinātas,” šādu paradoksu izsaka deputāts. Iespējams - līdz galam neapmierinātas. Viņš uzskata, ka Eiropā ir tikai viena armija, kas var stāties pretim Krievijai konvencionālā karā (pēc Ukrainas, protams): tā ir Turcijas armija.
“Tā nav Lielbritānija, kas nespēj nokomplektēt kuģa komandu, tā nav Vācija, kur no 26 divīzijām ir palikušas sešas, tā nav Itālija, kas aizsardzībai atvēl 1,5% no IKP, tā nav Latvija, kas atvēl 3,5%, runājot par to, ka vajag piecus procentus. Bet tie procenti neko neizmainīs. Ja uz Latviju katru dienu lidotu tūkstotis dronu un dažas ballistiskās raķetes, nez, kā mūs paglābtu kājnieku mīnas? Varbūt vietējie aizsargi varētu nomīnēt Ludzas pagastmāju, tas arī viss. Bet ne jau kājnieki ies pāri robežām.”
Kiršteins ironizē, ka mēs taisāmies turpināt “Rail Baltica” būvi par sešiem miljardiem eiro, bet nauda neatrodas pretgaisa aizsardzības sistēmām. “Arī bezjēdzīgajam “zaļajam kursam” katru gadu esam gatavi atvēlēt vairākus miljonus eiro,” viņš turpina, “bet tos varētu tērēt aizsardzībai.”
Ceturtdien Ungārijas valdība paziņoja, ka izstāsies no Starptautiskās Krimināltiesas (SKT). Ar šo paziņojumu tā iepazīstināja sabiedrību īsi pirms Ungārijas un Izraēlas premjeru Viktora Orbāna un Benjamina Netanjahu tikšanās Budapeštā. SKT savulaik izdeva Netanjahu apcietināšanas orderi sakarā ar it kā veiktajiem kara noziegumiem Gazā. Ungārijas premjers Orbāns paziņoja, ka nepildīs SKT orderi.
Izskatās, ka šī tiesa ir visai bezspēcīga, jo jau vairākas valstis demonstratīvi uzliek vāku tās draudīgi burbuļojošajam katliņam. Žēl gan ir viena gadījuma: ka netiek arestēts kara noziedznieks Putins - pērn septembrī viņš viesojās Mongolijā, tomēr šī valsts atteicās pildīt SKT orderi. Vienīgā cerība: kara noziegumi ir bez noilguma, tāpēc iespējams, ka Putins kādreiz tiks notiesāts. Kaut gan tiesas sēdes var notikt arī bez apsūdzētā klātbūtnes…
Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS): “ASV izstāšanās no grupas, kas izmeklē Krievijas kara noziegumus Ukrainā, ir politisks solis. Arī Krievija zināja, ka ir valstis, kuras pielaidīgi skatās uz šiem kara noziegumiem. Šajā gadījumā pieļauju domu, ka šis solis saistīts ar miera sarunām. Bet jāsaprot, ka, izmeklējot kara noziegumus, to var darīt arī viena valsts. Neba jau Amerikā būs vairāk pierādījumu, nekā tos var atrast Latvijā, Lietuvā vai Ukrainā. Procedurāli tas nenozīmē neko ļaunu, turklāt ASV nav Starptautiskās Krimināltiesas dalībvalsts.”
Savukārt, runājot par Orbāna apliecināto izstāšanos no SKT, Kūtris piebilda, ka Ungārijas premjers vienmēr ir bijis “izlecējs”, aizbildinoties ar to, ka viņa rīcība ir Ungārijas tautas interesēs. “Viņš ir atkarīgs no savas valsts vēlētājiem, un es to saprotu,” saka Kūtris. “Domāju, ka izstāšanās no SKT ir saistīta ar to, ka Orbāns vēlas nodrošināt iespējas tikties ar tiem cilvēkiem, kuru darbību ierobežo SKT. Kad mūsu deputāti dodas uz ārvalstīm, viņi noskaidro, kā valsts izturēsies pret tiem izdošanas rīkojumiem, ko deklarējusi Krievija,” viņš turpina.
Vai ir cerība, ka jelkad tiks notiesāti kara noziedznieki? “Kara noziedznieki tiek notiesāti,” teic Kūtris, “piemēram, Dienvidslāvijā. Bet, runājot par Putinu, jāteic, ka SKT dzirnavas maļ ļoti lēni. Vispirms jānolemj, ka jāsāk process, tad jāsavāc materiāli. Un tad tas cilvēks jādabū rokā. Bet kā to Putinu dabūt? Izdošanas process var notikt un var nenotikt. Tas var notikt arī nejauši. Vai arī - attiecīgajai valstij apsūdzētais vairs nav vajadzīgs, un valsts saka: paņemiet! Taču simtprocentīgu izdošanās garantiju nav.”
