Autopārvadātāji pēdējos gados, it īpaši sākoties Covid-19 pandēmijai, izjūt nopietnu apdraudējumu turpmākajai darbībai. To rada kravu apjoma samazinājums vairākos segmentos, degvielu cenu kāpums, kā arī ES izstrādātā Mobilitātes pakotne, kas būtiski atsauksies uz autopārvadājumu jomu galvenokārt uzņēmumiem no valstīm, kas ir attālāk no Rietumeiropas valstīm, tostarp no Latvijas. Lai gan vairākkārt notikušas sarunas ar Latvijas valdības pārstāvjiem, gaidītais, situācijai adekvātais atbalsts nav saņemts.
Vairāk intervijā ar lielāko Latvijas un vienlaikus vienu no lielākajām Eiropas autopārvadājumu kompānijām SIA “Kreiss” ģenerāldirektoru un līdzīpašnieku Sergeju Zaļizko.
Izcili labi autopārvadātājiem nesokas jau vairākus gadus, bet, cik zināms, pagājušais gads līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu ir bijis sāpīgs vai pat kritisks, kas novedis pie dažu ļoti lielu Eiropas autopārvadātāju kompāniju bankrota. Kā šajā periodā ir izdevies izdzīvot SIA “Kreiss”?
Pagājušais gads tiešām ir bijis ļoti sāpīgs. Martā bijām reāli nobijušies, jo nezinājām, kā situācija attīstīsies - vai pārvadājumi ES ietvarā vispār būs iespējami. Aprīlī bijām spiesti pie žoga nolikt vairāk nekā 100 automašīnas no kopējā 1000 automašīnu parka, jo darba apjoms un pārvadājumu cenas strauji nokritās. Arī mūsu partneri kļuva ļoti uzmanīgi, akumulēja līdzekļus krīzes situācijām, kas rezultējās ar apmaksu kavēšanu par veiktajiem pārvadājumiem.
Pandēmijas sākumā premjerministrs apgalvoja, ka valsts palīdzību varēs saņemt visi uzņēmumi, kuriem objektīvu iemeslu dēļ rodas finansiālas grūtības. Vai “Kreiss” saņēma valsts atbalstu?
Attiecībā uz situācijas noregulēšanu starptautisko autopārvadājumu jomā, jāsaka paldies Latvijas valdībai, kas spēja ātri reaģēt un iesaistījās situācijas risināšanā. Tostarp mums bija pieejams finansējums no “Altum” ar ļoti izdevīgām procentu likmēm, tāpat saņēmām arī bezprocentu nodokļu samaksas termiņu pagarinājumus. “Altum” kredīts un nodokļu nomaksas termiņa pagarinājums, kā arī dīkstāves pabalsts mums ļāva stabilizēt naudas plūsmu, kas ir ļoti būtisks faktors uzņēmuma darbspējas nodrošināšanai, kā arī deva iespēju samaksāt darba algas. Līdz ar to nebija nepieciešamības atlaist darbiniekus.
Tajā pašā laikā mums dīvaina šķita Satiksmes ministrijas attieksme - bija vairākas tikšanās ar satiksmes ministru, bet gūt rezultatīvu kopsaucēju tā arī mums neizdevās.
Vai šobrīd situācija ir stabilizējusies un varat strādāt ar pilnu jaudu?
Situācija ir stabila, bet nav atgriezusies pirms pandēmijas līmenī. Jāsaka paldies uzņēmuma tālredzībai, izvēloties akcentēt pārvadājumus ar refrižeratoriem, respektīvi saldētus un atdzesētus pārtikas produktus, kā arī citas izcelsmes preču pārvadājumus, kam nepieciešams ievērot temperatūrās režīmu. Savā ziņā mums pagājušajā gadā palīdzēja arī naftas cenu kritums, kas atsaucās uz degvielas cenām - jāteic gan, ka degvielas cenu kritums dažādās valstīs bija atšķirīgs - ne visur degvielas cenas pie zemajām naftas cenām krita vienādi, tāpēc pēc mūsu norādēm šoferi uzpildīja bākas tur, kur cena bija vislabākā.
Pagājušajā gadā, neskatoties uz krīzi, “Kreiss” apgrozījums sasniedza 161 miljonu eiro, kas, ja nemaldos, ir lielākais transporta nozares apgrozījums valstī 2020. gadā. Tas gan ir kritums attiecībā pret 2019. gadu, kad sasniedzām 176 miljonu apgrozījumu.
Savukārt kompānijas, kuras pamatā izmanto ar pārsegiem klātās puspiekabes un sadarbojas ar auto ražošanas industriju, šajā pandēmijā cieš ļoti lielus zaudējumus, jo vairākas Eiropas mašīnu un to detaļu rūpnīcas vēl arvien nav atsākušas darbu pilnā apmērā. Zinu, ka viena no lielākajām autopārvadātāju kompānijām Eiropā ar vairāk nekā 5000 mašīnu lielu autoparku ir paziņojusi par bankrotu.
Pagājušajā gadā jūs teicāt, ka degvielu izdevīgāk ir pildīt Lietuvā, jo tur ir zemāks akcīzes nodoklis, un paudāt apņēmību runāt ar ministriju, lai tā veiktu pasākumus, kas autopārvadātājiem degvielas uzpildi Latvijā padarītu izdevīgāku, un Latvija nezaudētu budžeta ieņēmumus no akcīzes nodokļa. Vai sarunas ir vainagojušās panākumiem?
Nē, nekāda uzlabojuma šajā jomā nav, un Latvija turpina zaudēt ienākumus no degvielas akcīzes nodokļa, jo ne tikai “Kreiss”, bet arī citi autopārvadātāji, tostarp tie, kuri caur Latviju brauc tranzītā, degvielu Latvijā pilda tikai bezizejas situācijā. Kā jau teicu pērn, arī šogad “Kreiss” galvenokārt savās mašīnās degvielu uzpilda Lietuvā, Polijā, Beļģijā un Spānijā. Paskaidrošu, ka pirms akcīzes nodokļa paaugstināšanas gada laikā “Kreiss” Latvijā vidēji uzpildīja ap 12 miljonus litru, savukārt tagad gada griezumā Latvijā uzpildām pavisam nedaudz - ap 100 tūkstošus litru. Vairākās Rietumeiropas valstīs autopārvadātājiem attiecībā uz degvielas izmaksām ir izstrādāti īpaši noteikumi, piemēram, Beļģijā autopārvadātāju kompānijai valsts atgriež ne tikai PVN, bet arī daļu akcīzes nodokļa, kas autopārvadātāju biznesu Eiropā padara daudz konkurētspējīgāku. Ir viegli sarēķināt - jo vairāk degvielas tiek uzpildīts konkrētā valstī, jo lielāka ir budžetā ienākusī kopsumma no akcīzes nodokļa. Laikam jau mūsu valdībai labāk redzams...
Gribu tikai pateikt, ka autopārvadājumu nozare Latvijā ir ļoti nozīmīga - piemēram, tikai “Kreiss” pagājušajā gadā, nodarbinot vairāk nekā 2000 cilvēku, nodokļos ir samaksājusi vairāk nekā 13 miljonus eiro.
Atgriežoties pie pagājušajā gadā teiktā, kad uzsvērāt VID lielo ieinteresētību par “Kreiss” darbību. Kāda šobrīd ir sadarbība ar VID?
Vēl arvien esam VID redzeslokā, un nekas nav mainījies. Mēs īsti neizprotam, kāpēc VID ir pastiprināta interese par mūsu uzņēmumu. Uzsvēršu, ka mēs nebaidāmies no pārbaudēm, bet nesamērīgs pārbaužu skaits apgrūtina mūsu darbu - nemitīgi ir jāiesniedz kādi dokumenti, jāsniedz paskaidrojumi un tamlīdzīgi, tādējādi nelietderīgi tiek tērēts mūsu uzņēmuma darbinieku resurss. Saskaitījām, ka pēdējo 3 gadu laikā VID veicis 128 dažāda veida pārbaudes, pieprasījumus, auditu. Vienlaikus gribu pateikt paldies VID par sniegto atbalstu nodokļu nomaksas termiņa pagarināšanā - pieprasījums tika ātri izskatīts un termiņš pagarināts uz 1 līdz 3 gadiem.
Jūs pieminējāt, ka esat saņēmuši “Altum” kredītu un nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, taču tas nenozīmē, ka šī nauda nebūs jāatdod. Vai šī brīža situācija ļauj pildīt uzņemtās saistības?
Situācija nav vienkārša, jo atšķirībā no pagājušā gada naftas cenas ir pieaugušas, un līdz ar to paaugstinās arī degvielas cena. Tas gan nenozīmē, ka degvielas cenas kāpj vai krīt proporcionāli naftas cenām. Taču naudas plūsma uzņēmumā ir pozitīva, un, tā kā atmaksas termiņš ir viens līdz trīs gadi, tad spējam iekļauties grafikā un pakāpeniski segt uzņemtās saistības. Ar VID esam pārrunājuši vairākus scenārijus, ja gadījumā nespēsim veikt visus maksājumus paredzētajos termiņos, - bezprocentu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu mums vairs nesola, tāpēc, zinot, ka valsts prasa augstus procentus, bezizejas situācijā meklēsim citus risinājumus. Uzsvēršu, ka tā ir gatavošanās nezināmajam, jo pagaidām savas saistības spējam izpildīt.
Šobrīd bankas ir īpaši piesardzīgas. Vai to jūt arī “Kreiss”?
Nesaukšu vārdos, bet dažādām bankām šajā situācijā ir atšķirīga stratēģija. Viena otra banka uzvedas nesaprotami. Likumsakarīgi, ka autopārvadātāju biznesa sastāvdaļa ir sadarbība ar bankām, jo tehnika tiek iegādāta līzingā, taču pēdējā gada laikā bankas sāk skeptiski skatīties uz autopārvadātāju biznesu, jo nesaskata tajā attīstības perspektīvu. Taču, manuprāt, tie ir lieli maldi, jo autotransports bija, ir un būs viens no efektīvākajiem un elastīgākajiem pārvadājumu veidiem. Mēs saskārāmies ar vienas bankas (nesaukšu to vārdā) noraidošo attieksmi, kas mūs stipri sārūgtināja un rezultējās ar sadarbības pārtraukšanu.
Arī “Kreiss” sistemātiski atjauno auto parku - šogad esam veiksmīgi uzsākuši un arī turpinājuši sadarbību ar vairākām bankām līzinga jomā. Šogad jau esam saņēmuši un finansējuši 160 “Volvo” markas automašīnas. Esam parakstījuši 230 mašīnu piegādes līgumu arī ar “Mercedes”. Tas rāda, ka bankas, kas iedziļinās autopārvadātāju nozarē, saprot, ka tas ir drošs ilgtermiņa bizness.
“Kreiss” īpašnieki attīsta arī uzņēmumu SIA “ZK9”, kura pamatnodarbošanās ir smago automašīnu un piekabju remonta un apkopes pakalpojumi. Zinu, ka šai nozarei plānojāt paplašināšanos. Vai tas ir izdevies?
Jā, mērķtiecīgi attīstām arī smago automašīnu servisa sniegšanas pakalpojumus. Turklāt pavisam nesen esam noslēguši oficiālā dīlera līgumu ar koncernu “Ford” par smago automašīnu pārdošanu Latvijā. “Ford” vilcēji Eiropas tirgū parāda sevi ļoti labi. Aizmirsu pieminēt, ka uzņēmums "Kreiss" ir parakstījis līgumu ar "Ford" par 75 automašīnu piegādi šā gada rudenī.
Mēs redzam, ka šai jomai ir labas perspektīvas, it īpaši segmentā, kas saistāms ar zaļo domāšanu, jo arī vilcējiem arvien aktīvāk tiek domāts par pāreju uz ūdeņraža, gāzes un elektriskajiem motoriem. Kurš enerģijas veids gūs virsroku ir grūti pateikt, jo dažādas kompānijas strādā pie dažādiem scenārijiem. Uzskatu, ka “Ford” būs viens no pirmajiem, kas ražošanā ieviesīs modeļus ar inovatīviem risinājumiem. Mūsu remonta bāze ir gatava pārmaiņām - līdzko būs nepieciešamība, mēs apmācīsim speciālistus un uzlabosim materiāli tehnisko bāzi, kas ļaus kvalitatīvi apkalpot automašīnas ar inovatīviem tehniskajiem risinājumiem - remontbāze ir pieejama ne tikai “Kreiss” automašīnām, bet arī jebkurai citai kompānijai, kam nepieciešams šis pakalpojums.
Piebildīšu, ka mūsu servisa kompānija ir lielākā ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā, tāpēc “Ford” izvēle sadarboties ar mūsu kompāniju nav nejaušība, bet likumsakarība.
Lielais drauds ir apstiprinātā ES Mobilitātes pakotne, kas būtiski palielinās autopārvadājumu pašizmaksu. Vai esat gatavi strādāt jaunajos apstākļos?
ES Mobilitātes pakotne pilnā apjomā stājas spēkā nākamā gada februārī, un smagi cietīs visa Eiropas autopārvadātāju nozare, it īpaši uzņēmumi, kuriem bāzes vieta ir attālāk no Viduseiropas valstīm, tostarp Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citu Austrumeiropas valstu pārvadātāji. Manuprāt, noteikums, ka ik pēc astoņām nedēļām mašīnai ir jāatgriežas bāzes vietā, ir pilnīgi aplams un neizpildāms. Tas atstās negatīvu iespaidu ne tikai uz izmaksām, jo bieži vien uz “mājām”, mūsu gadījumā uz Mārupi, nāksies dzīt tukšas automašīnas, jo tik daudz kravu šajā virzienā nav, tādējādi nelietderīgi tiks iztērēts miljoniem litru degvielas laikā, kad visi cīnāmies par CO2 izmešu samazinājumu. Pakotnē ir iekļauts vēl daudz citu nianšu, kas nenesīs labumu nedz biznesam, nedz cilvēkiem, nedz videi. Taču, kā būs, tā strādāsim. Gaidām, ka līdzīgi kā Lietuvas valdība, arī Latvijas Satiksmes ministrija tomēr iesaistīsies šīs problēmas risināšanā un iestāsies pret Latvijas uzņēmumu diskrimināciju Eiropā.
