Intervija ar Mārupes novada attīstības nodaļas vadītāju Ilzi Krēmeri.
Mārupes novada lielā rūpe jau vairākus gadus ir izglītības iestāžu kapacitāte - lai cik ātri pašvaldība radītu jaunas bērnudārzu vietas un skolu telpas, visu laiku ir par maz. Kāda situācija ir šobrīd, un ko varam gaidīt jaunā mācību gada sākumā?
Jau daudzus gadus Mārupes novada pašvaldība izglītības nodrošināšanā un izglītības infrastruktūras attīstībā iegulda lielāko daļu pašvaldības budžeta. Arī šis gads nav izņēmums - vairāk nekā 60% no kopējā gada budžeta pašvaldība ir iedalījusi izglītības jomai. Ņemot vērā aizvien pieaugošo skolēnu un pirmsskolas izglītības iestāžu bērnu skaitu, ievērojami kapitālieguldījumi tiek novirzīti skolu un pirmsskolu iestāžu kapacitātes palielināšanā. Pagājušajā gadā esam pabeiguši Mārupes pamatskolas jaunā korpusa/piebūves celtniecību, kā arī sporta laukuma labiekārtošanu. Jaunā piebūve nodrošina iespēju uzņemt par 500 bērniem vairāk - līdz ar to šajā skolā kopumā ir vieta 1000 audzēkņiem.
Šogad plānojam pabeigt jauno pirmsskolas izglītības iestādi “Zīļuks” (attēlā), kas ar 386 vietām būs lielākais bērnudārzs novadā. Jaunā pirmsskolas iestāde ļaus atbrīvot telpas Jaunmārupes pamatskolā, kur šobrīd atrodas arī pirmsskolas izglītības iestādes grupiņas. Tādējādi arī Jaunmārupes pamatskolā būs vieta 1000 audzēkņiem.
Vai ar to pietiks, lai nodrošinātu pašvaldības izglītības iestāžu pieejamību visiem Mārupes bērniem?
Diemžēl, nē! Arī jaunais lielais bērnudārzs neatrisinās visas vajadzības, un ir jādomā par papildu vietu radīšanu pašvaldības bērnudārzos.
Esam veikuši pētījumu, kas parāda, ka pēc dažiem gadiem ne tikai Mārupē, bet visā valstī pieaugs vidusskolas vecuma jauniešu skaits. Šobrīd Mārupes ģimnāzijā mācās vairāk nekā 1400 skolēnu, bet, skatoties nākotnē, redzam, ka skolēnu skaits pieaugs, tāpēc jāmeklē ceļi, kā palielināt arī šīs skolas telpas, jo pašvaldība par vienu no prioritātēm ir izvirzījusi iespēju visiem vidusskolas vecuma bērniem mācīties Mārupē. Nevar noliegt, šobrīd liela daļa Mārupes vidusskolēnu izglītojas kādā no Rīgas vidusskolām. Lai arī esam radījuši daudz jaunu vietu gan pirmsskolas vecuma bērniem, gan dažāda vecuma skolēniem, pie sasniegtā neapstājamies un rēķināmies, ka izglītības infrastruktūra būs izaicinājums arī turpmākajos gadus.
Piebildīšu, ka šobrīd kopā ar Babītes novadu aktīvi strādājam pie jaunās novada stratēģijas, arī izglītības infrastruktūras jomā. Esam piesaistījuši demogrāfijas speciālistus, kuri veic rūpīgu analīzi un izstrādās risinājumus, kas palīdzēs mums pieņemt pareizākos lēmumus izglītības infrastruktūras attīstībai.
Skolēns un interešu izglītība ir saistīti lielumi. Vai līdztekus vispārējās izglītības infrastruktūrai domājat arī par interešu izglītības pieejamību?
Interešu izglītība ir ļoti nozīmīgs faktors novada attīstībai, jo veicina jauniešu talantu attīstību, palīdz veidoties personībām - un mums ir svarīgi, lai Mārupes novadā augtu aizrautīga, zinoša un darboties griboša jaunā paaudze, kas turpinās iesākto darbu. Šogad uzsāksim darbu pie Mārupes Mūzikas un mākslas skolas pārbūves. Palielinoties kopējam skolēnu skaitam, proporcionāli palielinās pieprasījums arī pēc interešu izglītības. Šobrīd Mūzikas un mākslas skolā mācās 444 skolēni, bet pēc pārbūves tā varēs uzņemt 600 audzēkņu. Projekta pieteikumus par aizdevumu Valsts kasē esam jau iesnieguši. Paskaidrošu, ka projekta kopējās izmaksas pārsniedz 5 miljonus eiro, un ir skaidrs, ka pašvaldības rīcībā nav tik daudz brīvu līdzekļu. Šobrīd skola ir izvietota bijušā kolhoza “Mārupe” kantora telpās, kas nav piemērotas mūsdienīgai mācību videi. Projektā iekļauta esošās ēkas pārbūve un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, kā arī jaunas piebūves celtniecība.
Mārupes ģimnāzija ir vienīgā skola, kas Mārupē piedāvā vidējo izglītību. Kā attīstās šī skola?
Pašvaldība sistemātiski meklē iespējas piesaistīt ES fondu finansējumu, ko varētu novirzīt izglītības iestāžu infrastruktūras un mācību vides uzlabošanai. Mārupes ģimnāzijā ar ES fondu atbalstu ir ne tikai sakārtotas telpas, bet arī iegādātas tehnoloģijas un mēbeles, kas šo skolu padara par modernu mācību iestādi. Skolas teritorijā ir izveidota arī zaļā klase, kas nodrošina inovatīva mācību procesa organizēšanu ārtelpā. Kā jau iepriekš teicu, gatavojamies uzņemt vēl lielāku skaitu vidējās izglītības vecuma jauniešu, tāpēc ir jādomā par ģimnāzijas attīstību. Viens no variantiem ir radīt citu mācību vidi sākumskolas audzēkņiem, atbrīvojot vietu vecāko klašu skolēniem.
Jau pagājušā gada intervijā pašvaldība norādīja, ka novadā palielinās pusaudžu un jauniešu skaits, tāpēc nepieciešama šim vecumam atbilstoša aktivitāšu infrastruktūra. Vai topošā Jauniešu ēka pildīs šo funkciju?
Tas ir ļoti nozīmīgs objekts, kas vienos Mārupes jauniešus, dos tiem iespēju saturīgi pavadīt brīvo laiku un īstenot dažādas idejas. Jauniešu ēka nosacīti atradīsies centrā starp trīs lielākajām Mārupes novada skolām - Tīraines un Jaunmārupes pamatskolu un Mārupes ģimnāziju, tādējādi nodrošinot ērtu piekļuvi lielam skaitam jauniešu, jo no skolām uz Jauniešu ēku varēs nokļūt gan ar velosipēdiem, gan kājām. Jauniešu ēkas būvniecībā esam izmantojuši vairākus inovatīvus risinājumus, to skaitā pašu jauniešu idejas, piemēram, viedo solu, kas būs sols, kurā paredzētas vietas viedierīču uzlādēšanai no saules paneļiem. Interesants objekts būs viedā atkritumu urna, kas pati ziņos, kad tā ir pilna un nepieciešama tās iztīrīšana. Jaunieši ir sajūsmā, ka būs arī siltumnīca, kurā varēs veikt dažādus bioloģiskus eksperimentus. Līdz ar to Jauniešu ēka būs ne tikai vieta, kur pavadīt brīvo laiku, bet arī radīt interesantas lietas. Papildus minētajam ēkas pieguļošajā teritorijā varēs nodarboties ar sportiskajām aktivitātēm.
Mārupes pašvaldība aktīvi strādā, lai stiprinātu mārupiešos piederības sajūtu savam novadam. Vai tas izdodas?
Pamazām, bet izdodas, jo tā ir viena no pašvaldības prioritātēm! Esam novērojuši, ka Mārupes iedzīvotāji arvien biežāk uzsver, ka viņi ir mārupieši, un, dodoties ciemos ne tikai uz ārzemēm, bet arī tepat uz kaimiņpilsētām vai novadiem, ļoti bieži izvēlas dāvanās un ciemakukulī iekļaut Mārupes ražotāju izstrādājumus. Lai veicinātu šo procesu, pašā Mārupes centrā iepretim “Rimi” veikalam ir sākusies ēkas celtniecība, kurā būs vieta ne tikai mājražotāju un vietējo uzņēmumu produktu un izstrādājumu tirdzniecībai, bet arī dažādām radošām darbnīcām un meistarklasēm. Jaunais objekts noteikti būs vēl viens instruments, ar ko veicināsim mārupiešu piederības sajūtu savam novadam.
Strauji augošais novads pieprasa arī sakārtotu un drošu ceļu un ielu infrastruktūru. Kādas ir pašvaldības aktualitātes šajā jomā?
Ik gadu pašvaldības budžetā tiek paredzēti līdzekļi ielu un ceļu infrastruktūras uzlabošanai - vidēji ik gadu šiem mērķiem pašvaldība varēja novirzīt 3 līdz 4 miljonus eiro, bet šogad līdz ar izmaiņām IIN sadalījumā starp valsti un pašvaldību, kuru rezultātā pašvaldību budžeta ienākumi no IIN samazinās, ceļiem un ielām atvēlēta mazāka summa. Šajā gadā investīcijas paredzētas Kungu ielā Tīrainē. Tā būs pilnīgi jauna, bet ļoti svarīga iela, kas veidos savienojumu ar Lapiņu dambi un būs tieši saistīta ar Mārupes pamatskolas jaunā korpusa būvniecības pabeigšanu - turpmāk šajā ielā plānota daudz lielāka satiksmes intensitāte, jo būtiski pieaug skolēnu skaits, un līdz ar to nepieciešama jauna infrastruktūra. Līdzās skolai atrodas vairāk nekā 13 hektārus plaša sporta un aktīvās atpūtas teritorija, tāpēc būs vajadzīgas arī autostāvvietas. Šī iela apzināti tiek projektēta tā, lai nerastos vilinājums braukt ātri - ielai būs dažādi līkumi, puķu dobes un šķēršļi, kas nodrošinās lēnu satiksmi un dos lielāku drošību bērniem.
Esam arī iesnieguši pieteikumu Vides un reģionālās attīstības ministrijai par grānta saņemšanu administratīvā centra sakārtošanai. Projektā iekļauta Gaujas un Bebru ielas krustojuma pārbūve, izveidojot apļveida kustību, kā arī bezmaksas autostāvvietu izbūve uz pašvaldībai piederoša zemesgabala. Bezmaksas autostāvvietas pieejamība būs ļoti būtisks aspekts pēc jaunā novada darba uzsākšanas, lai visi lielā novada iedzīvotāji varētu ērti ne tikai nokļūt novada centrā, bet arī bez maksas novietot privāto transportu.
Risinot satiksmes drošības uzlabošanas jautājumus, ir pieņemts lēmums pārbūvēt Lielās ielas un Kantora ielas krustojumu. Jāpiebilst, ka Kantora iela ir VSIA “Latvijas valsts ceļi” pārziņā, tāpēc krustojuma pārbūve, tai skaitā luksofora uzstādīšana būs LVC un Mārupes pašvaldības kopprojekts. Arī Kantora ielas un Upesgrīvas ielas krustojums prasa izmaiņas, kaut gan tas neatrodas Mārupes teritorijā, bet Rīgā. Sarunas ar Rīgas domi ir notikušas, un ir saņemts apliecinājums, ka krustojuma pārbūve ir iekļauta tuvākajos plānos.
Mārupe ir viena no retajām pašvaldībām, kurā apmēram 40% no ielu un ceļu kopgaruma ir privātās ielas un ceļi. Līdz ar to pašvaldība nedrīkst veikt šo ielu un ceļu apsaimniekošanu. Kāds ir risinājums, jo likumā ir noteikts, ka pašvaldībai ir jārūpējas par saviem iedzīvotājiem?
Situācija tiešām ir sarežģīta, jo privātajās ielās pašvaldība nedrīkst veikt nekādas aktivitātes, pat sniegu iztīrīt, jo tie ir ieguldījumi privātīpašumā. Paskaidrošu, ka savulaik, dalot zemes apbūves gabalos, plānos netika izdalītas ielām paredzētās platības, bet apbūves gabali ir pārdoti viens blakus otram. Sanāk, ka iela ir izbūvēta pa daudzu privātīpašnieku apbūves gabaliem. Lai risinātu šo jautājumu, pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu bez maksas pārņemt savā valdījumā ielas. Protams, tas ir ļoti sarežģīts process, jo saistās ar īpašumu pārmērīšanu, vērtības izmaiņām un vēl daudziem citiem procesiem, kas izmaksā ļoti dārgi. Esam aprēķinājuši, ka viena īpašnieka zemes atdalīšana un nodošana pašvaldības valdījumā mums izmaksā ap 1000 eiro. Taču, līdz ko iela ir pašvaldības īpašumā, mēs varam uzsākt tās pilnvērtīgu apsaimniekošanu - uzstādīt apgaismojumu, būvēt ietves un veikt virsmas apstrādi, tīrīt sniegu. Dažas ielas Mārupes pašvaldība jau ir pārņēmusi, bet vairāku ielu dokumentācijas sakārtošana vēl ir darba procesā.
