Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā desmitiem tūkstošu ukraiņu ir pametuši savu valsti. Šobrīd Eiropā dzīvo aptuveni 4,3 miljoni bēgļu. “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv" stāsta, kā klājas Ukrainas kara bēgļiem Čehijā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 31. martā parakstījis dekrētu par pavasara iesaukšanu militārajā dienestā. Saskaņā ar to, pavasarī armijā plānots iesaukt 160 tūkstošus cilvēku vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kas ir augstākais skaitlis kopš kara sākuma ar Ukrainu un par 10 tūkstošiem cilvēku vairāk nekā pagājušajā gadā. Turklāt jauniesaucamie tiks iesaukti neatkarīgi no viņu veselības stāvokļa, vēsta “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā portālā "currenttime.tv".
ASV paziņojums par distancēšanos no Krievijas paveikto kara noziegumu izmeklēšanas raisa apjukumu demokrātijas citadeli cienošo cilvēku prātos. Kā tad tā – vai tad nākamais solis būs šo noziegumu attaisnošana, bet aiznākamais – vainas uzvelšana Ukrainai par kara izraisīšanu un posta nodarīšanu?
Igaunijas galvaspilsēta Tallina ir paziņojusi par plāniem ierobežot gan nomas mini mopēdu stāvvietas zonas, gan ātrumu. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad Igaunijas galvaspilsētas ielās parādījās Latvijas uzņēmuma "Ride Mobility" sarkanie mini mopēdi, papildinot Igaunijā jau pieejamos "Bolt" un "Tuul" e-motorolleru pakalpojumus, ziņo Igaunijas nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "news.err.ee".
Ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas ievadvārdiem un pirmo publisko apspriešanos 2025. gada 3. aprīlī tika iezīmēts Valsts kancelejas un Latvijas Universitātes darbs, izstrādājot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2050. gadam.
Pieaug skepse par Ukrainas mierizlīguma sarunu izredzēm. ASV prezidents Donalds Tramps vairs neuzstājas ar optimistiskām prognozēm par nenovēršamām kara beigām. Rietumu plašsaziņas līdzekļos dominē viedoklis, ka tuvākajos mēnešos nebūs iespējams vienoties. Arī Trampa līdzgaitnieki to atzīst. Baltā nama amatpersonas izsakās, ka Tramps ir neapmierināts ar Ukrainā karojošām pusēm, kas neizrāda vēlmi noslēgt pamieru.
Valsts pārvaldes sistēmu, kas nostiprinājusies Latvijā, kontekstā ar birokratizāciju skeptiski vērtē ekspremjers (1997–1998), bijušais EP deputāts Guntars Krasts. Saruna ar viņu arī par to, kādi cilvēki nonāk valsts pārvaldē, par to, vai iespējams cīnīties pret birokrātiju, par to, vai ir mūsu spēkos apturēt latviešu izzušanu un vai darbaspēku aizstās roboti un mākslīgais intelekts.
Statistika rāda – Latvija jau šobrīd pārspēj Eiropas vidējos rādītājus digitalizācijas tempos, tomēr izaicinājumi paliek – nepieciešams uzlabot pakalpojumu lietojamību, attīstīt starpiestāžu sadarbību un paaugstināt iedzīvotāju digitālās prasmes. Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji sniedza ieskatu valsts digitalizācijas sasniegumos un nākotnes plānos un problēmās.
Bijušais premjers un ilggadējais Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis (AS) atzīst: bija laiki, kad pat pielaides valsts noslēpumam tika dāļātas nekontrolēti. Savukārt ģenerālprokurors Juris Stukāns apgalvo, ka uzraudzība pār operatīvo izstrāžu lietām, to uzsākšanas un norises likumību ir viens no viņa būtiskajiem veikumiem ģenerālprokurora amatā. Tikmēr atklātībā nonākušās ziņas rāda – manipulācijas ar operatīvās izstrādes materiāliem, visticamākais, nav rimušās.
Vakar notikušajā Mākslīgā intelekta centra (Centra) dibināšanas pasākumā amatpersonas sacentās ar visskaistākajiem solījumiem par Latvijas ekonomikas augšupeju, tiklīdz šis centrs sāks darboties.
Krievija gatavojas sākt pilna mēroga karu ar NATO – par šādu iespējamību nesen paziņoja Vācijas federālais izlūkdienests. Šo iespējamību pastiprināja arī ziņa, ka Krievijas diktators Putins gatavojas no 1. aprīļa līdz 15. jūlijam armijā iesaukt 160 000 pilsoņu vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Vai drīz varam sagaidīt okupantu pūļus pie Latvijas robežas? Jautājums ir skarbs, taču pamatots. Tomēr jāatgādina, ka militārā kontingenta papildinājums Krievijā notiek divas reizes gadā, tā ka šis ir vienkārši kārtējais iesaukums.
Eirobirokrātija sākusi apjaust Krievijas plaša mēroga hibrīdkara briesmas un tā iespaidā spiesta sarosīties. Politiķi sāk apzināties, ka ES amatpersonu nespēja vienoties par saskaņotu rīcību Krievijas agresijas apturēšanai palielina apdraudējumu riskus. Tā kā ES netiek iesaistīta lielvalstu ģeopolitiskā trīsstūra ASV–Ķīna–Krievija saspēlē, tas iedrošina Kremli audzēt agresijas apmērus pret kaimiņvalstīm.
"Mums jāuzticas mūsu bruņotajiem spēkiem. Bruņotajos spēkos, Aizsardzības ministrijā un padotības iestādēs ir ļoti godprātīgi cilvēki," sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds, atbildot uz jautājumu, vai Latvijas iedzīvotāji var būt droši, vai Latvijas armijā nenotiek zagšana.
Visa gada garumā norit bieži vien grūti pārskatāma, taču nepārejoša cīņa par jaunajiem prātiem — kur un ko studēs šīgada skolu absolventi un visi tie pieaugušie, kas grib mācīties vēl. Un, atšķirībā no priekšvēlēšanu aģitācijas, izglītības iestāžu mārketingu neaprobežo ne kampaņas budžeti, ne aģitācijas oficiālie limiti vai konkurentu sūdzības KNAB.
Elektrības biržas cenas Latvijai šī gada pirmajos mēnešos ir kopumā kāpušas un aizvakar sasniedza rekordu 309,00 eiro par megavatstundu (MWh). Jautājums, kāpēc tā notiek un kā tas ietekmēs elektrības cenas gala lietotājiem?
Vienā un tajā pašā rakstāmlietu veikalā vienu kvadrātcentimetru papīra laukuma skolas burtnīciņā pārdod pat vairāk nekā piecas reizes dārgāk nekā biroja papīru A4 formāta lapās.
Pirmdien “Neatkarīgā” publicēja žurnālista Armanda Pučes tīmekļa ierakstu par to, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) notiekot štatu samazināšana birokrātijas nīdēšanas nolūkos, turklāt pirmais izkapts cirtiens esot skāris armijas kaujas grupas atbalstošās struktūras. Protams, sākotnējā doma: kā tas “iet kopā” ar vienību kaujas spējām? Vai birokrātijas apkarošana tiešām jāsāk ar bruņotajiem spēkiem? Vakar sagaidījām atbildes no NBS un Aizsardzības ministrijas. Videokomentāru par šiem jautājumiem “nra.lv” sniedza arī aizsardzības ministrs.
Līdz ar aviokompānijas "Norse Atlantic Airways" paziņojumu par atturēšanos atklāt lidojumus starp Rīgu un Ņujorku sapnis par tiešajiem transatlantiskajiem reisiem šobrīd sāk izplēnēt, līdzīgi kā cerības uz prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu. Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji apgalvo, ka norvēģu atteikums neesot galīgs un absolūts, tomēr Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs savu paziņojumu par Norvēģijas aviokompānijas atteikumu neplāno atsaukt.
Ikgadējā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru sapulcē 27. martā tika prezentēts uzņēmēju viedoklis par visiem Latvijas ministriem. LTRK biedriem balsojumā bija jāatbild uz jautājumu – kurus no valdības sastāva vērtējat vispozitīvāk?
Latvijā strauji būvējas dažādi saules un vēja “parki”. Ja ar parku bez pēdiņām saprotam kādu jauku, sakārtotu rekreācijas zonu, kurā patīkami atrasties, tad šajos gadījumos būtu jāsaka – strauji izvēršas antiparku būvniecība, jo šīs ir vietas, kuras vidi krasi izmaina un kurās uzturēties reizēm nav patīkami.
Valdības restarts ir noticis, jūs Saeima ievēlēja ar būtisku balsu pārsvaru. Premjere paziņoja, ka no jaunajiem ministriem gaida reformu pārskatīšanu, ar ko acīmredzot bija domāts no jaunapstiprinātajiem ministriem sagaidīt to, lai viņi pārskata savu priekšteču reformas, to jēgu, varbūt mainīt kādas nianses. Ko jūs mainīsiet, vai mainīsiet, varbūt pilnveidosiet Ulda Auguļa sāktajā ceļā?
Bijušais ministru prezidents (1994–1995) Māris Gailis, tagad – uzņēmējs, Riharda Vāgnera biedrības valdes priekšsēdētājs, šodien ir visvairāk sašutis par birokrātijas “mazināšanas” pasākumiem, kas jau sākotnēji izskatās pēc nepārdomātas klaunādes. Bet vai latvieši spēj sacelties pret varu, ja tā ir aprobežota un netalantīga? Un ko Māris Gailis darītu pirmām kārtām, ja būtu premjers? Par šīm un citām tēmām “Neatkarīgā” runā ar Māri Gaili.
