Novados

Nodibinājums “Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš””, ko Ventspilī visi mīļi dēvē vienkārši par “Cimdiņu”, martā ir pārcēlies un uzsācis darbu jaunajās telpās Kuldīgas ielā 4. Rekonstruētā vēsturiskā ēka tagad kļuvusi par mājvietu ļoti daudziem ventspilniekiem – gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan pieaugušajiem ar garīga rakstura saslimšanām.

5. jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas, kas šoreiz ir neparastas daudzējādā ziņā.

Ieva Duļevska ir Rīgas Valsts tehnikuma Limbažu teritoriālās struktūrvienības vadītāja, darbojas biedrībās „Eņģeļa sirds” un „Latvijas zeme, daba, tauta”, kā arī pievienojusies Memorandam par ģimenes vērtībām. „Iestājos par konservatīvām vērtībām. Nevis tādēļ, ka būtu nepatika pret liberālo virzienu: es vērtēju to, kas notiek valstī, un saprotu, ka bez konservatīvisma mēs nespēsim izdzīvot kā nācija.” Paralēli darbam Ieva daudzu gadu garumā organizē gan vietējos, gan starptautiska mēroga pasākumus, rīko diskusijas, veido videoklipus... Kā to visu var paspēt – nav ne jausmas.

Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM Ventspilī būvniecības un pieguļošās teritorijas labiekārtošana tuvojas noslēgumam, savukārt unikālo eksponātu izgatavošana un telpu iekārtošana ir attīstības stadijā.

Jēdziens pakomāts sen vairs nav svešvārds, un līdz ar Covid-19 pandēmiju un sabiedrības paradumu maiņu sūtījumu saņemšana un nosūtīšana caur tiem ir kļuvusi gluži vai par ikdienu. To apliecina arī statistikas dati. Lielākais šīs nozares spēlētājs Latvijā ir “Omniva”, kas pagājušajā gadā stratēģisku apsvērumu dēļ mainījis galvenā biroja bāzes vietu un pārcēlies no Rīgas uz Mārupi, un atbilstoši pieprasījumam turpina paplašināt savu pakomātu tīklu, nodrošinot to pieejamību maksimāli tuvu cilvēku dzīvesvietām.

Mārupes novads ir izvirzījis mērķi kļūt par zaļāko novadu valstī, tāpēc domes speciālisti sadarbībā ar nozaru ekspertiem pēta, analizē, izstrādā inovatīvus projektus un ievieš tos dzīvē, kas ilgtermiņā ļaus saimniekot gudri un videi draudzīgi.

Mārupe pārliecinoši ir viens no visstraujāk augušajiem novadiem, kurā iedzīvotāju skaits palielinās ātrāk, nekā plānots. Līdz ar privātās apbūves, daudzdzīvokļu namu kompleksu, biroju ēku ražošanas un loģistikas uzņēmumu ienākšanu novadā savlaicīgi tiek domāts arī par ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamības uzlabošanu.

Autopārvadātāji pēdējos gados, it īpaši sākoties Covid-19 pandēmijai, izjūt nopietnu apdraudējumu turpmākajai darbībai. To rada kravu apjoma samazinājums vairākos segmentos, degvielu cenu kāpums, kā arī ES izstrādātā Mobilitātes pakotne, kas būtiski atsauksies uz autopārvadājumu jomu galvenokārt uzņēmumiem no valstīm, kas ir attālāk no Rietumeiropas valstīm, tostarp no Latvijas. Lai gan vairākkārt notikušas sarunas ar Latvijas valdības pārstāvjiem, gaidītais, situācijai adekvātais atbalsts nav saņemts.

Šādu jautājumu šī gada martā Mārupes novada dome uzdeva saviem iedzīvotājiem ne tāpēc, lai veiktu kādu īpatnēju pētījumu, bet gan nolūkā atklāt, cik lielā mērā vispārpieņemts vērtējums pašiem par sevi kā zaļi domājošu sabiedrību, ir patiess. Pēda veiktās aptaujas kontekstā apzīmē katras mājsaimniecības dzīvesveida un paradumu ietekmi uz vidi.

Lai gan Mārupes novadu lielākoties uztver kā privātmāju rajonu, tas slēpj interesantas apskates vietas un unikālus objektus. Rīdziniekiem un pašiem mārupiešiem tie atrodas īsa brauciena attālumā. Šeit var atrast vietas, kur veldzēties pēc darba dienas, smelties iedvesmu un izzināt vēsturi. Mārupes novads atrodas mežiem un purviem bagātajā Pierīgas lauku teritorijā. To šķērso trīs mazupītes – Mārupīte, Neriņa un Dzilnupīte. Mārupes novadā atrodas daļa Cenu tīreļa, kas iekļauts Eiropas aizsargājamo teritoriju tīklā “Natura 2000”, daļa Medemu purva un Bieriņu purvs.

Pirms septiņiem gadiem, kad Mārupes novada Dome projekta ietvaros uzstādīja saules kolektorus siltā ūdens sagatavošanai un saules baterijas (paneļus) uz Jaunmārupes pamatskolas jumta, kā arī daļēji nomainīja esošo apgaismojuma sistēmu uz energoefektīvāku apgaismojumu izglītības iestādes telpās, Mārupes novads uzņēma jaunu kursu, kas paredzēja katru turpmāko lēmumu vides jomā vērtēt arī no energoefektivitātes viedokļa.

Covid-19 pandēmija daudzviet pašvaldības pārsteidza nesagatavotas attālinātajam darbam, turklāt ne tikai pašvaldību iekšējā darba nodrošināšanai, bet arī sadarbībai ar iedzīvotājiem. Var teikt, ka Mārupes pašvaldībai paveicās, jo jau laikā, kad par vīrusu neviens pat nerunāja, tā ieviesa dažādus viedos risinājumus, kas nodrošina pilnvērtīgu attālinātu darbu arī pandēmijas laikā.

Intervija ar Mārupes novada attīstības nodaļas vadītāju Ilzi Krēmeri.

SIA “Izglītības un attīstības centrs Universum” valdes priekšsēdētājs, “Universum” mūzikas un mākslas pamatskolas direktors Andis Apsītis ar skolu dibināšanu un to darba organizēšanu nodarbojas jau desmito gadu. Viņš viens no pirmajiem pirmsskolu un pamatskolu programmās sāka ieviest Montesori metodes, kā arī izglītības sistēmā integrēja kristīgo vērtību apguvi. Gan pats ir dibinājis un organizējis darbu privātajās skolās, gan arī sadarbojies ar citiem juridiskiem subjektiem, tostarp pašvaldībām. Pirmo negatīvo pieredzi guvis šā gada pavasarī, sadarbojoties ar Ogres pašvaldību Krapes skolas darbības atjaunošanā. Domstarpības ar novada domi un tās priekšsēdētāju Egilu Helmani noslēdzās ar līguma laušanu un administratīvo tiesvedību. Pirmā tiesas sēde nozīmētā šā gada 4. augustā.

Laikā, kad koronavīrusa dēļ ceļošana ārpus Latvijas joprojām ir apgrūtināta, ir lieliska iespēja apskatīt Latvijas skaistākās un mazāk zināmās vietas. Tādas ir arī Preiļu novadā.

Ārstu paaudžu nomaiņa lielākajā daļā Latvijas reģionu slimnīcu radījusi ievērojamu speciālistu trūkumu – pieredzējušie speciālisti dodas pelnītā atpūtā, bet vietā pieaicināt jaunos ir visai grūti. Ne bez pūlēm, tomēr ar Ventspils pilsētas domes atbalstu tas izdodas Ventspils jeb Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai, kur šogad vien plānots piesaistīt 28 jaunus speciālistus – darbam Ventspilī 20, bet astoņus darbam Talsu filiālē. Pērn darbam Ventspils slimnīcā piesaistīti 64 jaunie speciālisti, bet Talsos – 22.

2021. gadā ceļotājus Latgalē sagaidīs vairāk nekā 900 tūrisma objektu. Neskatoties uz pandēmiju, arī Latgales pusē būs vairāki interesanti jaunumi, tostarp Daugavpilī un tās apkārtnē.

Šorīt, austot gaismai, jūras ērgļu ligzdā no olas izšķīlies otrs putnēns. Pirms pāris dienām izšķīlušais šī gada pirmais ērglēns jau ir itin ņiprs un kustīgs. Notikumiem jūras ērgļu ligzdā seko līdzi ne tikai Latvijas, bet arī vairāku citu valstu iedzīvotāji. Neapbšaubāmi, mūsu Milda ir šobrīd populārākais jūras ērglis pasaulē.

Tradicionāli Ventspils ir vieta, kas priecē ar savu neatkārtojamo ziedu rotu no agra pavasara līdz rudens salnām. Lai arī pavasaris šogad nāk lēni, pilsētā uzziedējuši pavasara ziedi – sniegpulkstenītes, krokusiņi, savu uznācienu gaida tulpes un narcises.

Dramatiskajiem notikumiem jūras ērgļu ligzdā Durbē kopš marta beigām ik dienas seko līdzi vairāk nekā tūkstotis cilvēku no dažādām pasaules valstīm. Vakar pie datoru un telefonu ekrāniem bija pielipuši vairāki tūkstoši, kas centās saskatīt, vai ir izšķīlies pirmais mazulis. Šorīt Latvijas dabas fonds apstiprināja – cālis tiešām ir izšķīlies.

Tukums ir īpaša pilsēta īpašā vietā. Tā pirmo reizi rakstītajos avotos minēta 1253. gadā, kad Tukums (Tuckemen) pieminēts Miera Kursas dalīšanas līgumā. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes izveides Tukuma viduslaiku pils kļuva par virspilskunga rezidenci. 1795. gadā Tukumam piešķīra pilsētas tiesības, kopš 2009. gada Tukums ir novada centrs. Tukumā un tā apkārtnē ir daudz skaistu, interesantu un noslēpumainu vietu. Esam apkopojuši informāciju par vietām, kuras var apmeklēt arī šajā, Covid-19 laikā, protams, ievērojot epidemioloģiskās prasības.

Lai gan jau vairāk nekā desmit gadus runājam par to, cik svarīgi ir jaunietim jau kopš pamatskolas gadiem domāt pat nākotnes profesiju un karjeru, vēl arvien ne tikai devīto klašu absolventi, bet arī divpadsmitie ļoti bieži atbild: „Man nav ne jausmas, ko gribu darīt. Kaut kur iestāšos, un tad jau redzēs.” Arī globālie pasaules dati pierāda, ka karjeras izvēlē notiek daudz kļūdu un tikai neliels skaits cilvēku ilgstoši strādā jaunībā izvēlētajā profesijā. Kā trāpīt uzreiz uz pareizā ceļa, netērējot laiku, metot līkločus pa darbības jomām? Vienas absolūti precīzas atbildes nav un diezin vai kādreiz būs, taču ir radīti palīgi, kas gan jaunietim, gan karjeras konsultantiem dod iespēju sistematizēt informāciju, veikt dažādus testus un pašizziņas procesu, lai jaunietis nākotnē sasniegtu izvirzītos mērķus.